Ārvalstīs dzimuša bērna reģistrēšana Latvijas pilsonībā (1)

1. Ārvalstīs dzimuša bērna reģistrēšana Latvijas pilsonībā (1) Piederību Latvijas pilsoņu kopumam reglamentē Pilsonības likums Par Latvijas pilsoni atzīstams bērns, ja viņa dzimšanas brīdī: • abi vecāki ir Latvijas pilsoņi • viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis, bet otrs – ārvalstnieks, ņemot vērā vecāku pastāvīgo dzīves vietu: - ja vecākiem vai tam no viņiem, ar kuru bērns dzīvo, pastāvīgā dzīvesvieta bērna dzimšanas brīdī bijusi Latvijā - ja abu vecāku pastāvīgā dzīvesvieta ir ārpus Latvijas, bērna pilsonību nosaka vecāki, savstarpēji vienojoties, izvēloties bērnam Latvijas pilsonību • viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis, bet otrs – bezvalstnieks vai nav zināms Dubultpilsonības aizlieguma princips neattiecas uz iepriekš minētajiem gadījumiem. Ja bērna dzimšanas brīdī viens no viņa vecākiem ir Latvijas pilsonis, bērns atzīstams par Latvijas pilsoni, neskatoties uz to, ka viņš ir citas valsts pilsonis.

2. Lai bērnu reģistrētu par Latvijas pilsoni, bērna likumiskais pārstāvis Latvijas pārstāvniecībā ārvalstīs uzrāda: • dzimšanas apliecību vai izrakstu no dzimšanas reģistra (dokumentu var iesniegt angļu, franču, krievu vai vācu valodā) • vecāku personu apliecinošu dokumentu • bērna personu apliecinošu dokumentu iesniedz: • otra vecāka, kurš ir citas valsts pilsonis, piekrišanu bērna atzīšanai par Latvijas pilsoni, ja bērna dzimšanas brīdī abu vecāku pastāvīgā dzīvesvieta bija ārpus Latvijas • bērna rakstisku piekrišanu viņa atzīšanai par Latvijas pilsoni, ja bērns sasniedzis 15 gadu vecumu Iesniedzot dokumentus Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē papildus jāiesniedz bērna dzimšanas apliecinoša dokumenta tulkojums latviešu valodā.

3. Ziņu sniegšana Iedzīvotāju reģistram (2) Kārtību, kādā iekļauj un aktualizē ziņas Iedzīvotāju reģistrā, reglamentē: • Iedzīvotāju reģistra likums • Ministru kabineta 2011.gada 15.februāra noteikumi Nr.131 “Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu aktualizēšanas kārtība” Latvijas valsts piederīgā (Latvijas pilsonis un nepilsonis) pienākums ir: • paziņot par savu dzīvesvietas adresi ārvalstīs, ja uzturas ārpus Latvijas ilgāk par sešiem mēnešiem • par izmaiņām Iedzīvotāju reģistrā iekļautajās ziņās, ja ziņas mainījušās un attiecīgais fakts reģistrēts ārvalsts institūcijā (laulības noslēgšana, vārda vai uzvārda maiņa, bērna dzimšana, izmaiņas, kas saistītas ar bērniem, laulāto, vecākiem).

4. Kartība, kādā Latvijas valsts piederīgais sniedz ziņas Iedzīvotāju reģistram Par Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu izmaiņām persona vai tās likumiskais pārstāvis sniedz: • 30 dienu laikā pēc Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu maiņas vai pēc tam, kad attiecīgās ziņas ir kļuvušas zināmas • Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē vai Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstīs • uzrādot dokumentus, kas apstiprina ziņu atbilstību sniegtajām ziņām (laulības apliecību un laulātā personu apliecinošu dokumentu; bērna dzimšanas apliecību; vārda vai uzvārda maiņas apliecinošu dokumentu, miršanas apliecību) Saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra likuma nosacījumiem ziņas Iedzīvotāju reģistrā iekļauj, pamatojoties uz dokumentiem, kuriem ir juridisks spēks Latvijā.

5. Ziņu sniegšana par ārvalsts adresi Ja persona, kurai ir Latvijas valstiskā piederība, uzturas ārpus Latvijas ilgāk par sešiem mēnešiem, tās pienākums ir paziņot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei savas dzīvesvietas adresi ārvalstīs. Latvijas valsts piederīgais par ārvalsts adresi paziņo: • personīgi vēršoties: - Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē - Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstī • nosūtot iesniegumu par ārvalsts adreses paziņošanu pa pastu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (Čiekurkalna 1 līnija 1, k-3, Rīga, LV-1026) • elektroniski portālā www.latvija.lv - izmantojot internetbankas autentifikāciju - ar drošu elektronisko parakstu (izmantojot personas apliecību vai droša elektroniskā paraksta viedkarti, pakalpojuma izmantošanai nepieciešama attiecīgā karte un viedkartes nolasīšanas iekārta)

9. Ziņas par bērna adresi ārpus Latvijas paziņo bērna likumiskais pārstāvis. Par iesnieguma par ārvalsts adreses paziņošanu iesniegšanu valsts nodeva nav jāmaksā. Personas norādītajai dzīvesvietas adresei ārvalstī ir informatīvs raksturs!!! Norādot dzīvesvietas adresi ārpus Latvijas, tiek panāks mērķis, ka Latvijas valsts piederīgais ir sasniedzams tiesiskajās attiecībās ar valsti. Paziņojot par adresi ārvalstī, ziņas par deklarēto dzīves vietas adresi Latvijā tiek aizstātas ar ārvalsts adresi. Latvijas valsts piederīgais, atgriežoties Latvijā, deklarē dzīvesvietu Latvijā Dzīvesvietas deklarēšanas likumā noteiktajā kārtībā - mēneša laikā kopš persona pastāvīgi dzīvo jaunajā dzīvesvietā. Dzīvesvietu var deklarēt attiecīgajā pašvaldības iestādē, kurā atrodas jaunā dzīvesvieta vai elektroniski portālā www.latvija.lv Pārliecināties par Iedzīvotāju reģistrā esošajām ziņām var elektroniski portālā www.latvija.lv