Klimata pārmaiņas un lauksaimniecības perspektīvas Latvijā

1. Klimata pārmaiņas un lauksaimniecības perspektīvas Latvijā Viesturs Jansons Latvijas Lauksaimniecības universitāte Vides un ūdenssaimniecības katedras vadītājs, profesors

2. Lauksaimniecības kultūru produktivitāte (raža) ? Ūdens Ogļskābā gāze Siltums Gaisma Augu barības vielas augsnē Augsnes gaisa-ūdens režīms

3. Klimata mainības ietekmes uz siltuma un gaismas režīmu Veģetācijas periods ? • pieaug veģetācijas perioda garums (prognoze ZD - 20-50; DD - 30-90 dienas); • to (C) pieaugums par 2o pārbīda agroklimatiskās joslas par 200 km uz ziemeļiem (to prognoze +3-5o); Source: Climate Change in the Baltic Sea Area. 2007. HELCOM Thematic Assessment in 2007. Balt. Sea Environ. Proc. No. 111. 54 p. Palielinās ražas potenciāls, it sevišķi ziemojošiem kultūraugiem (ziemāju labības, z. rapsis), kurus mazāk ietekmē mitruma deficīts pavasarī un vasarā.

4. Iespējamās izmaiņas kultūraugu sekā

5. + ziema - vasara + rudens + pavasaris Klimata mainības ietekmes uz ūdens režīmu Nokrišņi

6. Pieejamie nokrišņi (mm) uz potenciāli saražojamo biomasas tonnu. Crop 1985 2025 2055 2085 Spring barley Spring oat Spring wheat Turnip rape Oilseed rape Labībai nepieciešami aptuveni 25 mm ūdens uz 1 t biol. ražas Source: Peltonen-Sainio P, Jauhiainen L, Hakala K & Ruosteenoja K, 2008.Growth duration and phasing, distribution of precipitation and yield capacity of spring cereals and rapeseed in changing climate at high latitudes. In press. Iespējamie draudi lauksaimniecībai un ūdenssaimniecībai: • ūdens par maz • ūdens par daudz

7. Ūdens režīma izmaiņu iespējamie draudi lauksaimniecībai un videi: January 30, 2000 Runoff: 25 mm Soil loss: 2 kg ha-1 January 31, 2000 Runoff: 77 mm Soil loss: 3 050 kg ha-1 Source: (Øygarden, 2000, Norway) • pastiprinās ūdens erozija nestabilās ziemās, • pieaugs augsnes un augu barības vielu zudumi, • palielinās denitrifikācija, • pasliktinās kultūraugu pārziemošanas apstākļi, • pieaugs lauksaimniecības noteces (piesārņojums).

8. Source: Arnell, P. Döll, P. Kabat, B. Jiménez, K.A. Miller, T. Oki, Z. Sen and I.A. Shiklomanov, 2007: Freshwater resources and their management. Climate Change 2007: Impacts, Adaptation and Vulnerability. Contribution of Working Group II to the Fourth Assessment Report of the Intergovernmental Panel on Climate Change, Cambridge University Press, Cambridge, UK, 173-210. Novērotie, modelētie caurplūdumi Bērzes upei (KALME, DP2) Slāpekļa savienojumu noplūde (difūzais piesārņojums) ar upju noteci (KALME, DP2) Latvijas upju notece, ūdens resursi • Palielinās notece ziemas periodā • Samazinās pavasara palu maksimumi (platību appludinājums pavasaros) • Var samazināties vasaras notece (pieejamie ūdens resursi apūdeņošnai)

9. Vasaras plūdi VI 2001, Lielupes pietekas Rīga VIII 2008 Akmenes upe (lejpus Kretingas, Lietuva V, 2005) Iespējamie ekstremālo klimatisko parādību (plūdi) draudi

10. Ražas zudumi • Neizmantotas augu barības vielas augsnē • Augsts augu barības vielu izskalošanās potenciāls rudenī • Augstas piesārņojuma noplūdes pie nelabvēlīgas augsnes un klimatisko apstākļu kombinācijas Bērzes monitoringa stacija, VI 2006 (KALME, DP2) Iespējamie ekstremālo klimatisko parādību (sausums) sekas

12. Source: Alcamo, J., J.M. Moreno, B. Nováky, M. Bindi, R. Corobov, R.J.N. Devoy, C. Giannakopoulos, E. Martin, J.E. Olesen, A. Shvidenko, 2007: Europe. Climate Change 2007: Impacts, Adaptation and Vulnerability. Contribution of Working Group II to the Fourth Assessment Report of the Intergovernmental Panel on Climate Change,Cambridge University Press, Cambridge, UK, 541-580. Latvijas lauksaimniecība ? Kopumā lauksaimniecība pasaulē cietīs no klimata izmaiņām. Nepietiekams nodrošinājums ar pārtikas rezervēm un pazeminātas ražošanas kapacitātes var izsaukt cenu pieaugumu. Baltijas reģiona (Latvijas) lauksaimniecība no tā var iegūt. Vides problēmas ? ES politika l/s un vides sektorā. Nepieciešams minimizēt ar klimata izmaiņām saistītos riskus un maksimāli izmantot mūsu iespējamās priekšrocības! Adaptācijas pasākumi!

13. Adaptācijas pasākumi lauksaimniecībāklimatamainības ietekmju samazināšanai 1. Ūdens režīma regulēšana: • Nosusināšanas sistēmu uzturēšana un pilnveidošana (virszemes notece ziemas periodā, vasaras plūdi, ekstremālie plūdi, hidrobūvju drošība); • Apūdeņošanas sistēmu būvniecība (t.sk. subsīdijas). 2. Augsnes pret erozijas pasākumu ieviešana. (t.sk. subsīdijas). 3. Jaunu augu seku un kultūraugu hibrīdu ieviešana (Tehnoloģijas, papildus izmaksas zemniekiem). 4. Augu slimību un kaitēkļu apkarošana. (Labāki pārziemošanās apstākļi. Sausākas vasaras var sekmēt kaitēkļu un vīrusu slimību attīstību, mitrākas sēnīšu izsaukto slimību pieaugumu). 5. Daudznozaru saimniekošanas sistēmas attīstības sekmēšana (t.sk. subsīdijas). 6. Lauksaimniecības difūzā piesārņojuma ietekmju samazināšana(mākslīgās mitrzemes, ūdeņu aizsargjoslas, t.sk. subsīdijas). 7. Klimata mainības kontrole, pētījumi, gatavība pielietot adaptācijas pasākumus (klimata un hidroloģisko datu pieejamība, LVĢMA monopols). 8. Tehnoloģiju , normatīvu pārskatīšana (inženierbūvju projektēšanas normatīvi, apūdeņošanas, nosusināšanas normas, minerālmēslu pielietošanas normas un termiņi, pesticīdu izmantošana).

14. Paldies par uzmanību