II daļa „Situācijas par mājražotāju nozares apzināšana Latvijas laukos”

„Lauku mājražotāju uzņēmējdarbību kavējošo un veicinošo faktoru izpēte un veicinošo aktivitāšu apzināšana un ierosināšana” II daļa „Situācijas par mājražotāju nozares apzināšana Latvijas laukos” 19/08/2009

PVD reģistra dati

559 “Drosmīgie” Reģistrēto pārtikas mājražotāju ģeogrāfiskais pārklājums Avots: Pārtikas uzņēmumu reģistrācijas datu bāze, http://www.pvd.gov.lv/lat/uznemumi/

559 “Drosmīgie” Avots: Pārtikas uzņēmumu reģistrācijas datu bāze, http://www.pvd.gov.lv/lat/uznemumi/

Mājražotāju pētījums

Mājražotāju pētījums • Projekta ietvaros tika veikts kvantitatīvs pētījums, aptaujājot mājražošanā iesaistītās personas visā Latvijā • Kopumā pētījumā piedalījās 160 respondenti – gan reģistrētie, gan nereģistrētie primāro un/vai pārstrādes produktu ražotāji mājas apstākļos visā Latvijā • Pētījuma dalībnieku īss raksturojums: • Pētījumā bija pārstāvētas visas vecuma grupas – vairāk kā trešdaļa aptaujāto bija vecumā no 46 līdz 55 gadiem (36%), bet 28% vecumā no 36 līdz 45 gadiem • Vairākums pētījuma dalībnieku bija sievietes (81%) • 81% no mājražošanā iesaistītām personām ikdienā nav pieejams internets • Pētījuma jautājumi • Mājražošanas darbības nozaresun procesa organizācija • Nosacījumi mājražošanas procesa reģistrācijai • Sabiedriskā doma saistībā ar likumdošanas ietekmi • Šķēršļi mājražošanas attīstībai Latvijā • Galvenie informācijas kanāli

Mājražotāju pētījums Avots: “Mājražotāju tirgus dalībnieku pētījums Latvijā/ 2009”, kvantitatīvs pētījums, pašaizpildāmās anketas, mērķa grupa primāro un/vai pārstrādes produktu ražotāji mājas apstākļos, n=160

Mājražotāja “portrets” • Sieviete (81%); vecumā no 36 līdz 55 gadiem (64%); nav pieejams internets (81%); ir augstākā (39%) vai vidējā speciālā izglītība (37%); pamatā nodarbojas ar lauksaimniecības produktu audzēšanu (71%), bet cenšas arī pievienot vērtību savam darbam, proti, nodarbojas arī ar lauksaimniecības produktu pārstrādi (51%); nav oficiāli reģistrēts mājražošanas statuss (72%); mājražošanas procesā ir iesaistījusies pati un vēl arī ģimenes locekļi (63%); pieved savus ražojumus klientiem tieši klāt (75%), kā arī pārdod produktus tiem, kas atbrauc paši pakaļ (56%), dažreiz aizved savu produkciju arī uz tirgu (47%); uzskata, ka cilvēki laukos arvien vairāk nodarbojas ar mājražošanu (74%), un ka pārtikas mājražošana ir vienīgais veids kā izdzīvot laukos (81%); kā galveno šķērsli mājražošanas nozares attīstībai valstī viennozīmīgi sauc likumdošanas un birokrātijas barjeras (82%); mazākas likumdošanas barjeras uztvertu kā motivatoru vismaz padomāt par sava rūpala legalizāciju; aktīvi seko līdzi arī tirgus pieprasījumam un zināmā mērā uzskata to par šķērsli mājražošanas attīstībai (51%); negribīgi, bet tomēr atzīst, ka viņai pietrūkst zināšanas, kā attīstītu pārtikas mājražošanu (51%); visticamāk, ka būtu gatava apmeklēt kādu informatīvo semināru (58%), kā arī prasītu padomu lauku konsultantiem (53%); maz ticams, ka viņa būs gatava veidot kooperatīvu (26%), varbūt viņa varētu iesaistīties kooperatīvā kā biedrs ar citiem mājražotājiem (38%); bet skaidrs ir viens – viņa ir apņēmības pilna mācīties un papildināt savas zināšanas šajā jomā (85%).

Mājražotāju reģistrācija

Mājražotāju reģistrācija • Lai uzsāktu produktu ražošanu mājas apstākļos, ražotājam jāreģistrējas sava rajona PVD pārvaldē, un uzņēmums nonāk PVD uzraudzībā • Šobrīd nav noteikta obligāta uzņēmējdarbības forma, kas drīkst vai nedrīkst būt mājražotājs • Mājražotāju reģistrā ar kodu 45 „Ražošanas uzņēmums mājas apstākļos” reģistrē tikai pārstrādes produktu mājražotājus (primāriem produktu ražotājiem jāreģistrējas atsevišķi) • Lai reģistrētu pārstrādes produktu mājražošanu, jādodas uz savu PVD teritoriālo iestādi • Reģistrēšanās izmaksas ir 8 Ls par pašu reģistrēšanās faktu. Papildus izmaksas ir inspektora vizīte – 9.50 Ls/stundā plus ceļa izdevumi (0.17Ls/km) • Reģistrēšanās process vidēji aizņem 2 nedēļas no pieteikuma saņemšanas brīža • Pārtikas mājražotājiem ir jāreģistrē arī transporta līdzeklis (MK noteikumi Nr.486, 10.07.2007)

Secinājumi • Šobrīd Latvijā ir ļoti augsts nelegālās pārtikas mājražotāju īpatsvars. Mazāku interesi par reģistrāciju izrāda tie, kas savus produktus realizē tieši klientam. • Kopumā Latvijā ir reģistrēti 559 mājražotāji, “aktīvākās” preču grupās – piens un gaļa. PVD pārbaudes rezultāti šajos uzņēmumos nav izcili – vairāk kā puse saņēmuši B vērtējumu „atbilst pārtikas apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, taču konstatētas neatbilstības, kas neietekmē pārtikas nekaitīgumu un drošumu” • Pētījuma rezultāti liecina, ka likumdošanas barjera no dažādiem aspektiem tiek uztverta kā nozīmīgs šķērslis mājražošanas attīstībai Latvijā. Likumdošanas bāze tiek vērtēta kā sarežģīta un ar augstu interpretācijas iespēju no visām procesā iesaistītām pusēm • Reģistrēto mājražotāju īpatsvars varēs palielināties tikai novēršot likumdošanas un birokrātijas šķēršļus: • izvērtējot vajadzību konkrēti definēt mājražošanas nozari un tās darbības noteikumus • uzlabojot likumdošanas skaidrojumu kvalitāti un informācijas pieejamību, lai komunikācijas ziņa caur efektīvu komunikācijas kanālu sasniegtu adresātu (skatīt „tipiskā pārtikas mājražotāja portretu”)

Paldies par uzmanību! Latvijas Lauku sieviešu apvienība Republikas laukums 2, Rīga, LV-1010 http://www.llsa.lv

II daļa „Situācijas par mājražotāju nozares apzināšana Latvijas laukos”