Uzņēmuma līguma un darba līguma raksturīgākās pazīmes

1. Uzņēmuma līguma un darba līguma raksturīgākās pazīmes Darbajurists.lv

2. Prezentācijas mērķis • Sniegt vispārēju priekšstatu par uzņēmuma līguma un darba līguma raksturojošām pazīmēm; • Analizēt tiesu praksē paustās atziņas par uzņēmuma un darba līguma atšķirībām; • Vienveidīgas pieejas ieviešana civiltiesisko līgumu tulkošanā.

3. Piemēri • A un B noslēdza uzņēmuma līgumu. Saskaņā ar līgumu B katru dienu jānāk uz A biroju un jāsniedz klientiem konsultācijas saskaņā ar A birojā noteiktajām instrukcijām, ētikas kodeksu un pieņemšanas laiku. A nodrošina B ar pienākumu veikšanas un atpūtas vietas esamību. • A un B noslēdza uzņēmuma līgumu. Saskaņā ar līgumā noteikto B jānāk uz A biroju un jāveic klienta konsultācijas. B vienlaikus ir noslēdzis uzņēmuma līgumus ar C, D un E par klienta konsultāciju viņu birojos. • A un B noslēdza uzņēmuma līgumu. Saskaņā ar līgumā noteikto B jānāk un jāveic A klientu konsultācija. B veic klientu konsultācijas saskaņā ar biroja iekšējo darba kārtību, savukārt A nodrošina B ar atpūtas un atvaļinājumu esību, līdzīgi, kā A biroja darbiniekiem, ar nosacījumu, ka B nevar sniegt konsultācijas citur. • B ir augstas klases finansists. A sniedz konsultācijas finanšu jomā. A un B noslēdza uzņēmuma līgumu. Saskaņā ar līgumā noteikto B jānāk un jāveic A klientu konsultācija pēc A pieprasījuma.

4. Raksturīgākās problēmas Ļoti bieži UL darba uzdevumos noteiktajiem uzdevumiem ir darba līguma pazīmes (pienākumi, nav noteikts apjoms, vērsti uz procesu, nevis konkrēti noteiktu rezultātu). • UL nav pievienots darba uzdevums/vai UL tekstā nav noteikti konkrēti uzdevumi, t.i. nav noteikts konkrēts darba apjoms: • piemēram, “veikt būvniecības darbus”; • Pieņemšanas – nodošanas akti (PNA) – kļūdaini, nekonkrēti. Problēmas ar izvērtēšanu pret UL noteikto darba uzdevumu.

5. Raksturīgākās problēmas Līgums tiek nosaukts par uzņēmuma līgumu, kaut gan patiesībā tas ir darba līgums - galvenais nav līguma nosaukums, bet gan līguma saturs. Līdz ar to svarīgi ir pievērst uzmanību darba līguma un uzņēmuma līguma pazīmēm, kā arī faktiskajām attiecībām. CL 1415. Neatļauta un nepieklājīga darbība, kuras mērķis ir pretējs reliģijai, likumiem vai labiem tikumiem, vai kura vērsta uz to, lai apietu likumu, nevar būt par tiesiska darījuma priekšmetu; tāds darījums nav spēkā. CL 1504. Darījumu iztulkojot jāskatās uz darījumā lietoto vārdu nozīmi, un ja tie nav divējādi saprotami, tad tie cieši jāievēro, ja vien nepierāda, ka tie nesaskan ar dalībnieku gribu.

6. Uzņēmuma līguma definīcija un raksturojošās pazīmes CL 2212. Ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu. 1. Uzņēmuma līgumā darba rezultāts noteikts konkrēti (piemēram, izstrādāt mācību materiālu). 2. Uzņēmuma līguma priekšmets nevar būt vispārīga darba veikšana; Līguma izpildes rezultātu nodod ar pieņemšanas – nodošanas aktu; 3. Uzņēmuma līguma izpildi fiziska persona veic, izmantojot savus resursus (telpas, iekārtas), patstāvīgi veic pakalpojumu ārpus darba tiesiskajām attiecībām, pamatojoties uz uzņēmuma līguma nosacījumiem.

7. Darba līguma definīcija (CL un DL izpratnē) un raksturojošās pazīmes CL 2178. Ar darba līgumu viena puse uzņemas strādāt otrai darbu par atlīdzību. DL 28. Darba devējs un darbinieks savstarpējās darba tiesiskās attiecības nodibina ar darba līgumu. Ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs — maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus.” Tātad: • Darba līgumā darba rezultāts noteikts vispārīgi (piemēram, veikt projekta vadītāja pienākumus); • Darbiniekam ir pienākums ievērot darba devēja norādījumus attiecībā uz darba laiku un darba kārtību; • Darbinieks, veicot darba pienākumus, izmanto darba devēja resursus – telpas, iekārtas, darbarīkus; • Darba devējs darbiniekam apmaksā atvaļinājumus, slimības lapu A.

8. Raksturīgākās kopīgās un atšķirīgās pazīmes Izvērtējot darba līguma un uzņēmuma līguma kopīgās un atšķirīgās pazīmes attiecībā uz fiziskām personām, jāsecina, ka: 1. galvenā kopīgā pazīme ir kādas personas darbs citas personas labā; 2. galvenās atšķirības ir, ka pēc uzņēmuma līguma ir jāsniedz konkrēts līgumā norādīts rezultāts, atbilstoši uzņēmuma līgumam darba izpildītājam nav jāpakļaujas pasūtītāja rīkojumiem un darba kārtībai un līguma puses ir uzskatītas par vienādi „spēcīgām”; 3. Atšķirībā no uzņēmēja, darbinieks ir uzskatīts par neaizsargātu līguma pusi nekā darba devējs. Pušu savstarpējās attiecībās darbojas tā saucamais “virskundzības” princips – viena persona pakļauta otrai.

9. Raksturīgākās kopīgās un atšķirīgās pazīmes tabulas formā

10. Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta ar 2.2 daļā • maksātāja ekonomiskā atkarība no personas, kurai tas sniedz pakalpojumus; • finansiālā riska neuzņemšanās peļņu nenesoša darba izpildes vai zaudētu debitoru parādu gadījumā; • maksātāja integrācija uzņēmumā, kuram viņš sniedz savus pakalpojumus. Integrācija uzņēmumā šā panta izpratnē ir darba vai atpūtas vietas esamība, pienākums ievērot uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumus un citas līdzīgas pazīmes; • maksātāja faktisko brīvdienu un atvaļinājumu esamība un to ņemšanas kārtības saistība ar uzņēmuma iekšējo darba kārtību vai citu uzņēmumā nodarbināto fizisko personu darba grafiku; • maksātāja darbība notiek citas personas vadībā vai kontrolē, maksātājam nav iespējas piesaistīt darbu izpildē savu personālu vai izmantot apakšuzņēmējus; • maksātājs nav pamatlīdzekļu, materiālu un citu saimnieciskajā darbībā izmantoto aktīvu īpašnieks (šis kritērijs neattiecas uz personīgo autotransportu vai atsevišķiem personīgajiem instrumentiem, kas izmantoti darba uzdevumu izpildei).

11. Tiesas prakse KS“Transporta grupa Rīgas Taxi” lieta. Tiesa konstatēja un secināja, ka: • A.Dz. nav izsniegta RīgasD pasažieru komercpārvadājumu licence. • Šāda licence izsniegta KS, kura arī ir atzīstama par pārvadātāju. • A.Dz. pasažieru pārvadājumus varēja veikt tikai KS vārdā. • A.Dz. un KS nodibinājuši līgumiskās attiecības par taksometru pakalpojumu sniegšanu, nevis darbojušās neatkarīgi viens no otra, kā auto pārvadātāji (vienlīdzīgu līdzēju princips). • Apstāklis, ka KS līgumā ietvērusi pienākumu A.Dz. reģistrēties kā individuālā darba veicējam un A.Dz., parakstot līgumu, deklaratīvi apņēmies reģistrēties, nemaina konkrēto tiesisko attiecību dabu, kas noteikta ar DL un neatbrīvo KS no pienākuma noslēgt darba līgumu. Pastāvot iepriekš šajā spriedumā konstatētajiem tiesiskajiem un faktiskajiem apstākļiem, tiesa secina, ka starp pieteicēju un A.Dz. faktiski pastāvēja darba tiesiskās attiecības un pieteicēja ir nodarbinājusi A.Dz. bez rakstveidā noslēgta darba līguma.

12. Tiesas prakse KS “Transporta grupa Rīgas Taxi” lieta (tiesas būtiskā atziņa). Darba tiesiskās attiecības tiesas izpratnē Darba tiesiskās attiecības pēc savas būtības ir privāttiesiskas, proti, tās reglamentē Civillikuma un Darba likuma normas un šo attiecību dalībnieki kā privāttiesību subjekti atbilstoši vispārējam privātautonomijas (līguma brīvības) principam, var izvēlēties vai nodibināt konkrētās privāttiesiskās attiecības, kā arī, vienojoties noteikt šo attiecību saturu. Tai pat laikā, personu brīvība privāttiesiskajās attiecībās var tikt ierobežota ar imperatīva (obligāti ievērojama) publiski tiesiska rakstura normām, kas privātpersonām ir saistošas.

13. Tiesu prakse SIA “Jelgavas autobusu parks” lietā • Tiesa konstatēja un secināja attiecībā uz VDI kompetenci: • 1.Personu brīvību privāttiesiskajās attiecībās ierobežo imperatīvas (obligāti ievērojamas) publiski tiesiska rakstura normas. Tādā gadījumā, nodibinot, grozot vai izbeidzot privāttiesiskās attiecības, ir jāņem vērā šīs normas un attiecīgos gadījumos jāpakļaujas īpaši nodibinātu valsts iestāžu kontrolei attiecībā uz šo publiski tiesisko normu ievērošanu. • 2.Ja starp personām nepastāv darba tiesiskās attiecības, bet gan personu darba veikšanu vai pakalpojumu sniegšanu reglamentē citi privāttiesiski līgumi, VDI ir tiesības izvērtēt šādu tiesisko attiecību saturu, lai pārliecinātos, vai tās pēc savas būtības nav uzskatāmas par darba tiesiskajām attiecībām un nav saskatāmi darba tiesisko attiecību pārkāpumi.

14. Tiesu prakse SIA “Jelgavas autobusu parks” lietā Tiesa secina, ka IK sabiedriskā transportlīdzekļa vadītāja darbs nav virzīts uz kāda konkrēta pasūtījuma izpildi, bet gan ietver sevī regulāru darbu, pakļaujoties noteiktam grafikam un JAP rīkojumiem. Tiesa konstatē, ka darba samaksa ir pielīgta un tā veidojas šādi: ieņēmumi no biļešu realizācijas, atņemot maksu par patērēto degvielu un atņemot maksu par JAP sniegto pakalpojumu paketi. Tādējādi IK ir atkarīgs no JAP attiecībā uz darba rīka - auto izvēli, degvielas iegādi un auto mazgāšanas un tīrīšanas pakalpojumu sniedzēja izvēli. Tiesa uzskata, ka šāda personas izvēles brīvības ierobežošana nav raksturīga komercdarbībai, bet gan darba tiesiskajām attiecībām. Tiesa uzskata, ja tiesiskās attiecības starp līgumslēdzējpusēm atbilst darba tiesiskajām attiecībām, tad šādu tiesisko attiecību noformēšana, neizmantojot darba līgumu, ir prettiesiska. Tādējādi abām līgumslēdzējpusēm, ja tās vēlas nodibināt līgumattiecības vai turpināt tiesiskās attiecības, kuras līdzinās analizētajām līgumattiecībām, nav izvēles brīvības attiecībā uz noslēdzamo līgumattiecību veidu, bet gan noslēdzams darba līgums.

15. Paldies par uzmanību!