Amatizglītīb as centra izveide Rīgā

1. Amatizglītības centra izveide Rīgā Projekta attīstība

2. Amatniecības raksturojums

3. Amatniecība mūsdienu Eiropā • Mūsdienu Eiropā amatniecība ir otra lielākā tautsaimniecības nozare aiz rūpniecības • Amatniecības kā ražošanas veida atzīšana mūsdienu attīstīto valstu praksē ir sevi pozitīvi pierādījusi

4. Amatniecības attīstība sadarbībā ar citām tautsaimniecības nozarēm • Amatniecība cieši sadarbojas ar rūpniecību un citām nozarēm piegādes un pakalpojumu jomā • Blakus lielrūpniecības uzņēmumiem šodienas ražošanas ciklā pastāv nelielie amatniecības uzņēmumi • Līdz ar tehnoloģijas attīstību rodas jaunas amatniecības nozares, mainās amatu raksturs, veidojas jauni amati

5. Ieskats Latvijas amatniecības vēsturē

6. Amatniecības vēstures periodi Latvijā • Pirmskristietības periods • Laiks pēc kristietības ienākšanas (11. – 14.g.s.) • Amatnieku organizāciju veidošanās (14. – 19.g.s.) • Rūpniecības un amatniecības uzplaukuma periods (19.g.s. – 20.g.s. sākums) • Neatkarīgas Latvijas valsts periods (1920. – 1940.g.) • Okupācijas periods (1940. - 1991.g.) • Periods pēc valstiskas neatkarības atjaunošanas – pēc 1991.g.

7. Amatniecība līdz kristietības ienākšanai Latvijas teritorijā • Līdz krustnešu iebrukumam amatniecība attīstījās neierobežoti un nodrošināja tā laika sabiedrības vajadzības pēc daudzveidīgiem amatniecības pakalpojumiem un produkcijas • Ar amatniecību brīvi varēja nodarboties katrs vietējais iedzīvotājs, kas bija apguvis kādas noderīgas amata prasmes un gribēja strādāt

8. Amatniecība pēc kristietības ienākšanai Latvijas teritorijā • Vietējiem iedzīvotājiem ar atsevišķiem amatniecības veidiem nodarboties tika aizliegts • Vietējiem atļauta bija tikai nodarbošanās lauksaimniecības produkcijas (pamatā, izejvielu) ražošanu

9. Kādēļ? • Nodarbošanās ar amatniecība vietējiem tiek aizliegta represīvu politisku motīvu dēļ – amatnieks ir brīvs cilvēks, un viņu var pakļaut tikai atņemot viņam tiesības nodarboties ar amatniecību… • Tika aizliegts apstrādāt metālu – lai neizgatavotu ieročus un neapdraudētu “vienīgās īstenās ticības” nesējus… • Tika aizliegts izgatavot rotas – paverdzinātai tautai nav pieļaujama nekāda rotāšanās…

10. Kas tad varēja nodarboties ar amatniecību Latvijas teritorijā pēc kristietības ienākšanas? • Ar amatniecību nodarboties tika atļauts tikai no Vācijas iebraukušajiem meistariem

11. Kādas tam bija sekas? • Vietējās amatniecības aizlieguma dēļ daudzas amatu prasmes Latvijas vietējo iedzīvotāju sabiedrībā tika iznīdētas

12. Amatnieku organizāciju veidošanās Latvijā • 14.gs. Latvijas teritorijā veidojās pirmās amatnieku organizācijas • Tās, protams, bija vācu un citu iebraucēju amatnieku veidotas organizācijas • Šajā organizācijās nebija vietas vietējiem amatniekiem, kuri vēl bija saglabājuši savas prasmes

13. Situācijas izmaiņas amatniecībā 19.gs. 2.pusē • Šajā laikā strauji attīstās rūpniecība un palielinās arī vajadzības pēc amatnieku darba • Amatnieku organizācijas Latvijā pārveidojas un to skaits palielinās • Tajā sāk uzņemt arī latviešu izcelsmes amatniekus

14. Amatniecības vēsturiskā nozīme • Vēsturiski amatniecības vieta sabiedrības saimnieciskajā attīstībā ir bijusi ļoti plaša līdz pat rūpniecības attīstībai • Līdz ar rūpniecības strauju attīstību 19.gs. 2. pusē sākās amatnieku organizāciju pārveide un specializācija

15. Amatniecības vēsturiskās atšķirības no rūpniecības • Amatniecībai atšķirībā no rūpniecības ir ļoti senas tradīcijas • Laika gaitā ir radīti lieliski izstrādājumi, materiālu izpratnes un tehnoloģijas

16. Amatniecība pēc neatkarīgas Latvijas valsts izveidošanas • 1920.gadā pēc kariem un revolūcijām sākas plašs atjaunošanas darbs dažādās jomās, kurās vajadzīgs arī amatnieku darbs • 1935.g. nodibināta mūsdienīga Amatniecības kamera (LAK) • 1936.g. sāk iznākt žurnāls “Amatnieks”

17. Latvijas Amatniecības kamera • Par amatniecības uzplaukuma laiku pieņemts uzskatīt 30-tos gadus • 1935. gadā tika nodibināta Latvijas Amatniecības kamera (LAK) • LAK nodibināja amatnieku biedrības praktiski visās lielākajās pilsētās

18. LAK darbība līdz 1940.g. • Šo biedrību darbs aptvēra ne tikai to biedru amata prasmes paaugstināšanu, bet arī bibliotēku dibināšanu, amatnieku vasaras nometņu, tūrisma braucienu, dažādu amatnieku pasākumu rīkošanu, žurnāla “Amatnieks” izdošanu un amatnieku bankas dibināšanu • LAK darbību 1940. gadā pārtrauca okupācijas vara

19. Amatniecība Latvijā okupācijas periodā • 1940.g. padomju okupācijas vara pārtrauc LAK darbību

20. LAK darbības atjaunošana • 1993. gada 2. februārī LAK darbība tika atjaunota un tika pieņemts likums “Par amatniecību” • 1998. gadā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem Nr. 395 apstiprināti 157 amati, kuros personu profesionālā darbība, pieņemot pasūtījumus vai izpildot darbus, ir uzskatāma par amatniecību • Fašistu okupācijas laikā LAK darbības atjaunošana netiek pieļauta • Pēc padomju okupācijas varas atkārtotas ienākšanas Latvijā LAK darbības atjaunošana arī netiek pieļauta

21. Amatnieka situācija padomju laikā • Amatnieks ir spiests strādāt blakus stahānovietim • Rezultātā amatnieka vērtības (personīga atbildība par savu darbu, augsta kvalitāte u.c.) tiek degradētas • Padomju kriminālkodekss paredz sodu “par nodarbošanos ar aizliegtu rūpalu” – amatniecību…

22. Amatnieku organizāciju darbības atjaunošana Latvijā • 1988.g. -  Latvijas Kultūras fonda paspārnē izveidojas Latvijas Amatnieku brālība • Pēc valstiskās neatkarības atgūšanas 1993.g.18.februārī  atjaunota LAK darbība

23. Amatniecības organizāciju izdevējdarbības atjaunošana Latvijā • 1995.g. no jauna sāk iznākt žurnāls “Amatnieks” (dibināts 1936.g.) • No 1998.g. tas iznāk ar nosaukumu “Amatu Ziņas” • Izdevējs - LAK

24. LAK šodien • Šobrīd LAK sistēmā darbojas 65 amatnieku organizācijas • Ir izveidoti amatnieku reģistri, sava izglītības, informācijas un zinātnisko pētījumu sistēma • Attīstās cieša sadarbība ar Latvijas valsts, sabiedriskajām un saimnieciskajām organizācijām un analogām organizācijām ārvalstīs

25. Kas ir amatniecība?

26. Amatniecība ir ražojoša nozare, kas ir spējīga attīstīties uz vietējo izejvielu bāzes, tādejādi sekmējot nacionālo īpatnību attīstību gan kultūras, gan ražošanas laukā

27. Amatniecības funkcijas tautsaimniecībā • Valsts tautsaimnieciskajā struktūrā tā izpilda divas galvenās funkcijas: • ražo kvalitatīvu produkciju • sniedz kvalitatīvus pakalpojumus

28. Amatniecības darba procesa īpatnības I • Amatniecība ir individuāla nodarbošanās • Tās darba process ir cieši saistīts ar sadzīvi un kultūru • Šodienas darba formas tiek balstītas tradīcijās, amata un prasmju pārmantojamībā un pēctecībā • Darba process nodrošina atbildību un kvalitāti, jo viens darītājs no sākuma līdz galam ir atbildīgs par darba procesu

29. Amatniecības darba procesa īpatnības II • Spēja izpildīt individuālu pasūtījumu • Amatniecības darba process atrodas nemitīgā attīstībā, ko nosaka mainīgās un augošās klientu prasības, valsts intereses un tehniskās iespējas

30. Amatniecības radīto vērtību īpatnības I • Amatniecības produkcijas amplitūda ir plaša – no mākslinieciski radoša izstrādājuma līdz sērijveida ražošanai un pilnīgi noteiktam pakalpojuma veidam • Izstrādājumiem piemīt praktiska un kultūrvēsturiska vērtība

31. Amatniecības radīto vērtību īpatnības II • Nacionālās savdabības lietiskošana un piesaiste pasaules tirgum • Senlaicīgu tehnoloģiju un produkciju etnogrāfiskā un pasaulvēsturiskā nozīme

32. Amatniecības kā ražošanas veida īpatnības I • Nelieli uzņēmumi • Tieša sasaiste ar tirgu – preču noieta organizēšana, klientu apkalpošana notiek vienā un tajā pašā uzņēmumā • Izmanto pamatā vietējās izejvielas • Tehnoloģiskās īpatnības (vairumā gadījumu – roku darbs) un uzkrātā tradīciju bāze ir priekšnoteikums vides un ražošanas labvēlīgām attiecībām

33. Amatniecības kā ražošanas veida īpatnības II • Personīgais elements ir raksturīgs vairāk par tehnoloģisko • Spēja ātri mainīt funkcijas un izmēģināt jaunus produkcijas veidus (var iekļauties tirgus stāvokļa izmaiņās un tehnoloģijas attīstībā)

34. Amatniecības devums valsts kopējai attīstībai I • Amatniecība veicina vienmērīgāku ražošanas spēku izvietošanu visā valsts teritorijā • Atrisina problēmas vietējo izejvielu, kurināmā izmantošanā • Veicina infrastruktūras attīstību un pilnīgu izmantošanu • Atslogo nozares, kurās svarīgs patēriņa faktors (maizes ceptuves, sadzīves pakalpojumi u.c.)

35. Amatniecības devums valsts kopējai attīstībai II • Attīsta pakalpojumus • Veicina pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanu • Veicina ēnu ekonomikas un melnā tirgus samazināšanos • Samazina pārmērīgas monopolcenas

36. Amatniecības tirgus • Amatniecības produkcija un pakalpojumi tiek virzīti galvenokārt uz vietējo tirgu • Līdz ar tūrisma un pakalpojumu sfēras attīstību Latvijā paveras daudz plašākas iespējas amatnieku produkcijas realizācijā arī ārvalstu klientiem

37. Amatizglītība un kvalifikācija • Pārdomāta izglītības politika amatniecībā ir nacionālas tautsaimniecības attīstības priekšnosacījums • Šodien profesionālo izglītību nosaka iepriekšējās sabiedriskās kārtības pieprasītās darbības inerta turpināšana un necenšanās šo jautājumu risināt valstiski un novērtēt attīstības un pašreizējā stāvokļa likumsakarības

38. Aktualitātes amatizglītībā • Ir jānodrošina kvalitatīvas izglītības iespējas un darba tirgus pieprasījuma sasaiste, ceļot izglītības vērtību un tieši kvalitatīvas izglītības noietu un pieprasījumu • Izglītības reorganizācijas process ir iesākts. Lai šo situāciju labvēlīgi attīstītu ir nepieciešama valstiski akceptēta izglītības koncepcija (prioritāro virzienu apzināšanās un atbalstīšana)

39. Amatizglītības principi I • Darba un atbildības sasaiste • Piedāvāt kvalitatīvu izglītību • Risināt lauku bezdarba problēmu (izvēršot meistardarbnīcu veidošanu) • Paredzēt izvēles iespējas, atbilstoši mācekļu spējām, lai amatnieks varētu apgūt amatu dažādos apjomos, termiņos un tempos

40. Amatizglītības principi II • Veicināt nacionālo savdabību, latvisku vidi un kultūru • Savienot šodienas prasības ar tradīcijām • Sekmēt amatniecības prestižu sabiedrībā

41. Amatizglītības uzdevumi I • Amatizglītības programmu izstrāde, apstiprināšana (apvienojot profesionālo, teorētisko, tehnisko, estētisko un vispārizglītojošo) un izglītības koncepcijas izstrādāšana uzņēmējdarbībai • Organizēt amatapmācību meistardarbnīcās, tādā veidā realizējot saskari ar pilnu amatnieka darba ciklu, sākot ar pasūtījuma pieņemšanu, izgatavošanu, cenas noteikšanu un realizāciju

42. Amatizglītības uzdevumi II • Iesaistīt apmācībā labākos meistarus; amatniecības vietas noskaidrošana vispārējā izglītībā • Pārkvalifikācijas mehānisma izstrāde, iesaistot apmācībā invalīdus un ieslodzītos • Zeļļu un meistaru skolu izveide • Amatniecības augstskolas izveide

43. Amatizglītības uzdevumi III • Amatizglītības centra izveide • Tālmācības principu izmantošana un tālākizglītības nodrošinājums • Amatu pārorganizācija atbilstoši šodienas pieprasījumam (izmantojot pētījumus) • Amatniecības meistardarbnīcu izveide • Veco amatu izzināšana un saglabāšana • Pirmskara un mūsdienu amatniecības sasniegumu saglabāšana un popularizēšana

44. Amatizglītības normatīvā bāze I • 1992. gada 30. jūnijā ir apstiprināta LR Amatizglītības koncepcija, kurā noteikti amatizglītības mērķi un uzdevumi, funkciju sadalījums amatizglītības organizēšanā, amatizglītības personāls un mācību bāze, amatizglītības mācību iestādes un to finansēšana • Amatizglītības pamatnoteikumus un amatnieka kvalifikācijas noteikšanas kārtību nosaka 1993. gada 2. februāra LR likums “Par amatniecību”

45. Amatizglītības normatīvā bāze II • Pamatojoties uz LR Izglītības likuma 37. pantu un amatizglītības koncepciju, 1993. gada 17. februārī tika apstiprināta Amatizglītības organizēšanas kārtība • Šajā dokumentā ir izstrādāti noteikumi amata mācekļiem: personu, kas vēlas kļūt par amata mācekļiem pieteikšanās kārtība, teorētiskās un praktiskās apmācības procesa ilgums, pārbaudes noteikumi

46. Amatizglītības normatīvā bāze III • Amatizglītības koncepcijā ir ir izstrādāti amata zeļļu un amata meistaru pārbaudes noteikumi, kuros precizētas vispārējās prasības šo amatnieka grādu iegūšanai, pieteikšanās kārtība amata prasmes pārbaudei, pārbaudes komisiju nozīmēšanas, kā arī pārbaudes norises kārtība un tās rezultātu novērtēšana, saskaņā ar kuru pārbaudi izturējušais amatnieks saņem diplomu par amata zeļļa vai amata meistara grāda piešķiršanu

47. Amatizglītības normatīvā bāze IV • Saskaņā ar LR likumu “Par amatniecību”, LAK organizē amatapmācību, nosaka un piešķir amatnieku kvalifikāciju • 1994. gada 22. novembrī apstiprināti Ministru kabineta noteikumi Nr. 213 “Par amatiem, kuros personu profesionālā darbība ir uzskatāma par amatniecību” • Amatizglītības organizēšana notiek atbilstoši šo noteikumu prasībām

48. Amatizglītības centra attīstība

49. Centra idejas priekšvēsture • 2003.gada 8.oktobrī Latvijas Amatniecības kamera (LAK) kopā ar14 Eiropas valstu 27 organizācijām Briselē nodibināja Eiropas Amatniecības un Dizaina asociāciju (European Association of Crafts and Design – EACD)

50. EACD mērķi • Eiropas amatniecības pamatvērtību saglabāšana • Modernās amatniecības attīstība • Īpašu uzmanību EACD pievērš dažādu starptautisku projektu realizācijai, kuri ir saistīti ar profesionālo tālākizglītību un speciālistu pārvietošanos