Strukturālās reformas izglītībā un pašvaldību loma

1. Strukturālās reformas izglītībā un pašvaldību loma K.Vāgnere, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece nozares politikas jautājumos Rīgā, 2009.gada 6.novembrī

2. Izglītības attīstības pamatnostādnes Mērķis: Nodrošināt katram iedzīvotājam iespēju iegūt kvalitatīvu izglītību mūža garumā atbilstoši individuālām interesēm, spējām un valsts ekonomiskās attīstības vajadzībām Apakšmērķi: 1.paaugstināt izglītojamo vispārējo zināšanu, vērtību izglītības un dzīvesprasmju apguves kvalitāti; 2.nodrošināt tautsaimniecības attīstības vajadzībām atbilstošu izglītības piedāvājumu; 3.paplašināt izglītības iespējas dažādām iedzīvotāju grupām visos reģionos; 4.stiprināt izglītības kvalitātes nodrošināšanas un vadības kapacitāti

3. Izglītības saturs Mērķis: nodrošināt pēctecīgu, bērnu vecumposmam atbilstošu izglītības saturu un tā īstenošanu ar piemērotām mācību metodēm un līdzekļiem, vienlaikus nodrošinot atbilstošu skolotāju sagatavošanu un tālākizglītību. Grozījumi normatīvajos aktos: • obligāta bērnu sagatavošana pamatizglītības apguvei no 5 gadu vecuma • Finansējums šo pedagogu darba samaksai nodrošināts no valsts budžeta līdzekļiem • MK tiks apstiprinātas pirmsskolas izglītības satura vadlīnijas • Pirmsskolas pedagoga darba slodze – 30 stundas

4. Sociālās drošības tīkla stratēģija un finansēšanas princips “nauda seko skolēnam” Paredzētie pasākumi SDTS no 2009.g.septembra līdz 2011.g. – 30 milj. latu: • Finansējums pedagogu, kas nodarbināti bērnu no piecu gadu vecuma sagatavošanai pamatizglītības apguvei, darba samaksai • Izstrādātas mācību priekšmetu programmas 1.-6.kl. • Izstrādātas mācību grāmatas un mācību līdzekļi • Nodrošināta pedagogu tālākizglītība Finansēšanas princips “nauda seko skolēnam”: - 2009.gadā finansējums pedagogu darba samaksai tika samazināts par 101 milj. latu - 2009.gada septembrī – decembrī vidējais finansējums 1 skolēnam gadā ir 463 Ls - No 2010.gada 1.janvāra plānots vidēji 650 Ls 1 skolēnam gadā (37 % palielinājums)

5. Skolu tīkls (I) Ieteicamie kritēriji pašvaldībām, veicot skolu tīkla sakārtošanu: • Skolas darba kvalitāte • Izglītības pieejamība - sākumskolas (1.-3.kl.; 1.-6.kl.) iespējami tuvāk bērna dzīvesvietai; • Transporta nodrošinājums - iespēja aizvest bērnus uz citu skolu; • Skolas attīstības potenciāls – iespēja kļūt par daudzfunkcionālu izglītības, kultūras un sociālā atbalsta centru; • Skolu tīkla attīstības koncepcija novadā – pieejamie finanšu resursi, skolu ēku piepildījums un noslogojums, teritorijas demogrāfiskās tendences, kā arī pašvaldības ekonomiskās attīstības potenciāls un ražošana, uzņēmējdarbības vide; • Iesaistīto pušu - skolēnu, skolotāju, vecāku - informētība un viedoklis

6. Skolu tīkls (II) Profesionālās izglītības iestāžu tīkla sakārtošana • 1. un 2.posms: mazskaitlīgo skolu slēgšana un pievienošana skolām ar piemērotām telpām un pietiekami attīstītu materiāli tehnisko bāzi, nodrošinot audzēkņiem iespējas turpināt iegūt izglītību izvēlētajā specialitātē; • 3.posms, ar 2010.gadu: pēc pašvaldību iniciatīvas, skolu ar nepietiekamu piepildījumu nodošana pašvaldībām un apvienošana “zem viena jumta” ar vispārizglītojošajām skolām; • 4.posms: reģionālo (kompetences) centru izveide, programmu konsolidācija, specializācija, filiāļu izveide

7. Skolu tīkls (III) Profesionālās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas pamatprincipi • nodrošināt profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām; izglītības attīstības, satura, kvalitātes pārbaudes un kvalifikācijas piešķiršanas jautājumi tiek risināti ciešā sadarbībā ar nozaru pārstāvjiem • tiek veidota (nozaru) kvalifikāciju struktūra • atbilstoši kvalifikāciju struktūrai, pārskatot esošās programmas, būtiski samazināt bāzes programmu skaitu, iekļaujot bāzes programmās profesionālās specializācijas apmācību kursus (moduļus), kas veicinātu atbilstību darba tirgus prasībām, būtu izmantojami pieaugušo tālākizglītībai nodrošināt • neformālās izglītības ceļā iegūto prasmju atzīšana

8. Skolu tīkls (IV) Vispārējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošana • 842vispārizglītojošās dienas skolās: • mācības uzsākuši 225’873 skolēni (2008./2009.mācību gadā – 948 skolas, 236’223 skolēni) • 22 tūkstoši skolotāju (2008./2009.mācību gadā – 25 tūkstoši) • no slēgtajām un reorganizētajām skolām mācības citās skolās turpina 3’564 skolēni (1,5%) • atlaišanas pabalstinodrošināti 1’844 pedagogiem 1,194 milj. Ls apmērā • darba attiecības pārtraukuši 1’362 pensijas vecuma pedagogi

9. Atbalsts skolām un pašvaldībām Lai atvieglotu pašvaldībām izglītības iestāžu optimālu izveidi, IZM atcēlusi šādus ierobežojumus: • atcelti vispārējās izglītības iestāžu pedagogu amata vienību saraksti • paplašinātas iespējas skolotāju darbam • ar augstāko pedagoģisko izglītību un profesionālajā vidējā izglītībā iegūtu pirmsskolas skolotāja profesionālo kvalifikāciju ir iespēja strādāt pirmsskolā • pedagogi, kuri ieguvuši 1.–4.klases skolotāja kvalifikāciju, pēc tālākizglītības programmas apguves var pasniegt mācību priekšmetus 5. un 6.klasē • skolotājs ar maģistra vai doktora grādu pedagoģijā vai citā zinātnes nozarē var pasniegt iegūtam grādam atbilstošu mācību priekšmetu • atvieglota izglītības programmu licencēšanas un akreditācijas kārtība • atcelti ierobežojumi klašu komplektu veidošanai

10. ESF atbalsts pedagogu kvalifikācijas pilnveidei

11. ESF atbalstsskolu jauniešiem un augstskolu studentiem

12. ESF aktivitātes, kuru īstenošanu plānots uzsākt 2010.gadā - IZGLĪTĪBA Vispārējās izglītības pedagogu kompetences paaugstināšana un prasmju atjaunošana (4,5 milj. LVL) - 22.07.2009. nosūtīti 12 uzaicinājumi iesniegt projektu iesniegumu - Projektu iesniegšanas termiņš 02.11.2009. Iekļaujošas izglītības un sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu atbalsta sistēmas izveide, nepieciešamā personāla sagatavošana, nodrošināšana un kompetences paaugstināšana (4, 2 miljoni LVL) - 30.06.2009. nosūtīti 16 uzaicinājumi - Projektu iesniegšanas termiņš 10.11.2009. Studiju programmu satura un īstenošanas uzlabošana un akadēmiskā personāla kompetences pilnveidošana (6,6 milj. LVL) - 09.06.2009. apstiprināti noteikumi Nr.522 - 14.07.09. MK lemj par Boloņas aktivitātes pievienošanu, attiecīgi veikti grozījumi 1.DPP un15.10.2009. UK sēdē apstiprināti grozījumi kritērijos - Tiek izstrādāti atbilstoši grozījumi noteikumos, atlasi izsludināt plānots 2010.gada janvārī Nozaru kvalifikāciju sistēmas izveide un profesionālās pārstrukturizācija (3 miljoni LVL) - 12.08.09. MK apstiprina grozījumus 1.DPP par aktivitātes pārstrukturēšanu - 15.10.2009. UK sēdē apstiprināti projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji - Līdz 01.12.2009. MK noteikumi jāiesniedz apstiprināšanai MK

13. ERAF aktivitātes izglītības infrastruktūras attīstībai 2009.gadā

14. Jaunatnes politika Nodrošinot pašvaldībām atbalstu darba ar jaunatni īstenošanai, ir noteiktas šādas prioritātes jaunatnes politikas nozarē: • nodrošināt pašvaldības darbā ar jaunatni iesaistīto personu apmācības un pieredzes apmaiņu, tajā skaitā starptautisko protokolu par sadarbību ar Beļģiju, Lietuvu, Igauniju un Vāciju ietvaros, par darba ar jaunatni kvalitātes uzlabošanas jautājumiem. • nodrošināt jauniešiem iespēju lietderīgi pavadīt brīvo laiku un pilnveidot savas zināšanas un prasmes ar neformālās izglītības palīdzību, atbalstot jauniešu centru darbību. • nodrošināt atbalstu jauniešu līdzdalībai un iniciatīvām, sniedzot atbalstu jaunatnes organizācijām un organizējot jauniešu apmācības; • nodrošināt informācijas pieejamību jauniešiem par viņiem svarīgiem jautājumiem, tajā skaitā ar jauniešu iespēju portāla www.jaunatneslietas.lv starpniecību; • ar Eiropas Savienības neformālās izglītības programmas “Jaunatne darbībā” palīdzību nodrošināt jauniešiem, skolēnu pašpārvaldēm un skolotājiem iespēju iesaistīties projektu izstrādē un to īstenošanā, kā arī apmācībās par neformālās izglītības metodēm, brīvprātīgo darbu, starpkultūru dialogu, līdzdalību un demokrātiju.

15. Starptautiskā dimensija ES prioritātes izglītībā: • zināšanu trīsstūris (izglītība-zinātne-inovācija); • pedagogu profesija 21.gadsimta skolās (profesionālā pilnveide, mobilitāte, pieredzes apmaiņa, skolu vadītāju loma); • sadarbības stiprināšana starp izglītības jomu un darba devējiem; • mūžizglītības sekmēšana. UNESCO prioritātes izglītībā: • zināšanas, vērtības, kompetences un prasmes šodienas un nākotnes sabiedrībai; • iekļaujošu, visiem pieejamu, augsti kvalitatīvu un ilgtspējīgu attīstību atbalstošu izglītības sistēmu veidošana; • pārmaiņu veicināšana izglītības politikā: virzība uz priekšu.

16. “Ja domājat, ka izglītība ir par dārgu, izmēģiniet neizglītotību” /A.Linkolns/ Paldies par uzmanību!