Kulturoloģija

1. Kulturoloģija 11.klase (16.nodarbība)

2. 19.gadsimts Industrializācija - Pāreja no sabiedrības, kuras pamatā ir lauksaimnieciskā ražošana, uz sabiedrību, kurā galvenā ražošanas nozare ir rūpniecība.

3. Nozīmīgākās tehnoloģisko izgudrojumu jomas 19.gadsimtā • Sadzīve • Džinsi; • šujmašīna; • petrolejas lampa; • rakstāmmašīna; • telefons; • elektriskais gludeklis. Levi Strauss izgudro džinsus. (No buru audekla. Džinsi paredzēti, kā strādnieku apģērbs zeltračiem.) Īzaks Zingers konstruē šujmašīnu. Tas rada apvērsumu apģērbu ražošanā. Petrolejas lampa 1853.g.

4. Nozīmīgākās tehnoloģisko izgudrojumu jomas 19.gadsimtā Pirmā sērijveidā izgudrotā rakstāmmašīna. 1867.gads. Aleksandrs Grehems Bells demonstrē pirmo lietojamo telefonu. 1876.gads

5. Nozīmīgākās tehnoloģisko izgudrojumu jomas 19.gadsimtā 1882.gadā tiek konstruēts elektriskais gludeklis • Dabas zinātnes • Elektriskā strāva; • gaismas ātrums; • evolūcijas teorija; • dinamīts; • rentgens. Maikls Faradejs – britu fiziķis, kuram izdodas atklāt elektromagnētisko indukciju. Viņš konstruē pirmo dinamomašīnu, ar kuru iespējams mākslīgi ražot elektrisko strāvu. 1820.gads

6. Nozīmīgākās tehnoloģisko izgudrojumu jomas 19.gadsimtā 1859.gadā angļu dabas zinātnieks un ģeologs Čarlzs Darvins publicē darbu par sugu izcelšanos dabiskās izlases ceļā. 1849./1850.g. Franču fiziķim Ipolitam Fizo izdodas relatīvi precīzi noteikt gaismas ātrumu – 29000 km/s. Zviedru ķīmiķis Alfrēds Nobels izgudro dinamītu 1866.gadā.

7. Nozīmīgākās tehnoloģisko izgudrojumu jomas 19.gadsimtā Medicīna • Anestēzija; • malārijas izraisītāja atklāšana; • atklāts tuberkulozes, mēra bacilis, • pirmais vīrusu apraksts. Vilhelms Konrāts Rentgens – vācu fiziķis atklājelektromagnētiskās radiācijas veidu, kuru mūsdienās pazīst kā rentgenstarus. 1895.gads.

8. Nozīmīgākās tehnoloģisko izgudrojumu jomas 19.gadsimtā Transports • Tvaika burinieks; • tvaika lokomotīve • skrejritenis; • velosipēds; • pirmā automašīna ar benzīna dzinēju.

9. Nozīmīgākās tehnoloģisko izgudrojumu jomas 19.gadsimtā 1807. gadā amerikāņu inženieris Fultons uzbūvē tvaikoni ar lāpstiņu riteni. 1803.gadā briti konstruē pirmo tvaika lokomotīvi. Karls Frīdrihs Draiss izgudro skrejriteni 1813.gadā

10. Nozīmīgākās tehnoloģisko izgudrojumu jomas 19.gadsimtā 1821.gadā - pirmais velosipēds ar pedāļiem. 1825. gads. Pirmais tvaika vilciens pasažieru pārvadāšanai. Braukšanas ātrums 24 km/h. 1886.gadā parādās pirmais automobilis ar benzīna dzinēju. Vācu inženieris Karls Bencs viens no pirmajiem automobiļu radītājiem.

11. Nozīmīgākās tehnoloģisko izgudrojumu jomas 19.gadsimtā Izklaides industrija • Fotogrāfija; • Fonogrāfs; • Kinematofrāfs. 1837.g. Žaks Luijs Dagērs – viens no pirmajiem fotogrāfijas pamatlicējiem. 1877.g. Tomass Alva Edisons izgudro fonogrāfu – ierīci skaņas ierakstīšani.

12. Nozīmīgākās tehnoloģisko izgudrojumu jomas 19.gadsimtā 1895.g. brāļi Limjēri patentēja pašizgudroto, divi-vienā kameru un projektoru, kas bija pārvietojams un viegls.

13. Urbanizācija • Rūpniecības un iedzīvotāju koncentrēšanās lielās pilsētās. tirdzniecība –> fabrikas -> strādnieki Higiēna • Līdz ko pilsētās paradās liels iedzīvotāju skaits, parādās arī sanitārās problēmas, jo nav kanalizācijas. Saprot, ka vajadzīga kanalizācija un ūdens vadi. Sāk kultivēt higiēnu. • Parādās jauns zemākā slāņa amats – veļas mazgātāji. • Parādās publiskās vietas, kur nomazgāties – publiskās pirtis.

14. Sports • Mazkustīgs dzīvesveids pilsētās – rodas veselības problēmas. • Publiskie peldbaseini, jāšana, bokss, airēšana (īpaši populārs studentu vidū). • 19.gs. beigās pēc ilga laika pārtraukuma tiek atkal sarīkotas Olimpiskās spēles. Kūrorti • Sākotnēji pirmās darbadienas bija 16 stundu garas, vēlāk ar laiku samazinājās līdz 12 stundām. Ar laiku fabrikās sāka pieņemt sievietes, kas piekrita strādāt arī par mazāku samaksu. • No smagā darba vajadzīga atpūta parādās kūrorti – svaigs gaiss, rehabilitācija savā ziņā. • Parādās pirmie pilsētas parki – pastaigu vieta. • Pirmā vilciena līnija Latvijā: Rīga – Jūrmala.

15. 19. – 20.gs. attīstās simbolisms • Pārsvarā literatūrā, nedaudz glezniecībā. • Svarīga sajūta, noskaņa ne tiešais saturs. • Sāk arvien vairāk, ka informāciju no viena cilvēka otram cilvēkam var nodot caur simboliem. Pavisam apzināti ar simbolu palīdzību noved domu, ko grib pateikt. • 19.gs. sāk attīstīties plakātmāksla. (reklāmas, afišas) • Aizvieto tekstu ar vizuālo informāciju. • Arī pirmās stikla celtnes veidoja kā simbolu. (Socializācija, atvērtība, gaisma. • Literatūrā pievērsa uzmanību dzejoļa vizuālajam izskatam. Izvēlēta forma, lai pastiprinātu autora domu.

16. Jūgendstils radies kā reakcija uz iepriekšējiem stiliem, īpaši eklektismu, kas prasīja sekot konkrētiem vēsturiskiem stiliem. • Galvenā ideja – estetizēt visu sev apkārt. • Saplūst kopā māksla ar amatniecību. Māksla pakļauta funkcionalitātei. • Izplatību gūst kosmētika, jo sievietei ikdienā jābūt skaistai. Pazīmes: • Bagātīgi pielietotas no augu valsts aizgūtas plūstošas, izstieptas formas. • Stilizētu ziedu, putnu un kukaiņu motīvi. • Izplatītākie motīvi ir sieviešu figūras ar plīvojošiem matiem un apģērbu. • Ģeometriski ornamenti • Liektas līnjas • Asimetriska kompozīcija, neregulāru viļņveida līniju un formu ritms .

17. Mihails Eizenšteins . Īres nams Elizabetes ielā 10 b Mihails Eizenšteins . Īres nams Alberta ielā 13

18. Jautājumi zināšanu nostiprināšanai 1. Kas ir industrializācija? 2. Kas ir urbanizācija? 3. Kas ir jūgendstils? 4. Kas ir simbolisms?