Bāriņtiesu loma un kompetence mūsdienu sabiedrībā

1. Bāriņtiesu loma un kompetence mūsdienu sabiedrībā Mg.paed. Baiba Meldere Latvijas bāriņtiesu darbinieku asociācijas valdes priekšsēdētāja

2. Vaira Vīķe Freiberga: “Diemžēl dzīvē gadās tā, ka bērns tiek uztverts kā nasta, bet tā taču ir dāvana - mūsu nemirstības garants. Atbildība pret bērnu nav drūms pienākums, bet gaišs un patīkams darbs, kas darāms no sirds. Rūpēties par bērna tiesībām nozīmē rūpēties par cilvēku visplašākajā nozīmē”.

3. Bērna tiesības uz aizsardzību nosaka: • ANO Konvencija par bērnu tiesībām un tās īstenošana Latvijā • Civillikums • Bērnu tiesību aizsardzības likums • Bāriņtiesu likums • MK noteikumi Nr.729 “Noteikumi par speciālu zināšanu apguves kārtību bērnu tiesību aizsardzības jomā un šo zināšanu saturu”

4. Bērnu tiesību aizsardzības mērķi, uzdevumi un principi. Mērķi: • Sabiedrības interesēm atbilstošas vērtību orientācijas veidošana un nostiprināšana bērnā; • Bērna orientācija uz izglītību kā uz personisko, sabiedrisko un vispārcilvēcisko pamatvērtību; • Bērna orientācija uz darbu kā vienīgo morāli atbalstāmo eksistences līdzekļu iegūšanas un labklājības avotu; • Bērna orientācija uz ģimeni kā sabiedrības pamatvērtību; • Bērna orientācija uz veselīgu dzīvesveidu kā tautas izdzīvošanas objektīvu priekšnosacījumu; • Bērna veselības un dzīvības maksimāla aizsardzība.

5. Bērnu tiesību aizsardzības mērķi, uzdevumi un principi. Uzdevums: • Nodrošināt bērna tiesības, brīvības un to aizsardzību atbilstoši ANO Konvencijai par bērna tiesībām un Latvijas Republikas likumdošanai, ņemot vērā, ka bērnam kā fiziski un intelektuāli nenobriedušai personai vajadzīga īpaša aizsardzība un gādība.

6. Bērnu tiesību aizsardzības mērķi, uzdevumi un principi. Principi: • Tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu ,bērna tiesības un intereses ir prioritāras; • Visām darbībām attiecībā uz bērnu neatkarīgi no tā, vai tās veic valsts vai pašvaldību institūcijas, sabiedriskās; organizācijas un citas personas, kas nodarbojas ar bērna aprūpi un audzināšanu, kā arī tiesas un citas tiesībaizsardzības iestādes, prioritāri ir jānodrošina bērna intereses; • Darbība vai bezdarbība, kuras rezultātā netiek ievērotas bērna tiesības (bērna atstāšana bez minimāliem iztikas līdzekļiem, pajumtes, aprūpes, aizbildnības), vai citas darbības, kas ierobežo bērna personiskās vai īpašuma tiesības un brīvības, uzskatāmas par amorālām un pretlikumīgām; • Bērna tiesību aizsardzība īstenojama, sadarbojoties ar ģimeni, valsts un pašvaldību institūcijām, sabiedriskajām organizācijām un citām fiziskajām un juridiskajām personām;

7. Bērnu tiesību aizsardzības mērķi, uzdevumi un principi. • Ārpusģimenes aprūpes laikā ir veicami nepieciešamie pasākumi bērna un vecāku atkalapvienošanās nodrošināšanai; • Valsts nodrošina, lai lietas, kas saistītas ar bērna tiesību aizsardzību, izskatītu speciālisti, kuriem ir zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā • Iesniegumi, sūdzības, kas saistītas ar bērna tiesību aizsardzību, izskatāmas nekavējoties • Bērnam nodrošināma iespēja tikt uzklausītam jebkādās ar viņu saistītās tiesvedības un administratīvās lietās-vainu tieši, vai ar likumīgā pārstāvja vai attiecīgas institūcijas starpniecību. Bērna viedoklis jāuzklausa un jāņem vērā atbilstoši viņa vecumam un briedumam.

8. Bāriņtiesu nozīme bērnu tiesību aizsardzībā Bērnu tiesību un interešu aizsardzība un to nodrošināšana ir katras attīstītas valsts prioritāte un bāriņtiesas ir vienas no svarīgākajām tiesībsargājošām iestādēm Latvijā, kuras prioritāri nodrošina bērna vai citas rīcībnespējīgas personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību. Bāriņtiesas ir pašvaldību izveidotas aizbildnības un aizgādnības iestādes, kuras savā darbībā pamatojas uz normatīvajiem aktiem un publisko tiesību principiem. Pašvaldības autonomā funkcija – gādāt par aizgādnību, aizbildnību, adopciju un bērnu personisko un mantisko tiesību un interešu aizsardzību.

9. Bāriņtiesas galvenais uzdevums • Bāriņtiesa kā pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādnības iestāde nodrošina bērnu un citu rīcībnespējīgo personu personisko un mantisko interešu aizsardzību, izvirzot kā vienu no pamatuzdevumiem, nodrošināt bez vecāku gādības palikušiem bērniem drošu un stabilu ģimenisku vidi.

10. Bāriņtiesas Latvijā Šobrīd Latvijā darbojas 514 bāriņtiesas, savukārt pēc administratīvi teritoriālās reformas 2009.gadā bāriņtiesu skaits mainīsies, sakarā ar novadu izveidošanos visā Latvijas teritorijā to skaits varētu būt ~ 200, līdz ar to izveidojot kvalitatīvu, profesionālu bāriņtiesu darbības tīklu, kura pamatā būs starpprofesionālas darba komandas, kas nodrošinās efektīvu tiesisko un saturīgu sociālpedagoģisko darbu pašvaldībā bērnu tiesību interešu nodrošināšanā.

11. Ieskats bāriņtiesu vēsturiskajā attīstībā Latvijā • Pirmsākums meklējams romiešu tiesībās, jo tās īpašu iespaidu atstājušas uz kodifikāciju Vācijā, kura savukārt būtiski ietekmējusi likumdošanu Latvijā. • Civilizācijas attīstības rezultātā būtiski mainījies aizbildnības tiesību uzdevums. Tikai pakāpeniski nostiprinājusies nepilngadīgu bērnu interešu prioritāte, kā rezultātā tika dibinātas speciālas iestādes, kuras veica īpašu aprūpi pār bērniem, kontrolēja viņu personisko un mantisko interešu ievērošanu. • Latviešu tautas dziesmu krājumā ir ap 2000 dainu par bāra bērna likteni un vairāki desmiti pasaku par šo tēmu. • Lielu iespaidu uz aizbildnības iestāžu izveidošanu Latvijā atstāja Krievijas impērijas 1889. gada tiesību reforma, kuras rezultātā izveidoja bāriņu tiesas. • Termins „pagasta tiesa” ir daudz senāks nekā” bāriņu tiesa”. Par šādām institūcijām liecina vēsturiskie dati par Latviju, jau sākot no 13.14. gadsimta. Tomēr sākumā, (līdz 19.gs. vidum) šīs institūcijas būtība bija visai tālu no aizbildnības (arī aizgādnības) jautājumu risināšanas. • Pēc Krievijas impērijas 1889. gada reformas tāpat kā jaunizveidotās bāriņu tiesas pilsētās, pagasta tiesas pamatā kļuva par aizbildnības un aizgādnības iestādēm.

12. Ieskats bāriņtiesu vēsturiskajā attīstībā Latvijā • Termins „bāriņu tiesa” un „pagastu tiesa” tika nomainīts ar” bāriņtiesa” un „pagasttiesa”.30. gadu beigās tā sauktais jumta likums abām instancēm kļuva Latvijas Republikas Civillikums 1937. gada redakcijā. Bāriņtiesu galvenais uzdevums bija aizbildņu un aizgādņu iecelšana likumā paredzētos gadījumos, viņu darbības kontrole, kā arī norādījumu un piekrišanas došana steidzīgos un sarežģītos gadījumos. • Pēc Latvijas inkorporēšanas PSRS sastāvā 1940. gadā neizbēgama bija padomju tiesību ieviešana visās Latvijas tiesību nozarēs. Bāriņtiesas un pagasttiesas kā neatkarīgas Latvijas Republikas pašvaldību izveidotas aizbildnības un aizgādnības iestādes padomju tiesvedības sistēmā tika likvidētas • Pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas kādu laiku darbojās padomju aizbildnības un aizgādnības iestādes.1993. gadā 1. septembrī spēkā stājās atjaunotais Latvijas Republikas 1937. gada Civillikums, kas kā aizbildnības un aizgādnības iestādes atkal paredzēja bāriņtiesas un pagasttiesas.1995. gada 6. novembrī Saeimā tika pieņemts likums ‘’Par bāriņtiesām un pagasttiesām’’ Likums paredzēja jaunās institūcijas sākt veidot ar 1996. gada 1. martu • Bāriņtiesas funkcijas tika paplašinātas, kad 2003. gada janvārī stājās spēkā grozījumi Civillikumā.2007. gada 1. janvārī spēkā stājās jaunais Bāriņtiesu likums, kas precizēja un papildināja bāriņtiesu kompetenci un darbības principus.

13. Bāriņtiesu likums Bāriņtiesu likumā • precīzi norobežota bāriņtiesu kompetence, • tiesības un pienākumi, • precīzi noteikti lietu izskatīšanas un lēmumu pieņemšanas principi, • noteikts bāriņtiesu pienākums sadarboties ar citām institūcijām, tādejādi veicinot sadarbību bērnu tiesību aizsardzības un citos jautājumos, • paplašināti bāriņtiesas pienākumi bērna ārpusģimenes aprūpes laikā, tādejādi situācijā, ja nepieciešams bērnu šķirt no vecākiem ,vispirms jāmeklē iespējas to ievietot audžuģimenē vai nodot aizbildnim un tikai tad ,ja tas nav iespējams, ir pieļaujama ievietošana bērnunamā, • Ir noteikts, ka gadījumos, kad vecākiem tiek atņemtas aprūpes tiesības, bāriņtiesai gada laikā ir jāizvērtē, vai ir zuduši aprūpes tiesību atņemšanas iemesli, • ir izvirzītas augstākas prasības bāriņtiesu darbiniekiem, līdz ar to nodrošinot bāriņtiesu darba kapacitātes paaugstināšanu.

14. Bāriņtiesu kompetence Bāriņtiesas kompetencē ir nodrošināt: • bērna personisko interešu aizstāvību attiecībās ar vecākiem, aizbildņiem un citām personām, • domstarpību izšķiršanu, • piekrišana paternitātes atzīšanai, • bērna mantisko interešu aizsardzību, • bērna aprūpes un aizgādības tiesību atņemšanu un atjaunošanu, • aizbildnības nodibināšanu un aizbildņa iecelšanu, kā arī atlaišana no aizbildņa pienākumu pildīšanas, • jautājumu risināšanu saistībā ar adopciju, • aizgādņa iecelšanu un atbrīvošanu no aizgādņa pienākumu pildīšanas.

15. Ģimeniskas vides nodrošināšana-bāriņtiesu pamatuzdevums Latvijas Republikas likumdošana paredz, ka katram bērnam ir tiesības uzaugt ģimenē, un ģimene ir vienīgā dabiskā bērna attīstības un augšanas vide .Līdz ar to, vecākiem ir tiesības un pienākums rūpēties par bērnu. Tas, kā ģimene funkcionē ir atkarīgs no dažādiem iekšējiem un ārējiem faktoriem, kuri ir jāņem vērā pašvaldības speciālistiem, tai skaitā bāriņtiesas darbiniekiem strādājot ar ģimeni. Lai veiksmīgi un efektīgi realizētu sociālpedagoģisko darbu pašvaldībā un dotu iespēju katram bērnam saņemt kvalitatīvu speciālistu palīdzību, tiek veidotas atbalsta profesionālās sadarbības komandas, kuras darbības pamatā ir ir kompleksa pieeja problēmai, lai bērnu varētu skatīt veselumā. Bērns ir centrā, bet vecāki, sociālie un bāriņtiesas darbinieki ir līdzvērtīgi komandas darbā.

16. Starpinstitucionālā pieeja • Starpinstitucionālā pieeja bāriņtiesas darbībā nozīmē vairāku institūciju sadarbību un koordinētu darbu. Šajā pieejā liels uzsvars tiek likts uz koordinētām pūlēm, nevis vienas institūcijas vienpusēju darbību vai dažādu institūciju nekoordinētu darbību.

17. Starpprofesionāļu komanda • Starpprofesionāļu komanda ir grupa, kurā katrs tās dalībnieks ir ieguvis profesionālas prasmes kādā specialitātē, bet visi koordinēti sadarbojas, lai sasniegtu kopīgu mērķi. • Komandas darbs ir viena no efektīvākām darba metodēm sociālo problēmu risināšanā.

18. Jebkura sabiedrības locekļa vispārējai attīstībai nepieciešams apgūt dzīves modeli “dzīvošana ģimenē”, kas dod prasmes nākotnē veidot attiecības savā ģimenē un just atbildību par saviem līdzcilvēkiem. Dzīvojot ģimenē bērns saņem savas ģimenes piederības sajūtu, nes līdzi tās tradīcijas, kultūras un sociālo prasmju mantojumu, apgūst sociālās sadzīves normas.

19. Paldies par uzmanību! Baiba Meldere T.67142509 Mob.t.29452136 E-pasts: b.meldere@inbox.lv