1 / 54

No darba aizsardzības uz drošu darbu

No darba aizsardzības uz drošu darbu. PEDAGOĢIJA UN DARBA PSIHOLOĢIJA 2,5 KP; iesk; eks.; prakse 2 KP, iesk . Ludis Pēks prof. (emeritus), Dr.sc.ing., Dr.paed. LLU TF Izglītības un mājsaimniecības institūts Telef. 29683989; 63080693; 67677387 E pasts: Ludis.Peks@llu.lv Fax: 63020762.

floriane
Download Presentation

No darba aizsardzības uz drošu darbu

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript

  1. No darba aizsardzības uz drošu darbu

  2. PEDAGOĢIJA UN DARBA PSIHOLOĢIJA2,5 KP; iesk; eks.; prakse 2 KP, iesk. Ludis Pēksprof. (emeritus), Dr.sc.ing., Dr.paed. LLU TF Izglītības un mājsaimniecības institūts Telef. 29683989; 63080693; 67677387 E pasts: Ludis.Peks@llu.lv Fax: 63020762

  3. Kopējais e-pasts imipp@inbox.lv Parole vesels

  4. Darba vides psihoemocionālie riska faktori

  5. Darba vides psihoemocionālieriska faktori • Darba veidiDarbs ar sarežģītām, ātri mainīgām tehnoloģijām, darbs ar paaugstinātu atbildību, ātru, svarīgu lēmumu pieņemšanu u.c., kas rada regulāru psihoemocionālu slodzi pilnu darba dienu • Profesiju piemēri:ārsti, satiksmes dispečeri, juristi (izmeklētāji), tiesu izpildītāji, pedagogi • Pārbaudes reizi gadā pie arodslimību ārsta Avots: Veselībai kaitīgie darba vides faktori 1.piel. MK noteikumiem Nr. 527Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude. MK not. Nr.527 Rīgā 2004.g. 8.jūn. (prot. Nr.34, 27.§) Izdoti saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 15.panta pirmo daļu.Pieejams:http://www.lu.lv/dokumenti/darba-aizsardziba/resursi/mk-527.doc

  6. Darba vide un darba aizsardzības pasākumi 6)darba vide- darba vieta ar tās fizikālajiem, ķīmiskajiem, psiholoģiskajiem, bioloģiskajiem, fizioloģiskajiem un citiem faktoriem, kuriem nodarbinātais pakļauts, veicot savu darbu; 2)darba aizsardzības pasākumi- preventīvi tiesiski, saimnieciski, sociāli, tehniski un organizatoriski pasākumi, kuru mērķis ir izveidot drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi, kā arī novērst nelaimes gadījumus darbā unarodslimības; No Darba aizsardzības likuma(pieņemts Saeimā 20.06.01) 1.panta. Likumā lietotie termini

  7. Darba vides riska novērtēšanaNoDAL 8.panta. (3) Novērtējot darba vides risku, darba devējs ņem vērā, ka risku nodarbināto drošībai un veselībai galvenokārt var radīt: 1) darba vietu izvietojums un iekārtojums; 2) darba aprīkojuma izvēle un lietošana; 3) fizikālo, ķīmisko, psiholoģisko, bioloģisko, fizioloģisko un citu darba vides faktoru iedarbība; 4) darba un ražošanas metožu izvēle un lietošana, kā arī darba gaitas un darba laika organizācija; 5) nepietiekama nodarbināto profesionālā sagatavotība un instruēšana, arī darba aizsardzības jomā; 6) visu šajā panta daļā minēto apstākļu kopums.

  8. Jebkura profesionālā darbība, jau sākot ar tās apgūšanu, ne tikai attīsta, bet arī deformē personību

  9. Profesionālā destrukcija Destrukcija (lat. destructio- noārdīšana)- sairums, sabrukums; sagraušana; normālas struktūras izjaukšana (Svešvārdu vārdnīca, 1999). Profesionālā destrukcija - personības psiholoģiskās struktūras sagraušana, izjaukšana vai deformēšana profesionālās darbības procesā. Profesionālās destrukcijas veidošanās un attīstība • samazina profesionālās darbības produktivitāti, • negatīvi ietekmē motivāciju, • negatīvi ietekmē profesionālo pozīciju.

  10. Profesionālā deformācija Deformācija (lat. deforamtio- izkropļošana, formas mainīšanās)- 2. sakropļojums, bojājums organismā. (Svešvārdu vārdnīca, 1999) Personības profesionālā deformācija- profesionālās darbības un individuālo īpašību ietekmē notiekošas profesionāli svarīgu personības kvalitāšu (īpašību; rādītāju) izpausmes līmeņa izmaiņas. Personības profesionālā deformācija negatīvi ietekmē darbības kvalitāti.

  11. Personības profesionālās destrukcijas veidi • Personības profesionālā deformācija • Profesionālā nekompetence • Apgūtā bezpalīdzība • Profesionālā atsvešinātība • Stagnācija • Personības (rakstura) akcentuācijas profesijas ietekmē • ...

  12. Profesionālā deformācija • Somatiskās deformācijas • Psihiskās deformācijas profesijās cilvēks-cilvēks • vispārprofesionālās visā cilvēks-cilvēks jomā, piem., vadītāja visatļautība; • speciālās- saistītas ar profesionālo specializāciju, piem., pedagoga viedokļa pareizība; • profesionāli tipoloģiskās- galvenokārt saistītas ar personības īpašībām (temperamentu, raksturu u.c.), mazāk ar profesiju, piem., skeptiska attieksme pret jauniem speciālistiem, inovācijām; • individualizētās, ilggadīga darba rezultātā, piem., superatbildība; profesionālais kretīnisms.

  13. Profesionālās deformācijas līmeni ietekmējošie faktori • Darba stāžs • Dzimums • Profesionālās darbības saturs • Individuālās psiholoģiskās īpašības • ...

  14. Pedagogu profesionālās deformācijas • Autoritārums • Demonstratīvums • Pedagoģiskais dogmatisms • Dominēšana • Indiferentums, emocionālā noguruma sekas- nav individuāla pieeja, ir slaisti, huligāni, aktīvisti, teicamnieki... • Konservatīvisms • Agresija • Lomas ekspansija- totāli iegrimst profesijā • Uzvedības pārnese (transfērs)- audzēkņiem raksturīga uzvedība • Didaktiskums

  15. Darba aizsardzības speciālistu profesionālā deformācija?

  16. Profesionālā nekompetence • Pītera princips- profesionālajā karjerā katrs indivīds tiecas sasniegt savu nekompetences līmeni. • Profesionālā stagnācija (skolotājiem pēc 10...15 gadiem; vadītājiem- 5...7 gadiem). • Pseidokompetence- kompetences imitācija (spēj pāriet kompetencē!). • Profesionālās kompetences novecošanās. Sekas: • psihisks un somatisks diskomforts, • zaudējumi ekonomikā, izglītībā u.c.

  17. Apgūtā bezpalīdzība Pieradums dzīvot nepretojoties, neuzņemoties atbildību Rodas ja starp darbību un tās rezultātiem bieži nav būtiskas sakarības; daudzreiz pārliecinoties par savas darbības neproduktivitāti un nevajadzīgumu. Bezpalīdzību veicina uz stāvokli, nevis procesu orientēta kontroles sistēma. Sekas: motivācijas, kognitīvais un emocionālais deficīts.

  18. Profesionālā atsvešinātība Personības profesionālo īpašību nošķirtība, nepiedalīšanās pozīcija un mentālā nepiederība pie sabiedriski pieņemamās profesionālās morāles (normām, parašām). Profesionālās Es-koncepcijas un identifikācijas izmaiņas. Ietekmē: • noslēgtība, kritikas nepieņemšana; • elitārums, kas izveidojies pagātnē; • domāšanas šaurība, alternatīvu trūkums; • pašapmāns, emocionāli patīkami maldi; • pašiedvesma, kas izkropļo īstenību...

  19. Rakstura akcentuācija • RAKSTURA TIPUS, KUROS DOMINĒ KĀDA ĀRKĀRTĪGI SPILGTI IZTEIKTA IEZĪME, DĒVĒ PAR RAKSTURA AKCENTUĀCIJU. • AKCENTS TIEK LIKTS UZ KĀDU NOTEIKTU IEZĪMI VAI TO GRUPU. • AKCENTUĀCIJAS GADĪJUMĀ KĀDA NO RAKSTURA IEZĪMĒM IR IZVIRZĪJUSIES PRIEKŠPLĀNĀ. • GALVENOKĀRT TIEŠI ŠĪ IEZĪME NOSAKA CILVĒKA IZTURĒŠANOS. • PĒTĪJUMI RĀDA, KA VAIRĀK NEKĀPUSEI CILVĒKU IR TĀ VAI CITA RAKSTURA IEZĪMJU AKCENTUĀCIJA

  20. JĒDZIENU “RAKSTURA IEZĪMJU AKCENTUĀCIJA”IR IEVIESIS VĀCU PSIHOLOGS UN PSIHIATRS KARLS LEONHARDS60.GADOS. KRIEVIJĀ LEONHARDA IDEJAS PĀRŅĒMA KRIEVU PSIHIATRS UN PSIHOTERAPEITS ALEKSEJS ĻIČKO. ĻIČKO, A. PSIHOPĀTIJA UN RAKSTURA AKCENTUĀCIJA PUSAUDŽIEM, 1983.

  21. KAS IR PSIHOPĀTIJA? TĀ IR RAKSTURA DEFORMĀCIJA. AR KO PSIHOPĀTIJAATŠĶIRAS NO RAKSTURA AKCENTUĀCIJAS? RAKSTURA AKCENTUĀCIJA ARĪ IR ZINĀMA RAKSTURA DEFORMĀCIJA. ! PSIHOPĀTIJA - TĀ IR PATOLOĢIJA. ! RAKSTURA AKCENTUĀCIJA - IR NORMA.

  22. KUR IR ROBEŽA STARP PATOLOĢIJU UN NORMU? ROBEŽU IR GRŪTI NOVILKT, TO IESPĒJAMS IZDARĪT TIKAI SMAGAS PATOLOĢIJAS GADĪJUMĀ. ! KRITĒRIJS IRSOCIĀLĀ ADAPTĀCIJA, t.i., VAI CILVĒKS SPĒJ PIELĀGOTIES DZĪVEI SABIEDRĪBĀ PATS SAVIEM SPĒKIEM.

  23. ? KĀDAS IR ATŠĶIRĪBAS? ! CILVĒKI AR RAKSTURA AKCENTUĀCIJU SPĒJ TIKT GALĀ PAŠI AR SAVĀM PROBLĒMĀM, VIŅI TĀS ATRISINA PATSTĀVĪGI. !PSIHOPĀTIJAS GADĪJUMĀ CILVĒKS PATSTĀVĪGINEVAR ATRISINĀT SAVAS PROBLĒMAS…

  24. Rakstura akcentuācijas tipi • Hipertīmais • Distīmais • Ciklotīmais • Demonstratīvais • Rigīdais • Pedantiskais • Uzbudināmais • Trauksmainais • Eksaltētais • Sensitīvais (emotīvais)

  25. Profesionālās destrukcijas profilakse • Sociāli psiholoģiskās kompetences paaugstināšana • Darbības pilnveide, inovācijas • Individuāla destrukcijas diagnostika • Organizācijas psiholoģiskā klimata uzlabošana; ikgadēji atvaļinājumi; emocionālā pašregulācija • Profesionālā izaugsme; karjera • Starppersonālo attiecību kultūra organizācijā

  26. Diskriminācija darbavietā Diskriminācija (no lat. discriminatio- atšķiršana, sadalīšana) ir mākslīgu atšķirību radīšana starp cilvēkiem viņu tiesībās. • Vēl pirms dažiem gadu desmitiem īpašu uzmanību pievērsa rasu diskriminācijai. • Tagad priekšplānā izvirzās jautājumi, kas saistās ar diskrimināciju pēc: • dzimuma, • vecuma, • piederības kādai reliģiskai grupai, • piederības kādai politiskai partijai, • seksuālās orientācijas, • ārējām fiziskām pazīmēm.

  27. Cilvēki atšķiras pēc: • vecuma, • dzimuma, • veselības stāvokļa, • spējām, • izglītības līmeņa, • pieredzes, • rakstura un temperamenta, • komunikabilitātes, • ...

  28. Darba tirgū cilvēku atšķirības iedala: • būtiskajās un • nebūtiskajās. • Būtiskās atšķirības ir tādas, kas: • ietekmē efektīvu darba pienākumu veikšanu, • nosaka spēju vai nespēju darba pienākumus veikt kvalitatīvi. Diskriminācija darbā ir tikai tad, ja ierobežo cilvēku tiesības uz nebūtisko atšķirību pamata. Diskriminācija ir uzbrukums cilvēka tiesībām.

  29. Dzīvē rodas sarežģījumi, jo arī darba devējam ir tiesības brīvi izvēlēties, ar ko slēgt darba līgumu. Rodas tiesību konflikts. • Konflikta situācijā pareizā lēmuma, kritērijs ir tiesību ir svarīgums: • primārās ir cilvēktiesības, • darba devēja tiesības brīvi izvēlēties strādājošos ir tikai viņa lomas tiesības... • Mūsu valstī darbavietās visizplatītākā ir diskriminācija: • pēc dzimuma, • pēc vecuma.

  30. Diskriminācija darbavietā pēc dzimuma Pret sievietēm darba devēji izvirza šādus argumentus: • zemākas intelektuālās spējas nekā vīriešiem, • antimatemātiskums, • lielāka emocionalitāte, • nespēja ātri reaģēt uz izmaiņām situācijā, • bailes riskēt, • domāšana par ģimenes rūpēm darbā... Tajā pašā laikā neakcentē sieviešu pozitīvās īpašības.

  31. Sievietes atšķiras no vīriešiem, un vīrieši atšķiras no sievietēm. • No ģenētiskā viedokļa sievietēm un vīriešiem ir atšķirīgs viens hromosomu pāris: • sievietēm tajā ir viena y un viena x hromosoma, • vīriešiem- divas x hromosomas. • Ar šo atšķirību izskaidro sievietēm tipisko uzvedību. • Izšķirīgu pētījumu vēl šajā jomā nav, bet sasniegtie rezultāti apstiprina tradicionālo uzskatu: • vīrieša prāts ir enerģiskāks un aktīvāks, • sievietes prāts ir atsaucīgāks un intensīvāks, • abiem dzimumiem ir atšķirīgas intereses.

  32. Konvencija par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu ir viens no starptautiskajiem pamatdokumentiem, kas pieņemts Apvienoto Nāciju Organizācijā 1979. gada 18. decembrī. Latvijas Republika Konvencijai pievienojās 1990. gada 4. maijā.

  33. Sabiedrībā daudz diskutē par dažāda vecuma cilvēku nevienlīdzību (diskrimināciju) darba tirgū. Tos, kuriem vairāk par 40 gadiem, retāk izvirza vadošos amatos... • Nenoliedzami, ka gados vecākie cilvēki ir citādi nekā jaunie: • viņi vairs nav tik pievilcīgi, • varbūt viņiem ir izveidojušies kādi ne visai patīkami paradumi, • ... Minētie jautājumi nav būtiski, pildot profesionālos pienākumus.

  34. Šos trūkumus kompensē daudzi ieguvumi: • darba pieredze, • praksē pārbaudītās teorētiskās zināšanas. Gados vecāku cilvēku diskriminācija darbavietā rada divkāršu morālu kaitējumu: • gados vecāka cilvēka tiesības strādāt ierobežo ne jau tāpēc, ka viņš nespēj izpildīt pienākumus, bet gan tāpēc, ka viņš ir sasniedzis noteiktu gadu skaitu un kādam liekas, ka viņš vairs nespēj radoši strādāt... • šāda attieksme atstāj ietekmi arī uz jaunajiem, kuri velk paralēles ar savu nākotnes perspektīvu. Tiek deformēta paaudžu pēctecība, kas sacementē sabiedrību.

  35. Visefektīvāk attīstās uzņēmumi, kur kopā strādā : • jaunie- ar savu enerģiju, • ar fantastiskajām idejām, ar pārmaiņu alkām, • gados vecāki cilvēki: • ar savu nosvērtību, • ar realitātes izjūtu, • ar bagāto dzīves pieredzi. Visās jomās ir cilvēki, kas produktīvi strādā arī pēc 65 gadu vecuma. Vecumā turpina augt zināšanu apjoms un izpratne par likumsakarībām pasaulē.

  36. Vecāki cilvēki lēnākā tempa dēļ spēj objektīvāk novērtēt dažus faktus, izdarīt secinājumus, viņiem piemīt sintēzes spējas, kuru dažkārt trūkst jaunajiem. • Pēc zinātnieku domām, ja cilvēks strādā sociāli aktīvu, pieņemamu darbu ar profesionāliem panākumiem, tad viņa novecošanās tiek aizkavēta (Psiholoģija Mums, 2005.,O.Strazds, 22.lpp.)

  37. Pagaidām maz ir sieviešu politikā. • 2005. gadā sievietes Eiropas Savienības valstu parlamentos: • veco dalībvalstu vidēji 25 %, • astoņās jaunajās ES valstīs - tikai 17 %. • 1990. gadā sieviešu pārstāvniecība politikā • vecajās ES dalībvalstīs 17 % • Centrālās un Austrumeiropas valstīs- 9 % Pagaidām sieviešu politiskajā pārstāvniecībā jaunās valstis nepanāk vecās.

  38. Problēmas vecajās un jaunajās ES dalībvalstīs ir līdzīgas: • kad sieviete pretendē uz vēlētu amatu, partijas piešķir viņām zemākas starta pozīcijas kandidātu sarakstos. • sievietēm tiek piedāvāts mazāk iespēju attīstīt kontaktus un zināšanas, kas palīdzētu viņām politiskajā karjerā. • Sievietes, kas izvirzījušās politikā, neatbalsta viena otru- viņas viena otru redz kā konkurentes. Līdz ar to sieviešu politiskajai diskriminācijai ir tendence uzkrāties.

  39. Esmu bijusi vēlētā amatā 50 gadus un varu apgalvot, ka politiskā kultūra ir mačo kultūra- vardarbīga un agresīva. Tā ir pretrunā ar sievietes būtību, saka kāda bijusī Eiroparlamenta deputāte.

  40. Lai paātrinātu dzimumu līdztiesības ieviešanu arī politikā, pētnieki ierosina noteikt nosacījumus sieviešu un vīriešu vienādai pārstāvniecībai deputātu kandidātu sarakstos Eiroparlamenta vēlēšanām. • Ir vajadzīga kvotu sistēma. Lai to risinātu, Eiropas Savienībai būtu jāizdara spiediens uz dalībvalstu valdībām. • Vācijas Sociālistu partijā kvotu sistēma tika ieviesta jau 80- gados-partijas kandidātu sarakstos vajadzēja būt vismaz 40 procentiem sieviešu. (Ilze Arkliņa, Diena, 2006.g.,14.marts.)

  41. Mobings psiholoģiskais terors darba vietā. • Par mobingu jeb psiholoģisko teroru darba vietā var uzskatīt situāciju, • kad kāda persona vismaz reizi nedēļā pusgada garumā (un ilgāk) cieš no kādas citas vai vairāku (sliktākajos gadījumos- no virknes) personu rīcības vai uzvedības, • kas atstāj negatīvas sekas uz cietušā psihi un veselību. • Zinātnieki mobingu skaidro kā negatīvo darbību kopumu, kas tiek vērsts pret noteiktu personu.

  42. Speciālisti mobinga procesu iedala četrās fāzēs: 1.fāze. Atsevišķas nekaunības vai nelietības. 2.fāze. Sistemātisks psiholoģisks terors ar tādiem simptomiem kā: • nemitīga kritika darbā vai privātajā dzīvē, • izvairīšanās no kontaktiem un sarunām, • runātāja pārtraukšana vai nelaišana vispār pie vārda, • pārcelšana citā telpā prom no kolēģiem, • baumu izplatīšana par noteiktu personu, • padarīšana par apsmieklu, • ņirgāšanās par kādu rakstura īpašību, sakropļojumu vai nacionalitāti, • seksuāla tuvošanās vai mutiski seksuāli piedāvājumi, • fiziska nežēlība.

  43. 3.fāze Tiesību pārkāpumi, kurus sankcionē vadītājs vai personāldaļa, uzdodot veikt bezjēdzīgus, katru reizi citus uzdevumus. 4.fāzeUpura nobīdīšana pie malas, kas var izpausties dažādi, piemēram, izolēšana no darba vides, ātrāka aiziešana pensijā, palīdzības meklēšana pie psihoterapeita vai pat ārstēšanās nervu klīnikā.

  44. Mobings sastopams gandrīz ikvienā uzņēmumā- kā lielā, tā mazā, bankās un apdrošināšanas uzņēmumos, advokātu un pakalpojumu birojos. • Mobingam tiek pakļautas gan atsevišķas personas, gan personu grupas neatkarīgi no nodarbošanās veida. Tas skar gan skolniekus, gan studentus, gan vadošo un zemāko personālu uzņēmumos. • Mobings nesaudzē nevienu, jo komunikācija vienmēr ir bijusi un būs sarežģīta māksla.

  45. Mūsdienās tiek šķirta katra otrā laulība. Kā gan lai darba vietā viss ritētu kā pa diedziņu? • Darba vietā mēs pavadām trīs ceturtdaļas no savas dzīves. Vai tad šajā laikā nevajadzētu būt priecīgam un apmierinātam? • Kas notiek, ja cilvēks pastāvīgi jūtas slikti, dzīvo bailēs izdarīt kaut ko nepareizi, tiek pazemots, ja viņu nenovērtē? Krasi pasliktinās cilvēka veselības stāvoklis. Sabrūk arī attiecības ar citiem cilvēkiem, piemēram, ar dzīvesbiedru vai partneri, ar radiem, draugiem un pat ar vecākiem.

  46. Nekavējoties ir kaut kas jādara! • Vispirms pajautā sev, vai esi apmierināts ar pašreizējo situāciju darbā. • Neaizmirsti arī pārējās savas dzīves jomas- privāto, finansiālo, sociālo. • Padomā arī par savu mīlestību. Vai viss ir labi, vai Tu esi laimīgs? • Padomā, kas notiek darbavietā, kad parādās jauns kolēģis, kurš vēlāk var izrādīties sāncensis- īpaši tad, ja viņam ir labāka izglītība vai lielāka darba pieredze?

  47. Mobinga galvenais cēlonis visbiežāk ir- bailes pazaudēt savu darba vietu, kuras vienmēr saasinās krīzes situācijās. • Vadītājiem jārūpējas par labu mikroklimatu kolektīvā, jāatceras vienmēr, ka no klientiem neko nevar noslēpt. • Intriganti ir jāatmasko un jāatlaiž no darba. • Vadītājiem jāiegaumē, ka, ja cilvēkus komandē, uz ilgstošiem panākumiem nav ko cerēt. Ar cilvēkiem ir jāprot runāt.

  48. Vīzija Es-EGO Es-EKO Demokrātija Nookrātija

  49. Es + Tu + Emocionāli līdzsvarota personība Citi + Vērtības +

  50. Aksioloģija Vērtību teorija; filosofiska mācība par vispārnozīmīgiem principiem, kas nosaka cilvēka rīcību un viņa rīcības motivāciju. Pamatkategorijas: vērtība, vērtīborientācija, nozīme, jēga u.c. Ievirzes • Naturālistiskais psiholoģisms, Dž.Djūijs- biopsiholoģiskās prasības, vērtības var standartizēt pēc noderīguma. • Transcendentālisms, H.Rikerts, V.Vindelbants- vērtībām ir ideāls raksturs, neatkarīgs no cilvēka vēlmēm, vajadzībām. • Kultūrvēsturiskais relatīvisms, V.Diltejs- aksioloģiskais plurālisms, līdzvērtīgu vērtību sistēmu pastāvēšana. • Socioloģisms, M.Vēbers- vērtības traktē kā normas. Vilks A. 2000. Vārdnīca filozofijā vidusskolām. R.: RaKa, 9. un 10. lpp.

More Related