III. KOMERSANTA FIRMA 1. Firmas jēdziens un nozīme

1. III. KOMERSANTA FIRMA1. Firmas jēdziens un nozīme • Firma ir komercreģistrā ierakstīts komersanta nosaukums, ko tas izmanto komercdarbībā, slēdzot darījumus un parakstoties (KCL 26. p. 1. d.). Piemēri: AS “Latvijas Gāze”, SIA “Rīgas satiksme”, MAXIMA Latvija SIA, AS “AIR BALTIC CORPORATION” • Firmas mērķis ir komersanta individualizācija komerctiesiskajā apgrozībā; katram komersantam var būt tikai viena firma. • Tādējādi firma novērš neskaidrības un pārpratumus komerctiesiskajā apgrozībā, nodrošinot to, ka komersantu iespējams nošķirt no citiem komersantiem, tajā skaitā no konkurentiem.

2. 1. Firmas jēdziens un nozīme(turpinājums) • Vārds “firma ikdienišķā izpratnē un sarunvalodā parasti tiek lietots kā sinonīms pašam komersantam vai viņam piederošajam uzņēmumam. - piemēram: “firma “Lāči” ražo garšīgu rupjmaizi”. • Tā kā firma ir komersanta nosaukums, tad civiltiesiskā (komerctiesiskā) izpratnē tā nav un nevar būt tiesību subjekts. • Firmā ietverama norāde uz komersanta veidu atbilstoši KCL 27. panta noteikumiem. • Firma ar norādi uz komersanta veidu ir firma plašākā nozīmē - piemērs: AS “Laima” • Firma šaurākā nozīmē ir apzīmējums bez norādes uz komersanta veidu (KCL 26. p. 2. d.). - piemērs: “Laima”.

3. 1. Firmas jēdziens un nozīme(turpinājums) • Firma var būt tikai komersantam un tāpēc ir nošķirama no citiem nosaukumiem, kurus komersanti un citi saimnieciskās darbības subjekti izmanto saimnieciskās darbības veikšanā. • Firma jānošķir no komersantam piederošu uzņēmumu vai uzņēmuma patstāvīgu daļu nosaukumiem: Piemēram, SIA “Lido” pieder ēdināšanas uzņēmums “Alus sēta” • Firma jānošķir no firmas saīsinājumiem: Piemēram, firmas AS “AIR BALTIC CORPORATION” saīsinājums ir airBaltic.

4. 1. Firmas jēdziens un nozīme(turpinājums) • Firma jānošķir no preču zīmēm, proti, apzīmējumiem, kurus lieto, lai komersanta preces atšķirtu no citu komersantu precēm: Piemēram, “Kārums” ir viena no SIA “Rīgas piensaimnieks” preču zīmēm. • Tā kā firma var būt tikai komersantam, tad citu saimnieciskās darbības subjektu nosaukumi nav uzskatāmi par firmām un uz tiem neattiecas firmas tiesiskais regulējums: Piemēram, komercreģistrā neierakstītas zemnieku saimniecības nosaukums “Rāceņi” nav firma.

5. 1. Firmas jēdziens un nozīme(nobeigums) • Firmas veidi • Personfirma: Piemēram, individuālais komersants Daumants Deķis, SIA “Bērziņš, Marga un Vīnkalns”, AS “Valters un Rapa”. • Materiālā firma: Piemēram, AS “Latvijas valsts meži”, SIA “Grāmatvedības un finanšu koledža”, AS “Agrofirma Tērvete”. • Fantāzijas firma: Piemēram, SIA “Furors”, SIA “Rūķis”. • Bieži firmas tiek veidotas, kombinējot kādus no minētajiem firmu veidiem: • Piemēram, SIA “Partner Motors”, Mēness aptieka SIA.

6. 2. Firmas veidošanaspamatprincipi • Firmas patiesums: Firmā nedrīkst ietvert maldinošas ziņas par komerctiesiskajā apgrozībā svarīgiem apstākļiem, it īpaši par komersanta vai komercdarbības veidu vai arī par komercdarbības apjomu (KCL 29. p. 1. d.) – maldināšanas aizliegums. - Piemēram, SIA, kurai pieder viens pārtikas mazumtirdzniecības veikaliņš, nevar savā firmā iekļaut apzīmējumu “lielveikals”; individuālais komersants Jānis Bērziņš nevar izmantot firmu IK “Jānis Bērziņš un partneri”. • Firmas kontinuitāte: Personfirma var turpināt pastāvēt negrozītā veidā kā atvasināta (derivatīva) firma, ja mainījies ir individuālā komersanta vārds vai mainījies uzņēmuma īpašnieks vai turētājs (sk. KCL 30. p.).

7. 2. Firmas veidošanas pamatprincipi (turpinājums) • Firmas atšķiramība jeb ekskluzivitāte: Komersanta firmai skaidri un noteikti jāatšķiras no citām komercreģistrā jau ierakstītām vai ierakstīšanai pieteiktām firmām (KCL 28. p.). • Firmu sajaukšanas risks pastāv, ja sakrīt firmas šaurākā nozīmē, bet atšķiras tikai norādes uz komersanta veidiem; tāpēc KCL 28. p. attiecas tikai uz firmu šaurākā nozīmē. - Piemēram, komercreģistrā nevar ierakstīt SIA “Saullēkts”, ja iepriekš jau ir reģistrēta AS “Saullēkts; turpretī var reģistrēt SIA “Balticom”, ja pastāv SIA “Baltkom”. • Komercreģistra iestādei būtu jāizvērtē, vai līdzības pakāpe, kas pastāv starp firmām, ir pieteikama, lai labticīgai personai radītu maldības iespēju.

8. 2. Firmas veidošanas pamatprincipi (nobeigums) • Firmas publiskums: Firma ir jādara zināma atklātībai – to nodrošina komercreģistrs (sk. KCL 8. p.). • Citi firmas veidošanu ierobežojoši principi (sk. KCL 29. p.): - atbilstība labiem tikumiem; - vārdu “Latvijas Republika” lietojuma aizliegums; - administratīvās teritorijas vai apdzīvotas vietas nosaukuma izmantošanas ierobežojumi; - valsts un pašvaldību institūciju nosaukumu, kā arī vārdu “valsts” un “pašvaldība” lietojuma aizliegums; - preču zīmju izmantošanas regulējuma ievērošana; - pienākums firmas rakstībā lietot latviešu vai latīņu alfabēta burtus.

9. 3. Komersanta tiesības uz firmu un to aizsardzība • Komersants, kura tiesības ir aizskartas, prettiesīgi izmantojot viņa firmu, var prasīt no aizskārēja, lai tas izbeidz izmantot firmu, kā arī lai atlīdzina komersantam ar firmas prettiesīgu izmantošanu nodarītos zaudējumus (KCL 33. p.). • Firma ir intelektuālā īpašuma objekts. • KCL 33. pants aizsargā komersantu, nevis trešās personas. • KCL 33. pantā paredzētie prasījumi var tikt vērsti gan pret citu komersantu, kas prettiesīgi izmanto komersanta firmu, gan arī pret citiem saimnieciskās darbības subjektiem, kas komersanta firmu izmanto kā nosaukumu.