1 / 63

Valodu apguves teoriju pamati

V ita Kalnbērziņa, dr.phil. Valodu apguves teoriju pamati. Strukturālisms ( Sosīrs , Jakobsons , blūmfilds ). Sosīrs (1857-1913): Valoda ir patvaļīgu zīmju sistēma, starp vārdu (signifiant) un jēdzienu (signifié) nav nekāda organiska sakara,

hesper
Download Presentation

Valodu apguves teoriju pamati

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript

  1. Vita Kalnbērziņa, dr.phil. Valoduapguvesteorijupamati

  2. Strukturālisms (Sosīrs, Jakobsons, blūmfilds)

  3. Sosīrs (1857-1913): • Valoda ir patvaļīgu zīmju sistēma, starp vārdu (signifiant) un jēdzienu (signifié) nav nekāda organiska sakara, • tāpēc jebkuru valodas elementu var definēt tikai pēc tā atšķirībām no citiem elementiem (Ideju vārdnīca, 1994):

  4. Jakobsons, Strauss, Prāgas skola: • radīt struktūru sistēmu, kas varētu klasificēt visas valodas • valodu koki, radniecīgās valoda • kontrastīvā lingvistika (valodas jāmāca salīdzinot un pretstatot)

  5. Audio-lingvālā metode

  6. 1950tie gadi: ASV armijas Audiolingvālā metode, balstās uz biheiviorismu Valodas apguve ir mehānisks paradumu apguves komplekss runātā valoda ir primāra

  7. 1960tie gadi: tehnoloģijas: valodu laboratorijas, skaņu ierakstu tehnika, filmu projektori, mikrofoni dzimtās valodas lietotāji ienāk valodu klasēs ar ierakstu palīdzību skolēni var sevi ierakstīt un analizēt savu runu

  8. Principi: precīzi gradēti dialogi, kas balstīti uz struktūru klasifikāciju dzimtās valodas lietotāja uzmanīga modelēšana un atcerēšanās atkārtošana, atkārtošana un atkārtošana

  9. 1.solis: Skolotājs nolasa dialogu Skolēni atkārto katru rindiņu, garākās rindiņas tiek atkārtotas sākot no beigām 2.solis: skolēni atbild korī vienu no lomām, intonācijas imitēšana, 3.solis: skolēni lasa pa pāriem 4.solis: skolēni mainās lomām 5.solis: Vingrinājumu ķēde: es pa logu redzu…,

  10. Good morning, Ann! How are you? Fine. Where are you going? I am too, shall we go together? Good morning, Sally! Fine, thanks, and you? I am going to the post office! Sure, let’s go! The dialogue

  11. Pārveidošana • Are you going to the post? • No, I am going to the

  12. More transformation • Are you going to the wood? • No, I am going to the

  13. Paplašināšana: Es eju uz veikalu, jo man vajag dažus/nedaudz… skolotājs izmanto attēlus, lai mācītu struktūras

  14. Alfabēta vingrinājums: Es eju uz veikalu, jo man vajag dažus ābolus es eju uz veikalu, jo man vajag nedaudz biezpiena

  15. Principi: valoda tiek lietota kontekstā, tā sastāv no noteikta struktūru skaita, vārdiem ir noteikta vieta, labs valodas lietotājs tos automātiski aizvieto ar pareizajiem Kļūdas: Skolotājs ir modelis (nedrīkst kļūdīties), skolēni jāpasargā no kļūdām (skolēns kā magnetofons), galvenais valodas apguves līdzeklis: atkārtošana līdz automatizācijai

  16. Pozitīvais: • Strukturālisms izveidoja valodniecības zinātniskos pamatus, izveido metalingvistiku • vienota struktūru sistēma visām valodām, visas valodas ir vienlīdz kompleksas, • relativizē sakarību starp zīmi un nozīmi (balstītu sociālajā pieredzē) • Problēma: neizskaidroja kapēc valoda mūs tā ietekmē

  17. Valoda kā reliģija: • Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs. (Jāņa ev. 1:1) • Valoda kā mākslas un kultūras pamats: • Tautasdziesmas un Rainis • tabū vārdi • Valoda kā politika: • diglosijas situācijā nepareizas valodas izvēle tiek uzskatīta par musināšanu pret pastāvošo varu (Džozefs, Valoda un politika 2008)

  18. Kļūda kā bīstama novirze no valodas normas: • Valodas standartizācijas kustība Eiropā: • 1582 Accademia della Crusca in Florence, • 1617 Fruchtbringende Gesellschaft, • 1635 Académie Française, • 1713 Real Academia de la Lengua in Madrid

  19. Universālāgramatika(Čomskis 1970)

  20. Behaviourist view • Čomskis (1950): • Biheiviorisms neizskaidro valodas radošumu: mēs neatkārtojam viens otra teikto, bet konstanti radām jaunas struktūras • Vecāki bieži runā neskaidri un kļudās, tomēr bērnu valoda ir loģiska, arī t.s. kļūdas faktiski ir pilntiesīgs mūsu pašu valodas variants (idiolekts vai starpvaloda)

  21. bērni piedzimst are uztveres sistēmu, kas ir piemērota runas uztverei • O’Greidijs and Arčibalds (2007): varam pierādīt, ka bērni dod priekšroku cilvēka balss skaņām, it īpaši vecāku valodai jau no divu dienu vecuma c.f. Piaget

  22. O’Greidijs and Arčibalds (2007) • Pēc pāris nedēļām bērns atšķir mātes balsi un mēneša vecumā atšķir valodas skaņas • viena mēneša vecumā bērni atšķir balsīgos un nebalsīgos līdzskaņus • pierādījums: mainot skaņas signālu, bērns maina zīšanas ritmu

  23. O’Grady and Archibald 2007 • bērni mācās atšķirt attiecīgās valodas fonēmas (skaņas ar vārdveidojošu nozīmi) un ignorēt attiecīgās valodas allofonus • 6-8 mēnešu vecumā bērni atšķir skaņas, kas pieder citām valodām no dzimtās valodas skaņām

  24. Loss of ability • Principi un parametri • Tomasello (2003): 1 gadu vecs japāņu bērns jau ir zaudējis spēju atšķirt skaņu Ra no La, tāpat kā pieaugušie japāņi, tādējādi kļūstot par japāņu valodas lietotāju

  25. Leksikona izveide • Neišens and Verings (1997) Bērni iemācās apmēram 1000 vārdus gadā • tātad 5 gadus vecs bērns zina apmēram 5000 vārdu

  26. Šmits 2000: • 20 gadus vecs universitātes students zina 20 tūkstošus vārdu • mēs iemācamies vārdus, kurus mums vajag un aizmirstam vārdus, kas mums nav vajadzīgi • Ja mēs iemācamies jaunu valodu, mūsu vārdu krājums dubultojas

  27. Dabiskās pieejas izveide otrās un svešvalodu apguvei piecas hipotēzes (Krašens 1983): Apguves/mācīšanās hipotēze Dabiskās kārtības hipotēze Iedevuma hipotēze (n+1) Monitora hipotēze Afektīvā filtra hipotēze

  28. Otrās valodas apguve: • Vaits ( 2000) and Gass and Selinkers ( 2001) Universālās gramatikas pieejamības hipotēze nosaka mūsu apguves līmeni • ja mēs mācāmies otro valodu kamēr pirmā vēl nav nostiprinājusies, abas valodas būs dzimtās, No transfer from L1, Full access to UG

  29. ja dzimtā valoda jau ir nostiprinājusies, un mēs to izmantojam kā pamatu otrai valodai, • rezultāts ir starpvalodas gramatika, • kuru veido daži pirmās un daži otrās valodas parametri • Full transfer of L1, partial access of UL

  30. Ir iespējams, ka arī pieaugušie kādu psiholoģisku vai kognitīvu iemeslu dēļ spēj piekļūt Universālajai gramatikai. • Rezultāts ir tikai daļēja pirmās valodas ietekme un pilnvērtīga otrās valodas gramatika • Partial transfer of L1, Full access to UG

  31. Psiholoģijā balstītas valodas apguves metodes, kuru mērķis ir padarīt afektīvo filtru caurlaidīgu • Totālā fiziskās reakcijas metode • Suģestopēdija

  32. Fiziskās reaģēšanas pieeja Total Physical Response approach

  33. 1960-70ie gadi, Džeims Ašers Prinicipi: Valodas apguves pamats ir Saprasts iedevums Pati svarīgākā prasme: klausīšanās Valodu apguves metodēm jāatdarina valodas apguves procesus bērnībā Context

  34. Larsena Frīmena (2000) Pirmais solis: Skolotājs jau no pirmās stundas runā apgūstamajā valodā, pats dod pavēles, pats izpilda: celties! sasist plaukstas! sēsties!sasist plaukstas! celties! sasist plaukstas! sēsties! sasist plaukstas!

  35. Otrais solis: Skolotājs izvēlas 4 brīvprātīgos, atkārto komandas, bet pats paliek sēžam, četri izvēlētie skolēni izpilda komandas, celties! sasist plaukstas! sēsties!sasist plaukstas! celties! sasist plaukstas! sēsties! sasist plaukstas!

  36. Trešais solis: • Skolēns dod pavēles, skolotājs izpilda: • celties! sasist plaukstas! • sēsties!sasist plaukstas! • celties! sasist plaukstas! • sēsties! sasist plaukstas!

  37. Ceturtais solis: • Viens skolēns dod pavēles, skolotājs un klase izpilda: • celties! sasist plaukstas! • sēsties!sasist plaukstas! • celties! sasist plaukstas! • sēsties! sasist plaukstas!

  38. Piektais solis: skolotājs uzraksta komandas uz tāfeles un katru darbību nodemonstrē Skolēni noraksta no tāfeles savās burtnīcās un izpilda secību vēlreiz

  39. TFR valodu apguves principi (Larsena Frīmena 2000): Pavēles izteiksme un frāzes ir valodas apguves pamats, jo valodu apgūstam darbībā (Action theory) Runātā valoda ir svarīgāka par rakstīto, skolēns sāks runāt kad būs tam nobriedis Kļūdas labojam kopīgi, skolēni mācās viens imitējot

  40. Atmiņa tiek aktivizēta darbojoties (iesaistās abas smadzeņu puslodes) Mācības ir daudz efektīvākas, ja tās sagādā prieku nevis trauksmi Atsevišķa zināšanu pārbaude nav nepieciešama, jo progress ir acīmredzams

  41. Fiziski darbojoties samazinām stresu • Izbaudam komunikācijas prieku • Motivējam turpmāku valodas apguvi

  42. Suģestopēdija, Georgijs Lozanovs (1970)

  43. Konteksts: gaiša, krāsaina telpa, plakāti, cepures, maskas, atpūtas krēsli Skolēni sāk ar savas jaunās identitātes izveidi: izvēlas sev jaunu vārdu, profesiju, skolotājs sasveicinās, lietojot viņu jaunos vārdus, uzdod jautājumus par viņu dzīves vietu, viņi atbild ar jā vai nē

  44. 1.solis: Mācību materiāls iesācējiem: 20 lappušu teksts: gribēt ir varēt! 1.lpp. dialogs ar tulkojumu 2.lpp. gramatikas skaidrojums

  45. 2.solis • skolotājs lasa dialogu, skolēni izbauda valodas skaņu • 3.solis • skolotājs ieslēdz Mocarta vijoļkoncerta ierakstu un lasa vēlreiz

  46. 4.solis Skolotājs nomaina Mocarta ierakstu pret Hendeļa Ūdensmuzikas ierakstu un lasa dialogu vēlreiz 5.solis Mājas darbs: pārlasīt dialogu 6.solis Nākošā nodarbība, skolēni lasa dialogu tērpušies maskās

  47. 7.solis: Skolēni sēž ap apaļu galdu uz galda ir rotaļlietas, plakāti pie sienām 8. solis: Skolotājs lasa stāstu, skolēni aizpilda tukšās vietas tekstā, dzied, runājas un klausās Baha muziku

More Related