Uzkrājumus noteicošie faktori Latvijā: mājsaimniecību apsekojumu analīzes rezultāti

1. Uzkrājumus noteicošie faktori Latvijā:mājsaimniecību apsekojumu analīzes rezultāti Aleksejs Meļihovs, Krista Kalnbērziņa 2008. gada 9. jūnijā

2. Prezentācijas struktūra 1. Uzkrājumu nozīme, situācija Latvijā 2. Mikroekonomiskie dati par mājsaimniecību budžetu 3. Ekonometriskais modelis mājsaimniecību uzkrājumu veidošanas paradumu ietekmējošo faktoru izpētei 4. Rezultāti un secinājumi

3. Prezentācijas struktūra 1. Uzkrājumu nozīme, situācija Latvijā 2. Mikroekonomiskie dati par mājsaimniecību budžetu 3. Ekonometriskais modelis mājsaimniecību uzkrājumu veidošanas paradumu ietekmējošo faktoru izpētei 4. Rezultāti un secinājumi

4. Kāpēc uzkrājumi ir nepieciešami? Uzkrājumi Starptautiskā kapitāla ieplūdes Investīcijas

5. Uzkrājumu līmenis Latvijā 2006. gadā bija viens no zemākajiem Eiropā Bruto uzkrājumi Tekošais konts Avots: Eurostat.

6. Uzkrājumu līmenis Latvijā 2006. gadā bija viens no zemākajiem Eiropā Bruto uzkrājumi Tekošais konts Avots: Eurostat.

7. Kā veidojas mājsaimniecību uzkrājumi? Atlīdzība nodarbinātajiem • + Jauktais kopieņēmums • + Neto īpašuma ienākumi • + Neto kārtējie pārvedumi • + Sociālie pabalsti • Sociālās iemaksas, t.sk. pensiju fondos un nodokļi Rīcībā esošie ienākumi Uzkrājumi Patēriņš

8. Mājsaimniecību uzkrājumu līmenis bez pensiju fondiem ir vēl zemāks (% pret IKP) • Uzkrājumi, kas ieguldīti pensiju fondos, pieejami, tikai sasniedzot pensijas vecumu, tāpēc satricinājumu gadījumā tos izmantot nav iespējams. • Uzkrājumi, kas būtu dēvējami par brīvprātīgiem un pieejamiem, ir vēl mazāki. * Latvijas Bankas aprēķini.Avoti: CSP nacionālo kontu statistika un Latvijas Bankas aprēķini.

9. Neraugoties uz negatīvo uzkrājumu līmeni, mājsaimniecību investīcijas turpināja palielināties (% pret rīcībā esošajiem ienākumiem) • Mājsaimniecību nefinanšu aktīvus lielākoties veidoja mājokļi. • Pēdējā laikā šo aktīvu ienesīgums samazinājās, turklāt šo aktīvu likviditāte ir ierobežota. Avots: CSP nacionālo kontu statistika.

10. Mājsaimniecību procentu maksājumi pieauga, samazinot rīcībā esošos ienākumus • Parāda līmenis pieauga gan pret rīcībā esošo ienākumu, gan pret rīcībā esošajiem finanšu aktīviem. • Pieauga mājsaimniecību procentu maksājumi, samazinot rīcībā esošos ienākumus un palielinot ar maksātspēju saistītus riskus.

11. Prezentācijas struktūra 1. Uzkrājumu nozīme, situācija Latvijā 2. Mikroekonomiskie dati par mājsaimniecību budžetu 3. Ekonometriskais modelis mājsaimniecību uzkrājumu veidošanas paradumu ietekmējošo faktoru izpētei 4. Rezultāti un secinājumi

12. Kāda informācija iegūstama no mājsaimniecību budžeta apsekojuma? • Mājsaimniecības ienākumi • Patēriņa struktūra • Mājsaimniecības sastāvs: • demogrāfiskie rādītāji (dzimums, vecums, bērni u.c.) • izglītība, darba statuss u.c. • Mājoklis un dzīves apstākļi • Ekonomiskās situācijas pašnovērtējums

13. Datu trūkumi un priekšrocības • Nepilnības, kas raksturīgas apsekojumiem: • neaptver visu tautsaimniecību, bet tikai izlasi; • nevar garantēt respondentu patiesumu un rūpīgumu. • Vāji pārstāvēts bagātākais sabiedrības slānis • CSP statistiskie svari balstās tikai uz demogrāfiskajiem aspektiem • Mājsaimniecības budžeta apsekojums tomēr ir unikāls un bagāts informācijas avots par Latvijas mikroekonomisko vidi.

14. Prezentācijas struktūra 1. Uzkrājumu nozīme, situācija Latvijā 2. Mikroekonomiskie dati par mājsaimniecību budžetu 3. Ekonometriskais modelis mājsaimniecību uzkrājumu veidošanas paradumu ietekmējošo faktoru izpētei 4. Rezultāti un secinājumi

15. Ekonometriskais šķērsgriezuma (cross-section) modelis – i‑tās mājsaimniecības uzkrājumi; – i‑tās mājsaimniecības ienākuma līmenis uz vienu mājsaimniecības locekli; – naudas summa, kas pēc mājsaimniecības vērtējuma nepieciešama, lai nejustos trūcīga; – citi mājsaimniecības uzkrājumu paradumus izskaidrojošie mainīgie; – vienādojuma kļūda jeb daļa no uzkrājumiem, kuru nespēj izskaidrot modelī iekļautie mainīgie.

16. Uzkrājumu paradumus ietekmējošie faktori tika vērtēti visām mājsaimniecībām kopumā, kā arī iedalot tās atsevišķās grupās • Pēc ienākumiem uz vienu mājsaimniecības locekli: • zemi; • vidēji; • augsti; • Pēc galvenā pelnītāja vecuma: • 15–39 gadi; • 40–59 gadi; • 60 gadi un vairāk.

17. Prezentācijas struktūra 1. Uzkrājumu nozīme, situācija Latvijā 2. Mikroekonomiskie dati par mājsaimniecību budžetu 3. Ekonometriskais modelis mājsaimniecību uzkrājumu veidošanas paradumu ietekmējošo faktoru izpētei 4. Rezultāti un secinājumi

18. Ienākumi un minimāli nepieciešamie ienākumi • Jo lielāki ir ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli, jo vairāk mājsaimniecība uzkrāj. • Minimāli nepieciešamo ienākumu līmenis negatīvi ietekmē uzkrājumus. • Šis rezultāts rāda, ka mājsaimniecības ar augstākām dzīves kvalitātes prasībām tērē vairāk.

19. Mājsaimniecību uzkrāšanas paradumi ir procikliski • Uztverot ekonomiskās situācijas uzlabojumu, mājsaimniecībām ir tendence samazināt uzkrājumu daudzumu salīdzinājumā ar mājsaimniecībām, kuras uzskata, ka ekonomiskā situācija nemainās. • Ja mājsaimniecības novēro savas ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, tās tendētas mazināt patēriņa izdevumus, tādējādi taupot vairāk.

20. Latvijas dati neapstiprina tradicionālo dzīves cikla teoriju (%) • Jo vecāks ir mājsaimniecības galvenais pelnītājs, jo vairāk mājsaimniecība uzkrāj. • Bērnu skaits mājsaimniecībā ir nozīmīgs uzkrājumus ietekmējošs faktors tikai mājsaimniecībās ar zemiem ienākumiem un atstāj negatīvu ietekmi uz uzkrāšanas paradumiem. Vecums

21. Mājsaimniecības ar augstāku izglītību ceteris paribus tendētas uzkrāt mazāk References grupa: mājsaimniecības ar izglītības līmenizemāku par vidējo izglītību

22. Arī Latvijas pilsētu iedzīvotāji ceteris paribus uzkrāj mazāk References grupa: mājsaimniecības laukos

23. Salīdzinājumā ar Rīgas reģionu citos reģionos mājsaimniecības ir taupīgākas References grupa: Rīgas reģions

24. Jaunu automobiļu iegāde nozīmīgi samazina mājsaimniecību uzkrājumus (%) Ienākumu līmenis