LAP 2007-2013

1. LAP 2007-2013 Elita Benga Lauku attīstības novērtēšanas nodaļas vadītāja Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūts (LVAEI)

2. Laukuattīstības programma ietver • 1. ass. 38,4% 531 549 956 EUR LAUKSAIMNIECIBAS UN MEŽSAIMNIECIBAS NOZARES KONKURETSPEJAS UZLABOŠANA • 2.ass. 38% 525 800 410 EUR VIDES UN LAUKU AINAVAS UZLABOŠANA • 3.ass. 17,2% 237 904 861 EUR DZĪVES KVALITĀTE LAUKU APVIDOS UN LAUKU EKONOMIKAS DAŽĀDOŠANA • 4.ass. 2,35% 32 538 865 EUR LEADER PIEEJAS ĪSTENOŠANA Tehniskā palīdzība 4 % 55 637 275 EUR

3. Izmaksātais publskais finansējums dalījumā pa asīm no kopējā LAP izlietotā publiskā finansējuma (%)

4. VRG pārklājums

5. LAPā tiek ieteikts izvērtēt šādus VRG stratēģiju aspektus • caurspīdīguma un LEADER pieeju raksturojošo pazīmju ievērošana (augšupējā pieeja – iekļauts izstrādes procesa un iesaistīto pušu (organizāciju) apraksts, kas atspoguļo sadarbību, informācijas izplatību un dažādu interešu grupu līdzdalību vietējās attīstības stratēģijas izstrādē); • tiek piedāvāts atbalsts inovatīviem risinājumiem nodarbinātības veicināšanā un ienākumu iespējas palielināšanā, uzlabojot vietējo iedzīvotāju dzīves apstākļus; • tiek sekmēta ilgtspējīgas attīstības principu ievērošanu, nodrošinot dzimumlīdztiesību un jauniešu iesaistīšanos; • rīcības plāna ieviešanā paredzēta daudznozaru sadarbība ar dažādām vietējām organizācijām (piemēram, pašvaldību, Nodarbinātības valsts aģentūru, uzņēmējiem, skolām u.c.), skaidri definējot to lomas sadarbībā; • skaidri noteikta vietējās attīstības stratēģijas izvērtēšanas, uzraudzības, īstenošanas un administrēšanas procedūras;

6. Vispārējās problēmas stratēģijās • VRG stratēģiju izstrādei ir stingri noteikumi un ierobežotas ieviešanas iespējas. Praktiski tas ir novedis pie diezgan formāla stratēģiju satura un diezgan vienveidīgas ieviešanas. • VRG stratēģijās praktiski nav atsauču uz veiktiem VRG darbības teritorijas pētījumiem un to rezultātu pielietojumu, tādēļ ir sarežģīti vērtēt pasākumu par teritorijas pētījumiem efektivitāti • Viena no svarīgākajām VRG stratēģiju sastāvdaļām ir vīzija. Dažās tās ir īsas un koncentrētas, dažās plaši apraksti, kas attēlo partnerības dalībnieku skatījumu par dzīvi pēc apmēram desmit gadiem.

7. Stratēģijās uzsvērtie aspekti • Cilvēks –pozitīvais : daudzās stratēģijās centrā ir cilvēks. Vīzijās tiek uzsvērta gan demogrāfiskās situācijas uzlabošanās, gan jauniešu atgriešanās laukos pēc apmācībām • Ekonomiski sakārtota vide : • Īpaši uzņēmējdarbības veidi, kas būtu specifiski konkrētam reģionam, vai kas apliecinātu, ka teritorijā ir konkrēta vīzija par kādu konkrētu uzņēmējdarbības veidu – praktiski nav stratēģijās vērojami. • uzsvars tiek likts uz vietējo resursu, tajā skaitā cilvēkresursu, izmantošanu, kas tomēr var radīt zināmus ierobežojumus attīstībai. • mazāk tiek domāts par saražotās produkcijas realizācijas, tajā skaitā eksporta, iespējām • Netiek uzsvērtas inovācijas • Būtiski ietvert īpašās teritorijai raksturīgās attīstības iespējas • Sociāli sakārtota vide -samērā bieži tiek uzsvērts, ka pakalpojumiem jābūt pieejamiem pēc iespējas tuvāk dzīves vietai un dažādām vecuma grupām • Sakopta apkārtējā vide - uzlabota ainava, tiek saglabāta tradicionālā lauku ainava.

8. 4.Ass pasākumi un projekti

9. Informācija par VRG un LEADER

10. Cik ielā mērā Vietējās attīstības stratēģija tika izstrādāta, ņemot vērā šādu iedzīvotāju grupu intereses

11. Kā Jūs vērtējat VRG izstrādāto Vietējās attīstības stratēģiju?

12. Kā Jūs vērtējat VRG darbību Jūsu dzīves vietā (pilsētā, pagastā, novadā)

13. Vai Jūs esat dzirdējis/-usi par VRG projektu konkursu Vietējās attīstības stratēģijas īstenošanai?

14. Vai Jūs apsvērāt iespēju piedalīties projektu konkursā Vietējās attīstības stratēģijas īstenošanai

15. Vērtējums par izmaiņām dzīves vietā pēdējos 3 gados

16. Dzīves vides novērtējums

17. Kas palīdzētu noturēt jauniešus laukos

18. Prioritārie virzieni ES fondu un pašvaldību līdzekļu izlietojumam (respondentu atbildes)

19. Projekti 4.1.3.pasākumā

21. Galvenie secinājumi par VRG stratēģijām un atbalstītajiem projektiem • Visas aplūkotās VRG stratēģijas pēc vīziju uzstādījuma atbilst plānošanas reģiona stratēģijai. Dažkārt pat stratēģiskās prioritātes sakrīt vai ir pārmantotas tieši no plānošanas reģiona stratēģijas • Diskutabls ir jautājums par līdzsvaru starp dažāda veida projektiem. VRG pārsvarā īsteno sociālas nozīmes projektus. Pastāv tendence izmantot VRG finansējumu tādiem projektiem, kas nespēj sevi noteiktā laika periodā atpelnīt. • Viens no izskaidrojumiem, kādēļ netiek iesniegti un atbalstīti projekti, kas saistās ar uzņēmējdarbību ir fakts, ka šajā gadījumā tiešie labuma guvēji būs atsevišķi indivīdi nevis lielākā daļa teritorijā dzīvojošie.

22. Galvenie secinājumi par VRG stratēģijām un atbalstītajiem projektiem • lielā projektu skaita dēļ un daudzo VRG dēļ gan pašās VRG, gan starp tām trūkst plānošanas koordinācijas, kādēļ projekti mēdz pārklāties gan pašās VRG teritorijās, gan arī starp tām. Lai to novērstu, nepieciešams veikt VRG teritoriju darba uzraudzību starp -VRG teritoriju līmenī • ļoti retās VRG stratēģijās uzņēmējdarbības attīstība ir noteikta kā viena no prioritātēm • izvērtējot projektus pret stratēģijām, jāsecina, ka no VRG teritoriju viedokļa ir labāk izstrādāt stratēģijas, kurās nav tik sadrumstalota pārvaldība (nav iesaistīts pārāk liels skaits novadu un pārstāvju), jo tas atvieglo savstarpējo koordināciju un darbības ātrumu, attiecīgi paaugstinot darbības efektivitāti

23. Paldies par uzmanībue-pasts: elita.benga@lvaei.lv