Latvijas elektroenerģētikas perspektīva

1. Latvijas elektroenerģētikas perspektīva • Mērķis • Patēriņa prognoze • Nodrošinājuma prognoze • Hidroenerģijas izmantošana • Jaudu bilance • Secinājumi Harijs Jaunzems, LEEA Rīgā, 05.10.2012.

3. Elektroenerģijas patēriņa prognoze, TWh

4. Elektroenerģijas apgādes nodrošinājuma prognoze, TWh

5. MK noteikumi Nr. 262, AER izmantošana

6. Latvijas hidroresursi • Kopskats • Visu Latvijas upju enerģētiskais potenciāls novērtēts uz 3 260 milj kWh, 350 000 kW • no tiem – Daugavai 81 % (2 640 milj. kWh, 301 200 kW), • - vidējām upēm 14 % (456 milj. kWh, 53 100 kW), • - mazajām upēm 5 % (163 milj. kWh, 18 600 kW). • (Avots – Latvijas elektrifikācijas pamati. 1931.g.) • Piezīme: Daugavas potenciāls vērtēts no grīvas līdz Trepei, • Aiviekstes potenciāls tikai vienai vietai – Jaunkalsnavā, • Nav vērtēta Pededze, Mūsa. • Enerģijas izstrāde rēķināta W = P x t, kur t = 8760 st. • A HES ar jaudu > 5 MW • A1.Hidroenerģētiskais potenciāls nosakāms enerģijā – kWh. Uzstādītā jauda ir pakārtota izmantošanas režīmam (bāzes, galotņu) un ekonomiskam aprēķinam. • Upju enerģētiskais potenciāls, uz kurām iespējams uzbūvēt HES ar jaudu > 5 MW: • Daugavai Latvijas robežās 3100 milj. kWh, izmantots 2700 milj. (Hidroprojekts); • 457 000 kW līdz Trepei (pie gada vidējā Q, Latvijas elektrifikācijas pamati. 1931.g.), izmantoti 1500 000 kW (ar mazāku nodrošinājumu). • Atlikušais izmantojamais potenciāls vērtējams ap 400 miljoni kWh ar vidējās noteces jaudu ap 70 000 kW. • Gaujai ap 138  milj. kWh, 23 000 kW, • Ventai ap 115 milj. kWh, 19 000 kW, • Salacai ap 82 milj. kWh, 13 600 kW, • (pēdējām trim upēm izmantoti < 10 % potenciāla). • Tā tad šīs kategorijas upēm teorētiski izmantojamais poteciāls ir vērtējams ap 700 – 800 milj. kWh, jauda pie gada vidējā caurplūduma – ap 120 – 130 MW.

7. HES uz Daugavas Konkrēti apzinātie potenciāli.1. HES uz Daugavas (enerģētiski efektīvākais, vairāk ietekmē vidi)

8. 2. HES uz Daugavas (neekonomiskakais variants, mazāk ietekmē vidi)

9. Pamatprincipi • Elektroenerģētika ir sekundāra, primārs ir pieprasījums tautsaimniecībā (ražošana, pakalpojumi, mājsaimniecība). • Elektroenerģijas kā produkta būtiskākā īpatnība ir nepieciešamība jebkurā momentā to ražot tik, cik pieprasa patērētājs. Tas nosaka šī produkta ražošanas struktūru. • Elektroenerģijas patēriņam, līdz ar to ražošanai ir izteikts diennakts un sezonāls raksturs. PSO energosistēmas jaudu bilanci plāno diennaktij. • Minimālā slodze: 394 MW 24.06.2010.g. 06.00 • Maksimālā slodze: 1323 MW 27.01.2010.g. 18.00

10. Diennakts patēriņa diagramma

11. Secinājumi • Primārā ir elektroenerģijas patēriņa prognoze. Tā jānosaka pa tautsaimniecības nozarēm. • Plānojot elektroenerģijas nodrošinājumu, ir jānosaka principiālās prioritātes. Nedrīkstam vienlaicīgi noteikt pretēja rakstura prioritātes (piemēram, enerģētiskā neatkarība un tirgus liberalizācija, AER izmantošana un vides aizsardzība). • Latvijas vietējo resursu potenciāls tehniski ir pietiekams, lai nodrošinātu gan iekšējo tirgu, gan epizodisku eksportu. • Jaunu enerģētisko objektu celtniecība jāplāno, vismaz 10 gadus apsteidzot patēriņu.

12. Paldies par uzmanību! LEEA H.Jaunzems vhjaunzemi@inbox.lv