Koncepcija par veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeli

1. Koncepcija par veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeli

2. Veselības aprūpes finansēšanas veidi Veselības aprūpē visā pasaulē izšķir divus pamatveidus naudas resursu savākšanai: • veselības apdrošināšana – darbojas uz apdrošināšanas principa un balstās uz veselības apdrošināšanas obligātajām iemaksām, ko veic darba ņēmēji, pašnodarbinātie, uzņēmēji un valsts • no valsts budžeta finansēta veselības aprūpe – veselības aprūpes finansējuma galvenais avots ir dotācija no pamatbudžeta vispārējiem ieņēmumiem

3. Veselības aprūpes finansējuma struktūra Latvijā • Valstsbudžetāiekasētienodokļi, nodevas • Pacientutiešie maksājumi: • pacientu līdzmaksājumi un pacientu iemaksas; • pacientu maksājumi par pakalpojumiem, kurus nefinansē no valsts budžeta līdzekļiem. 3. Privātājebbrīvprātīgāapdrošināšana

4. Galvenās pastāvošās problēmas veselības aprūpes sistēmā • Veselības aprūpes budžets nav sasaistīts ar nodokļu ieņēmumiem un ieņēmumi nav personificēti. Līdz ar to pastāv situācija, ka Latvijas iedzīvotāji saņem veselības aprūpes pakalpojumus beztiešu, uzveselībasaprūpivērstu nodokļu maksāšanas Latvijā. • Finansējums, līdz ar krīzes gados veikto samazinājumu, ir nepietiekams esošā veselības aprūpes pakalpojumu apjoma nodrošināšanai, finansējums tiek piešķirts, nesasaistot to ar faktiski nepieciešamo pakalpojumu apjomu. • Samazinātā finansējuma apstākļos nav iespējams nodrošināt sniegto veselības aprūpes pakalpojumu ilgtspējību un stabilitāti.

5. Veselības aprūpes izdevumi Latvijā un citās ES valstīs 2010.gadā

6. Ierobežojumi veselības aprūpes pieejamībai

7. Valdības izdevumi veselības aprūpei uz 1 iedzīvotāju un jaundzimušo paredzamais mūža ilgums Latvijā un citās ES valstīs 2010.gadā

8. Viedoklis par veselības aprūpes sasaisti ar nodokli

9. Veselības aprūpes finansēšanas modeļa maiņas mērķi • Finanšu līdzekļu un pakalpojumu apjoma palielināšana un pieejamības uzlabošana, pakāpeniski sasniedzot veselības aprūpes valsts budžetu 4,5% apmērā no IKP (pēc VRP 2014.gadā) vēlākais līdz 2020.gadam. • Ilgtspējīgas veselības aprūpes finanšu sistēmas izveide, tās paredzamība un stabilitāte. • Tiesību saņemt veselības aprūpes pakalpojumus sasaistīšana ar atsevišķa veselības nodokļa nomaksas vai paziņošanas par nodokļu aprēķināšanu faktu.

10. Iespējamais risinājums Latvijā (I) Valsts veselības apdrošināšanas obligātās iemaksas 3.65 procentpunktu apmērā ieviešana, nodalot to 4 procentpunktu apmērā no spēkā esošās IIN likmes Valsts veselības apdrošināšanas obligāto iemaksu maksā darbinieks un darba devējs Persona veic iemaksas pati (240 latu gadā)

11. Apdrošināšanas budžeta ieņēmumi sastāv no: • Veiktajām valsts veselības apdrošināšanas iemaksām • Valsts budžeta dotācijas par tā iedzīvotāju grupām, kuras ir apdrošinātas no valsts • Brīvprātīgi veiktajām fizisko personu iemaksām • NVD pieprasījumi ārstniecības iestādēm un aptiekām par nepamatoti veiktajām kompensācijām • NVD pieprasījumi no juridiskajām un fiziskajām personām par apdrošinātajam nodarīto kaitējumu veselībai

12. Valsts apdrošinātās iedzīvotāju grupas • bērni vecumā līdz 18 gadiem • pensionāri • viens no vecākiem, kurš audzina bērnu līdz 3 gadu vecumam, kā arī vienam no vecākiem, kurš audzina trīs vai vairākus bērnus un vismaz viens no bērniem ir pirmsskolas vecumā • personas, kuras kopj bērnu invalīdu un saņem bērna invalīda kopšanas pabalstu vai kopj pieaugušu I grupas invalīdu • I un II un III grupas invalīdi līdz 9 mēnešiem pēc statusa zaudēšanas

13. Valsts apdrošinātās iedzīvotāju grupas (II) • bezdarbnieki, kuri ir reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā • personas, kas ir vecumā no 18 līdz 25 gadiem un iegūst vispārējo vai profesionālo izglītību • personas, kuras ir vecumā no 18 līdz 30 gadiem un ir pilna laika students • personas, kuras atrodas ieslodzījuma vietās, līdz 9 mēnešiem pēc statusa zaudēšanas • politiski represētās personas, u.c.

14. Veselības aprūpes pamatpakalpojumu nodrošinājums Visiem iedzīvotājiem, neatkarīgi no nodokļa maksāšanas (nemaksāšanas) fakta tiek nodrošināta: • neatliekamā medicīniskā palīdzība • veselības aprūpe konkrētas diagnozes vai veselības stāvokļa noteikšanai un ārstēšanai • kompensējamo medikamentu kompensācija tām diagnozēm, kurām noteikta kompensācija 100% apmērā

15. “Pilnais veselības aprūpes grozs” Plānveida valsts apmaksātā veselības aprūpe, papildus veselības aprūpes minimumam tiks nodrošināta: • nodokļa maksātājiem • valsts apdrošinātām personām Veselības nodokļa iezīmēšanai un iezīmēto ieņēmumu novirzīšanai veselības aprūpei nepieciešams veidot speciālo veselības aprūpes budžetu

16. Veselības nodokļa ieviešanas priekšrocības un trūkumi

17. Iespējamais risinājums Latvijā (II) No vispārējiem ieņēmumiem finansētā veselības aprūpes sistēmā tiesību uz veselības aprūpi sasaistīšana ar IIN aprēķināšanas faktu IIN turpina maksāt kā līdz šim Persona veic iemaksas pati (240 latu gadā) Valsts nodrošinātās iedzīvotāju kategorijas un pamatpakalpojuma apjoms tāds pats kā pie valsts veselības apdrošināšanas obligātās iemaksas

18. Ar IIN aprēķināšanas faktu saistītā risinājuma priekšrocības un trūkumi

19. Iespējamais risinājums Latvijā (III) No vispārējiem ieņēmumiem finansētā veselības aprūpes sistēmā tiesību uz veselības aprūpi sasaistīšana ar VSAOI aprēķināšanas faktu VSAOI turpina maksāt kā līdz šim Persona veic iemaksas pati (240 latu gadā) Valsts nodrošinātās iedzīvotāju kategorijas un pamatpakalpojuma apjoms tāds pats kā pie valsts veselības apdrošināšanas obligātās iemaksas

20. Ar VSAOI aprēķināšanas faktu saistītā risinājuma priekšrocības un trūkumi

21. Atsevišķi plānotie sasniedzamie rezultatīvie rādītāji

22. Atsevišķi plānotie sasniedzamie rezultatīvie rādītāji * A - ārsti un funkcionālie speciālisti; B - ārstniecības un pacientu aprūpes personas un funkcionālo speciālistu asistenti; C - ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personas

23. Atsevišķi plānotie sasniedzamie rezultatīvie rādītāji (II)

24. Veselības aprūpei novirzāmie līdzekļi

25. Koncepcijas projekta virzība • Koncepcijas projekts izskatīts Ministru kabineta komitejas 2013.gada 21.janvāra sēdē un ir atbalstīts. • Koncepcijas projekts papildināts: • ņemot vērā Lietuvas un Igaunijas obligātās veselības apdrošināšanas modeli, ar informāciju par koncepcijas projektā piedāvātā risinājuma atbilstību valsts pamatlikumam • ar Lietuvas un Igaunijas praksi par nodokļu objektu, no kura tiek veiktas valsts veselības apdrošināšanas obligātās iemaksas.

26. Koncepcijas projekta virzība • Tiks organizēta veselības ministres un finanšu ministra tikšanās pirms koncepcijas projekta izskatīšanas MK sēdē • Koncepcijas projekts iekļauts 19.03.2012 MK sēdes darba kārtībā

27. Ieguldījums veselības aprūpē ir ieguldījums ekonomikas izaugsmē! Paldies!