Par darbu vispārējās izglītības jomā

1. Par darbu vispārējās izglītības jomā Baiba Bašķere 2010.gada 21.aprīlī

2. Darba grupas ,,Nauda seko skolēnam” darbība (27.01.2010.) MK noteikumos attiecībā uz pedagogu darba samaksu piemēroto koeficientu analīze un piemērotās attiecības ,,1 pedagogs: izglītojamo skaits” analīze • Valstu pieredze attiecības piemērošanā; • Statistiskā informācija par pašvaldības piemērotajiem koeficientiem un tam plānotais finansējums; • Informācija par reālajām izmaksām programmu īstenošanai

3. Valstu pieredze attiecības piemērošanā • Pedagogu skaits samazinājies par 2% • Likmju skaits samazinājies par 36% • Savukārt, izmantojot EUROSTAT metodiku, aprēķinot skolēnu skaitu pret skolotāju skaitu, secināms, ka uz vienu pilna laika ekvivalenta skolotāju 2009.gada septembrī Latvijā bija 18,3 skolēni. Pedagogu skolēnu skaita attiecība bija 16,2 skolēni uz vienu pedagogu, bet 2007.gadā – 10,6 (dati nav precīzi, jo izglītības iestāžu vadītāju, psihologu, sociālo pedagogu likmes ir atšķirīgas). • Pārsvarā visur vidēji no 8,2(Lihtenšteina) – 15,8 (Japāna), izņemot Turcija – 23 • Lietuva - 8,4; Igaunija - 12,7

4. Informācija par reālajām izmaksām programmu īstenošanai • 1. Mācību stundu skaitu nedēļā katrā klasē nosaka Vispārējās izglītības likuma 33., 34., 44.pants. Koeficienti normētā skolēnu skaita aprēķinam katrā izglītības pakāpē: • 1.– 4.klases (vidēji 23,8 mācību stundas nedēļā) skolēnu skaitam – koeficients ir 0,75 ; (0,75 = 23,8 / 31,6);  • 5.–9.klases (vidēji 31,6 mācību stunda nedēļā) skolēnu skaitam – koeficients ir 1,00;  • 10.–12.klases (36 mācību stundas nedēļā) skolēnu skaitam – koeficients 1,25; (36 / 31,6 = 1,14) • Koeficienti normētā skolēnu skaita aprēķinam pirmām kārtām atspoguļo mācību stundu skaitu nedēļā katrā klašu grupā, bet ne kopējo nepieciešamo apmaksājamo stundu skaitu.

5. Priekšlikums Izstrādāt un ietvert, piemēram, izglītības programmu paraugos (kā agrāk) ieteicamo apmaksājamo stundu skaitu katrā klasē katrā programmas tipā. Faktiski apmaksājamo stundu skaits var būt ievērojami atkarīgs no skolēnu skaita klasē (mainās dalīšana grupās, klases audzināšana, fakultatīvi – līdz 30%), bet proporcionāli tas tomēr precīzāk dod pamatu normētā skolēnu skaita koeficienta aprēķināšanai nekā mācību stundu skaits.

6. Pēc principa ,,nauda seko skolēnam” jāievēro: • Stundu skaits, kas nepieciešams klases dalīšanai grupās atšķiras katrā konkrētā situācijā • Klases audzināšanai tarificē līdz 6 mācību stundām nedēļā • Pedagoga darba slodzē ieskaitāma arī rakstu darbu labošana matem.,valod. Līdz 6, pārējiem -1 • Individuālajam darbam ar izglītojamiem līdz 2 stundām nedēļā • Mācību stundu sagatavošana līdz 2 stundām nedēļā • Tradicionālās fakultatīvās nodarbības, svarīgi organizēt pagarināto grupu • Finansējums nepieciešams arī pārējiem pedagoģiskajiem darbiniekiem (15% - skolas administrācijai, atbalsta personālam)

7. Statistiskā informācija par pašvaldības piemērotajiem koeficientiem un tam plānotais finansējums • Pirmsskolas izglītības programma(5-6gadīgie) – 0,75; • Pamatizglītība 1.-4.klasei – 0,75; 5.-9.klasei – 1,00; • Pamatizglītības pedagoģiskās korekc. programma – 1,47; • Speciālās pamatizglītības programmas – 1,47( sīkāk iedalās ar dažādiem traucējumiem); • Vispārējās vidējās izglītības programma – 1,25; • Speciālās vispārējās vidējās izglītības programma – 1,47; • Vispārējās vidējās izglītības programma (vakara/maiņu) – 0,82; • Valsts ģimnāzijas – 1,10; • Ilgstoši slimojošie bērni (pārsvarā Rīgas slimnīcās) – 0,81

8. Darba grupas ,,Nauda seko skolēnam” darbība II (10.02.2010.) • Koeficienta ,,padziļināta mācību priekšmetu apguve” • Koeficienta ,,Valsts ģimnāziju īstenotās programmas” piemērošana

9. Priekšlikums: • Nemainīt noteikumos noteikto koeficientu 1,3 par padziļinātu mācību priekšmetu apguvi, bet skaidri definēt, kādos gadījumos tas piemērojams; • Izskatīt un analizēt iespēju veikt izmaiņas MK 2009.gada 28.jūlija noteikumos ,,Pedagogu darba samaksas noteikumi”, nosakot: • Valsts ģimnāzijās lielāku apmaksājamo stundu skaitu, kā citās izglītības iestādēs; • Izglītības metodiķa darba algas likmi pielīdzināt direktora vietnieka darba algas likmei.

10. Darba grupas ,,Nauda seko skolēnam” darbība III • Cilvēkresursu piesaistes programma nozarei; • Citu valstu un Latvijas pieredze, prasības un normatīvo aktu regulējums; • Saņemto priekšlikumu par pāreju uz 40 st. darba nedēļu izvērtējums

11. Priekšlikums • Atgriezties pie šiem jautājumiem pēc iepazīšanās ar izglītības iestādēm pašvaldībās

12. Jelgavas pilsētas un Ozolnieku novada izglītības iestāžu apmeklējums Galvenie iespaidi: • Liela nozīme ir ,,turīgai” pašvaldībai; • Ja pašvaldība pieņēmusi politisku lēmumu, tad tai ir jādara viss, lai skolas saglabātu un arī pietiekami nodrošinātu finansējumu; • Svarīgi ir sakārtot izglītības iestāžu tīklu, jo tādā pašvaldībā finansējums pedagogu darba samaksai būs lielāks – jautājums par kvalitāti – kas iegūs?

13. Turpmākie pasākumi • 23.04. – Viesošanās Jēkabpils pilsētā un Aknīstes novadā; • Finansējums atbalsta personālam; ilgstoši slimojošiem bērniem; izglītības programmu īstenošanai slimnīcās; speciālo izglītības programmu un pedagoģiskās korekcijas programmu īstenošanai; • Koeficientu piemērošana pirmsskolai un sākumskolai; • 19.05.2010. - Priekšlikumi informatīvajam ziņojumam par vienotu mērķdotāciju pašvaldībām pedagogu darba samaksai, kā arī pašvaldību savstarpējiem norēķiniem izvērtējums; • 02.06.2010. – noslēguma sanāksme

14. Priekšlikumi iekšējai darba grupai (par 40 st. darba nedēļu) • Baiba Bašķere • Rasma Stabiņa • Brigita Fricsone • Ilze Vītoliņa • Inga Ermansone • Līvija Baļčūne • Vija Dikule • Zinta Irbe