Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe Ministru kabineta ārkārtas sēde

1. Par izglītības sistēmas strukturālās reformas norisi un plānotajiem pasākumiem tās tālākai īstenošanai Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe Ministru kabineta ārkārtas sēde 2009.gada 15.septembris

2. Vispārējā izglītība (I) 2009.gada aprīlis – septembris • Skolu tīkls: • 842 vispārizglītojošās dienas skolās: • mācības uzsākuši 225’873 skolēni (2008./2009.mācību gadā – 948 skolas, 236’223 skolēni) • 22 tūkstoši skolotāju (2008./2009.mācību gadā – 25 tūkstoši) • no slēgtajām un reorganizētajām skolām mācības citās skolās turpina 3’564 skolēni (1,5%) • atlaišanas pabalsti nodrošināti 1’844 pedagogiem 1,194 milj. Ls apmērā • darba attiecības pārtraukuši 1’362 pensijas vecuma pedagogi

3. Vispārējā izglītība (II)2009.gada aprīlis – septembris • Finansēšanas princips “nauda seko skolēnam” (NSS): • NSS mērķis: uzlabot izglītības kvalitāti, veicinot izglītības iestāžu konkurētspēju, īstenojot izglītības programmas atbilstīgi skolēnu vajadzībām, efektīvāk izmantojot finanšu līdzekļus • NSS ieviests ar 2009.gada 1.septembri, palielinot vidējo skolēnu proporciju uz pedagoģisko likmi: 9,1 (iepriekš: 6,4). Plānotā proporcija 2011./2012.mācību gadā – 12 • palielināta skolu un pašvaldību patstāvība, samazinot birokrātiskos šķēršļus • NSS tiek īstenots, atbilstīgi caurskatāmai mērķdotācijas sadales kārtībai un pedagogu darba samaksas noteikumiem: • pilnveidota sadales kārtība un sabiedrības līdzdalība valsts, pašvaldību līmenī • vienošanās par sadales kārtību – pamatojums plānveidīgai izglītības iestāžu tīkla attīstībai pašvaldībās ilgtermiņā

4. Vispārējā izglītība: pieejamība 2009.gada aprīlis – septembris

5. Kvalitātes faktori • 5/6 gadīgo bērnu sagatavošana skolai • Izglītības satura pārskatīšana, t.sk. – sākumskolas posmā, paredzot iespēju skolas gaitas uzsākt no 6 gadu vecuma ar 2010.gada 1.septembri • Mācību satura digitalizācija • Pedagogu tālākizglītība: prasme izstrādāt un īstenot saviem skolēniem atbilstošas programmas. ESF aktivitāte, 4,56 milj. Ls, projektu īstenošana plānota 2010.gada 1.cet. • Nodokļi: iespēja 2% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa novirzīt skolai, kurā mācās bērns • Izglītības standartiem nav piemērojama tiesību aktu forma • Latvijas Forums: skolotāju – praktiķu iesaistīšana centralizēto eksāmenu darbu satura sagatavošanā

6. Profesionālā izglītība2009.gada aprīlis – septembris • Skolu tīkls: • pabeigts skolu tīkla optimizācijas 1.un 2.posms – reorganizētas, slēgtas 9 skolas, pārskatot neefektīvās un nepiepildītās skolas un pievienojot tās skolām ar piemērotām telpām un pietiekami atbilstošu materiāli tehnisko bāzi • tiek izstrādāta profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas programma • Sadarbība ar nozarēm un darba devējiem: izstrādātas un īstenotas inovatīvas programmas (Ķīmisko procesu tehniķis, Pārtikas produktu ražošanas tehniķis, u.c.) • Sadarbība ar pašvaldībām: vienota skolu tīkla plānošana un profesionālās izglītības iestāžu pārņemšana • Finansējums: nepietiekami uzturēšanas izdevumi.Atbilstoši normatīvam 1 audzēknim – 385 Ls gadā. Pašlaik valsts finansējuma apjoms gadā 1 audzēknim – 193 Ls. Skolas to daļēji kompensē ar pašu ieņēmumiem – kopumā 288 Ls

7. Ieguvumi ilgtermiņā • Skolēniem, audzēkņiem, studentiem: • izglītības iestādes kļūst atvērtākas “klientiem” • izglītības programmu piedāvājuma dažādība (piem, e-vidusskola) un mācību vides uzlabošanās izglītības iestādēs, • vidusskolas pabeigšana, sasniedzot pilngadību • Skolotājiem: • kļūst uzņēmīgāks • elastīgākas prasības izglītībai un kvalifikācijai • pedagogu darba samaksas programmas atjaunošana • stipendijas tālākizglītībai • Vecākiem: • plašākas iespējas izglītības piedāvājuma izvēlē • vecāku plašāka līdzdalība skolu darbībā • Pašvaldībām: • lielāka rīcības patstāvība • iespēja novada robežās un starp novadiem plānot skolu tīklu

8. Iespējamie zaudējumi • Sociālās spriedzes paaugstināšanās • Psiholoģiskā klimata pasliktināšanās skolās • Izglītības pieejamības samazināšanās • Bērnu drošības apdraudējumi ceļā uz/no skolas

9. Augstākā izglītība un zinātne (I) Finansējums no IKP: • Augstākā izglītība: • 2008.gads:Latvijā – 0,91%; Eiropā vidēji – 1,32% • 2009.gads (prognoze) Latvijā: 0,64% • Eiropas Komisijas kopējais mērķis: no 2010.gada vismaz 2% • Zinātne: • 2008.gads: Latvijā – 0,61% (0,29% – valsts finansējums; 0,17% – privātais finansējums; 0,15% – ārvalstu un augstskolu finansējuma) • 2007.gads: ES-27 – 1,84% • mērķis Latvijā: ikgadējs finansējuma pieaugums zinātniskajai darbībai ne mazāks par 0,15% IKP līdzko valsts piešķirtais finansējums sasniedz vismaz 1% IKP; 3% IKP (1% no valsts, 2% privātie un citi avoti) ikgadējais kopējais finansējums zinātniskajai darbībai sasniedzams līdz 2010.gadam

10. Augstākā izglītība un zinātne (II) • Saglabāts budžeta vietu skaits, samazinot studiju vietas izmaksas: personāla – studentu attiecība ir 1:19; administartīvo izdevumu samazināšana • 3 koledžas integrētas augstskolās, slēgta 1 augstskolas filiāle • Tendence uzņemšanā – 2 reizes pieaudzis konkurss uz budžeta vietām tehniskajās zinātnēs, par 20% samazinājies uzņemto skaits nepilna laika studijās valsts augstskolās, par 50% samazinājies uzņemto skaits privātajās augstskolās • Nošķirta augstākās izglītības un zinātnes stratēģiskā un administratīvā vadība • Zinātnes prioritārie virzieni: apstiprināti MK atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām 2010.-2013.gadam • Zinātnes bāzes finansējums: pilnveidota aprēķināšanas kārtība, pastiprinot kvalitātes prasības finansējuma piešķiršanai, kā valsts atbildību akcentējot humanitārās un sociālās zinātnēm, kā arī – iespēja bāzes finansējumu izmantot ES struktūrfondu projektu īstenošanai

11. Augstākā izglītība un zinātne (III) Turpmākā rīcība: • Augstākās izglītības un zinātnes strukturālo pārmaiņu priekšlikumu izstrāde 2009.gada 1.novembris (EM) • Augstākās izglītības darbības optimizācijas programma. Iesniegšana MK – 2010.gada 1.februāris • Zinātnisko institūciju telpiskās attīstības stratēģijas izvērtēšana, nosakot vadošos valsts nozīmes pētniecības centrus

12. ES struktūrfondi pārmaiņu kvalitatīvai īstenošanai • Apstiprināti projekti vai 2009.g.beigās/ 2010.g.1.ceturksnī plānots apstiprināt projektus, kas sekmē: • profesionālās izglītības pievilcību un atbilstību darba tirgus vajadzībām • profesionālās, vispārējās un speciālās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu • vidējās izglītības absolventu skaita samazinājumu ar zemām vai ļoti zemām prasmēm dabaszinātnēs, matemātikā un svešvalodās • sagatavoto zinātņu doktoru skaita pieaugumu • studējošo īpatsvara pieaugumu inženierzinātņu, tehnoloģiju, dabaszinātņu jomās • zinātnē un pētniecībā strādājošo īpatsvara pieaugumu % no darbspējīgo iedzīvotāju skaita • starptautiski atzītu publikāciju, pieteikto starptautisko patentu, kā arī radīto P&A darbavietu skaitu pieaugumu • augstākās izglītības iestāžu un zinātnisko institūciju kapacitātes stiprināšanu, atbalstot starptautiski konkurētspējīgas institūcijas

13. Valsts budžeta izpildeES struktūrfondi

14. IZM centrālais aparāts un iestādes kopš 2008.gada decembra • Samazinājums: centrālā aparāta struktūrvienību skaits par 40%, strādājošo skaits par 30% un atlīdzība par 37% • Reorganizācija: no 12 padotības iestādēm, kuru funkcijas saistītas ar izglītības, zinātnes un valodas politiku īstenošanu, izveidotas 7 iestādes

15. 2010.gada uzdevumivalsts budžeta un strukturālo reformu kontekstā • Izmaksu efektivitātes paaugstināšana vispārējā un profesionālā izglītībā • Eksportspējas paaugstināšana augstākajā izglītībā un zinātnē – tautsaimniecības atveseļošanas īstenošanai • Nacionālo vērtību stiprināšana un popularizēšana (piemēram, X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, profesionālās ievirzes sports)

16. Valsts budžeta samazinājums

17. “Ja domājat, ka izglītība ir par dārgu, izmēģiniet neizglītotību” /A.Linkolns/ Paldies par uzmanību!