90 likes | 318 Views
Skolēnu motivēšana – teorija un realitāte. Kuldīgas Centra vsk m atemātika skolotāja Santa Lapiņa. Motivācija – cilvēku iekšējās pasaules īpatnības, intereses, dziņas, vēlmes, nostājas, kas izraisa viņu aktivitāti un virza viņu rīcību.
E N D
Skolēnu motivēšana – teorija un realitāte. Kuldīgas Centra vsk matemātika skolotāja Santa Lapiņa
Motivācija – cilvēku iekšējās pasaules īpatnības, intereses, dziņas, vēlmes, nostājas, kas izraisa viņu aktivitāti un virza viņu rīcību. Motivācija – iekšēju, rosinošu faktoru kopums, kas rosina un pamato skolēnu darbību, rīcību, uzvedību, attieksmes, vajadzības un intereses.
Zemapziņa ir vienīgais radošais spēks. Visu, kas notiek cilvēku pasaulē – apzināti vai neapzināti – ir radījis viņa zemapziņas spēks.
Motivēšana – dinamisks process, kurš, lietojot psiholoģiskās, sociālas, ekonomiskās un tiesiskās metodes un līdzekļus, sekmē cilvēki mērķa sasniegšanai.
Motivāciju veidi Ārējā Balstās uz ārējiem pamudinošiem apstākļiem: • Citu cilvēku uzvedība, • Apbalvojumi un sodi, • Apkārtējo cilvēku vērtējums. Iekšējā Uzvedību nosaka personības ieinteresētība paša darbībā. Cilvēks veic darbību paša vajadzību, pašas darbības dēļ, nevis lai sasniegtu kādus ārējus apbalvojmus.
Kā pamatfaktors, kas motivē mācīties, ir jēgas izpratne – kāpēc es to daru. • Ja jaunietis nebūs pats sevī atradis mācīšanās jēgu, tad citi motivējošie faktori darbosies vāji. • Ārēji motivēta uzvedība izzūd, ja izzūd ārējais pastiprinājums • Iekšēji motivēta uzvedība turpinās bez apbalvojuma
Cilvēkus attiecīgi var iedalīt tajos, kam svarīga manta, tajos, kam svarīgs gods, un tajos, kam svarīga gudrība. Pitagors (filozofs, matemātiķis)