Studiju un studējošo kreditēšana

1. Studiju un studējošo kreditēšana Kopš 01.09.2001. valstī darbojas kreditēšanas sistēma, kas paredz izsniegt studiju un studējošo kredītus no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu.Studējošā kredīts - aizdevums studējošā sociālo vajadzību nodrošināšanai.Studiju kredīts– aizdevums studējošajiem, lai segtu maksu par studijām.Ministru kabineta 29.05.2001. noteikumi Nr.220 “Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu”

2. Studējošā kredīts Var saņemt pilna laika (dienas nodaļas) studenti, kuri apgūst valsts akreditētas studiju programmas Kredīta apmērs vienam studējošajam mēnesī nepārsniedz 120 LVL vai šim apmēram atbilstošu summu EUR valūtā (170,74 EUR) Kredītu izmaksā 10 mēnešus gadā (izņemot jūliju un augustu) Procenti par studējošā kredītu ir jāmaksā katru mēnesi. Banka procentu maksājumu ietur no ikmēneša kredīta Izmaksas Studējošā kredītu var saņemt latos vai eiro valūtā (pēc izvēles)

3. Studijukredīts Var saņemt pilna un nepilna laika studenti, kuri apgūst valsts akreditētas studiju programmas Kredīta apmērs nepārsniedz noteikto maksu par studijām, bet ne lielāks par Izglītības un zinātnes ministrijas noteikto maksimālo studiju kredīta apmēru katrai studiju programmai Studiju kredītu var saņemt latos vai eiro valūtā (pēc izvēles)

4. Studiju un studējošā kredītus var saņemt studijāmārvalstīs – attiecīgās valsts atzītu (akreditētu) studiju programmu apguvei Kredīta apmēru to studiju programmu apguvei, kuras netiek īstenotas Latvijas augstskolās, nosaka kredītu piešķiršanas komisija. Studiju kredīta apmēru nosaka, izvērtējot par studijām noteikto maksu. Studējošā kredīta apmēru nosaka, izvērtējot uzturēšanās izmaksas attiecīgajā valstīKredītu kopējais apmērs studijām ārvalstīs vienas studiju programmas apguvei nepārsniedz 15 tūkst.latu, bet vairāku programmu apguvei – ne vairāk kā 20 tūkst.latu. Kredīts studijām ārvalstīs

5. Kredītiem eiro valūtā:Studiju kredīts studiju laikā un 11 mēnešus pēc studiju beigšanas ir bezprocentu kredīts. Sākot kredīta atmaksu (ar 12. mēnesi pēc studiju beigšanas), jāmaksā kredītlīguma noslēgšanas gadā izsolītā bankas procentu likme kredītiem eiro valūtā, bet ne vairāk kā 5% gadā.Studējošākredīta procentu likme ir kredītlīguma noslēgšanas gadā izsolītā bankas procentu likme kredītiem eiro valūtā, bet ne vairāk kā 5% gadā. Kredītu procentu maksājumi

6. Kredītiem latos:Studiju kredītam un studējošā kredītam procentu maksājumus valsts sedz tikai tādā apmērā, kādā no valsts budžeta līdzekļiem tie tiek apmaksāti eiro valūtā izsniegtajiem studiju un studējošā kredītiem. Ja latos izsniegtajiem kredītiem procentu likme būs augstāka nekā kredītiem eiro valūtā, kredīta ņēmējiem pašiem būs jāsedz starpība starp abām procentu likmēm. Kredītu procentu maksājumi

7. Vienas fiziskās personas galvojums (vai pašvaldības galvojums). Galviniekam jābūt regulāriem ienākumiem, kas mēnesī nav mazāki par valstī noteikto minimālo algu. Kredītu var nodrošināt ar nekustamā īpašuma ķīlu (dzīvoklis, māja, zeme) vai vērtspapīriem.Bāreņiem (līdz 24 gadu vecumam ieskaitot) kredīta saņemšanai nav nepieciešams galvinieks. Šie kredīta ņēmēji saņem 100% valsts galvojumu. Kredīta nodrošinājums

8. Kredīta nodrošinājums Galvinieks var galvot par vairākiem savu bērnu kredītiem (studiju un studējošā). Ja studējošie nav galvinieka bērni, galvinieks var galvot par vairākiem kredītiem, ja viņa ikmēneša ienākumi nav mazāki par valstī noteikto minimālo mēnešalgu, kura reizināta ar studējošo skaitu, par kuriem galvo. Persona, kura pati saņem vai atmaksā no valsts budžeta līdzekļiem vai no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu saņemtu kredītu vai citus kredītus, var galvot par studējošo, ja attiecīgās personas ikmēneša kopējie maksājumi kredītsaistību dzēšanai nepārsniedz 40 procentu no kopējiem ikmēneša ienākumiem.

9. Kredītu atmaksāšana Kredītus sāk atmaksāt ar 12. mēnesi pēc studiju pabeigšanas vai ar 3.mēnesi pēc izslēgšanas no studējošo saraksta Ja kopējā kredītu summa pārsniedz 1000 latus, kredīti jāatmaksā 10 gadu laikā, katru gadu atmaksājot 1/10 daļu no kopējās kredīta summas, kā arī procenti Ja kopējā kredītu summa nepārsniedz 1000 latus, kredīti jāatmaksā 5 gadu laikā, katru gadu atmaksājot 1/5 daļu no kopējās kredīta summas, kā arī procenti

10. Kredīta atmaksas termiņa pagarināšana • Kredīta atmaksas termiņš tiek pagarināts par laiku, kamēr kredīta ņēmējs turpina studijas • Kredīta atmaksas termiņš tiek pagarināts un procenti netiek uzskaitīt par laiku, kamēr kredīta ņēmējs atrodas: • grūtniecības vai dzemdību atvaļinājumā • bērna kopšanas atvaļinājumā līdz 1,5 gadam un nestrādā pilnu darba laiku • Ja tiek piešķirts bezdarbnieka statuss, kredīta atmaksas termiņš tiek pagarināts par faktisko bezdarba laiku, bet ne ilgāk kā par diviem gadiem

11. Kredītu dzēšana Kredītu dzēš no valsts budžeta līdzekļiem: • ja kredīta ņēmējs ir gājis bojā vai kļuvis par 1. vai 2. grupas invalīdu • studējošā kredītu pēc augstākās izglītības iegūšanas dzēš 30% apmērā no neatmaksātās kredīta summas par katru bērnu, kurš piedzimis studiju laikā vai kredīta atmaksāšanas laikā • kredīta ņēmējs var pretendēt uz kredīta dzēšanu, ja viņš kļūst par darbinieku tajās valsts un pašvaldību institūcijās un profesijās, kuru sarakstu, kā arī attiecīgo darbinieku skaitu ir apstiprinājis Ministru kabinets (jaunu sarakstu sagatavošana ir atlikta līdz 01.01.2013.)

12. Kredīta dzēšana strādājošajiem noteiktās profesijās Ja kredīts jāatmaksā 10 gadu laikā, par katru nostrādāto gadu dzēš 1/10 daļu no pamatsummas; ja kredīts jāatmaksā 5 gadu laikā, par katru nostrādāto gadu dzēš 1/20 daļu no pamatsummas Ja kredīta ņēmējs strādā nepilnu darba laiku, bet ne mazāk par pusi no pilnā darba laika, par katru nostrādāto gadu dzēš daļu no attiecīgajā gadā atmaksājamās kredīta pamatsummas proporcionāli darba laikam

13. Profesijas, kurās strādājošajiem kredīts tiek dzēsts Uz kredīta dzēšanu var pretendēt šādi valsts un pašvaldību institūciju, ārstniecības iestāžu, kuras sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, kas tiek apmaksāti no valsts budžeta, nevalstiskā sektora institūciju, kuras pilda valsts un pašvaldību pasūtījumu sociālo pakalpojumu nodrošināšanā speciālisti: 1.Izglītības jomas speciālisti - skolotāji, speciālie pedagogi, logopēdi, sociālie pedagogi. 2. Valsts dibināto augstākās izglītības iestāžu un valsts dibināto zinātniskās pētniecības institūtu un centru – lektori, asistenti, pasniedzēji, metodiķi, inženieri, pētnieki. 3. Sociālās jomas speciālisti – sociālie darbinieki, sociālie aprūpētāji, sociālie rehabilitētāji, sociālās palīdzības organizatori. 4. Kultūras jomas speciālisti – aktieri, bibliotekāri, muzeju vecākie speciālisti, koncertmeistari. 5. Veselības aprūpes speciālisti – ārsti, medicīnas māsas. 6. Valsts pārvaldes vecākie speciālisti.

14. Studiju un studējošā kredīta dzēšana kā reemigrācijas atbalsta pasākums Lai kredītu dzēšanai būtu lielāka finansiālā ietekme un tā sniegtu reālu atbalstu jaunajiem speciālistiem, nepieciešams saīsināt kredīta dzēšanas laiku, piemēram, uz 5 gadiem. Nepieciešams apzināt tās profesijas, kas Latvijas tautsaimniecībai ir būtiski svarīgas un kurās ir nepieciešams piesaistīt jaunos speciālistus. Sastādīto profesiju sarakstu pēc darba devēju priekšlikumiem turpmāk varētu precizēt. Sarakstā varētu iekļaut: IT speciālistus, zinātniekus, augstskolu pasniedzējus, ārstus un citus. Uz kredīta dzēšanu varētu pretendēt speciālisti, kas ieguvuši izglītību ārvalstīs, gan arī Latvijā.

15. Paldies par uzmanību!