DARBA VIDES AIZSARDZĪBA-2

1. DARBA VIDES AIZSARDZĪBA-2 Lektors – Imants Kristiņš

2. Dabas resursi — dabas sastāvdaļas, to skaitā gaiss, ūdeņi, flora, fauna, augsne, zemes dzīles;

3. Emisija — cilvēku darbības izraisīta tieša vai netieša ķīmisko vielu, ķīmisko produktu (preparātu), smaku, organismu vai mikroorganismu, vibrācijas, siltuma, nejonizējošā starojuma, trokšņa vai cita veida piesārņojuma izplūde vidē;

4. Kaitējums augsnei vai zemes dzīlēm — jebkāda pārveidošana vai piesārņojums, ko izraisa ķīmisko vielu, ķīmisko produktu (preparātu), organismu vai mikroorganismu tieša vai netieša ievadīšana augsnē vai zemes dzīlēs un kas rada risku cilvēku veselībai vai būtiski nelabvēlīgi ietekmē cilvēku veselību vai vidi;

5. Kaitējums īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem — jebkādi postījumi, kuriem ir būtiska nelabvēlīga ietekme uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām vai mikroliegumiem, īpaši aizsargājamo sugu vai biotopu labvēlīga aizsardzības statusa sasniegšanu vai uzturēšanu. Kaitējums īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem neietver iepriekš identificētu nelabvēlīgu ietekmi, kas radusies operatora profesionālās darbības dēļ, ja šo darbību nepārprotami atļāvusi attiecīgā iestāde saskaņā ar dabas aizsardzības jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem;

6. Kaitējums ūdeņiem — jebkāds kaitējums, kuram ir būtiska nelabvēlīga ietekme uz konkrēta ūdensobjekta ekoloģisko vai ķīmisko kvalitāti, kvantitatīvo stāvokli vai ekoloģisko potenciālu, izņemot nelabvēlīgu ietekmi, uz ko attiecas Ūdens apsaimniekošanas likuma 14.pants;

7. Kaitējums videi — novērtējamas nelabvēlīgas dabas resursu izmaiņas vai izmērāma ar dabas resursu saistīto funkciju pasliktināšanās, kas var rasties tieši vai netieši. Ar dabas resursu saistītā funkcija ir labums, ko sabiedrība vai vide gūst no attiecīgā dabas resursa;

8. Vides monitorings — sistemātiski, regulāri un mērķtiecīgi vides stāvokļa, sugu un biotopu, kā arī piesārņojuma emisiju novērojumi, mērījumi un analīze;

9. Biotopi — dabiskas vai daļēji dabiskas izcelsmes sauszemes vai ūdens teritorijas, ko raksturo noteiktas ģeogrāfiskas, abiotiskas un biotiskas pazīmes;

10. Operators — privātpersona, atvasināta publiska persona, tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, kura veic profesionālu darbību vai ir atbildīga par šādas darbības veikšanu vai kurai ir noteicošā ekonomiskā ietekme uz profesionālās darbības tehnisko izpildījumu, vai kura ir saņēmusi atļauju attiecīgās profesionālās darbības veikšanai vai pieteikusi attiecīgās darbības veikšanu;

11. Virszemes ūdeņi — visi iekšzemes ūdeņi (izņemot pazemes ūdeņus), pārejas ūdeņi un piekrastes ūdeņi, bet attiecībā uz ķīmisko kvalitāti — arī teritoriālie ūdeņi.

12. Iekšzemes ūdeņi — visi stāvošie un tekošie ūdeņi uz zemes virsmas, kā arī visi pazemes ūdeņi uz sauszemes pusi no bāzes līnijas (pamatlīnijas, no kuras mēra teritoriālās jūras ūdeņus).

13. Pazemes ūdeņi — visi ūdeņi, kas atrodas zem zemes virsmas ar ūdeni piesātinātajā zonā un ir tiešā saskarē ar augsni vai nogulumiežiem;

14. Pārejas ūdeņi — virszemes ūdeņi upju grīvu tuvumā, kuri blakus esošu piekrastes ūdeņu ietekmē daļēji ir sālsūdeņi, bet kurus būtiski ietekmē saldūdens plūsma;

15. Piekrastes ūdeņi — virszemes ūdeņi uz krasta pusi no līnijas, kas savieno visus punktus, kuri atrodas vienu jūras jūdzi uz jūras pusi no bāzes līnijas vai sniedzas līdz pārejas ūdeņu ārējai robežai;

16. Ar likumu noteikti upju baseinu apgabali — Daugavas, Lielupes, Gaujas un Ventas baseinu apgabali.

17. Vides monitoringu veic: - regulāri, lai iegūtu informāciju par vides stāvokli un tā izmaiņām; -īpašos gadījumos, lai: 1.noskaidrotu cēloņus, kas traucē sasniegt vides kvalitātes mērķus atbilstoši vides kvalitātes normatīviem un standartiem; 2.novērtētu vides stāvokļa izmaiņas pēc avārijas; 3.novērtētu vides stāvokļa izmaiņas pēc vides aizsardzības pasākumu programmas īstenošanas; 4.iegūtu informāciju par konkrēta objekta ietekmi uz vidi.

18. Vides monitoringu organizē vai veic Vides ministrijas, Veselības ministrijas un Zemkopības ministrijas padotībā esošas institūcijas atbilstoši to kompetencei un piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, kā arī komercsabiedrības par saviem līdzekļiem.

19. Pašvaldību institūcijas vides monitoringu organizē vai veic par pašvaldību budžeta līdzekļiem, ja nepieciešams novērtēt vides kvalitātes izmaiņas, lai īstenotu pašvaldības saistošos noteikumus, kā arī atsevišķos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

20. Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam Skaidrojošs paziņojums par atkritumiem un blakusproduktiem / COM/2007/0059 galīgā redakcija /

21. Produkts — visi materiāli, kas ražošanas procesā tiek radīti ar nolūku, bieži vien ir iespējams definēt vienu (vai vairākus) „primāros” produktus, un tos arī uzskata par galveno ražošanas materiālu,

22. Ražošanas atlikumi— materiāls, kas ražošanas procesā tiek radīts bez nolūka, bet kas varētu būt un varētu arī nebūt uzskatāms par atkritumiem,

23. Blakusprodukts — ražošanas atlikumi, kas nav atkritumi.

24. Atkritumi — jebkurš priekšmets vai viela, no kuras tās valdītājs atbrīvojas, ir nolēmis vai spiests atbrīvoties un kura atbilst atkritumu klasifikatorā noteiktajām kategorijām;

25. Atkritumus iedala šādi: 1) bīstamie atkritumi — atkritumi, kuriem piemīt viena vai vairākas īpašības, kas padara tos bīstamus cilvēku dzīvībai un veselībai, videi, kā arī personu mantai, un kuri atbilst atkritumu klasifikatorā noteiktajām bīstamo atkritumu kategorijām; 2) sadzīves atkritumi — visi pārējie atkritumi, kuri netiek klasificēti kā bīstamie atkritumi.

26. Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumi Nr.985 „Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus” nosaka šo klasifikāciju. 1.pielikums - Atkritumu kategorijas, 2. pielikums – Atkritumu klasifikators (nodaļas, grupas, klases)

27. Atkritumu apsaimniekošana —atkritumu savākšana (tai skaitā atkritumu vākšana, šķirošana un sajaukšana, lai tos pārvadātu), uzglabāšana, pārkraušana, pārvadāšana, pārstrāde (tai skaitā atkritumu sadedzināšana, iegūstot enerģiju, iekārtās, kuru pamatdarbība nav atkritumu sadedzināšana), reģenerācija un apglabāšana (tai skaitā sadedzināšana sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtās), šo darbību pārraudzība, kā arī atkritumu apglabāšanas vietu ierīkošana un pārstrādes objektu vai iekārtu uzturēšana un aprūpe pēc to slēgšanas;

28. Azbesta atkritumu poligons Brocēnu novada "Dūmiņos", atrodas Valsts SIA „Vides projekti” pārziņā

29. Notekūdeņu attīrīšana. Diezgan sīki bija parādīts filmā. Bez tam ir diezgan daudz dažādu attīrīšanas iekārtu: -notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanas iekārtas EC, EKOL, BC privātmājām, viesu namiem, birojiem, ciematiem; -notekūdeņu attīrīšanas iekārtas pārtikas pārstrādes uzņēmumiem; -naftas produktu separatorus DUS, automazgātuvēm, auto stāvlaukumiem, auto kapsētām; -tauku uztvērējus kafejnīcām, gaļas pārstrādes cehiem;

30. Notekūdeņu dūņas ir koloidālas nogulsnes, kas rodas, apstrādājot sadzīves, komunālos un ražošanas notekūdeņus attīrīšanas iekārtās, kā arī nosēdumi no septiskām tvertnēm un citām līdzīgām iekārtām notekūdeņu attīrīšanai.

31. Notekūdeņu dūņu komposts ir notekūdeņu dūņu un dažādu augu izcelsmes materiālu (kūdras, lapu, salmu, zāģskaidu un citu pildmateriālu) sadalīšanās produkts, ko iegūst, cilvēkam ietekmējot aktīvu aerobu mikrobioloģisko darbību.

32. Apstrādātas dūņas – dūņas, kas bijušas pakļautas vismaz vienam no šādiem apstrādes veidiem: -uzglabāšana, arī šķidrā veidā, vismaz 12 mēnešus (aukstā fermentē­šana) bez sajaukšanas un pārvietošanas glabāšanas laikā; -mezofilā anaerobā sadalīšana 35 ºC (± 3 ºC) temperatūrā, minimā­lais apstrādes ilgums – 21 diennakts (± 5 diennaktis); -termofilā anaerobā sadalīšana 55 ºC (± 5 ºC) temperatūrā, minimālais apstrādes ilgums – 10 diennaktis;

33. -termofilā aerobā stabilizēšana 55 ºC (± 5 ºC) temperatūrā, minimā­lais apstrādes ilgums – 10 diennaktis; -kompostēšana, kuras laikā vismaz trīs diennaktis temperatūra kaudzes iekšienē, 50 cm no kaudzes virskārtas, ir ne mazāka par 60 ºC; -apstrāde ar kaļķi līdz pH 12 vai vairāk, ne mazāk kā divas stundas pēc tās temperatūrai jābūt vismaz 55 ºC; - pasterizācija vismaz 30 minūtes 70 ºC temperatūrā; -žāvēšana līdz 100 ºC temperatūrā, līdz sausnas saturs dūņu masā vismaz 70 %;

34. MK 2004.07.27. noteikumi. Nr.628 „Īpašās vides prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs”

35. Noteikumi attiecas uz: -A kategorijas piesārņojošām darbībām; - C kategorijas piesārņojošām darbībām, ja tās veic dzīvnieku novietnēs, kurās atrodas: -10 un vairāk dzīvnieku vienību; -piecas un vairāk dzīvnieku vienības, ja novietne atrodas īpaši jutīgā teritorijā, uz kuru attiecas paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskas darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem (turpmāk – īpaši jutīgā teritorija).

36. kūtsmēsli: pakaišu kūtsmēsli - cietie ekskrementi vai cieto ekskrementu un pakaišu sajaukums, kur ir vismaz 15% sausnas; šķidrmēsli - jebkurš cieto ekskrementu un urīna vai ūdens maisījums, kura sausnas saturs ir no 3 līdz 15%; virca - šķidrums, kas izplūst no pakaišu kūtsmēsliem, kā arī nokrišņu ūdens, kas nonāk kūtsmēslu stirpas atrašanās vietā un sajaucas ar mēsliem; skābbarības sula - šķidrums, kas izplūst no skābbarības tās sagatavošanas un uzglabāšanas laikā;

37. Pakaišu kūtsmēslu kaudzi veido vietās, kur lauka reljefs nesekmē virszemes noteces veidošanos. Pakaišu kūtsmēslu kaudzi novieto atbilstoši vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajām virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu prasībām, bet ne tuvāk par 30 m no upes, strauta, grāvja, meliorācijas sistēmu akām vai akas, kurā tiek ņemts ūdens mājsaimniecībai;

38. Kūtsmēslus neizkliedē laikposmā no 15.decembra līdz 1.martam; Kūtsmēslus un skābbarības sulu neizkliedē uz sasalušas, pārmitras vai ar sniegu klātas augsnes.

39. Pieļaujama pakaišu kūtsmēslu pagaidu uzglabāšana uz lauka kaudzēs. Kaudzes aizliegts turēt uz lauka vienā un tajā pašā vietā ilgāk par 18 mēnešiem

40. Ministru kabineta 2004.gada 27.jūlija noteikumi Nr.626 „Noteikumi par piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos”

41. Smakas vienība (ouE) – smakojošas vielas daudzums, kas, iesmidzināts vienā kubikmetrā neitrālas gāzes, standartapstākļos izraisa fizioloģisku reakciju ožas orgānos vismaz pusei smakas vērtētāju grupas dalībnieku;smakas koncentrācija – smakas vienību (ouE) skaits vienā kubikmetrā gāzes standartapstākļos;smakas uztveres slieksnis – tāda smakojošas vielas koncentrācija, ja vismaz puse smakas vērtētāju grupas dalībnieku (saskaņā ar šo noteikumu 3.punktā minētās bāzes jeb etalonmetodes nosacījumiem) apstiprina smakas esamību un ja tā ir 1 ouE/m3;

42. smakas uztveres slieksnis – tāda smakojošas vielas koncentrācija, ja vismaz puse smakas vērtētāju grupas dalībnieku (saskaņā ar šo noteikumu 3.punktā minētās bāzes jeb etalonmetodes nosacījumiem) apstiprina smakas esamību un ja tā ir 1 ouE/m3;smakas traucējumi – smakas negatīva iedarbība uz cilvēka labsajūtu;smakas traucējuma slieksnis – tāda smakojošas vielas koncentrācija, ja vismaz puse smakas vērtētāju grupas dalībnieku (saskaņā ar šo noteikumu 3.punktā minētās bāzes jeb etalonmetodes nosacījumiem) apstiprina smakas negatīvu iedarbību uz cilvēka labsajūtu. Smakas traucējuma slieksnis ir lielāks par smakas uztveres slieksni un var pārsniegt mērķlielumu vai būt mazāks par to atkarībā no smakas biežuma, intensitātes, ilguma, hedoniskā toņa (pretīguma) un vietas rakstura.

43. Lauksaimniecībā izmantojamās zemēs smakas mērķlielumu – 8 ouE/m3 – nedrīkst pārsniegt vairāk par septiņām diennaktīm gadā. Ja, ielabojot un apstrādājot lauksaimniecībā izmantojamo zemi, piesārņojošo vielu emisija gaisā izraisa vai var izraisīt smakas koncentrāciju, kas pārsniedz noteikto smakas mērķlielumu, smakojošās vielas Zemkopības ministrijas ieteiktajā laikā iestrādā augsnē.Zemkopības ministrija katru gadu līdz 30.martam laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un Zemkopības ministrijas mājas lapā internetā publicē informāciju par laikposmiem, kad ieteicams ielabot lauksaimniecībā izmantojamo zemi.

44. Ministru kabineta 2002.gada 9.jūlija noteikumi Nr.294 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai”

45. Lai saņemtu atļauju, operators iesniedz Valsts Vides dienesta reģionālajā pārvaldē pieteikumu: -vismaz 180 dienas pirms A kategorijas piesārņojošas darbības paredzētās uzsākšanas vai būtiskām izmaiņām esošā piesārņojošā darbībā; -vismaz 90 dienas pirms B kategorijas piesārņojošas darbības paredzētās uzsākšanas vai būtiskām izmaiņām esošā piesārņojošā darbībā; -vismaz 90 dienas pirms A kategorijas atļaujas termiņa beigām; -vismaz 60 dienas pirms B kategorijas atļaujas termiņa beigām;

46. Operators iesniedz pārvaldē pieteikumu par C kategorijas piesārņojošu darbību vismaz 30 dienas pirms C kategorijas piesārņojošas darbības paredzētās uzsākšanas vai būtiskām izmaiņām C kategorijas piesārņojošā darbībā.

47. Ja operators nevar noteikt, vai piesārņojošā darbība atbilst A, B vai C kategorijai, viņš to precizē pārvaldē, iesniedzot informāciju par iekārtas ražošanas jaudu, saražotās produkcijas apjomu vai citiem likumā “Par piesārņojumu” vai noteikumos noteiktajiem rādītājiem. Pārvalde ne vēlāk kā 14 dienas pēc informācijas saņemšanas sniedz atzinumu par piesārņojošās darbības kategoriju (A, B vai C kategorija).