LAP 2007-2013 novērtēšana 2013

1. LAP 2007-2013 novērtēšana2013 Lauku attīstības novērtēšanas nodaļa: Elita Benga ,vadītāja Armands Vēveris , pētnieks Pēteris Lakovskis, vides eksperts (Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts)

2. Veiktie pētījumi 2012.gadā • Investīciju atdeve LAP 2007-2013 pasākumos. • LAP 2007-2013 ietekme uz nodarbinātību. • LAP 2007-2013pasākumuintervencesietekmesnovērtējums • Maksājumi lauksaimniekiem par nelabvēlīgiem dabas apstākļiem teritorijās, kas nav kalnu teritorijas pasākuma analīze • VPM un LAP 2007-2013 platībmaksājumu atbalsta tendences un nozīme saimniecības izaugsmē un lauksaimniecības zemju izmantošanā

3. Paredzētie pētījumi 2013.gadā • Investīciju struktūras analīze lauku saimniecību modernizācijas un atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem pasākumos , dažādu investīciju veidu atdeves aprēķini pārņemtās, izveidotās saimniec. • 2.ass l/s pasākumu ietekmes analīze, integrējot vides un ekonomiskās ietekmes aspektus. • "Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana" (123.pasākuma) detalizēts izvērtējums (atbalsta saņēmēji, to struktūra, atbalsta rezultāti un ietekmes novērtējums) • Mazo un vidējo saimniecību investīciju piesaistes iespējas un pamatojums. • Lauksaimniecības, mežsaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nodarbināto apmācību un konsultāciju nepieciešamības izvērtējums. • Agrovides pasākuma (2.1.4. pasākums) analīze • Papildināts pasākumu novērtējumus par 2.1.3., 2.2.4., 2.2.6. pasākumiem

4. Izmaiņas LAP 2007-2013 pasākumu finansējumā

5. Saņemtais publiskais finansējums projektos un saņēmēju skaits (2012.)

6. LAP 2007-2013 klienti un saņemtais publiskais finansējums (izņemot PM) LAD dati uz 28.01.2013

7. Saņemtais publiskais finansējums reģionos (no 2007.-2012.g. projektos & 2007.-2011.g. PM, LVL)

8. Vidējais saņemtais publiskais finansējums (no 2007.-2012.g. projektos & 2007.-2011.g. PM, LVL)

9. Lauksaimniecības produktu vērtība, ienākumi un atbalsts Latvijā 2003.-2011.g. (milj.LVL)

10. LAP projektu publiskā finansējuma dalījums saimniecību lieluma grupās (uz 2012.g.jūl., tūkst. LVL)

11. Saņemtās subsīdijas un samaksātie nodokļi uz pilna laika nodarbināto dažāda lieluma s-bās (2011.g.)

12. Saņemto subsīdiju pārsniegums pār samaksātajiem nodokļiem (iesk.PVN) dažāda lieluma s-bās (2011.g.)

13. LAP 1.ass publiskā finansējuma struktūra (noslēgtie līgumi, dati uz 01.11.2012. milj. LVL un % no kopējās noslēgto līgumu summas 1.ass pasākumos)

14. Vidēji saņemtais publiskais finansējums 1.2.1.pasākumā un klientu skaits

15. Papildus bruto pievienotās vērtības aprēķins 1.2.1. pasākumā galvenajos specializācijas veidos (vidēji saimniecībā LVL, 2008.-2011.g., SUDAT dati)

16. Bruto pievienotās vērtības izmaiņas atkarībā no atbalsta summas 1.2.1. pasākumā (vidēji saimniecībā LVL; saņemtās summas 2008.-2010.gados, SUDAT dati)

17. Bruto pievienotās vērtības izmaiņas atkarībā no saimniecības ekonomiskā lieluma 1.2.1. pasākumā (vidēji saimniecībā LVL; saņemtās summas 2008.-2010.gados, SUDAT dati) Klasifikācija saskaņā ar SUDAT: Mazās – 4 līdz 25 tk EUR, vidējās 25 – 100 th EUR, lielās 100 – 500 tk EUR, ļoti lielās virs 500 tk EUR standarta izlaides

18. Daļēji naturālo saimniecību atbalsts novados

19. Apkopojums par apgūto finansējumu un sasniegto ekonomisko izaugsmi analizētajos 1.ass pasākumos (EUR) (2008.-2011.g., fin.līdz 2012.07.)

20. Apkopojums par LAP pasākumuietekmē radītajām (vai saglabātajām) darbavietām un to nosacītām izmaksām

21. Aktīvo lauku saimniecību un tajās nodarbināto skaits ekonomiskā lieluma grupās(CSP lauks.skaitīšanas dati, 2010.g.)

22. Vidējais nodarbināto skaits (PLE) dažādas specializācijas (ar SI 25-50 tūkst. EUR) saimniecībās un kopējā izmantotā LIZ visās attiecīgās specializācijas saimniecībās

23. Secinājumi un ieteikumi • Šajā periodā lauku saimniecību modernizācijā esam atbalstījuši 88% lielās un ļoti lielās saimniecības, kuras veido tikai 1% no kopējā saimniecību skaita, bet tikai 1% no mazajām, kuru kopskaits ir 92% no visām saimniecībām un 85% no l/s nodarbināto skaita • Nodarbināto skaits uz LIZ platību Latvijā ir pat mazāks kā kopumā ES valstīs, bet ievērojami atpaliek ražotās produkcijas vērtība, tādēļ virzībai būtu jābūt nevis uz nodarbināto skaita samazināšanu, bet gan lai ar esošo nodarbinātību radītu lielāku pievienoto vērtību • Ieteicams iedalīt finansējuma lauku saimniecību attīstības pasākumos, ņemot vērā saimniecību lielumu (SI, LIZ), iepriekšējos gados saņemto ES finansējumu un darbības rezultātus, priekšrocības sniedzot tām kas līdz šim nav saņēmušas atbalstu. • Saistīt atbalstu ar darbavietu nodrošināšanu, l/s pakalpojumu sniegšanu, inovatīvu produktu attīstīšanu u.c. aktivitātēm, kas palielinātu ekonomisko rosību laukos un dotu labumu lielākam iedzīvotāju skaitam • Pilnveidot atbalstu mazajām saimniecībām, paredzot to ne tikai investīcijām, bet arī apgrozāmo līdzekļu iegādei, kā arī nelauksaimniecības aktivitātēm, lai veicinātu ienākumu līmeņa pieaugumu vismaz 80% no vidējās algas reģionā, ņemot vērā mazo saimniecību nozīmi lauku apdzīvotībā

24. Natura 2000 maksājumi • Novērtējums pabeigts 2012. gada oktobrī (pieejams: http://www.lvaei.lv) • LAP 2.1.3. pasākums - Natura 2000 maksājumi un maksājumi, kas saistīti ar Direktīvu 2000/60/EKK • 2.2.4. pasākums - Natura 2000 maksājumi meža īpašniekiem izpētes darba uzdevums Sasniedzamie rādītāji un to izpilde

25. Atziņas un secinājumi • Natura 2000 teritorijās realizētajos pasākumos tiek atbalstītas vairāk kā 90% no mērķa platībām. • 2.1.3. pasākuma pamatojums būtu papildināms, jo daudzviet Natura 2000 teritorijās nepastāv aprobežojums zemes izmantošanai lauksaimniecībā. • Natura 2000 maksājumos meža īpašniekiem gan patreizējā vienotā likme, gan potenciālais aprēķinātais diferencētais maksājums ir neatbilstošs. Kompensācijas par teritorijām, kurās pilnībā aizliegta saimnieciskā darbība, vai aizliegta galvenā un kopšanas cirte ir nepietiekamas, savukārt teritorijās, kurās saimnieciskā darbība ir ierobežota daļēji, tās ir pārvērtētas. • Sekmīgākai pasākumu ieviešanai jāuzlabo datu par mežaudzēm precizitāte un pārklājums, pēc kā jāievieš precizēts diferencētais maksājums.

26. Lauku attīstības plāna 2007 – 2013 pasākumu ietekme uz mazā ērgļa Aquilapomarina barošanās biotopiem monitoringa parauglaukumos • Pētījums veikts, lai noskaidrotu LIZ veidu izmaiņu ietekmi uz mazā ērgļa (Aquilapomarina) populāciju parauglaukumos, kā arī LAP 2007-2013 pasākumu nozīmi (jo īpaši saistībā ar 2. ass platību maksājumiem) • Pieciem parauglaukumiem (10x10 km) apvienoti un sistematizēti sugas monitoringa rezultāti (īpatņu skaits/ligzdošanas sekmes) piecu gadu periodam (2007. - 2011. gads) • Parauglaukumu teritorijām analizēti LAD dati – gan pieteikumi platību maksājumiem, gan pirmo reizi Latvijā šāda veida pētījumos veikts ekonomiskais novērtējums (saimniecību specializācija, SI grupa, publiskā finansējuma piesaiste projektos u.tml.) • Pētījums pabeigts 2012. gada novembrī (pieejams: http://www.lvaei.lv)

27. VPM un LAP platību maksājumu rādītāji, atbalsta tendences un nozīme lauksaimniecības zemju izmantošanāun saimniecību izaugsmē • no 2004. līdz 2011. gadam VPM apmaksātā platība pieaugusi attiecīgi no 1,28 milj. ha līdz 1,55 milj. ha; VPM atbalstīto platību īpatsvars pagastos 2004 2011

28. LAP PM maksājumi • Līdz 2008. gadam LAP platību maksājumos izmaksātais finansējums pārsniedza VPM finansējumu, bet kopš 2009. gada VPM finansējums pieaug. • No VPM atbalsta saņēmējiem 69% papildus saņem LAP platību maksājumus. • Vislielākās platības LAP PM apmaksātas MLA un EI pasākumos.

29. Agrovides apakšpasākumos (RLZP, BLA, IDIV, BDUZ, VEI, BI) izmaksātais finansējums uz atbalsttiesīgo platību (LVL/ha) pagastos 2009. un 2011. gadā

30. Platību maksājumos izmaksātais finansējums uz vidējo VPM apmaksāto platību laika periodā no 2004.-2011. gadam

31. Kas būtu jādara, lai pēc iespējas lielākas platības iesaistītu lauksaimniecības produkcijas ražošanā un apsaimniekošanā?

32. Atziņas un secinājumi Areālos ar LIZ kvalitatīvo vērtējumu virs 45 ballēm (Rietumzemgale) raksturīgs augsts VPM atbalstīto platību īpatsvars. Savukārt areālos ar kvalitatīvo vērtējumu zem 31 balles (Piekraste, Latgales, Vidzemes un Alūksnes augstienes centrālās daļas) raksturīgs zems VPM atbalstīto platību īpatsvars. Augstāks zemes izmantošanas īpatsvars ir augkopības nozarē izmantotajām platībām, savukārt lopkopībā tiek izmantots ievērojami mazāk platību. Aptaujā kā nozīmīga problēma saistībā ar zemes apsaimniekošanu tika minēts lielais nomas zemju īpatsvars un nestabilitāte šo zemju ilgtermiņa apsaimniekošanā. Lielākā daļa respondentu (80%) uzskata, ka patlaban neapsaimniekotā un pamestā zeme ir jāizmanto lauksaimnieciskajā ražošanā. LIZ sekmīgai pārvaldībai jāizveido apjomīga datu bāze, kurā lauku bloka līmenī iekļauta informācija par augšņu kvalitāti, meliorācijas sistēmu stāvokli, īpašumu statusu, apsaimniekošanas vēsturi, ainavu elementu kvalitāti u.tml. Tās izveide nodrošinātu daudz plašākas datu analīzes iespējas un mērķtiecīgāku KLP pasākumu ieviešanu.

33. Atbalstaintensitātenovados 1.2.5.pasākumā (LVL/1000 ha mežazemju )

34. Apstiprināto projektu skaits un finansējums 3.1.2.(311). pasākuma aktivitātēs(uz 02.07.2012.).

35. Pasākuma „Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem” sabiedriskā finansējuma sadalījums pa aktivitātēm īstenojamajiem un pabeigtajiem projektiem

36. Uzbūvētos, rekonstruētos pašvaldību ceļus raksturojošie rādītāji

37. Secinājumi par 3.2.1.pasākuma ieviešanu • Pasākums nav sniedzis nozīmīgu ieguldījumu lauku ekonomikas un sociālās lejupslīdes apturēšanā un ciematu atjaunošanā, jo nelielais atbalsta saņēmējam pieejamais attiecināmo izmaksu apjoms (200 tūkst. EUR) sniedza iespēju realizēt maza apjoma infrastruktūras projektus, • nepieciešams ceļos ieguldīt sabiedrisko finansējumu aptuveni 344 milj. LVL apjomā, • Kultūras centru infrastruktūras nozīmīgs uzlabojums 3.2.1. pasākuma ieviešanas rezultātā ir vērtējams pozitīvi, jo iedzīvotāju sociālās mijiedarbības aktivizēšana var esošajā situācijā tos vairāk piesaistīt teritorijai un sekmēt apdzīvotības saglabāšanos, • Īslaicīgi tika nodrošinātas darbavietas projekta sagatavošanā, ieviešanā un administrēšanā iesaistītajam pašvaldību un piegādātāju personālam, taču nav pārliecinošu pierādījumu, lai uzskatītu, ka 3.2.1. pasākuma papildus izveidoto darbavietu skaits pēc pasākuma īstenošanas būs pozitīvs.

38. Paldies par uzmanībue-pasti: elita.benga@lvaei.lvarmands@lvaei.lvpeteris.lakovskis@lvaei.lvMājas lapa:http://www.lvaei.lv