E N D
1. Pedagogijas pamati Dr.psych., Prof. Olegs Nikiforovs
4. Pedagogijas apakšnozares: Profesionali tehniskas izglitibas pedagogija
Penicitara pedagogija
Pirmskolas pedagogija
Speciala pedagogija (defektologija)
Visparigas izglitibas macibu iestažu pedagogija
Augstskolu pedagogija
Militara pedagogija
Pedagogijas vesture
5. Attistibas definicija „attistiba” nozime augšupejošas, progresivas, kvantitativas un kvalitativas, psihosomatiskas un garigas izmainas cilveka organisma, kas notiek dabiga vielu apmainas procesa, ka ari vinam ieklaujoties dzivibas procesa norise, ipaši speciali organizetos sociali izzinošos, saskarsmes un attiecibu veidos.
6. audzinašana Audzinašanu šauraka nozime tradicionali saprot ka merktiecigu iedarbibu uz personibu, attistibu, personibas veidošana audzinataja noteiktaja virziena, kas izpaužas pasaules uzskata, vertibu sistemas, nostadnu, iedarbiga cilveka attieksme pret dabu u.c. izmaina. Šads priekšstats par audzinašanu ir vienkaršots un pašlaik ir paklauts intensivai parskatišanai.
7. Ar audzinašana plašaka nozime bez audzinašanas šauraka nozime saprot ari macibu procesu, jaunu zinašanu, prasmju un iemanu apguvi. Audzinašana plašaka nozime ir merktiecigu personibas intelekta, fizisko un garigo speku veidošana, tas sagatavošana dzivei, aktivai lidzdalibai darba.
8. Macišana Macišana – tas ir pedagoga un macama darbibas divpusejs merktiecigs zinašanu nodošanas un apgušanas process. Macišana vienmer ir divpusejs process un sastav no pasniegšanas un macišanas. Pasniedzeja darbibu pie tam sauc par pasniegšanu, bet audzekna darbiba – par macišanos. Šis darbibas apraksta katra pedagogiska procesa dalibnieka aktivitati. Tapec macišanu var formulet ari ta: macišana – ta ir pasniegšana un macišanas, kas nemtas vienkopus.
Tadejadi macišanu var noteikt ka apmacama un pasniedzeja kopeju darbibu, kas virzita uz macibu merku sasniegšanu, zinašanu, prasmju un iemanu apguvi, ko noteikuši macibu plani un programmas.
9. Psihes struktura pec K.G.Junga
10. Temperaments – uzvedibas forma Sangviniskais
Holeriskais
Melanholiskais
Flegmatiskais
11. Individualitates struktura Sajutas
Domašana
Intuicija
Jutas
12. E.Froma tipologija Konformisms – “Es ka citi”
Autoritarisms – “Es jus iemacišu, ka vajag”
Destruktivisms – Es speciali ne ta, ka citi”
13. E.Froma “Socialie raksturi” Sociofiliskais
Ekspluatatoriskais
Tirgotais
Uzkrajieja
Uztverošais
Nekrofiliskais
14. Miletspeja – audzinašanas merkis Mates milestiba
Teva milestiba
Gimenes milestiba
“Bralu” milestiba
Erotiska milestiba
Dieva milestiba
15. E.Berne transakcijas analize
16. E.Berne transakcijas analize
17. E.Berne transakcijas analize
18. E.Berne transakcijas analize
19. E.Berne transakcijas analize
20. E.Berne transakcijas analize
21. E.Berne transakcijas analize
22. E.Berne transakcijas analize
23. E.Berne transakcijas analize
24. E.Berne transakcijas analize
25. E.Berne transakcijas analize
26. Dzives stili Tu esi labs – Es esmu labs
Tu esi labs, bet es neesmu
Es esmu labs , bet tu gan neesi
Tu neesi labs un es neesmu.
27. Scenarija dalibnieki
28. Pedagogiska procesa struktura S-S ------------------Audzinašana
S-S-O ---------------Apmaciba
S-O-S ---------------Mijiedarbiba