1 / 26

Rīgas pilsētas rīcības programma satiksmes drošības uzlabošanai 2010. – 2014.

Rīgas pilsētas rīcības programma satiksmes drošības uzlabošanai 2010. – 2014. Satiksmes drošību ietekmē:. Cilvēka faktors 93% (57%) braukšanas kultūra, CSN ievērošana. Transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis 13% (6%). Ceļa/vides faktors 34% (26%) infrastruktūra, laika apstākļi.

dysis
Download Presentation

Rīgas pilsētas rīcības programma satiksmes drošības uzlabošanai 2010. – 2014.

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Rīgas pilsētas rīcības programma satiksmes drošības uzlabošanai 2010. – 2014.

  2. Satiksmes drošību ietekmē: Cilvēka faktors 93% (57%) braukšanas kultūra, CSN ievērošana Transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis 13% (6%) Ceļa/vides faktors 34% (26%) infrastruktūra, laika apstākļi Satiksmes drošība

  3. RDSD kompetence Satiksmes infrastruktūras objektu uzturēšanas, projektēšanas un būvniecības organizēšana. (Publiskā lietojumā esošais Rīgas pilsētas ielu tīkls – ielas, tilti, satiksmes pārvadi, tuneļi, nostiprinātās krastmalas, lietus ūdens novadīšanas sistēmas u.c. ielu inženierbūves, kā arī satiksmes organizācijas sistēmas un tehniskie līdzekļi). Satiksmes organizācijas un satiksmes drošības jautājumu, kas attiecas uz Rīgas pilsētas ielu tīklu, risināšana un koordinēšana atbilstoši Ceļu satiksmes likumā noteiktajai ceļa pārvaldītāja kompetencei.

  4. Mērķis un rezultāti 2005. – 2009.

  5. CSNg skaits Rīgā samazinās 2009. gadā Rīgā reģistrēts mazākais ceļu satiksmes negadījumu skaits pēdējo 10 gadu ( 1999. - 2008.) laikā –8523. 19% no visiem Rīgā reģistrētajiem CSNg ir notikuši ārpus ielām un krustojumiem. Visaugstākais reģistrētais ceļu satiksmes negadījumu skaits pēdējo desmit gadu laikā Rīgā ir bijis 2004. gadā, kad reģistrēti 26 211 negadījumi.

  6. CSNg sadalījums veidos Rīgā, 2009. (CSDD dati)

  7. CSNg ar cietušajiem 2009.g. (CSDD dati)

  8. CSNg ar velosipēdiem 2009.(CSDD dati)

  9. CSNg ar cietušajiem pēc apgaismojuma 2009.(CSDD dati)

  10. Paveiktie darbi 2005. – 2009. • Gājēju drošība: • izveidotas 17 ar luksoforiem regulējamas gājēju pārejas; • 41 gājēju pārejai uzlabots vai ierīkots papildu apgaismojums; • redzes invalīdu drošībai 21 vietā luksofori aprīkoti ar skaņas signāliem; • uzstādīti 14,7 kilometri gājēju drošības barjeru; • izbūvēti 114 ātrumvaļņi; • noteikts dzīvojamās zonas statuss 28 dzīvojamajiem rajoniem; • līdztekus citiem satiksmes drošības paaugstināšanas pasākumiem mācību iestāžu tuvumā ir noteikts samazināts braukšanas ātrums; • pie neregulējamām gājēju pārejām ir uzsākta īpašu signālsistēmu uzstādīšana, kas ieslēdz autovadītājiem brīdinošo luksofora signālu, kad gājēji tuvojas gājēju pārejai.

  11. Paveiktie darbi 2005. – 2009. • Gājēju drošība: • 7 krustojumos, kur ir intensīva gājēju plūsma, luksoforiem ir uzstādītas laika atskaites iekārtas; • maģistrālajās ielās ar īpaši augstu satiksmes intensitāti izbūvētas divu līmeņu gājēju pārejas – Kārļa Ulmaņa gatvē pie Beberbeķu ielas, kā arī Brīvības gatves un Juglas ielas šķērsojumā; • veicot ielu rekonstrukciju vai seguma atjaunošanu, īpaša vērība ir pievērsta ietvju apmaļu pazemināšanai, lai tās būtu vienā līmenī ar brauktuvi; • papildu gājēju un velosipēdu ielas ieviestas Vecrīgā.

  12. Paveiktie darbi 2005. – 2009. • Velosatiksmes drošība: • ir izbūvēti 5 veloceliņi: „Centrs- Mežaparks”, „Mežaparks- Vecmīlgrāvis”; Šmerļa ielā, Augusta Deglava ielā no Andreja Saharova ielas līdz Lubānas ielai, kā arī gājēju un velosipēdu ceļš ierīkots Brīvības gatvē no Silciema ielas līdz tiltam pār Juglas ezera kanālu; • uzsākta vēl 2 jaunu veloceliņu būvniecība: „Centrs-Berģi” un veloceliņa izbūve Juglas ielā no Augusta Deglava ielas līdz Biķernieku ielai; • Eiropas Savienības līdzfinansēta projekta PRO.MOTION ietvaros 2009. gadā pabeigta veloceliņa priekšizpētes izstrāde maršrutā Centrs-Torņakalns-Ziepniekkalns; • papildu gājēju un velosipēdu ielas ieviestas Vecrīgā.

  13. Paveiktie darbi 2005. – 2009. • Transportlīdzekļu satiksmes drošība: • 155 vietās rekonstruēti luksofori; • 68 vietās izbūvēti jauni luksofori; • izvietotas 132 informatīvās zīmes autovadītāju informētības paaugstināšanai; • pabeigta jaunajam Latvijas valsts standartam neatbilstošo ceļa zīmju nomaiņa. Kopumā Rīgā 2009. gada beigās ir 30 155 ceļa zīmes. • ceļu horizontālo apzīmējumu uzklāšanai uzsākta plastikāta materiālu izmantošana, kas ir daudz ilgāk noturīgi un labāk pamanāmi.

  14. Paveiktie darbi 2005. – 2009. • Transportlīdzekļu satiksmes drošība: • pārbūvēti satiksmei bīstamākie krustojumi, izbūvējot gan papildus braukšanas joslas, rotācijas apļus, gan vairāku līmeņu šķērsojumus; • uzstādīti 19,6 kilometri satiksmes drošības barjeru; • 11 vietās uzstādīti triecienu absorbējošie elementi; • 166 vietās ir uzstādīti luksofori ar ekonomiskām gaismas emisijas diodēm, kas novērš tā saucamo „fantoma” efektu; • 176 vietās luksofori ir pieslēgti vienotai luksoforu vadības apakšsistēmai Satiksmes vadības centrā, kas ļauj laicīgi ar datora palīdzību konstatēt luksoforu bojājumus un operatīvi veikt nepieciešamo remontu.

  15. Paveiktie darbi 2005. – 2009. • Transportlīdzekļu satiksmes drošība: • uz tiltiem (Vanšu tilta un Dienvidu tilta) ir uzstādītas 3 laika apstākļu informācijas sistēmas jeb meteostacijas, kas ielu uzturēšanas uzņēmumam ar datora palīdzību nodod informāciju par brauktuves seguma stāvokli un apledojuma veidošanās gadījumā ļauj uzturētājiem operatīvi uzsākt brauktuvju apstrādi ar pretslīdes materiāliem; • ir pārskatīti kreiso pagriezienu manevri pilsētas maģistrālajās ielās un ieviests vienots to veikšanas laiks; • sadarbībā ar Ceļu policiju ir ieviests vienots ceļu satiksmes negadījumu analīzes reģistrs, kas ļauj Satiksmes departamentam analizēt gan negadījumu skaitu, gan iemeslus, lai pieņemtu lēmumu par nepieciešamajām satiksmes organizācijas izmaiņām.

  16. CSNg analīze Rīgā • Regulāra Ceļu policijas datu analīze par Rīgā reģistrētajiem CSNg. • Kopš 2008. gada RDSD ir ieviesies jaunu datorprogrammu ar iespēju piekļūt Ceļu policijas datiem, kas ļauj analizēt ne tikai CSNg skaitu, bet arī iemeslus, un tādējādi pieņemt lēmumu par nepieciešamajiem infrastruktūras uzlabojumiem. Šāda sistēma patlaban ir vienīgā Latvijā. • Ikdienas infrastruktūras apsekošana. • Informācija no iedzīvotājiem un plašsaziņas līdzekļiem.

  17. Rīgas pilsētas rīcības programma satiksmes drošības paaugstināšanai 2010. – 2014. Mērķis: Paaugstināt ceļu satiksmes drošības līmeni pilsētā, uzlabojot ielu infrastruktūru, īpaši mazaizsargātajiem ceļu satiksmes dalībniekiem – gājējiem un velosipēdistiem. Samazināt bojā gājušo skaitu par 5% Mērķis 2010. – 2014. gadam, salīdzinot ar 2005. – 2009. gada vidējiem rādītājiem Cietušo un bojāgājušo bērnu skaitu par 10% Cietušo skaitu ceļu satiksmes negadījumos par 10%

  18. Rīcības plāns 2010. – 2014. Rīcības plāns izstrādāts, ievērojot sekojošus stratēģiskos dokumentus: Rīgas pilsētas attīstības plāns 2006. – 2018. gadam; Ceļu satiksmes drošības nacionālā programma 2007. – 2013. gadam; Eiropas Ceļu Drošības Harta.

  19. Rīcības plāns 2010. – 2014. Gājēju drošībai: jaunu luksoforu izbūve ielu krustojumos un gājēju pārejās - paredzēts izveidot 15 regulējamas gājēju pārejas; rekonstruēt luksoforus 23 vietās, līdz ar to pabeidzot iesākto pilsētas luksoforu sistēmas rekonstrukciju; vietās, kur luksoforu signālu redzamība ir ierobežota, tiks uzstādīti papildus dublējošie luksofori; transportlīdzekļu satiksmes luksoforiem paredzēts papildus uzstādīt gājēju luksoforus; redzamības pilnveidošana pie gājēju pārejām un krustojumiem - jaunās gājēju pārejas tiks izbūvētas ar apgaismojumu, bet esošās neregulējamās - aprīkotas ar speciālo apgaismojumu. Ar speciālo apgaismojumu katru gadu plānots aprīkot vismaz 10neregulējamas gājēju pārejas.

  20. Rīcības plāns 2010. – 2014. Gājēju drošībai: brauktuvju sašaurināšana, drošības saliņu izbūve un ietvju paplašināšana pie gājēju pārejām, kur ir paaugstināts CSNg risks. Turpmākajos 5 gados izveidot vismaz 4 vietās; turpināt gājēju drošības barjeru uzstādīšanu, katru gadu uzstādot vismaz 500 m jaunu gājēju barjeru; dzīvojamo zonu noteikšana. Turpmākajos gados ar ceļa zīmju palīdzību plānots noteikt vismaz 5 dzīvojamās zonas; katru gadu izbūvēt vismaz 10 ceļa ātrumvaļņus pie mācību iestādēm un dzīvojamām zonām; redzamības uzlabošanai atlikušie lampu luksofori tiks nomainīti ar gaismas emisijas diožu luksoforiem; autotransporta atļautā braukšanas ātruma samazināšana pie mācību iestādēm.

  21. Rīcības plāns 2010. – 2014. Gājēju drošībai: ceļu infrastruktūras piemērošana cilvēkiem ar pārvietošanās traucējumiem un māmiņām ar bērnu ratiņiem. Veicot ielu un luksoforu objektu rekonstrukciju un būvniecību, vienlaikus arī turpmāk tiks pazeminātas gājēju ietvju apmales. Slāvu maģistrālā transporta mezgla izbūves ietvaros pie jaunā pārvada pār dzelzceļu Slāvu ielā tiks izbūvēti arī gājēju lifti; redzes invalīdu pārvietošanās apstākļu atvieglošanai turpinās uzstādīt pilsētā luksoforu skaņas signālus šo cilvēku dzīves vietu tuvumā un regulējamās gājēju pārejās pilsētas centrālajā daļā, kur ir salīdzinoša liela šo cilvēku plūsma.

  22. Rīcības plāns 2010. – 2014. Velosatiksmes drošībai: turpinās veloceliņu būvniecību atbilstoši pašvaldības budžetā šim mērķim paredzētam finansējumam. 2010.gadā paredzēts izbūvēt veloceliņu „Centrs-Berģi”; līdz 2014.gadam plānots izbūvēt vēl vismaz 2 veloceliņus, kas savienotu pilsētas centru ar mikrorajoniem.

  23. Rīcības plāns 2010. – 2014. Transportlīdzekļu satiksmes drošībai: informācijas ceļa zīmju uzstādīšana. Plānots uzstādīt 10 informācijas ceļa zīmes katru gadu; turpināsies darbs pie vandāļu un ceļu satiksmes negadījumu rezultātā sabojāto ceļa zīmju nomaiņas; plānots palielināt meteostaciju skaitu Rīgas teritorijā. Turpmāko piecu gadu laikā plānots uzstādīt 6 meteostacijas, t.sk. uz tiltiem; pilnveidot maģistrālo ielu tīklu. Pabeigt divu maģistrāļu izbūvi: Dienvidu tilta maģistrālo pievedceļu būvniecību abos Daugavas krastos, kas veidos Dienvidu maģistrāli, un Austrumu maģistrāles izbūvi.

  24. Rīcības plāns 2010. – 2014. Sabiedrības informēšanas aktivitātes un sadarbība ar masu medijiem: regulāra informācijas sniegšana plašsaziņas līdzekļiem, t. sk.plānots turpināt videorelīžu izmantošanu; aktivizēt Satiksmes vadības centra darbu operatīvās informācijas sniegšanai, t. sk. par braukšanas apstākļiem, satiksmes ierobežojumiem u.c.; aktivizēt moderno informācijas tehnoloģiju pielietošanu satiksmes dalībnieku informēšanai, t. sk. izveidot remontdarbu interneta karti, realizēt projektu par operatīvās satiksmes informācijas pieejamību mobilajā tālrunī u.c.; plašāk izmantot informatīvus plakātuspar satiksmes organizācijas izmaiņām, kā arī satiksmes infrastruktūras objektu rekonstrukciju un izbūvi.

  25. Rīcības plāns 2010. – 2014. Sabiedrības informēšanas aktivitātes un sadarbība ar masu medijiem: plānots organizēt vismaz 5 informatīvas akcijas par drošu pārvietošanos Rīgas pilsētā. Īpašu vērību paredzēts pievērst skolēnu izglītošanai, kā arī organizēt informatīvas akcijas par drošu velobraukšanu pilsētā, drošu braukšanu ziemas apstākļos, kā arī drošu ielu šķērsošanu gājējiem; plānots turpināt akcijas „Draudzīgs velosipēdistam”, lai ēku apsaimniekotāju pārziņā esošajās teritorijās veicinātu augstā tipa velostatīvu uzstādīšanu, pie kuriem var pieslēgt velosipēda rāmi un abus vai vismaz vienu riteni.

  26. Paldies

More Related