Zinātniskā darba metodoloģija Metodes

1. Zinātniskā darba metodoloģijaMetodes Dr.oec. Elīna Konstantinova e-pasts: elina_konstantinova@inbox.lv Tālr. 26489382 Fakss: 67215067

2. Pētījuma metodes • Metodes iedalās: • Pēc zinātnes nozares – piem. socioloģijas, statistikas, mārketinga • Pēc pētījuma mērķa – piem. analīzes, prognozēšanas, optimizācijas • Atkarībā, kāds rezultāts jāiegūst pētījumā – kvalitatīvs/kvantitatīvs • Pēc pielietojuma iespējām

3. Pētījuma metodes Vispārzinātniskās metodes: • Analīze – zinātniskās pētniecības metode, kurā veselais domās vai faktiski tiek sadalīts sastāvdaļās un tiek apskatītas šīs atsevišķās daļas • Sintēze – pētniecības paņēmiens, kurā atsevišķi pētāmā objekta elementi domās vai praktiskā darbībā tie savienoti vienotā veselumā – sistēmā, lai pētītu to kopsakarus un saites

4. Pētījuma metodes • Indukcija – izziņas metode, kuru lietojot izdara vispārīgus spriedumus un secinājumus uz atsevišķu sistēmas elementu vai procesu pētījuma pamata (no atsevišķā uz vispārīgo) • Dedukcija – izziņas metode, kurā secinājumi par atsevišķiem sistēmas elementiem, to īpašībām vai parādībām ar loģisku nepieciešamību izriet no 1 vai vairākiem vispārīga rakstura atzinumiem par visu sistēmu vai klasi pie kuras elements pieder (no vispārīgā uz atsevišķo) • Monogrāfiskā jeb aprakstošā metode –viens no ekonomisko pētījuma veidiem, tiek veidoti secinājumu, interpretējumi no pieejamās informācijas, datiem

5. Kvantitatīvās un kvalitatīvās pētījumu metodes • Kvantitatīvās metodes – iekļauj statistiskus salīdzinājumus un ciparus. Pētnieka distancēšanās no pētāmās problēmas. Pētnieks ir objektīvais novērotājs, kurš nepiedalās notikumu gaitā un neietekmē pētāmās parādības • Kvalitatīvās metodes – iekļauj pētījumu dalībnieku atzinumu citējumus. Personīga līdzdalība, jo tādā veidā pētnieks var labāk iepazīties ar pētāmo parādību

6. Kvantitatīvās pētījuma metodes • Eksperimenti • Mērījumi • Testi • Cēloniskā seku analīze • Strukturētās aptaujas • Strukturētās intervijas • Strukturēti novērojumi • Meta analīze (literatūras kvantitatīvais apskats nolūkā atrast korelācijas starp atšķirīgiem faktiem par tiem pašiem subjektiem)

7. Kvalitatīvās pētījuma metodes • Tieši novērojumi • Nestrukturizētās intervijas • Nestrukturizētās diskusijas • Aptaujas • Nozaru (lauku) pētījumi • Sociogrammas (dzīves līkne, dzīves karte) • Fokusu grupas • Dokumentu analīze (teksta un kontentanalīze) • Situāciju analīze • Audio un video ierakstu analīze • Etnogrāfiskie pētījumi

8. Pētījumu jautājumi • Kvalitatīvais • Nestrukturizēti • Daļēji strukturizēti • Atvērti – slēgti • Kvantitatīvais • Slēgti, precīzi definēti • Skaidri, viennozīmīgi traktējami

9. Pētījumu novērojumu skaits • Kvantitatīvais • relatīvi liels • reprezentatīvs • izvēlēts nejaušā ceļā • ierobežota mijiedarbība ar cilvēkiem • Kvalitatīvais • relatīvi neliels. Piem., 8-10 cilvēki fokusa grupās • nereprezentatīvs • mērķtiecīgi izvēlēts • salīdzinoša liela mijiedarbība ar cilvēkiem

10. Priekšrocības

11. Priekšrocības

12. Trūkumi

13. Pētījumu pieeju kombinācijas priekšrocības • Lielāka informācijas daļa tiem atkārtoti pārbaudīta un apstiprināta • Lielāka ticamība secinājumu pareizībai: pētnieks var justies daudz pārliecinātāks par rezultātiem. Palīdz labāk atklāt kļūdas • Var novest pie dažādu teoriju sintēzes vai integrācijas • Var kalpot kā kritiskais tests kādu konkurējošu teoriju novērtēšanai

14. Svarīgi ir padomāt par to sabiedrības daļu uz kuru ir attiecināms pētījums P A M A T K O P A - viss pētāmā objekta vienību kopums. P A R A U G K O P A - ģenerālkopas daļa, kas faktiski tiek pētīta un veidota pēc noteikta principa. Ģ E N E R Ā L K O P A I Z L A S E R E S P O N D E N T S- persona, no kuras iegūst informāciju pētījumā.

15. Varbūtīgo izlašu tipi

16. Cik lielai vajadzētu būt izlasei? • Mazai populācijai pētniekam vajadzīgs augstāks izlases koeficients • Lielākai izlases koeficients var būt zemāks Izlases var būt nevarbūtīga (piem., mērķtiecīgā izlase, pieejamā izlase). It īpaši kvalitatīvajos pētījumos.

17. Aptaujas metode • Izmanto, ja vajadzīgas ziņa par indivīda rīcības motīviem, uzskatiem, vajadzībām, vērtību sistēmu. • Aptaujās izmanto anketēšanu vai standartizētās intervijas kā informācijas iegūšanas veidu. • Aptauju instrumentārijs ir anketa vai interviju lapa

18. Aptaujas veikšana • Jādomā kā tiks nodrošināta respondentu konfidencialitāte. Par respondentu anonimitāti nodrošinošiem pasākumiem viennozīmīgi jāinformē visus respondentus, savādāk respondenti var neatbildēt godīgi uz uzdotiem jautājumiem, kas mazinās aptaujas rezultātu ticamību • Procedūras veicējam ir jābūt neitrālam. Procedūras veicējam ir savas atbildes uz anketā iekļautajiem jautājumiem. Gadījumā, ja kāds jautājums ir personīgi svarīgs procedūras veicējam, tad ar savu intonāciju vai uzvedību viņš var ietekmēt respondentu

19. Aptaujas veikšana • Veicot aptaujas procedūru, svarīgi konstatēt gadījumus, kad respondenti sniedz negodīgas atbildes, tāpēc anketās/interviju lapās tiek izmantoti kontroles jautājumi • Svarīga ir respondentiem draudzīgas vides veidošana. Svarīgi, lai respondentiem būtu nodrošinātas iespējas sniegt savas atbildes komforta apstākļos.

20. Anketas sagatavošanas posmi 1. posms. Satura noteikšana 1.1. Nosaka aptaujas mērķus 1.2. Nosaka anketas saturu 1.3. Nosaka jautājumu veidu 2. posms. Jautājumu formulēšana 2.1. Izvēlas jautājumu formu 2.2. Veido katra jautājuma formulējumu 2.3. Pārdomā anketas kopējo struktūru un formu 3. posms. Testēšana 3.1. Anketas pārbaude un testēšana

21. Anketas struktūra • Ievaddaļa - uzruna respondentam; • Galvenā daļa- jautājumu kopums, kuri secīgi atklāj pētāmās tēmas saturu; • Demogrāfiskā daļa (informācija par respondentu). • Pateicības izteikšana respondentam un norādīta adrese, uz kurieni sūtīt piezīmes, komentārus, ierosinājumus. Norādes par atbildēšanas kārtību ievaddaļā vai pirms jautājumiem

22. ANKETU JAUTĀJUMU KLASIFIKĀCIJA Anketā iekļaujamos jautājumus var iedalīt: • pēc satura • pēc formas • pēc to funkcijas

23. Jautājumu iedalījums pēc satura • Jautājumi par faktiem, darbībām pagātnē, tagadnē un nākotnē, ka arī par darbības rezultātiem; • Jautājumi par motīviem, vērtējumiem un indivīdu uzskatiem; • Jautājumi par apziņas faktiem, personību raksturojošām iezīmēm.

24. Jautājumu iedalījums pēc formas • Atklātie vai brīvie – atbilde tiek sniegta atvērtā formā, jautājums nav reglamentēts ar kādiem ierobežojumiem, un respondents var atbildēt uz jautājumiem uz kuriem viņš vēlas atbildēt. • Slēgtie - jautājuma formulējumā ir iespējami atbilžu varianti (alternatīvu saraksts) un respondentam jāizvēlas viena vai vairākas no piedāvātajām atbildēm. • Pusslēgtajos jautājumos – doti galvenie atbilžu varianti un beigās jautāts, kas vēl, cita atbilde.

25. Pēc vēršanās pie respondenta formas jautājumus iedala: • Tiešie jautājumi – jautājumu uzdot tieši respondentam par viņa uzskatiem. Parasti tas tiek formulēts personiskā formā: „Vai Jūs zināt...”, „Ko Jūs domājiet par...”, „Jūsu viedoklis sakarā ar...”, „Vai Jūs esat apmierināts ar...”, „Vai Jūs uzskatāt, ka...”. • Netiešie jautājumi – cilvēkam tiek modelēta situācija un prasa kā viņš rīkotos. „Daži cilvēki uzskata, ka... Bet kādas ir Jūsu domas ?”.

26. Jautājumu veidi pēc funkcijas • Filtra jautājumi - sastādīti tā, lai atdalītu to respondentu grupu, kuriem ir jāatbild uz nākamo vienu vai vairākiem jautājumiem, no tiem respondentiem, kuriem uz šiem jautājumiem atbildēt nevajag. Pirms tiem tiek izlikti lukturi, piem., tikai sievietēm, vīriešiem u.c. atlasa vajadzīgos respondentus; • Kontroles jautājumi - to funkcionālā nozīme ir pārbaudīt respondenta atbilžu patiesumu. Kontroles jautājumos biežāk tiek izmantoti netiešie un brīvie jautājumi.

27. Anketas sastādīšanas galvenie principi: • anketu jāveido tā, lai tā būtu loģiska no respondenta uztveres viedokļa; • formulējot jautājumus būtu jāņem vērā respondentu kultūras un pieredzes īpatnības; • jautājumus jācenšas formulēt tā, lai tos saprastu pēc iespējas visi respondenti; • jāņem vērā tas, ka dažādi izkārtojot vienus un tos pašus jautājumus, var iegūt atšķirīgu informāciju; • jautājumus jācenšas formulēt tā, lai tos nevarētu saprast dažādi;

28. Anketas sastādīšanas galvenie principi: • jautājumus nedrīkst formulēt tā, ka tas dotu netiešu ievirzi uz "vēlamo" atbildi (tādi, kas respondentam iedveš kādu konkrētu viedokli, nevis ļauj brīvi izteikt savu viedokli). • jautājumi jāizkārto, sākot ar vienkāršākajiem, tad seko arvien grūtāki, tad grūtības pakāpe jāsamazina, noslēgumā seko demogrāfiskie rādītāji; • jānovērtē, vai tiks uzdoti slēgtie vai brīvie jautājumi, ņemot vērā, ka pēdējie sniedz plašu viedokļu dažādību, bet tas sarežģī datu apstrādes procesu.

29. Anketas sastādīšanas galvenie principi: • Parasti respondenti biežāk izvēlas pirmās atbildes nekā pēdējās. Tādejādi alternatīvu sākumā likt mazāk varbūtīgās atbildes, pēc tam nozīmīgākās; • Jo garāka alternatīva, jo mazāka varbūtība, ka cilvēks to izvēlēsies. Jautājuma atbildēm jābūt viena garuma • Jo abstraktāks, vispārīgāks atbildes formulējums, jo mazāka varbūtība, ka cilvēks to izvēlēsies. Lielākā daļa cilvēku domā konkrēti. Tādejādi visiem atbilžu variantiem jābūt vienā konkrētības līmenī. • Nekādā gadījumā nedrīkst kombinēt vairākas idejas vienā frāzē. • Visiem atbilžu variantiem anketā ir jābūt vienā lapas pusē, lai respondents tos varētu aptvert kopumā;

30. alternatīvu skaits nedrīkst būt pārāk liels (katra cilvēka atmiņas skaitlis ir aptuveni 7+2, augstākais 11, galējais 13). Visām skalām, ko izmanto pētījumā ir jābūt sabalansētām no pozitīvo un negatīvo atbilžu puses. Ja kādas skalas pozīcijas trūkst, respondents var apjukt, nedot atbildi vai izvairīties. Jācenšas izvairīties no stereotipam alternatīvām (plaši izplatītu saukļu, lozungu, tautas parunu u.tml.), jo respondents bieži “iekrīt” uz šiem stereotipiem, izvēloties tos kā savas atbildes. Nozīmīgs ir jautājumu izkārtojums anketā pēc to grūtības pakāpes. Anketas sastādīšanas galvenie principi:

31. Anketas izvērtēšana • Anketas testēšana ar mērķi novērtēt anketas kvalitāti. Pārbaudot, vai anketa ir piemērota plānotā pētījuma veikšanai, tiek izvērtēts un precizēts jautājumu saturs, formulējums un secība, kā arī novērsti tehniskie defekti.

32. Raksturīgākās kļūdas un to pazīmes • Nepilnības atbilžu secībā. • „Visu vai neko” atbildes. • Liels „nezinu” vai „nesapratu” atbilžu skaits. • Daudz neatbilstošu komentāru, piezīmju. • Daudzi atteikumi atbildēt. • Izteiktas atšķirības atbildēs, ja tiek mainīta jautājumu vai iespējamo atbilžu variantu secība.

33. Anketu izplatīšana. Anketēšana var būt tiešā (individuālā, vai grupveidīgā) vai pastarpinātā (pa pastu, ar preses starpniecību). Mūsdienās, lai veiktu anketēšanu aizvien biežāk tiek pielietotas jaunās tehnoloģijas. Anketēšanā iegūtie dati tiek kodēti un apstrādāti, izmantojot speciālas datu apstrādes programmas Excel vai SPSS. Kad dati apstrādāti, jāpievēršas to analīzei. Anketēšana

34. Standartizētās intervijas: • No anketēšanas pamatos atšķiras ar to, ka informācijas iegūšanas nolūkos pēc iepriekš izstrādāta jautājumu saraksta notiek verbāla mijiedarbība starp pētnieku un respondentu.

35. Pētījumu metodes – ieteicamā bibliogrāfija • Collis J., Hussey R. Business Research. A Practical Guide for Undergraduate& Postgraduate Students, ISBN-13:978-1-4039-9247-5, London, 2009 • Fisher C. Researching and writing dissertation. Second edition. – Pearson Education, 2002. • Research methods in Business studies, 3d edition. Pervez Ghauri, Kjell Gronhaug. Prentice Hall 2005. • Kozlinskis V. (sastādītājs) Pētījumu metodes ekonomikā un biznesā. - Jelgava, 2005. • Remenyi D., Williams B., Money A., Shartz E. Doing research in business and management: Sage Publication - London, 2002. • U.c.