Latvijas ūdens gliemji

1. Latvijas ūdens gliemji

2. Izstrādāja: • Sikšņu pamatskolas 9.klases skolnieces: • Krista Krūzmane • Oksana Mihailova • Rasa Reķe • Justīne Buža

3. Gliemji • Pasaulē ir zināms ap 130 000 gliemju sugas, tādēļ pēc sugu skaita dzīvnieku valstī gliemju tips (mollusca) ieņem otro vietu tūlīt aiz posmkājiem. Vislielākā gliemju sugu daudzveidība ir jūrās un okeānos. Tikai divas no klasēm – gliemeži un gliemenes ir apguvuši arī saldūdeņus, un tikai viena klase – gliemeži ir sastopami uz sauszemes.

4. Gliemji Latvijā • Latvijā konstatētas 47 sugas. No tām 4 dzīvo jūrā, bet pārējās saldūdeņos. • Saldūdeņos uz gultnes dzīvo: • bezzobes • perlamutrenes.

5. Lapžautņu kārta Dižgliemeņu dzimta Samērā bieži sastopama suga, sastopama visā Latvijas teritorijā. Šī ir viena no tekošo ūdeņu sugām. Barojas ar baktērijām. Oldējēji. Kāpuru stadija – glohīdijs. Biezā perlamutrene

6. Ļoti reta suga. Dzīvo ezeros un upēs ar lēnu straumi, dūksnainās vietās, smilšainās vai dūņu gruntīs. Barojas ar detrītu, baktērijām, vienšūņiem, aļģēm. Konstatētā sastopamība un izplatība Latvijā: Kaņiera ezers., Daugava pie Kokneses, Rēzeknes ez., pie Baldones, Daugavas lejtece, Burtnieku ez., Liepājas ez., Ungurpils ez., Raunas upe, Lielupe, Venta, Buļļezers pie Garkalnes, Vecdaugava. Cekulainā pundurgliemene

7. Ļoti reta suga. Ierakstīta ne tikai Latvijas sarkanajā grāmatā, bet arī Baltkrievijas, Lietuvas, Igaunijas, bija PSRS, Polijas, Norvēģijas, Somijas, Zviedrijas, Ziemeļvalstu un IUCN ir apdraudēto sugu sarakstā. Izplatība un sastopamība Latvijā: galvenokārt Vidzemē. Dzīvo tīrās skābekļa bagātās upēs ar ļoti zemu kalcija koncentrāciju ūdenī un smilšainu vai oļainu gultnēs. Populācija izzūd antropogēno faktoru darbība rezultātā. Ziemeļu upespērlene, upju pērļgliemene

8. Gliemeņu sugas • Ūdens dzīvnieku noteicējā Loreta Urtāne minējusi šādas gliemenes: • Parastā apaļgliemene • Platā apaļgliemene • Ovālā zirnīšgliemene • Daudzveidīgā sēdgliemene, jeb Dreisena • Dižgliemene • Slaidā perlamutrene • Ķīļveida perlamutrene • Bezzobe

9. Pērles Latvijā • 18.gs. meklējot pērles Latvijā ziemeļu upespērlenes masveidā tika iznīcinātas. Mūsdienās viņu palicis tik maz, ka, pat izķerot visas atlikušās upespērlenes nez vai izdotos atrast kādu pērli. • Ja smilšu graudiņš nokļūst starp mantiju un austeres čaulu, to pārklāj perlamutrs un veidojas pērle. Piecos gados pērles pieaug tika par vienu milimetru.

10. Gliemju izmantošana • No gliemeņu čaulām izgatavo dažādus rotājumus un pogas. • Pērles veidojas daudzu sugu gliemenēs (dažkārt arī gliemežos), tomēr vērtīgākās pērles atrod tikai pērļgliemenēs. • Daudzu sugu jūras gliemenes (piem. mīdijas un austeres) cilvēki izmanto pārtikā.

11. Aizsardzības pasākumi • Apzināt savā apkārtnē vēl nezināmās gliemju sugas. • Ar ekspertu palīdzību, noteicējiem tās noskaidrot. • Iepazīt Latvijas gliemjus klātienē un internetā. • Neaizskart dzīvās dabas objektus bez vajadzības.

12. Iegaumē! • Mums apkārt ir daudz nezināmā, iepazīsti to! • Mazajās foreļu upītēs – mūsu apkārtnē Vizlā – iespēja atrast pērļgliemeni. • Nepērc un neizmanto izstrādājumus no dzīvās dabas! • Nekādā gadījumā neaizskar aizsargājamās gliemju sugas!