VARDARBĪBA PRET BĒRNU

1. VARDARBĪBA PRET BĒRNU

2. Vardarbība pret bērnu: Jebkura veida aprūpes trūkums, nepilnīga aprūpe vai darbības no pieaugušo puses, kā rezultātā tiek nodarīts ļaunums bērna psiholoģiskajai, fiziskajai vai sociālajai veselībai.

3. Par vardarbības pret bērnu pazīmēm: • Visbiežāk vienas pazīmes esamība nenorāda, ka bērns cieš no vardarbības; • Viena un tā pati pazīme var norādīt uz vairākiem vardarbības veidiem, piemēram, bērna nomāktība ir raksturīga visiem vardarbības veidiem; • Var būt arī tā, ka bērnam, kas piedzīvojis vardarbību var nebūt novērojama kāda pazīme vispār.

4. Vardarbības pret bērnu sekas: Pazīmes par vardarbību pret bērnu var vērot 5 sfērās: • Kognitīvajā sfērā, • fiziskajā sfērā, • emocionālajā sfērā, • sociālajā sfērā, • bērna uzvedībā;

5. Riska faktori Vardarbībai pret bērnu izdala četras riska faktoru grupas, kuras raksturo noteikts pazīmju kopums: • 1) riska faktori attiecībā pret vardarbības veicēju; • 2) riska faktori attiecībā pret upuri; • 3) riska faktori attiecībā pret sociālo vidi (ģimene, skola); • 4) riska faktori attiecībā pret kultūrvidi kopumā.

6. Vardarbības veidi • 4 veidi vardarbībai pret bērnu ir: fiziskā vardarbība, emocionālā vardarbība, seksuālā vardarbība un pamešana novārtā – vecāku nolaidība. • Pēdējā laikā vienaudžu vardarbība tiek aplūkota kā 5. vardarbības pret bērnu veids. • Bērns, kas cieš no vardarbības ģimenē vai ārpus tās, bieži vien cieš no vairākiem vardarbības veidiem vienlaicīgi.

7. Vardarbībā iesaistītās personas: • Varmāka - cilvēks, kurš izturas vardarbīgi. • Upuris- cilvēks, pret kuru tiek vērsta vardarbība. • Klusējošais vairākums- cilvēki, kuri ir vardarbības liecinieki, bet neko nedara, lai to pārtrauktu.

8. Fiziska vardarbība • Bērnu tiesību aizsardzības likumā fiziskā vardarbība tiek definēta kā bērna veselībai vai dzīvībai bīstams, apzināts spēka pielietojums pret bērnu. • Fiziska vardarbība pret bērnu var izpausties dažādi, bet visi veidi vērsti uz fizisku ciešanu un sāpju radīšanu • Visbiežāk tiek ziņots tieši par fizisku vardarbību pret bērnu, jo tā, salīdzinot ar citiem vardarbības veidiem, ir vieglāk definējama un pamanāma.

9. Riska faktori:attiecināmi uz vardarbības veicēju • vardarbības pieredze bērnībā; • antisociāla uzvedība; • ir sodīts par vardarbību; • vāja impulsu kontrole; • prasīga, kontrolējoša personība; • atkarību izraisošu vielu lietošana; • izteikta neelastība priekšstatos par sevi un citiem; • pārliecība, ka fiziska sodīšana ir labākais veids, kā panākt bērna paklausību; • uztver bērnu negatīvā veidā kā prasīgu, traucējošu un/vai ļaunu; • nesagatavotība vecāku lomai; • nepietiekamas disciplinēšanas iemaņas.

10. Riska faktori:attiecināmi uz upuri • bērnam ir uzvedības problēmas; • bērna temperaments ir atšķirīgs no vecāku temperamenta; • fiziskas vardarbības pieredze.

11. Riska faktori:attiecināmi uz ģimenes vidi • liela ģimene; • nabadzība; • nespēja meklēt vai pieņemt palīdzību; • vairākās paaudzēs vērojami fiziskās vardarbības uzvedības modeļi; • nozīmīgas pārmaiņas ģimenē.

12. Riska faktori:attiecināmi uz sociālo kontekstu • tuvākajā sociālajā vidē ir daudz riska faktoru; • sociālo pakalpojumu nepieejamība un neesamība; • tiesību sargājošo iestāžu nepieejamība; • aizspriedumi un mīti par vardarbību; • sabiedrībai ir pieņemoša attieksme pret vardarbību pret bērnu.

13. Biežāk sastopamās fiziskās vardarbības formas: • Sišana; • Grūstīšana; • Mešana, sviešana; • Purināšana; • Kniebšana; • Žņaugšana; • Griešana; • Dedzināšana; • Ieslēgšana, ieslodzīšana; • Neļaušana gulēt vai iemigt.

14. Ekstrēmi fiziskās vardarbības veidi, kas saistīti ar ļoti smagiem veselības traucējumiem, populācijā ir sastopami apmēram 2% gadījumu. • Daudz biežāk vērojama ikdienā lietotā fiziskā vardarbība pret bērnu, kas izpaužas kā bērna sodīšana vai „disciplinēšana” un visbiežāk nozīmē bērna pēršanu vai sišanu. Arī šāda fiziska vardarbība var radīt nopietnas sekas.

15. Fiziskās vardarbības pazīmes. • Savainojuma veids, novietojums un smaguma pakāpe neatbilst stāstījumam; • Vecāki izvairās no medicīniskās palīdzības saņemšanas vai arī izmanto medicīnisko pakalpojumu saņemšanu dažādās iestādēs; • Galvas traumas; • Iekšējo orgānu traumas – sāpes vēderā, vemšana, drudzis; • Pārlieku paklausīgs, pasīvs, kautrīgs, izvairīgs vai izteikti agresīvs un naidīgs; • Izskatās iebaidīts, izturas izteikti nedroši; • Neizrāda nekādas emocijas saistībā ar savainojumu; • Biežāk kavē skolu ar vecāku atļauju; • Valkā slēgtu apģērbu; • Jebkura trauma vai savainojums zīdainim; • Daudz savainojumu, zilumu un/vai rētu.

16. Fiziskās vardarbības pret bērnu sekas: Kognitīvās sekas: • Izkropļoti priekšstati par sevi un apkārtējās pasaules likumsakarībām; • Grūtības koncentrēties; • Grūtības atcerēties.

17. Fiziskās vardarbības pret bērnu sekas: Sekas uzvedībā: • Pasivitāte vai pārmērīgs kustīgums; • Nerūpēšanās par savu ārējo izskatu; • Atkarību izraisošo vielu lietošana; • Fiziski un verbāli agresīvs; • Uz risku vērsta uzvedība; • Atkārtota nonākšana vardarbības situācijās kā upurim vai vardarbības veicējiem;

18. Fiziskās vardarbības pret bērnu sekas: Sekas fiziskajā veselībā: • Traumas un savainojumi; • Invaliditāte; • Miega traucējumi.

19. Fiziskās vardarbības pret bērnu sekas: Sekas sociālajā sfērā: • nespēja atrast kontaktu, veidot attiecības ar citiem bērniem. Sekas emocionālajā sfērā: • Kauna, vainas un baiļu izjūta; • Depresīvas izjūtas un trauksme; • Neatbilstošs pašvērtējums; • Dusmas un dusmu lēkmēs; • Vāja emociju kontrole; • Uzmācīgas domas un atmiņas; • Neuzticēšanās cilvēkiem.

20. JAUTĀJUMI par fizisko vardarbību: • Kādi fiziskās vardarbības veidi, Jūsuprāt ir izplatīti Latvijā? • Kādas pazīmes liecina, ka bērns, iespējams, cietis no fiziskas vardarbības ģimenē? • Patiesība vai mīts? bērnu audzināšana ir katras ģimenes personīga darīšana arī tad, ja disciplinēšanas nolūkā tiek izmantots fizisks sods – pēršana ar siksnu.

21. EMOCIONĀLĀ VARDARBĪBA • Emocionālā vardarbība pret bērnu ir visgrūtāk definējamais un izmērāmais vardarbības veids. • Visbiežāk pret bērnu vienlaikus tiek izmantoti vairāki emocionālās vardarbības veidi, un katrs no tiem bērnam spēj radīt nozīmīgas ilgtermiņa emocionālās sekas. • Ja bērns cieš no fiziskas un/vai seksuālās vardarbības, tad parasti vienlaikus arī piedzīvo emocionālu vardarbību.

22. Riska faktori:Attiecināmi uz varmācības veicēju: • vardarbības pieredze bērnībā; • vāja impulsu kontrole; • zems pašvērtējums; • izteikta neelastība priekšstatos par sevi un citiem; • nesagatavotība vecāku lomai; • pieaugušais ir prasīgs, kontrolējošs; • pieaugušais nespēj pieņemt bērnu tādu, kāds viņš ir; • pieaugušais izturas pret bērnu kā pret nevēlamu bērnu; • bērns tiek uztverts kā mieru traucējošs, prasīgs un ļauns; • bērns pārņem vecāku pozīciju, pieaugušais – bērna pozīciju.

23. Riska faktoriAttiecināmi uz upuri: • bērns ar fiziskām (veselības) problēmām; • bērns ar problemātisku uzvedību; • bērns ar saskarsmes grūtībām; • bērns, kura temperaments ir ļoti atšķirīgs no vecāku temperamenta; • bērns, kas līdzinās kādam cilvēkam, ar kuru vecākiem ir ļoti sliktas attiecības, vai arī bērns ar savu uzvedību, izturēšanos atgādina vecākiem kādu viņa personības daļu vai īpašību, kas pašam sevī nepatīk.

24. Riska faktori:Attiecināmi uz ģimenes vidi: • laulības vai attiecību problēmas; • liela ģimene; • liela vecāku noslogotība darbā; • izolācija no paplašinātās ģimenes un draugiem; • nespēja meklēt un atrast palīdzību; • ģimenes dzīves prasmju trūkums, neprasme izrādīt mīlestību, cieņu, atbalstu, līdzjūtību.

25. Riska faktori:Attiecināmi uz sociālo kontekstu: • sociālo pakalpojumu nepieejamība; • tuvākajā sociālajā vidē ir daudz riska faktoru; • aizspriedumi un mīti par vardarbību; • sabiedrībai ir pieņemoša attieksme pret vardarbību pret bērnu.

26. Biežāk sastopamās emocionālās vardarbības formas: • Bērna ignorēšana – bērns tiek atraidīs, viņa svarīgās problēmas netiek pamanītas un attiecīgi apspriestas. • Bērna apvainošana – bērns tiek apsaukāts un vainots par lietām, ar kurām viņam nav nekāda sakara. • Bērna terorizēšana – regulāra bērna apvainošana un apsaukāšana, iedvešot bērnam bailes. • Bērns tiek turēts emocionālās spriedzes apstākļos – regulāra bērna iebaidīšana un draudēšana bērnam. • Ņirgāšanās par bērnu – no pieaugušo puses tiek radīti apstākļi, lai bērns bieži atrastos situācijās, kurās bērnu pazemo un kurās viņš kļūst par apsmieklu citiem. • Draudēšana ar fizisku pāridarījumu – bērnam tiek izteikti draudi, kas ne vienmēr bērnam ir tiešā veidā saprotami. • Apzināta bērna morālo vērtību degradēšana – bērna iesaistīšana zagšanā, ubagošanā u.c. prettiesiskos darījumos. • Kliegšana, lamāšanās uz bērnu.

27. Emocionālās vardarbības pazīmes: • Izvirzītas vecumam un spējām neatbilstošas prasības; • Izteikti noslēdzies sevī, domīgs vai arī izteikti aktīvs un agresīvs; • Emocionāli vēss, vienaldzīgs; • Bieži ir skumjš, nomākts; • Miega traucējumi, baiļu lēkmes naktī; • Dienas un/ vai nakts enurēze; • Psihosomatiskas sūdzības: galvassāpes, sāpes vēderā u.c. • Vecāku (aprūpētāju) izturēšanās pret bērnu ir pārāk kritiska; • Neadekvāti, pārāk bargi sodi.

28. Emocionālās vardarbības sekas:Kognitīvās sekas: • runas traucējumi; • grūtības koncentrēties.

29. Emocionālās vardarbības sekasSekas uzvedībā: • antisociāla, destruktīva uzvedība; • nespēja rotaļāties; • pasīva uzvedība; • izolēšanās; • agresīva uzvedība; • atkarību izraisošu vielu lietošana.

30. Emocionālās vardarbības sekasSekas fiziskajā veselībā: • miega traucējumi; • zīdaiņa vecumā aizkavēta fiziskā attīstība; • psihosomatiskas saslimšanas.

31. Emocionālās vardarbības sekas:Sekas sociālajā sfērā: • grūtības veidot noturīgas attiecības; • neuzticēšanās cilvēkiem; • tendence izolēties no sociāliem kontaktiem; • tendence ātri veidot attiecības ar svešiniekiem.

32. Emocionālās vardarbības sekas:Sekas emocionālajā sfērā: • zems pašvērtējums; • neuzticēšanās; • psihisks sastingums; • nejutīgums; • pasivitāte; • depresija un traumēts paštēls.

33. Netieša emocionāla vardarbība pret bērnu • Emocionāla vardarbība pret bērnu nav tikai prettiesiska darbība ar tiešu nodomu kaitēt bērnam, bet arī netieša rīcība, bez nodoma, kas rada kaitīgas sekas. • Bērns kā liecinieks vardarbībai ģimenē (pret māti vai citiem ģimenes locekļiem) • Netieša emocionāla vardarbība pastāv arī situācijās, kad bērnam, kas cietis no vardarbības ģimenē, nākas tajā atgriezties, ja nav konstatēti vidēji smagi vai smagi vardarbības akti, vai ir tikusi konstatēta “tikai” emocionāla vardarbība (nav pamata aprūpes tiesību atņemšanai).

34. Netiešas emocionālas vardarbības sekas:Bērns ir liecinieks regulārām vardarbības ainām ģimenē: • bērniem tiek nodots attiecību modelis, ko viņi tiecas atkārtot savā saskarsmē ar citiem, kā rezultātā ir ļoti liels risks, ka bērns būs vardarbīgs savā saskarsmē ar citiem; • bērns neiemācās konstruktīvi sevi aizstāvēt un nākotnē biežāk pieļauj vardarbību pret sevi; • šiem bērniem ir daudz grūtāk veidot tuvas attiecības

35. Netiešās emocionālās vardarbības sekas:Bērns ir spiests kontaktēties ar personu, kas ir darījusi pāri • Pret savu gribu tiekoties ar varmāku, bērns pārdzīvo tās pašas sajūtas – bailes, trauksmi, nedrošību, ko situācijās, kad varmāka viņam darīja pāri. • Bērnam var rasties panikas lēkmes, baidoties, ka jau pārdzīvotais var atkārtoties. • Liekot bērnam piespiedu kārtā pret viņa gribu tikties ar varmāku, bērnā var rasties neuzticība pieaugušajiem, kas viņu nespēj pasargāt, kā arī bezspēcība kaut ko izmainīt esošajā situācijā. • Arī šāda emocionāla trauma noteikti var atstāt arī paliekošas sekas bērna tālākā garīgajā attīstībā.

36. Jautājumi par emocionālo vardarbību • Ar ko atšķiras tiešā un netiešā emocionālā vardarbība? • Kāpēc emocionālā vardarbība ir visgrūtāk pamanāma? • Fiziska vai emocionāla vardarbība: DRAUDĒŠANA un IEBIEDĒŠANA

37. SEKSUĀLĀ VARDARBĪBA • Bērnu tiesību aizsardzības likumā seksuālā vardarbība tiek definēta kā bērna iesaistīšana seksuālās darbībās, ko bērns nesaprot vai kam nevar dot apzinātu piekrišanu. • Daudzi pētnieki uzskata, ka seksuālā vardarbība pret bērnu ir visretāk atklātais vardarbības veids. • Bieži vien mazi bērni par seksuālu vardarbību neziņo, jo neizprot, kas ar viņiem notiek, bet lielāki bērni visbiežāk vardarbību slēpj, jo izjūt spēcīgu kaunu, vainu un/ vai bailes. • Bieži var būt tā, ka vardarbību vēlas noklusēt otrs, nevardarbīgais vecāks, noliedzot un apgalvojot, ka bērns melo. • Par seksuālu vardarbību pret bērnu ir uzskatāmas jebkādas seksuālas darbības starp bērnu un pieaugušo.

38. Pirmās seksuālās aktivitātes ar citu personu (tai skaitā pieaugušo) atļaušanas vecums un laulību izdarīšanas vecums dažādās pasaules valstīs.

39. Riska faktoriAttiecināmi uz vardarbības veicēju: • seksuālas vardarbības pieredze bērnībā; • ir sodīts par seksuālu vardarbību.

40. Riska faktoriAttiecināmi uz upuri • bērns ar īpašām vajadzībām; • garīgi atpalicis bērns; • bērns ar saskarsmes grūtībām; • ielu bērns; • bērns ar seksuālas vardarbības pieredzi.

41. Riska faktoriAttiecināmi uz ģimenes vidi • bieža dzīvesvietas maiņa; • palīdzības nepieņemšana vai izvairīšanās no tās; • sociāla izolēšanās.

42. Riska faktoriattiecināmi uz sociālo kontekstu • sociālo pakalpojumu nepieejamība un neesamība; • tiesību sargājošo iestāžu nepieejamība; • daudz riska faktoru tuvākajā sociālajā vidē; • sabiedrībai ir pieņemoša attieksme pret vardarbību pret bērnu; • aizspriedumi un mīti par vardarbību.

43. Biežāk sastopamās seksuālās vardarbības formas: • Dzimumkontakts – vagināla vai anāla aizskaršana, izmantojot jebkādus objektus, arī orālais sekss; • Bērna ķermeņa aizskaršana – bērna intīmo un citu ķermeņa daļu aizskaršana, glāstot, skūpstot, arī bērna piespiešana aizskart pieaugušā intīmās ķermeņa daļas; • Bērna privātuma pārkāpšana – bērna izsekošana, novērošana viņam izģērbjoties, vai arī bērna piespiešana atkailināties; • Bērna pakļaušana pieaugušo seksualitātei – dzimumakta veikšana, atkailināšanās, seksuālu piedzīvojumu stāstīšana un pornogrāfisku materiālu rādīšana bērnam; • Bērna seksuāla ekspluatācija – bērna pārdošana vai iesaistīšana seksuālu pakalpojumu sniegšanā vai pornogrāfiska materiāla ražošanā.

44. Seksuālas vardarbības pret bērnu pazīmes • Vecumam neatbilstošas zināšanas par seksuāliem jautājumiem; • Uzdod vecumam neatbilstošus un neparastus jautājumus par cilvēka seksualitāti • Intensīvi masturbē; • Izspēlē, zīmē seksuāla rakstura ainas; • Stāsta par kādu savu paziņu, kas cietis no seksuālas vardarbības; • Vēlas dzīvot kādā citā ģimenē vai iestādē; • Bēg no mājām, • Nevēlas vai atsakās izģērbties, piemēram, pie ārsta; • Pēkšņi parādās nauda vai mantas; • Sāpes vēderā vai nieze ģenitāliju rajonā, grūtības sēdēt, staigāt; • Jebkādi savainojumi ģenitāliju rajonā, STS vai grūtniecība; • Neizskaidrojamas veselības problēmas.

45. Pedofilija • Pedofilija ir seksuāla novirze, kas izpaužas kā dzimumtieksme pret personām pirmspubertātes vecumā vai agrīnajos pusaudžu gados. • Personas, kam piemīt pedofilija, tiek dēvētas par pedofīliem • Pedofili parasti tiek definēti kā 16 vai vairāk gadus vecas personas, kas izjūt dzimumtieksmi pret nepilngadīgām personām vai bērniem, kas ir vismaz piecus vai vairāk gadus jaunāki par personu, kam piemīt šī dzimumtieksme. • Pedofiliju, tāpat kā daudzas citas seksuālas novirzes, mēdz uzskatīt arī par garīgu slimību. Tā ir iekļauta Starptautiskajā slimību klasifikatorā. • Dažādās pasaules vietās pedofilija ne vienmēr tiek uzskatīta par noziegumu vai slimību, it sevišķi gadījumos, ja izdarīta pret personām vēlīnas pubertātes vecumā. • Arī pedofilijas kriminalizēšana Rietumu pasaulē ir mainījusies tikai pēdējo gadsimtu un gadu desmitu laikā ar tendenci aizvien vairāk palielināt pieļaujamo vecumu, kad tiek izdarītas seksuālās attiecības.

46. Seksuālās vardarbības itnernetā pazīmes: • bērni pavada ļoti daudz laika pie datora, īpaši naktīs; • bērna datorā atrodat pornogrāfiska satura materiālu; • bērns daudz laika pavada sarunās pa telefonu ar nepazīstamiem cilvēkiem; • bērns saņem vēstules, dāvanas vai sūtījumus no svešiem cilvēkiem; • bērns izslēdz datora monitoru vai ātri izmaina monitora attēlu, kad jūs ienākat istabā; • bērns attālinās no ģimenes; • atklājat, ka bērns izmanto kontu, kas pieder kādam citam.

47. Seksuālās vardarbības sekasKognitīvās sekas: • Izkropļoti priekšstati par sevi un apkārtējās pasaules likumsakarībām; • Grūtības koncentrēties; • Grūtības atcerēties; • Sekmju pasliktināšanās • Suicidālas domas (domas par pašnāvību).

48. Seksuālās vardarbības sekasSekas fiziskajā veselībā: • Traumas, savainojumi ģenitāliju rajonā vai STS; • Grūtniecība; • Miega traucējumi; • Psihosomatiskas saslimšanas; • Enurēze, enkoprēze.

49. Seksuālās vardarbības sekasSekas uzvedībā: • Vecumam neatbilstoša seksuāla uzvedība; • Savam vecumam neatbilstoša uzvedība; • Atkarību izraisošo vielu lietošana; • Izteikta agresivitāte vai pakļaušanās; • Suicidālas darbības un sevis savainojoša uzvedība; • Atkārtota nonākšana vardarbības situācijās kā upurim vai vardarbības veicējam.

50. Seksuālās vardarbības sekasSekas sociālajā sfērā: • Nespēja rast kontaktu ar citiem bērniem; • Bailes pazaudēt kontroli attiecībās vai izteikta pakļaušanās.