Download
1 / 34
340 likes | 583 Views
Publiskie pakalpojumi, ieteikumi sociālo pakalpojumu pilnveidē. Mg.oec ., Mg.soc.d . Madara Lapsa 2012.gada 30.maijā.
E N D
Publiskie pakalpojumi, ieteikumi sociālo pakalpojumu pilnveidē Mg.oec., Mg.soc.d. Madara Lapsa 2012.gada 30.maijā
Sociālās rehabilitācijas pakalpojums - pasākumu kopums, kas vērsts uz sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, lai nodrošinātu sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā, un ietver sevī pakalpojumus personas dzīvesvietā un sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai dzīvesvietā vai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.* * Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums
Sociālo pakalpojumu kvalitāte ir atkarīga no… … darbiniekiem un viņu: • profesionālās kompetences; • spējām; • prasmēm; • vērtībām; • mīlestības pret darba «objektu»; • spējas darboties dinamiskā, mainīgā vidē.
Liepājas Neredzīgo biedrības klientu vērtējums par darbiniekiem: • Vēlēšanās palīdzēt; • Uzmanība; • Zināšanas savā darbā; • Prasme klausīties • Pieklājība; • Izglītība; • Patiesums; • Individuāla izpratne; • Atklātība; • Uzticamība; • Klienta viedokļa nozīmīguma novērtēšana.
Sociālo pakalpojumu kvalitāte ir atkarīga no… … darbinieku un klientu attiecībām, kuras balstās: • ideja «palīdzēt klientam palīdzēt pašam sev»; • profesionālās ētikas kodeksa normām un vērtībām; • tirgus ekonomikas apstākļu principos.
Efektīva saskarsme tirgus ekonomikas apstākļos ietver: • pakalpojumu raksturojumu, apjomu, pieejamību, izpildes laiku; • informāciju par pakalpojuma izmaksām; • informāciju par iespējamām problēmām un to atrisinājumu; • informāciju par klienta iespējām ietekmēt pakalpojuma kvalitāti; • pieejamu un efektīvu saskarsmes līdzekļu nodrošināšanu; • piedāvātā pakalpojuma un klienta vēlmju atbilstības noskaidrošanu.
Mārketinga daļa prasīja… Pārdošanas daļa pasūtīja…
Pārdošanas daļa pasūtīja… Sistēmu analītiķis uzprojektēja…
Sistēmu analītiķis uzprojektēja… Programmētājs izstrādāja…
Programmētājs izstrādāja… Klientam tika uzstādīts…
Klientam tika uzstādīts… Klientam bija vajadzīgs…
Pakalpojumu kvalitātes saturiskās pazīmes: • apsolītā pakalpojuma uzticamība; • gatavība un spējas izpildīt klientu vēlmes tiktāl, cik tas iespējams; • darbinieku kompetence; • darbinieku pieklājība; • darbinieku solījumu ticamība; • personiska drošības sajūta, saņemot pakalpojumu; • pakalpojumu saņemšanas ērtums, pieejamība; • saprotama informācija par visiem klientam nozīmīgajiem pakalpojumiem; • klienta personisko vajadzību izprašana; • labs iespaids, kuru rada telpas, personāls, informatīvie materiāli un darbs.
Sociālo pakalpojumu jomā kvalitāte divkārši ir atkarīga no klientiem: • no vērtējuma; • no sadarbības (mijiedarbības).
Pakalpojumu kvalitātes radīšana un nodrošināšana, neņemot vērā klientus Galvenie iemesli: • organizāciju struktūras un profesionālisms; • problēmas, kas saistītas ar vajadzību definēšanu; • problemātiskā attieksme pret klientiem.
Apmierinātības skalas daļas: • Tehniski – profesionālā (darbinieku tehniskās prasmes, zināšanas un rūpīgums); • Pedagoģiskā (klientu apmierinātība ar profesionalitāti saistībā ar mācīšanu un informēšanu); • Konfidenciālo attiecību (apmierinātība ar klientu/darbinieku attiecībām un humānismu attieksmē pret klientu).
Pienākums rūpēties par ikviena Latvijas iedzīvotāja sociālo nodrošinājumu ir valsts atbildība. Atbildība par sociālo pakalpojumu nodrošināšanu Latvijā ir deleģēta pašvaldībām (atbilstoši likumam «Par pašvaldībām»). Pašvaldībām ir dota iespēja noteikt sociālo pakalpojumu formu un struktūru, kā arī izvēlēties starp iespējām nodrošināt sociālos pakalpojumus ar savu institūciju palīdzību vai arī tos iepirkt no privātiem uzņēmumiem un nevalstiskajām organizācijām.
Pašvaldību funkcijas Pašvaldībām: • jāpilda autonomās funkcijas; • jāpilda uzdotās jeb deleģētās funkcijas; • ir paredzētas iespējas īstenot brīvprātīgās iniciatīvas.* • Autonomās funkcijas ir tās, kuras pašvaldība realizē patstāvīgi un ir arī par tām atbildīga. Funkcijas tiek pildītas, lai iedzīvotāji varētu realizēt savas vietējās intereses. • Deleģētās funkcijas pašvaldība veic valsts uzdevumā un valsts par tām atbild. Pēc būtības tās ir valsts funkcijas, taču efektīvas valsts pārvaldes vajadzībām tās ir nolemts pilnībā vai daļēji deleģēt pašvaldībām. • Brīvprātīgās iniciatīvas ļauj pašvaldībām brīvi realizēt savas ieceres jomās, kas nav izslēgtas no to kompetences un nav arī ekskluzīvi piešķirtas nevienam citam valsts varas atzaram. * Atbilstoši likumam «Par pašvaldībām»
Nevalstiskā organizācija – mērķis vai līdzeklis? NVO kā mērķis NVO kā līdzeklis Ja pašvaldība vēlas, lai nevalstiskā organizācija nodrošina atsevišķas tās funkcijas. Pieeja balstīta uz „Likuma par pašvaldībām” 15.pantu - no katras autonomās funkcijas izrietošu pārvaldes uzdevumu pašvaldība var deleģēt privātpersonai vai citai publiskai personai. Ja pašvaldība vēlas atbalstīt nevalstisko sektoru un tā iniciatīvas. Pieeja balstīta uz „Likuma par pašvaldībām” 12.pantu – pašvaldība tās iedzīvotāju interesēs var brīvprātīgi realizēt savas iniciatīvas ikvienā jautājumā.
Nevalstiskā organizācija – mērķis vai līdzeklis? NVO kā mērķis NVO kā līdzeklis Pašvaldība var izvēlēties: deleģēt nevalstiskajai organizācijai kādu no funkcijā ietvertajiem uzdevumiem; pilnvarot kāda uzdevuma veikšanai; pirkt pakalpojumu no nevalstiskās organizācijas; rīkot saturisku projektu konkursus; sniegt cita veida materiālo un nemateriālo atbalstu funkcijas īstenošanai, ievērojot atklātības un vienlīdzīgu iespēju principus. Pašvaldība var izvēlēties: • rīkot projektu konkursus; • pirkt pakalpojumus no nevalstiskās organizācijas; • sniegt cita veida materiālo un nemateriālo atbalstu, ievērojot atklātības un vienlīdzīgu iespēju principus.
Nevalstiskās organizācijas kā sociālo pakalpojumu sniedzēji Priekšrocības Trūkumi Nevalstisko organizāciju sniegtos pakalpojumus pašvaldībai ir grūtāk kontrolēt un ietekmēt Pašvaldība riskē palikt bez pakalpojuma, ja tas tiek būtiski balstīts uz ārējo finansējumu un brīvprātīgo darbu un ja organizācija nespēj piesaistīt papildu līdzekļus no citiem avotiem organizācijas ilgtspējas un pakalpojuma ilgtermiņa nodrošināšanai Ja nav kvalitātes kontroles mehānisma un alternatīva pakalpojuma sniedzēja, pašvaldība kļūst par sociālā pakalpojuma sniedzēja «ķīlnieku» • Apvieno ekspertus • Pārzina iedzīvotāju specifiskās vajadzības • Ir informētas par cilvēkiem, kuriem atbalsts nepieciešams • Spēj piesaistīt papildus finansējumu • Piedāvā lētākus pakalpojumus • Spēj piesaistīt, apmācīt un koordinēt brīvprātīgos • Apgūst un ievieš ārvalstu pieredzi • Attīsta klientiem komfortablu vidi • Problēmu risināšanā iesaista pašus klientus • Piedāvā pielāgotus, uz cilvēka vajadzībām orientētus pakalpojumus • Drīkst izmantot līdzekļus elastīgāk, nekā tas atļauts pašvaldībai
Projektu konkursi • Projektu konkursi var tikt rīkoti nevalstisko organizāciju iniciatīvu atbalstam un administratīvo izmaksu segšanai. • Efektīvs mehānisms, ar kura palīdzību pašvaldība var aktualizēt kādu tēmu vietējā kopienā un veicināt esošās pilsoniskās aktivitātes. • Nepastāv formāli normatīvi priekšraksti.
Pakalpojumu pirkšana • Pēc būtības nav sadarbības forma, bet gan abpusēji izdevīgs saimniecisks darījums. • Pakalpojumu pērk, ja pašvaldībai ir skaidri zināms, kāds pakalpojums nepieciešams funkcijas veikšanai un to var aprakstīt tehniskajā specifikācijā. • Galvenais normatīvais akts, kas regulē iepirkumu procedūru ir „Publisko iepirkumu likums”.
Uzdevumu deleģēšana • Deleģēšana - uzdevumu un pilnvaru nodošana citai personai, kas kļūst atbildīga par to izpildīšanu.* • Deleģēšana no valsts pārvaldes viedokļa raugoties ir subsidiaritātes principa īstenošanas veids – tas dod iespēju pieņemt lēmumus sniegt pakalpojumus iespējami tuvu iedzīvotājiem. • Deleģēšanas gadījumā nevalstiskajai organizācijai tiek nodotas tiesības pieņemt pārvaldes lēmumus. • Deleģēšanas līgumu slēgšanas likumiskā puse ir noteikta „Valsts pārvaldes iekārtas likumā”. * Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
Deleģēšanas līgums Līguma pozitīvās puses Līguma negatīvās puses Nevalstiskajai organizācijai ir jābūt gatavai uzņemties atbildību par sekām Nevalstiskajai organizācijai ir jābūt pietiekami spēcīgai un sakārtotai, lai spētu šādu līgumu realizēt Nevalstiskā organizācija nokļūst padotās iestādes statusā, un uz tās darbību (tikai attiecībā uz konkrēto uzdevumu) tiek attiecinātas «Valsts pārvaldes iekārtas likuma» normas Sociālos pakalpojumus ar šādu līgumu varēs nodot tikai tādām nevalstiskajām organizācijām, kas reģistrētas Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā. • Sabiedrība iesaistās valsts pārvaldes uzdevumu realizēšanā • Nevalstiskā organizācija, ar kuru tiek slēgts šāds līgums, ir atzīta par uzticamu un efektīvu • Likumdevējs skaidri noteicis pušu atbildību
Līdzdarbības līguma slēgšana • Līdzdarbība ir viena no līdzdalības formām, kura izpaužas kā pilsoniskās sabiedrības aktīva iesaistīšanās publiskās varas uzdevumu formulēšanā, apspriešanā, īstenošanā un novērtēšanā. • Līdzdarbības gadījumā pašvaldības uzdevums, ko tā pilnvaro veikt nevalstiskajai organizācijai, nevar ietvert pašvaldības lēmumu pieņemšanu un sagatavošanu. • Līdzdarbības līgumu slēgšanas likumiskā puse ir noteikta „Valsts pārvaldes iekārtas likumā” un Ministru kabineta noteikumos „Kārtība, kādā tiešās pārvaldes iestādes slēdz līdzdarbības līgumus, un līdzdarbības līgumu publiskošanas kārtība”.
Līdzdarbības līgums Līguma pozitīvās puses Līguma negatīvās puses Nevalstiskajai organizācijai ir jābūt gatavai uzņemties atbildību par sekām Nevalstiskajai organizācijai ir jābūt pietiekami spēcīgai un sakārtotai, lai spētu šādu līgumu realizēt Sociālos pakalpojumus ar šādu līgumu var nodot tikai tādām nevalstiskajām organizācijām, kas reģistrētas Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā. • Sabiedrība iesaistās valsts pārvaldes uzdevumu realizēšanā • Nevalstiskā organizācija, ar kuru tiek slēgts šāds līgums, ir atzīta par uzticamu un efektīvu
Nevalstiskā organizācija par deleģēšanas vai līdzdarbības līguma subjektu var būt tikai tad, ja tā ir uz to tiesīga, un deleģēšanas gadījumā – spēj uzdevumu veikt efektīvāk nekā pašvaldība, bet pilnvarošanas gadījumā – spēj uzdevumu veikt vismaz tikpat efektīvi (tas ir, ne sliktāk) kā pašvaldība.
Sadarbības līgums • Sadarbības līguma būtība izriet no „Civillikuma” 2241.panta, kas paredz, ka abas līgumā iesaistītās puses apvienojas kopēja mērķa sasniegšanai ar kopīgiem spēkiem vai līdzekļiem.
Līdzdalība pašvaldības lēmumu pieņemšanas procesā Sabiedrības līdzdalība - ikvienas personas (fiziskas un juridiskas) tiesības iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā izmantojot dažādus legālus instrumentus. • Dalība nevalstisko organizāciju konsultatīvajā padomē. • Ekspertes nevalstisko organizāciju un sabiedrības integrācijas lietās konsultācijas. • Nevalstisko organizāciju pārstāvju dalība Domes komiteju, komisiju darbā. • Nevalstisko organizāciju pārstāvju dalība Liepājas pilsētas un Kurzemes reģiona plānošanas dokumentu izstrādē.
Kritēriji labas nevalstisko organizāciju – pašvaldības sadarbības prakses sniegšanā • Pašvaldības sociālās politikas plānošana; • Skaidri sadarbības nosacījumi; • Skaidri nosacījumi finansējuma saņemšanai; • Atbalsta formu dažādība, atbilstoši konkrētām vajadzībām.
