Download
1 / 60
600 likes | 754 Views
Pārskats par LBAS darbību 2006.- 2011.gadā. Sociālais dialogs. Sociālais dialogs. NTSP funkcijas: koncepciju, programmu, kā arī likumu, MK noteikumu un citu normatīvo dokumentu projektu izskatīšana un priekšlikumu izteikšana to pilnveidošanai;
E N D
Sociālais dialogs NTSP funkcijas: koncepciju, programmu, kā arī likumu, MK noteikumu un citu normatīvo dokumentu projektu izskatīšana un priekšlikumu izteikšana to pilnveidošanai; Priekšlikumu iesniegšana par šādiem jautājumiem: valsts budžeta projekts, nodokļu pamatnostādnes, valsts ekonomiskā un reģionālās attīstība, sociālās drošība, veselības veicināšana, vispārējās, profesionālās un augstākās izglītības attīstība, nodarbinātība; - Valdības ziņojumu projektu Eiropas padomei par saistību izpildi ekonomiskajos un sociālajos jautājumos izskatīšana; Sadarbības veicināšana nozaru un reģionālajā līmenī; Samierināšana.
NTSP apakšpadomes Darba lietu trīspusējā apakšpadome (DLTSA) Profesionālās izglītības un nodarbinātības apakšpadome (PINTSA) Sociālās drošības apakšpadome (SDA) Veselības aizsardzības nozares apakšpadome (VANA) Reģionālās attīstības apakšpadome (RAAP) Vides lietu apakšpadome (VLA) Transporta un sakaru nozares trīspusējās sadarbības apakšpadome (TSNTSA) Sabiedriskās drošības trīspusējās sadarbības apakšpadome (SDTSA)
Sadarbība * Vienošanās par sadarbību ar LDDK (Ģenerālvienošanās ar LDDK nepieciešamība!) * Vienošanās par sadarbību ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) * Vienošanās par trīspusēju sadarbību starp valdību, LDDK un LBAS (spēkā kopš 2004. gada) * Ģenerālvienošanās nozarēs * Divpusējās un trīspusējās sadarbības līgumi reģionos * Darba koplīgumi uzņēmumos un iestādēs
Minimālās darba algas palielināšana un noturēšana Līdz šim paveiktais: • Minimālā darba alga no 2006. līdz 2011.gadam ir pieaugusi no 90 Ls/mēn. līdz 200 Ls/mēn. • 2009.gada jūnijā LBAS un LDDK nepieļāva minimālās darba algas samazināšanu no 180 līdz 140 Ls/mēn. • LBAS panāca, ka minimālās algas pārskatīšanā ņem vērā iztikas minimumu Priekšlikumi nākotnei: • Minimālā alga ir jāturpina palielināt atbilstoši dzīves dārdzības pieaugumam un valsts ekonomikas attīstībai • Prioritāri ir jāpalielina ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu līdz minimālās algas līmenim, bet atvieglojumu par apgādībā esošām personām - līdz iztikas minimumam
Cīņa par cienīgas darba samaksas saglabāšanu Līdz šim paveiktais: • LBAS izdevās panākt to, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās tiek ievērotas darba koplīgumos ietvertās darbinieku tiesības, t.sk. 2010. un 2011. gadā tiesības izmaksāt prēmijas, naudas balvas, pabalstus un veikt citu materiālo stimulēšanu • LBAS nav pieļāvis vairākus mēģinājumus samazināt piemaksas par virsstundu darbu, nakts darbu un darbu svētku dienās Priekšlikumi nākotnei: • Stingri iestāties par koplīgumos iekļauto saistību ievērošanu • Nepieļaut jebkuru mēģinājumu pasliktināt darbinieku sociālo drošību un labklājību • Panākt vidējās darba algas pieaugumu, tuvinot tās apmēru Eiropas Savienības valstu vidējam algu līmenim
Izmaiņas nodokļu politikā Līdz šim paveiktais: • 2007. gadā sarunās ar Finanšu ministriju tika panākta vienošanās par kapitāla un dividenžu nodokļu ieviešanu. • Krīzes laikā neizdevās novērst ar IIN neapliekamā minimuma un attaisnoto izdevumu samazināšanu, IIN, PVN un VSAOI likmju palielināšanu. • Pateicoties LBAS ilgstošam spiedienam un nepiekāpībai, NĪ nodoklis apdzīvojamām platībām tika palielināts nevis 10 reizes, bet tikai 2 reizes. Priekšlikumi nākotnei: • Aktīvi protestēt pret netaisnīgiem valdības un Saeimas lēmumiem, piedāvājot alternatīvus priekšlikumus situācijas atrisināšanai • Jāpieprasa valdībai nekavējoties sākt nodokļu sloga samazināšanu darbaspēkam • NĪ nodoklim jānosaka neapliekamais minimums, rēķinot uz vienu ģimenes locekli • Nepieļaut samazināto PVN likmju atcelšanu • Jāievieš finanšu darījumu nodoklis, kuru atbalsta gan ETUC, gan Eiropas Komisija
Sociālā drošība • Likums “Par valsts pensijām „ -priekšlaicīgas pensionēšanās tiesību pagarināšana līdz 31.12.2011.; -piemaksas pie vecuma pensijām palielināšana; -piemaksas nodrošināšana invaliditātes pensijām. √ Likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” -valsts pensiju neapliekamā minimuma paaugstināšana līdz 165Ls; -IIN papildu atvieglojumu apmēru palielināšana I,II un III grupas invalīdiem; -par IIN neapliekamā minimuma piemērošanu strādājošajiem pensionāriem
Sociālā drošība • No 2009. gada 1. oktobra GMI pabalsta palielināšana. √ Likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu” -2007.gadā darba ņēmējiem sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes saglabāšana √ Valsts sociālo pabalstu likums - tiesību uz ģimenes valsts pabalstu(8Ls) saglabāšana visām ģimenēm √ Likums „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” -ar 01.01.2008. paternitātes pabalsts 100 % apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas √ Likums „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” -bezdarbnieka pabalsta izmaksas kārtības kompromisa variants līdz 31.12.2011.
Sociālā drošība: uzdevumi • Saglabāt priekšlaicīgas pensionēšanās tiesības līdz 2015. gada 31. decembrim. • Pilnveidot pensiju indeksācijas sistēmu paredzot sasaiti ar darba stāžu. • Panākt piemaksu saglabāšanu jaunpiešķirtajām pensijām arī pēc 2012. gada 1. janvāra vismaz mazām pensijām vaiparedzēt piemaksas diferencētu apmēru atkarībā no pensijas apmēra un kopējā apdrošināšanas stāža un mainīt piemaksu finansēšanas avotu, t.i. no valsts pamatbudžeta • Panāktatsevišķu profesiju darbinieku tiesību uz izdienas pensijām atjaunošanu un noteikšanu. • Panākt pensionēšanas ar atvieglotiem noteikumiem personām, kuras strādājušas sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos vai kaitīgos un smagos darba apstākļos tiesību saglabāšanu arī pēc 2012.gada.
Sociālā drošība: uzdevumi • Panākt IIN piemērošanas atcelšanu jebkuram valsts pensiju veidam. • panākt valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra palielināšanu no 45 latiem līdz 60 latiem • panākt sociālās apdrošināšanas principa ievērošanu attiecībā uz darbnespējas atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību nodrošināšanu un bezdarbnieka pabalstiem • panākt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes samazinājumu darba ņēmējam vismaz par 2%.
Panākts: + izskatīšana DLTSA + nosargātas garantijas Izaicinājumi: praktiska piemērošana centieni samazināt garantijas Darba likums
Neveiksme: koplīgumu ierobežojums valsts un pašvaldību iestādēs Izaicinājums: - panākt darba koplīguma satura paplašināšanu Atlīdzības likums
Situācija DA jomā • DA nav prioritāte valstī un daudzos uzņēmumos, kā rezultātā: • bizness tiek veidots uz darbinieku veselības un dzīvības rēķina; • Latvijā iedzīvotāju vidējais mūža ilgums: vīrieši – 66 g. sievietes – 77 g, viens no īsākiem ES. Cēloņi – vairākums strādā smagos un kaitīgos darba apstākļos; • Krīzes laikā - uzņēmumu drošas darba vides uzturēšanai mazāk resursu, • - DA speciālistu mazāk, - DA uzraudzība darba vietās sliktāka; • Oficiālā VDI nelaimes gadījumu (NG) statistika ir nepilnīga; Reālo NG = 20 reizes vairāk ~ 40t NG gadā, Vairākums NG netiek izmeklēti, cietušie nesaņem kompensācijas • Risinājums - pašu darbinieku iesaistīšana DA uzraudzībā, uzticības personu (UP) ievēlēšana • ES pieredze – UP ir 60 -70% uzņēmumu, Latvijā mazāk par 10% uzņēmumos • Problēma – darba devēju(DD) uzskats par UP = vēl viens kontrolieris; • Skaidrot UP darbības 2 puses: = arī DD interesēs: darbinieku uzraudzība, NG novēršana, palīdzība jauniešiem darbu uzsākotutt.
Arodbiedrību darbība DA uzlabošanā • Arodorganizāciju (a/o) un UP darbība, lai nepieļautu darba drošības līmeņa strauju pazemināšanos darba vietās krīzes laikā • Organizēt uzticības personu ievēlēšanu un sistemātisku informatīvo, metodisko un mācību darbu ; • Sabiedriskā kontrole par valsts DA normatīvo aktu ievērošanu uzņēmumos • Koplīguma sadaļas “Droši un veselīgi darba apstākļi” izstrāde un realizācija; • Kontrolēt riska faktoru novērtēšanu un veselībai kaitīgo faktoru novēršanu; • Nepieļaut NG slēpšanu un neizmeklēšanu; • Pastāvīga sadarbība un sociālais dialogs ar DD un speciālistiem; • - apkopot un iesniegt darbinieku priekšlikumus DD uzņēmuma DA sistēmas un darba vides pilnveidošanai; • - Kontrolēt to realizāciju .
LBAS atbalsts a/o DA jomā • Līdzdalība darba grupās DA valsts normatīvo aktu un izmaiņu izstrādē un darbinieku interešu aizstāvība, piemēram: - Grozījumi DAL 21. pantā, UP darbība, = paplašinātas tiesības; - MKn 427 + UP darbā apmaksāto stundu skaits pienākumu veikšanai; • Vienošanās par sadarbību ar VDI: - veicināt darba aizsardzības uzticības personu ievēlēšanu uzņēmumos; - veicot uzņēmuma apsekošanu, pieaicināt darbinieku uzticības personu vai arī arodkomitejas pārstāvi; • veicināt sociālā dialoga ieviešanu un darba koplīgumu noslēgšanu uzņēmumos,. • Bezmaksas 50 stundu DA apmācības kursi UP; • Bezmaksas izdales DA grāmatas, brošūras un plakāti; • DA semināri, pieredzes apmaiņas konfences, 28.aprīlis ; • Reģionālie konsultāciju centri DA un darba tiesību jautājumos; u.c.
Nodarbinātības un darba tirgus attīstīšana Līdz šim paveiktais 2009.gadā LBAS sāka dalību starptautiskā projektā BSLN ("Baltic Sea Labour Network" jeb „Baltijas jūras darba tīkls”). Projekta galvenais mērķis bija Baltijas jūras reģionā izveidot ilgtspējīgu un konkurētspējīgu darba tirgu. Projekta ietvaros LBAS sadarbībā ar LDDK Latvijas reģionos organizēja vairākus sociālā dialoga forumus ar nosaukumu „Sociālā dialoga attīstība un stiprināšana – pamats reģionālai sociāli ekonomiskai attīstībai”. 2010.gada martā LBAS un LDDK sadarbības rezultātā Latvijā sāka darboties uzņēmumu „Ilgtspējas indekss”. „Ilgtspējas indekss” ir stratēģisks vadības instruments, kas balstīts uz starptautiski atzītas metodoloģijas, palīdzot Latvijas uzņēmumiem diagnosticēt savas darbības ilgtspēju un korporatīvās atbildības līmeni. Vienlaikus tas sabiedrībai, valsts un nevalstiskajām organizācijām sniedz objektīvus kritērijus, lai uzslavētu un atbalstītu tādus uzņēmumus, kuri palīdz stiprināt Latvijas ekonomiku ilgtermiņā. LBAS regulāri uztur diskusijas un aktualizē jautājums par nodarbinātības jautājumiem ar politiskām partijām, MK, ministrijām, nacionāliem un ārvalstu partneriem, nozaru dalīborganizācijām. Priekšlikumi nākotnei Panākt darba ražīguma palielināšanu, darba devējiem uzlabojot darbinieku darba apstākļus un tehnisko aprīkojumu Turpināt sadarbību ar pārējām Baltijas jūras reģiona valstīm, lai reģionā izveidotu ilgtspējīgu un konkurētspējīgu darba tirgu Iesaistīties augstākās un profesionālās izglītības kvalitātes uzlabošanas procesā, panākot tās atbilstību darba tirgus prasībām Turpināt popularizēt “Ilgtspējas indeksu”, iesaistot arvien jaunus uzņēmumus
Iesaiste izglītības procesos Profesionālās izglītības kvalitātes un efektivitātes paaugstināšana LBAS regulāri piedalās dažādu normatīvo aktu, politikas dokumentu izstrādē un izvērtēšanā, trīspusējās sadarbības padomēs ( NTSP, PINTSA, NEP) un projektu realizācijā, atbalstot profesionālās izglītības kvalitātes un prestiža paaugstināšanu. 2011. gadā LBAS kopā ar dalīborganizācijām uzsāka dalību ESF projekta īstenošanā, kurā tiek pārskatīti profesiju standarti, profesionālās sākotnējās izglītības saturs un ieviesta moduļu pieeja, izplatīta informācija par ārpus formālās izglītības iegūto prasmju novērtēšanu. Kopš 2011.gada vidus LBAS nozaru dalīborganizāciju un arodorganizāciju pārstāvji darbojas nozaru ekspertu padomēs, kurās tiek skatīti nozares izglītības jautājumi. Priekšlikumi nākotnei Palielināt nozaru dalīborganizāciju un arodorganizāciju iesaisti un atbildību par izglītības un kvalifikācijas jautājumiem.
Iesaiste izglītības procesos Ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenču atzīšana Kopš 2011.gada sākuma Latvijā, līdzīgi kā citās valstīs, ir iespējams apliecināt savu pieredzi un bez mācīšanās izglītības iestādē, nokārtot profesionālās kvalifikācijas eksāmenu un iegūt kvalifikācijas apliecinošu dokumentu. 2005.gadā LBAS piedalījās Neformālās izglītības atzīšanas un prasmju novērtēšanas metodikas izstrādē un pēc tam – tās apspriešanā. Uz šīs metodikas pamata tika izstrādāti MK noteikumi, kurus apstiprināja 2011.gada 22.februārī, sniedzot iedzīvotājiem šādu iespēju. Priekšlikumi nākotnei Nodrošināt, ka LBAS nozaru konsultanti izglīto nozaru arodbiedrības par ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenču novērtēšanas iespējām . Veicināt arodorganizāciju un to biedru iesaisti kvalifikācijas apliecināšanā.
Eiropas Sociālā fonda projekts „Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos”
Eiropas Sociālā fonda projekts „Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības administratīvās kapacitātes stiprināšana”
Galvenās projekta aktivitātes • Arodbiedrību reģionālā sadarbības tīkla izveide un koordinēšana • Apmācību kursu un semināru organizēšana • Normatīvo aktu un politikas dokumentu ekspertīzes • Sabiedrības informēšanas un publicitātes pasākumi
Normatīvo aktu un politikas dokumentu ekspertīzes Ekspertīzes tiek veiktas 2 jomās: 1) ES normatīvie akti un politikas dokumenti; 2) Sociālā un darba tirgus attīstība. Ziņojumi par ES politikas dokumentiem tiek sagatavoti katru mēnesi, savukārt Sociālā un darba tirgus attīstībā ziņojumi tiek sagatavoti reizi ceturksnī UN Ekspertīzes un metodisko materiālu, rokasgrāmatu un ziņojuma izdošana. Lai paaugstinātu darba ņēmēju un viņu pārstāvju izpratni un informētību par sociālā dialoga līmeņiem, sociālā dialoga veidošanu reģionos un Eiropas Savienības direktīvu ieviešanu darba vietās. Aktivitātes ietvaros plānots izstrādāt kopumā trīs metodiskos materiālus, divas rokasgrāmatas un vienu ziņojumu.
Sabiedrības informēšanas un publicitātes pasākumi 1) Biļetenu sagatavošana un izdošana vienu reizi ceturksnī; 2) Sociālās partnerības pasākuma organizēšana; 3) Informatīvo dienu reģionos organizēšana; 4) Dalība izstādēs; 5) Informatīvā kampaņa; 6) Video filmas izveide.
Apmācību kursu un semināru organizēšana Tikušas izstrādātas apmācību programmas „Divpusējā un trīspusējā sociālā dialoga attīstība – nacionālā, reģionālā un uzņēmumu līmenī”, „Mehānisms sociālo partneru iesaistei rīcībpolitikas izstrādē un īstenošanā” un „Arodbiedrību struktūru kapacitātes stiprināšana” (18 st. katra). Kursi tiek organizēti LBAS dalīborganizāciju vadītājiem un speciālistiem, kā arī uzņēmumu arodorganizāciju vadītājiem. Tiek organizēti semināri LBAS speciālistiem, LBAS dalīborganizāciju vadītājiem un speciālistiem, arodorganizāciju vadītājiem, arodbiedrības biedriem.par reģionālo struktūru darbību, reģionālo sociālo dialogu kopumā un iespējām ar to palīdzību iesaistīties politikas procesos nacionālajā un reģionālajā līmenī, par sociālekonomiskajām aktualitātēm reģionos un arodbiedrību lomu reģionālās reformas un nozaru restrukturizācijas apstākļos.
Arodbiedrību reģionālā sadarbības tīkla izveide un koordinēšana Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē, Latgalē un Rīgā ir piesaistīts viens koordinators no darba ņēmēju puses. Koordinatora darba galvenie jautājumi ir jaunu biedru iesaiste, došanās uz uzņēmumiem, darbs pie nozaru un arodorganizāciju sadarbības stiprināšanas.
Starptautiskā darbība • Aktīva dalība Eiropas sociālo partneru darba programmu un pamatnolīgumu īstenošanā, Starptautiskās Arodbiedrību konfederācijas (ITUC), Eiropas arodbiedrību konfederācijas (ETUC) un Viseiropas reģionālās padomes (PERC) darba grupās un komitejās. • Paplašināta starptautiskā sadarbību, stiprinot jau esošos sadarbības modeļus ar Baltijas un Ziemeļvalstu arodbiedrībām (piem.LO-Sweden), gan veidojot draudzīgas un lietderīgas attiecības ar jauniem partneriem gan no ES dalībvalstīm (piem.LO-Norway), gan ar ES austrumu kaimiņiem ( FNPR, Krievija un CNSM, Moldova). • Produktīva sadarbība ar LO-Norway, kuras solidaritātes fonds ir devis iespēju pieteikties uz stipendijām arodbiedrību aktīvistiem un speciālistiem, kas vairākkārtīgi izmantotas svešvalodu apgūšanai. • Pieredze divos ETUC kongresos (2007., 2011.g.), gan ITUC 2.pasaules arodbiedrību kongresā 2010.gadā, kā arī PERC dibināšanas asamblejā un ETUC starpkongresu konferencē 2009.gadā.
Problēmas produktīvas starptautiskās darbības īstenošanā • Nepietiekoša informācija no dalīborganizācijām par to starptautiskajām aktivitātēm. • Nav izveidota LBAS starptautiskā komisija, kur d/o pārstāvji varētu apkopot nozaru aktualitātes par arodbiedrību pozīciju gan attiecībā uz ES likumdošanu un tās normatīvo aktu piemērošanu, gan Eiropas un pasaules arodbiedrību viedokļu paušanā nacionālajā līmenī, gan starptautisku dokumentu tulkošanas nodrošināšanā. • Dalīborganizācijās trūkst speciālistu ar labām svešvalodu zināšanām, lai operatīvi varētu sagatavot atbildes un viedokļus par dažādiem svarīgiem jautājumiem. • Nepietiek finanšu un cilvēku resursu, lai piedalītos svarīgās starptautiskās konferencēs, semināros. • Izpaliek dalīborganizāciju aktīva rīcība, lai noorganizētu protesta akcijas un cita veida kampaņas starptautisko arodbiedrību aktivitāšu atbalstam gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī.
Turpmākā rīcība • Turpināt un aktivizēt sadarbību ar ES dalībvalstu, īpaši Ziemeļvalstu un Baltijas valstu arodbiedrībām, regulāri apmainoties ar aktuālo informāciju, lai labāk pārzinātu situāciju un vienotos par kopīgiem mērķiem un rīcību, aizstāvot strādājošo cilvēku intereses un tiesības. • Veidot jaunus sadarbības modeļus un stiprināt jau esošos ar Krieviju un citām ES Austrumu partnerības valstu dalīborganizācijām. • Stiprināt starptautisko solidaritāti, aktīvāk iesaistoties arodbiedrību pasākumos (solidaritātes kampaņas, parakstu vākšana, akcijas , eiro-demonstrācijas u.c.). • Aktīvi izmantot LO-Norway Solidaritātes fonda piedāvātās iespējas, kā arī piedalīties starptautisko arodbiedrību piedāvātajos projektos. • Regulāri darboties ITUC Cilvēktiesību un arodbiedrību tiesību pārkāpumu sadarbības tīklā, informējot vadošās starptautiskās institūcijas par situāciju Latvijā, lai efektīvi sagatavotos Starptautiskās Darba organizācijas sesijām, kā arī gūstot praktisku pieredzi dokumentu sagatavošanā, saskaņā ar noteiktām procedūrām.
Izaicinājumi Biedru skaita samazināšanās, jaunatnes vājā iesaistīšanās organizācijas darbībā Organizatoriskās struktūras sadrumstalotība Solidaritātes trūkums Finansiālās disciplīnas neievērošana Līderu trūkums un novecošana Nopietnas mācību un zinātniskās bāzes trūkums Trausla saikne starp LBAS, nozarēm, reģioniem un arodorganizācijām
Ko darīt? Izstrādāt visām dalīborganizācijām kopīgu jaunu biedru piesaistīšanas stratēģiju. Aktivizēt darbību jauniešu vidū, vairāk izmantojot jauno tehnoloģiju sniegtās iespējas. Atjaunot darbu pie likuma “Par arodbiedrībām” jaunās redakcijas, iesniegt priekšlikumus “Streiku likuma” demokratizācijai, panākt sabiedriskā labuma organizāciju statusa piešķiršanu arodbiedrībām. Aktivizēt arodbiedrību viedokļa paušanu plašsaziņas līdzekļos, plašāk izmantojot nozaru arodbiedrību pozitīvo darba pieredzi. Veicināt sociālo dialogu un nostiprināt darba koplīgumu slēgšanu uzņēmumos un iestādēs. Aktīvāka līdzdarbība sabiedriski politiskajos procesos, sadarbības paplašināšana ar nevalstiskajām organizācijām un politiskajām partijām. Veicināt dalīborganizāciju darbības konsolidāciju – vienots viedoklis, kopējas akcijas, konstruktīvas prasības un pārdomāta stratēģija to realizācijai.
