Riska grupas jauniešu iesaiste alternatīvās aktivitātēs: Labās prakses piemēri

1. Riska grupas jauniešu iesaiste alternatīvās aktivitātēs: Labās prakses piemēri Seminārs „Atkarības profilakses aktualitātes” 2013. gada 30.jūlijā

2. Riska grupas izpratne Bērni, kuri • atrodas (var atrasties) riska situācijās vai kuriem b) ir(var būt) uzvedības riski

3. (Likumpārkāpumu/bērnu tiesību aizskāruma) Prevencijas mērķis ir panākt:

4. Bērnu likumpārkāpumu prevencija ir bērnu tiesību aizsardzības daļa, - bērna tiesības uz attīstību garantēšana. Bērniem nesaprotama un pārmērīga bardzība, liecina par pieaugušo bezspēcību un niecību, nevis varenību. Bez iemesla vai pamata ierobežojot bērnus un jauniešus, nav iespējams iemācīt cieņu ne pret likumu, ne citām sabiedrībā pieņemtām normām – tas ir tikai veids, kā attālināt problēmu no sevis.

5. Kur ir problēma? Kad un kāda prevencija ir vajadzīga?

6. Bērns ir jāuztver kā neatņemama viņa ģimenes sastāvdaļa Bērna uzvedības un attieksmju korekcija bez vecāku vai personu, kas tos aizstāj, līdzdalības faktiski nav iespējama. Bērna nekonstruktīva (piemēram klasē) vai antisociāla uzvedība (vispār sabiedrībā) ir viņa neapzināta reakcija uz dažādām situācijām vai notikumiem bērna dzīvē, ko viņš ilgstoši nespēj atrisināt. Vairumā gadījumu tās ir pieaugušo radītas situācijas, kurās bērns iestrēgst (emocionālu saikņu trūkums ģimenē, atsvešinātība, neiejūtība, vienaldzība un citas sekas).

7. Bērna/pieaugušā mijiedarbība

8. Ikvienam bērnam ir jābūt savam sociālajam batutam:

9. Sadarbības modelis starp institūcijām

10. Prasība pēc vecāku līdzatbildības par bērnu uzvedību, nav vainas novelšana no vecākiem un bērniem Jādomā par vecāku līdzatbildību par bērnu pārkāpumiem, taču vecāku līdzatbildības fakts nedrīkst būt traktēts kā atbildības noņemšana no bērniem, vai bērna atbildības pārnešana uz vecāku pleciem. Gadījumos, kad tiek notiesāti nepilngadīgie, vajadzētu pastāvēt iespējai paralēli uzlikt pienākumus arī vecākiem – apmeklēt kursus, atbalsta grupas, apgūt vecākiem noderīgas bērnu audzināšanas prasmes. Tādējādi, vecāki kļūtu par palīgiem bērna atgriešanā likumpaklausīgā dzīvē.

11. Projekti I Meklējot labāko Eiropas praksi jauniešu noziedzības novēršanai Projekta plašākais mērķis ir atrast, identificēt un ieviest Eiropas valstu labākās prakses darbam ar riska grupu bērniem un bērniem riska situācijās, lai veicinot bērnu labklājību un sociālo iekļaušanu, mazinātu noziedzības un atstumtības riskus bērniem, radītu drošāku vidi bērnu veiksmīgai attīstībai Eiropā kopumā. Projekta specifiskie mērķi: • veicināt Eiropas valstīs praktizējošo bērnu lietu speciālistu starpā intensīvu informācijas apmaiņu un sadarbību; • attīstīt vienotu izpratni bērnu lietu speciālistu starpā par Eiropas Savienības pamattiesību hartā iekļauto bērnu tiesību un pamatvērtību ieviešanas veidiem praksē; • atrast un ieviest praksē inovatīvus, iekļaujošus mehānismus bērnu atturēšanai no saskarsmes ar noziedzību, tai skaitā darba metodēm, kuras ir iespējams lietot darbam ar riska grupu bērniem lauku reģionos; • vairot Eiropas valstu tiesību aizsardzības iestāžu speciālistu, mēdiju, nevalstisko organizāciju, sociālo dienestu, izglītības iestāžu un citu speciālistu, kuri strādā ar un priekš bērniem izpratni, par ieguvumiem no sociāli iekļaujošas nevis nosodošas Juvenālās Justīcijas pieejas īstenošanas darbā ar bērniem.

12. Projekti II Bērnu antisociālās uzvedības mazināšana: agrīnās prevencijas modeļi Projekta virsmērķis – attīstīt inovatīvas sociālā darba metodes Latvijas lauku novados, lai radītu iekļaujošu vidi pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem un viņu ģimenēm. Projekta apakšmērķi: • mazināt atstumtības riskus pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem ar agrīniem sociālās uzvedības traucējumiem un radīt drošu vidi šo bērnu veiksmīgai attīstībai Latvijas lauku novados; • radīt un aprobēt Latvijas novadu specifikai atbilstošu, derīgu, ilgtspējīgu agrīno bērnu uzvedības risku atpazīšanas un novēršanas sistēmu, iesaistot šajā sociālajā procesā pirmsskolas un sākumskolas pedagogus, bērnu vecākus, vietējo pašvaldību speciālistus, vietējās sabiedrības pārstāvjus, kā arī pašus bērnus; • veicināt pārmaiņu filozofiju darbā ar sociālā riska grupu bērniem: veidot atbalstošu un atjaunojošu, nevis nosodošu pieeju darbam ar bērniem no bērnu lietu speciālistu un visu ieinteresēto institūciju puses; • stiprināt sadarbību starp bērnu vecākiem un pirmsskolas un sākumskolas pedagogiem, lai savlaicīgi identificētu un novērstu pirmsskolas un sākumskolas bērniem agrīnus uzvedības riskus; • izveidot un īstenot lauku novadiem piemērotu atbalsta pasākumu sistēmu, kas veicina sociālās atstumtības riskam pakļauto pirmsskolas un sākumskolas bērnu un viņu vecāku iekļaušanos sabiedrībā, īpaši veicinot informācijas apmaiņu starp bērnu vecākiem un pirmsskolas un sākumskolas pedagogiem, kā arī citiem valsts un pašvaldību iestāžu speciālistiem.

13. Paldies par uzmanību!Ilona Kronbergailona.kronberga@providus.lvtel.28351711