Darba vides bioloģiskie riska faktori

1. Darba vides bioloģiskie riska faktori Sēnes Baktērijas Vīrusi

2. Vairums no identificētajiem kaitīgajiem bioloģiskajiem faktoriem pieder vienai no šīm grupām: • Mikroorganismi un to toksīni (vīrusi, baktērijas, sēnes un to produkti),kas izraisa infekcijas slimības vai alerģijas; • Antropodi (posmaiņi, arahnīdi, vēžveidīgie, insekti),kuru kodieni rada ādas iekaisumu, intoksikācijas, alerģiskas atbildes reakcijas vai pārnes infekciju slimības; • Augstāko augu alergēni un toksīni, kas izraisa dermatītu, rinītu vai astmu; • Mugurkaulnieku dzīvnieku olbaltumi (urīns, mati, spalvas, siekalas un epitēlijs),kas var izsaukt organisma sensibilizāciju. Potenciālu bioloģisko kaitējumu darbiniekiem var radīt arī zemākie augi (ķērpji, papardes, aļģes) un dzīvnieki – bezmugurkaulinieki (protoziji, šistosomas), kā arī apaļtārpi (ascaris).

3. Mikroorganismi ir mikroskopiski, galvenokārt, vienšūnas organismi, kurus var iedalīt atsevišķās grupās: aļģes baktērijas vienšūņi aktinomicētas mikroskopiskas sēnītes vīrusi (+)Mikroorganismu sintezētās bioloģiski aktīvās vielas – aminoskābes, fermenti, antibiotikas, vitamīni u.c. (-)Mikroorganismi – infekciju slimību ierosinātāji.

4. Iedarbība uz cilvēka organismu: • Mikroorganismi, tādi kā sēnes (ražo sporas) var izraisīt alerģiskas reakcijas; • Bioloģiskie faktori iedarbojas galvenokārt uz darbinieka ādu un elpošanas ceļiem; • Darbiniekiem bieži konstatē: • Dermatītu; • Ekzēmu; • Nātreni; • Astmatisko bronhītu; • Bronhiālo astmu.

5. Bioloģisko aģentu riska grupas

6. Bioloģiskajam arodkaitīgumam pakļautas personas kuras nodarbinātas: • Lauksaimniecībā; • Kokapstrādē; • Medicīnā; • Tirdzniecībā; • Laboratorijās.

7. Vislielākais bioloģiskā riska faktors ir attiecināms uz: • Ūdens sistēmas apkalpojošiem darbiniekiem; • Darbiniekiem, kuri kontaktē ar putniem (zooloģiskajos veikalos, putnu mājās vai strādā celtniecības darbos un sabiedriskos darbos netālu no putnu dzīves vai ligzdošanas vietām); • Mežizstrādes un kokapstrādes darbiniekiem (endotoksīnu, uz koksnes augošu alerģizējošu sēnīšu un dziļo mikožu izraisošo sēnīšu ietekme); • Kanalizācijas notekūdeņu un komposta sistēmas apkalpojošiem darbiniekiem (zarnu baktēriju, hepatīta A vīrusa, infekciju vai endotoksīnu producējošo baktēriju, parazitāro protozoju un alerģisko sēnīšu iedarbības risks); • Mikrobioloģiskajā rūpniecībā nodarbinātajiem (rūpniecisko mikroorganismu ietekme).

8. GALVENIE DARBĪBAS VEIDI, KUROS PASTĀV BIOLOĢISKĀS INFICĒŠANĀS RISKS APZINĀTA KLĀTBŪTNE Mikrobioloģiskās diagnostikas laboratorijas; Izmēģinājuma dzīvnieku izmantošana; Ražošanas procesi (fermentācija, medikamentu un vakcīnu iegūšana u.c.). NEAPZINĀTA KLĀTBŪTNE Sanitārās aprūpes darbi; Atkritumu pārstrāde; Darbība, kas saistīta ar dzīvniekiem; Pazemes darbi; Pārtikas produktu ražošana.

9. Drošības pasākumi, aizsardzībai pret bioloģisko risku kontrolējot 1. Piesārņotāja izcelsmes avotu, veicot darbības, kas nepieļauj piesārņotāja izplūšanu; 2. Piesārņotāja izplatīšanās veidu, veicot pasākumus, kas to nepieļautu; 3. Piesārņotāja savākšanu, ar mērķi, nepieļaut iespējamās kaitīgās sekas uz nodarbinātajiem.

10. Aizsardzību un profilaksi nosaka sekojošie paņēmieni: • Tehniskie (tehnoloģiskā procesa pilnveidošana, iekārtu hermetizācija darba procesu mehanizācija un automatizācija, pareizi iekārtota lokālā un vispārējā ventilācija); • Atbilstoša mikroklimata ievērošana; • Darba vides gaisa regulāra pārbaude uzkaitīgo bioloģisko faktoru klātieni; • Personīgās higiēnas ievērošana; • Obligātās veselības pārbaudes;

11. Aizsardzību un profilaksi nosaka sekojošie paņēmieni: • Darbinieku izglītošana par iespējamo saslimšanu, infekciozo aģentu, tā izplatību, uzkrāšanos, pārnešanas ceļiem, inkubācijas periodu un kontroles metodēm; • Pareizs darba un atpūtas režīms; • Vitamīniem bagāts uzturs; • Darba vietu nodrošināšana ar tīru ūdeni. x