LAP 2007-2013 novērtēšana 2012

1. LAP 2007-2013 novērtēšana2012 Elita Benga Lauku attīstības novērtēšanas nodaļas vadītāja Pēteris Lakovskis Lauku attīstības novērtēšanas nodaļas vides eksperts Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūts (LVAEI)

2. LANN galvenie darba uzdevumi 2012 • LAP pasākumu ekonomiskais izvērtējums saskaņā ar intervenci • Nodarbinātība laukos un LAP pasākumu ietekme • Investīciju un to atdeves analīze LAP pasākumos • MLA maksājumu ietekme uz l/s ražošanu, uzņ. attīstību • Darbi saistībā ar nākošo plānošanas periodu (ZM pasūtījums) • ADVZ novērtēšanai nepieciešamie pasākumi • L/s neizmantojamās zemes pirmreizējā apmežošanas analīze • 2.2.6.pasākuma analīze • VPM, NATURA 2000 maksājumu nozīmes • VRG darbību analīze un pašnovērtējuma rokasgrāmata

3. Sabiedriskā atbalsta loma l/s produkcijā un ienākumos 2001.-2011.g.

4. Nodarbinātības līmenis uz izmantoto LIZ un produkcijas vērtības vienību Latvijā un ES (pilna laika vienībās)

5. Atbalsta saņēmēju īpatsvars investīciju projektos attiecīgās grupas saimniecību kopskaitā (%)

6. Pasākuma “Lauku saimniecību modernizācija” klientu apgrozījuma pieaugums 2009.-2011.g dalījumā pa lieluma grupām

7. Bezdarbnieki

8. MLA precizēšana (fine tuning) Analizētie ražošanas kritēriji (8): • Standarta bruto segums / Standarta izlaide (SI) • Aramzemes laukaugu vidējā ražība • LIZ kvalitatīvais novērtējums ballēs • Vidējais lauku saimniecību lielums (ha LIZ). • Ganāmpulka blīvums var tikt raksturots ar liellopu vienību (LLV) daudzumu uz lauksaimnieciski izmantojamās zemes hektāru (LIZ ha). • Neapstrādātās LIZ īpatsvars, (neapstrādātā LIZ % pret visu teritorijas LIZ) • Vidējā neto pievienotā vērtība uz darbaspēka vienību Izvēlētie sociāli ekonomiskie kritēriji (3): • bezdarba līmenis • Iekasētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis uz 1 pašvaldības iedzīvotāju • iedzīvotāju skaita izmaiņas.

9. Ražošanas kritēriji • Aramzemes laukaugu vidējā ražavar tikt raksturota ar kviešu (pašreiz galvenās lauksaimniecības kultūras Latvijā) vidējo ražību attiecīgajā teritorijā. • Standarta bruto segumskopš 2010.gada datu apkopošanas vairs netiek izmantots ES FADN (SUDAT) darbībā, un tas ir aizstāts ar Standarta izlaidi (SI). Standarta izlaide ir mazāk salikts lielums nekā SBS, jo SI veido tikai produkcijas vērtību, atšķirībā no SBS, kur no produkcijas vērtības tika atņemtas mainīgās izmaksas konkrētā produkta ražošanai. • Lauku saimniecību vidējais lielums. • Ganāmpulka blīvums var tikt raksturots ar liellopu vienību (LLV) daudzumu uz lauksaimnieciski izmantojamās zemes hektāru (LIZ ha). • Neizmantotās LIZ īpatsvars(neizmantotā LIZ % pret visu teritorijā esošo LIZ).  

10. MLA iedalījums vadoties no ražošanas un soc.ek. kritērijiem (iespējamais)

11. Iespējamās izmaiņas pagastu līmenī

12. MLA precizēšana (fine tuning)iespējamais

13. Situācijas analīze par AER • Izanalizēti statistikas dati par energoresursiem Latvijā kopumā un AER • Elektroenerģijas ražošanā AER segmentu veido 33,5%,(plānojam 2020.g.40%) : • lielās hidroelektrostacijas (nodrošina gandrīz 95% no AER), • mazās hidroelektrostacijas, • vēja elektrostacijas, • biogāzes elektrostacijas, • biomasas elektrostacijas. • Sagatavota SVID analīze • Sagatavoti priekšlikumi: • Biogāze -Latvijā joprojām pastāv biogāzes ražošanas potenciāls no kūtsmēsliem, sadzīves atkritumiem un notekūdeņiem, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un pārtikas rūpniecības atkritumiem • Biodegviela - Perspektīva ir „otrās paaudzes” biodegviela vai biosintētiskā degviela, (bioūdeņradis, biodimetilēteris u.c.), kuras iegūst no lauksaimniecības un mežsaimniecības atkritumiem, kā arī speciāliem kultūraugiem.

14. Ieteikumi AER attīstībai saistībā ar LAP • Atbalsta lietderības izvērtējums un intensitātes noteikšana(ja projektam jau eksistē atbalsts elektroenerģijas obligātā iepirkuma veidā, nepieciešams izvērtēt un pamatot atbalsta sniegšanu vēl arī investīciju veidā. • Projektu vērtēšanas kritērijos būtu nepieciešams ņemt vērā arī konkrēto teritoriju, kurā projekts tiek realizēts un biomasa iegūta vai audzēta. • Elektroenerģijas ražošanas (koģenerācijas) projektos nepieciešams noteikt lietderīgās siltumenerģijas izmantošanu, jo pretējā gadījumā resursi tiek izmantoti ļoti neefektīvi. Šeit pieļaujami izņēmumi, ja izejviela elektroenerģijas ražošanai ir pamatdarbības atkritums, piemēram, kūtsmēsli. • Biomasas un biogāzes izmatošanaelektroenerģijas ražošanā ir lietderīga tikai koģenerācijas stacijās, ņemot vērā ievērojamo siltuma slodzes ietekmi uz stacijas ekonomiskajiem rādītājiem. • Biogāzes izmantošanā tehnoloģiski pastāv iespējas ne tikai izmantot saražoto biogāzi uz vietas enerģijas ražošanai, bet arī ievadīt to dabasgāzes tīklā. • Latvijā ir nepieciešams izvērtēt iespējas attīstīt iekārtu ražošanu ar enerģētikas sektoru saistītos projektos, kuru valsts sākotnējas ieguldītās investīcijas ilgtermiņā radītu augstu pievienoto vērtību un veicinātu enerģētikas sektora konkurētspēju. • Lai uzlabotu tirgus nosacījumus biomasas un biogāzes tehnoloģijām svarīgi ir veicināt centralizētās siltumenerģijas patēriņu arī vasarā, kas palielinātu koģenerācijas potenciālu.(rūpniecisko patērētāju pieslēgšana)

15. Paveiktais un plānotais LAP nepārtrauktāsnovērtēšanassistēmasietvaros (pamatā 2. ass pasākumu) ietekmes uz vidi novērtējumā • Augstas dabas vērtības zemju (ADVZ) novērtēšanai veicamie pasākumi – esošās situācijas izpēte, sagatavoto priekšlikumu un datu apkopošana, ADVZ noteikšana 2 paraugteritorijās • Platībmaksājumu izpēte, lai noteiktu pieteicēju aktivitāti, VPM nozīmi un saistību ar LAP pasākumiem laika periodā no 2004. līdz 2011. gadam • Izpēte par Natura 2000 maksājumu pasākumiem (213, 224) • Lauksaimniecībā neizmantojamās zemes pirmreizējās apmežošanas (223) pasākuma analīze balstoties uz VMD un LAD datiem • Mežsaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana un preventīvo pasākumu ieviešanas (226) pasākuma analīze • Tematiskais pētījums: • „LAP 2007-2013 pasākumu ietekme uz Mazā ērgļa barošanās biotopiem monitoringa parauglaukumos”

16. Augstas dabas vērtības zemes (ADVZ) • Eiropā ADVZ jēdziens radies 1990-to gadu sākumā • Lai gan sākotnēji ADVZ vairāk saistīja ar lauksaimniecību (ADVLZ), mūsdienās ADVZ ietver arī mežu zemes/mežsaimniecību (ADVMZ) • ADVZ būtisks indikators ES Kopējā lauksaimniecības politikā • ADVZ Latvijā • 2010. gadā tika sagatavoti priekšlikumi ADVLZ un ADVMZ noteikšanai – t.i. kritēriji kā atlasīt ADVZ teritorijas • Taču joprojām ADVZ noteikšana nav veikta (t.sk. LAP 2007-2013 vidustermiņa novērtējuma ziņojumā)

17. ADVZ Eiropā

18. ADVZ noteikšana • Apzināt ADVZ kartēšanai nepieciešamos datus • Pieprasīt nepieciešamos datus no dažādām institūcijām • Veikt paraugteritoriju izvēli • Pēc noteiktiem ADVZ kritērijiem, atlasīt nepieciešamos datus • Sagatavot ADVZ kartes paraugteritorijām • Aprakstīt izvēlētos risinājumus ADVZ karšu sagatavošanā • Iepazīstināt ieinteresētās puses ar paveikto un saņemt priekšlikumus par ADVZ noteikšanu

19. ADVZ • 1. Tips: Zemes ar lielu daļēji dabiskas veģetācijas īpatsvaru • 2. Tips: Ekstensīvi apsaimniekotu zemju, dabiskās veģetācijas un ainavas struktūras elementu mozaīka • 3. Tips: Zemes, kuras nozīmīgas retām sugām vai uztur kādas sugas Eiropas vai pasaules populācijas lielu īpatsvaru

20. ADVLZ kartēšana Ainavu elementi!

21. Ainavu elementi!

24. Atziņas un secinājumi • ADVZ kritēriju definēšanai/precizēšanai ZM jāizveido darba grupu, paralēli veicama ADVZ kartēšana un iegūto rezultātu vērtēšana darba grupā • ADVZ kā rādītājam jāraksturo LAP ietekmi uz vidi, lai, analizējot attiecīgos pasākumus, būtu iespējams noteikt, kurš no pasākumiem sniedz negatīvu un/vai pozitīvu ietekmi, kas nozīmē, ka par ADVZ netiek veikti papildu maksājumi. • Lai veiktu precīzu ADVZ kartēšanu Latvijā, trūkst telpisko datu par dabas vērtībām, ainavu elementiem, lauksaimniecības un meža zemju stāvokli plašās teritorijās. Daļa no nepieciešamajiem datiem nav pieejami vienādā pārklājumā visai Latvijas teritorijai (piemēram, dati par ES un Latvijas aizsargājamiem biotopiem pieejami praktiski tikai aizsargājamās dabas teritorijās). • Pilnvērtīgai ADVZ noteikšanas metodoloģijas aprobācijai, nepieciešams veikt lauku apsekojumus, novērtējot pļavu, zālāju un mežu, kā arī citu ainavas elementu bioloģisko daudzveidību, kvalitāti un nozīmi ekosistēmu funkcionēšanā. • ADVZ kartēšanā nepieciešams izmantot atšķirīgus kritērijus dažādos reģionos, piemēram, Vidzemē un Zemgalē, jo dabas apstākļi un saimnieciskās darbības intensitāte ir būtiski atšķirīga.

25. Natura 2000 maksājumi LAP pasākumi (213, 224) • LAP 2.1.3. pasākuma (Natura 2000 maksājumi un maksājumi, kas saistīti ar Direktīvu 2000/60/EKK) un 2.2.4. pasākuma (Natura 2000 maksājumi meža īpašniekiem) izpētes darba uzdevums: • sagatavot pasākumu aprakstu (2007-2011) • izvērtēt LAP pasākumu 2.1.3. un 2.2.4. nosacījumus Natura 2000 teritorijās • izvērtēt pasākumu 2.1.3. un 2.2.4. intervences loģikā ietvertos rādītājus, to atbilstību pasākuma mēŗķiem un praktisko pielietojumu ietekmju vērtēšanā • sagatavot novērtējumu par pasākumiem, kartogrāfisko materiālu un secinājumus • sniegt atbildes uz pasākumu īstenošanas ietekmes vērtēšanas jautājumiem • sniegt ieteikumus turpmākām 2.1.3. un 2.2.4. pasākumu izmaiņām un uzlabojumiem. Privātie meži N2000 ~ 130961 ha

26. Pētījums LAP pasākumu ietekmes uz bioloģisko daudzveidību novērtēšanai LAP 2007-2013 pasākumu ietekme uz Mazā ērgļa barošanās biotopiem monitoringa parauglaukumos • Aprakstīt zemes lietojuma veidu (t.sk. lauksaimniecības un mežsaimniecības) un citu faktoru nozīmi Mazā ērgļa (Aquila pomarina) ekoloģijā • Aprakstīt zemes lietojuma veidu izmaiņu no 2007. līdz 2011. gadam ietekmi uz Mazā ērgļa (Aquila pomarina) populāciju parauglaukumos • Balstoties uz monitoringa datiem parauglaukumos, novērtēt LAP pasākumu nozīmi  un ietekmi uz Mazā ērgļa (Aquila pomarina) populāciju parauglaukumos

27. Lauksaimniecībā neizmantojamās zemes pirmreizējās apmežošanas (2.2.3) pasākumanovērtējums • Pasākums realizēts no 12.2008. - 02.2010., kad tas tika apturēts, jo pieteiktais sabiedriskais finansējums ievērojami pārsniedza pasākumam atvēlēto finansējumu • 2.2.3. pasākuma mērķis irveicināt meža ieaudzēšanu lauksaimniecībā neizmantojamā zemē, palielinot zemes efektīvāku izmantošanu, saglabājot bioloģisko daudzveidību un izmantojot lauku ainavas rekreācijas un estētiskās īpašības. • Pasākuma aktivitātes: • Meža ieaudzēšana lauksaimniecībā neizmantojamajā zemē • Dabiski ieaugušo mežaudžu kopšana un papildināšana uz lauksaimniecībā neizmantojamās zemes

28. 2.2.3 pasākumā sasniedzamie rādītāji un to izpilde * Novērtējums sagatavots balstoties uz LAD un VMD izsniegtajiem datiem

29. Apmežotā platība Izmaksātais finansējums

30. Rezultāti • Meža ieaudzēšana krūmājos deklarēta 18% no kopējās platības jeb 2 452 ha • Zemēs virs 30 ballēm apmežošana pieteikta 25% no pieteiktās platības (aptuveni 30% platību balles nav norādītas) • 47% no platības kā valdošā suga norādīti skujkoki mistraudzē, 10% - lapukoki, 9% - skujkoki • Apmežošanas pasākumi Latvijā realizēti ar atšķirīgu intensitāti – 118 pagastos mazāk nekā 10 ha platībā, 167 pagastos no 10-50 ha, bet 28 pagastos vairāk nekā 100 ha platībā. Vislielākās platības apmežotas Ludzas novada Isnaudas (718 ha) un Rundēnu (358 ha), kā arī Zilupes novada Pasienes (341 ha) pagastos. Vidzemē ievērojamas platības apmežotas Jērcēnu, Naukšēnu, Raunas, Zaubes, Lizuma pagastos, savukārt Kurzemē - Sakas, Vērgales, Īvandes un Ģibuļu pagastos

32. Apmežošanas vietas Ludzas novadā

33. Apmežošanas vietas Zemgalē

34. Apmežošanas vieta

35. Atziņas un secinājumi • Lai uzlabotu apmežošanas pasākuma sasniedzamos rezultātus, nepieciešams precizēt atbalsta saņemšanas nosacījumus - samazināt maksimālo apmežojamo platību, nodefinēt apmežošanai vēlamākās teritorijas un principus • Pasākumam būtu precizējams mērķis un nosacījumi ar uzsvaru uz zemes efektīvāku izmantošanu (dabā jau pastāvošu krūmāju, derīgo izrakteņu ieguves vietu, rekultivējamu objektu u.c. neizmantotu vietu apmežošanu) • Pasākums nav sekmējis izvairīšanos no marginalizācijas un zemes pamešanas, līdz ar to 2.2.3. pasākuma mērķis sasniegts tikai daļēji. Pieejamie dati neļauj tieši novērtēt pasākuma ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un ainavu rekreatīvo vērtību saglabāšanu. • Pasākuma novērtējums parādīja, ka apmežotas tiek ne tikai ilgstoši neizmantotas LIZ, bet arī patlaban neapsaimniekotas, bet vēl nesen labā lauksaimnieciskā stāvoklī esošas LIZ

36. VPM pieteiktās platības

37. VPM saņēmēju izmaiņas reģionos (LAD/CSP dati)

38. LIZ apsaimniekošana VPM pieteikto platību īpatsvars Neapsaimniekoto zemju īpatsvars īpatsvars Dati: LAD, 2010

39. VRG darbību analīze • Analīze par VRG darbību tika izsūtīta visiem VRG, lai komentētu • Pēc komentāru saņemšanas, individuālie VRG tika papildināti un sarīkota tikšanās ar VRG pārstāvjiem (LLKC 6.03.2012.) • Sagatavota VRG pašnovērtējuma rokasgrāmata, nodota VRG izvērtēšanai (saņemti komentāri -ļoti maz) • Nepieciešama diskusija ar ZM, VRG citām ieinteresētajām pusēm vai veikt pilotprojektu vienas VRG analīzei, kas kalpotu kā paraugs(priekšlikums no Latvija Lauku Foruma (LLF)) ZM informējām 3.maijā.) LEADER līdzekļus saņem par katru iedzīvotāju attiecīgajā VRG teritorijā

40. Secinājumi un ieteikumi • Stimulēt LIZ izmantošanu lauksaimniecības produkcijas ražošanai, kas palielinātu ienākumus, piem., izvēloties augļu un dārzeņu audzēšanu un pārstādi • Kāpināt iegūtās produkcijas apjomu un vērtību • Kooperācija ir pamats konkurētspējas paaugstināšanai • Svarīga ir reģionālās plānošanas dokumentu sasaiste ar lauku attīstības plāniem • Noteikt apmežošanas apjomus katrā pagastā, lai nezaudētu LIZ un mozaikveida ainavas • Sadarbība ar pašvaldībām, VRG un iedzīvotājiem sociālās un ekonomiskās attīstības veicināšanai

41. Paldies par uzmanībue-pasts: elita.benga@lvaei.lve-pasts: peteris.lakovskis@lvaei.lvMājas lapa:http://www.lvaei.lv/?lang=1&menu=42&itemid=194