Ziņojums par strukturālajām reformām izglītīb ā un zinātn ē Tatjana Koķe,

1. Ziņojums par strukturālajām reformām izglītībā un zinātnē Tatjana Koķe, izglītības un zinātnes ministre Nacionālās attīstības padome, 25.05.2009.

2. Dzimušo skaits

3. Izglītojamo skaita dinamika

4. Izglītības līmenis un iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte

5. Situācijas raksturojums – galvenās tendences • skolēnu skaits sākumskolās sāk nedaudz pieaugt un pamatizglītības pakāpē skolēnu skaits nākamos 5 gadus kopumā būs stabils - aptuveni 180'000 • skolēnu skaits vidusskolās un profesionālās izglītības iestādēs turpinās samazināties un pēc 5 gadiem būs par 35'000 mazāks nekā šobrīd • kopumā skolēnu skaits vidējā pakāpē samazināsies gandrīz 2x, salīdzinot ar situāciju pirms 5 gadiem. Tas nozīmē, ka arī telpu piepildījums būs 2x mazāks, bet izmaksas uz vienu skolēnu 2x lielākas • reģionos netālu viena no otras bieži atrodas pustukšas vispārējās un profesionālās izglītības iestādes • Lielam skaitam bezdarbnieku vecumā no 20 – 24 gadiem ir tikai vispārējā vidējā izglītība

6. Galvenie tālākās rīcības virzieni Mērķis - uzlabot izglītības kvalitāti, efektīvāk izmantojot finanšu līdzekļus Uzdevumi: pāreja uz finansēšanas principu “nauda seko skolēnam” vienota skolu tīkla plānošana un pārvaldība izglītības iestāžu konsolidācija pašvaldībās profesionālās izglītības satura reforma novērst programmu dublēšanos augstākajā izglītībā un samazināt valsts budžeta finansētās studiju vietas izmaksas IZM un tās padotības iestāžu optimizācija

7. “nauda seko skolēnam” Ir veikta virtuālā modelēšana, pielietojot koeficientu sistēmu viena skolēna izmaksām attiecīgajā programmā un atkarībā no skolēnu skaita indeksa, kā arī atkarībā no skolu atrašanās vietas reģionos vai pilsētās. Tā rezultātā ir paredzēts: pāriet no skolu (skolotāju) finansēšanas principa uz skolēnu finansēšanas modeli, optimizēt pedagoģisko likmju skaitu, nodrošināt no darba atbrīvoto pedagogu pārkvalifikāciju un atpakaļ iekļaušanos darba tirgū, piesaistot Eiropas Savienības finansējumu

8. Izglītības iestāžu konsolidācija (I) Principi: sākumskolas un pamatskolas saglabāt iespējami tuvu bērnu dzīvesvietai izglītību vidējā pakāpē koncentrēt, nodrošinot internātu un dienesta viesnīcu pieejamību konsolidēt visa veida izglītības iestādes pašvaldību līmenī. Izvietot „zem viena jumta” dažādas izglītības iestādes, kas nodrošinās variatīvu programmu piedāvājumu un racionālu skolu uzturēšanas līdzekļu izmantošanu

9. Izglītības iestāžu konsolidācija (II) Pēc pašvaldību iniciatīvas nodot tām profesionālās u.c. izglītības iestādes. Paredzēt gan mērķdotāciju skolotāju algām, gan mērķdotāciju skolu uzturēšanai esošā budžeta ietvaros, kā arī nodrošināt ERAF līdzekļus skolas infrastruktūras modernizēšanai funkcijas, kas attiecas uz skolu tīkla reģionālo plānošanu nodot 2.līmeņa pašvaldībām (izglītības pārvaldēm). Līdz 2.līmeņa pašvaldību izveidei šīs funkcijas nodot plānošanas reģioniem (apriņķiem)

10. Izglītības iestāžu konsolidācijas gaita (I) – vispārējā izglītība IZM saskaņojusi 5 pamatskolu likvidāciju 15 sākumskolu, pamatskolu, vidusskolu reorganizāciju

11. Izglītības iestāžu konsolidācijas gaita (II) – profesionālā izglītība • Slēgta Rīgas 10.arodskola • Tiks reorganizētas apvienojot: • Apes arodvidusskola un Alsviķu profesionālā skola • Kazdangas profesionālā vidusskola un Cīravas arodvidusskola • Daugavpils Mežciema arodskola un Daugavpils 1.arodvidusskola • Rīgas Jūras transporta profesionālā vidusskola, Rīgas 13. arodvidusskola un Rīgas Būvamatniecības vidusskola • Vangažu arodskola, Rīgas Dzelzceļnieku skola un Rīgas 3.arodskola • Rīgas Vieglās rūpniecības tehnikums un Rīgas Purvciema Amatu skola • Preiļu arodvidusskola, Višķu profesionālā vidusskola un Jaunaglonas arodvidusskola

12. Izglītības procesa plānošana

13. Darbaspēka pieprasījuma ilgtermiņa prognoze

14. Profesionālā izglītība skaitļos

15. Finansējuma samazinājums profesionālajā izglītībā nozīmē: piespiedu ierobežojumus skolu iespējām uzņemt audzēkņus, kā rezultātā audzēkņu skaits samazināsies, izmaksas paaugstināsies un skolas būs jāslēdz; vidējā profesionālās kvalifikācijas darbaspēka deficītu pēckrīzes periodā; bezdarba risku jauniešiem, kuriem nebūs bijusi iespēja iegūt profesionālo izglītību vai augstāko izglītību; sarežģījumi iekļauties darba tirgū Latvijā spiedīs jauniešus ar neatbilstošu izglītību meklēt darba vai izglītības iespējas ārzemēs (veicinās emigrāciju).

16. Profesionālās izglītības saturs nodrošināt profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām, izglītības attīstības jautājumus, satura, kvalitātes pārbaudes un kvalifikācijas piešķiršanas jautājumus risināt ciešā sadarbībā ar nozaru pārstāvjiem izveidot (nozaru) kvalifikāciju struktūru atbilstoši kvalifikāciju struktūrai pārskatīt esošās programmas, būtiski samazināt bāzes programmu skaitu, iekļaujot bāzes programmās profesionālās specializācijas apmācību kursus (moduļus), kas veicinātu atbilstību darba tirgus prasībām, būtu izmantojami pieaugušo tālākizglītībai nodrošināt neformāli iegūto prasmju atzīšanu

17. Risinājumi vismaz par 20% padarīt resursefektīvāku profesionālo skolu darbību (apvienojot grupas, samazinot viena audzēkņa izmaksas u.tml.) un atbilstoši tam palielināt uzņemamo audzēkņu skaitu piedāvāt viengadīgas profesionālās izglītības programmas vidusskolu absolventiem, kuri nav iestājušies augstskolās, kā arī atgriezt skolās mācības pametušos audzēkņus, kuri ir aizgājuši strādāt, piem., celtniecībā, un izmantot šim mērķim ESF līdzekļus

18. Augstākā izglītībaaugstskolu skaits

19. Augstākā izglītībabudžeta un maksas vietu proporcija • Izglītība • Humanitārās zinātnes un māksla • Sociālās zinātnes, uzņēmējdarbībaun jurisprudence • Dabaszinātnes, matemātika un IT • Inženierija, ražošana un būvniecība • Lauksaimniecība • Veselības aizsardzība • Pakalpojumi

20. Augstākā izglītība Uzdevumi: novērst programmu dublēšanos, īpaši dažādu nozaru ministriju augstskolās samazināt valsts budžeta finansētās studiju vietas izmaksas optimizēt administratīvos izdevumus pilnveidot augstākās izglītības programmu licencēšanas un kvalitātes novērtēšanas sistēmu nošķirt augstākās izglītības un zinātnes stratēģiskās un administratīvās vadības funkciju īstenošanu

21. IZM darbības optimizācija • atteikties no IZM neraksturīgām funkcijām un atsevišķu uzdevumu mikromenedžmenta, koncentrējot darbību divos virzienos –izglītības saturs un izglītības kvalitātes novērtējums • samazināt IZM padotībā esošo iestāžu un aģentūru skaitu (no 29 uz 9), novēršot funkciju un uzdevumu dublēšanos, kā arī optimizēt un padarīt efektīvāku to darbību

22. Strukturālo pārmaiņu realizācija Strukturālas pārmaiņas izglītībā ir sagatavotas un IZM ir gatava tās veikt, taču ir nepieciešama kopīga vienošanās un cieša sadarbība ar citām ministrijām un visām pašvaldībām: jauno finansēšanas modeļu ieviešana (FM un pašvaldības) plānošanas reģionu iesaistīšana vienota skolu tīkla plānošanā un pārvaldībā (RAPLM un pašvaldības) pašvaldību savstarpējo norēķinu sistēmas pilnveide (RAPLM un pašvaldības) ceļu infrastruktūras sakārtošana (SM un pašvaldības) mūžizglītības aktivitāšu saturiskais piedāvājums un īstenošana (LM un pašvaldības)

23. Papildus akcenti

24. Zinātnes un tehnoloģiju attīstības politikas mērķis Veidot zinātni un tehnoloģijas kā pilsoniskās sabiedrības, ekonomikas un kultūras ilgtermiņa attīstības pamatu, nodrošinot zināšanu ekonomikas īstenošanu un ilgspējīgu tās izaugsmi.

25. Prioritārie uzdevumi • Sekmēt zinātniskās darbības intelektuālā potenciāla un infrastruktūras atjaunošanu un attīstību; • Nodrošināt valsts investīciju pieaugumu zinātnē un tehnoloģiju attīstībā, panākot to, lai finansējuma piešķiršanas mehānisms nodrošinātu privātā sektora investīciju pieaugošu piesaisti; • Veicināt zinātniskās darbības konkurētspēju starptautiskā līmenī, sekmējot starptautisko sadarbību zinātnes un tehnoloģiju attīstības jomā; • Sekmēt zināšanu un tehnoloģiju pārnesi, veidojot inovatīvai darbībai labvēlīgu institucionālo vidi un atbalsta pasākumus, veicināt publisko un privāto partnerību.

26. Zinātne un tehnoloģijas efektivitātes rādītāji • 2007.gadā Latvijā bija 3,8 zinātnieki uz 1 000 nodarbinātajiem, kad vidēji ES-25 šis rādītājs ir 5,4, Somijā šis rādītājs sasniedz – 16,2. • 2007./2008.akadēmiskajā gadā doktorantūras studentu kopējais skaits bija 1982 jeb 1,6% no kopējā studentu skaita. • Lietuvā un Igaunijā 2005.g. – 2,5% • Zviedrijā 2005.g. – 5,3%. • Privātā sektora investīcijas pētniecībā 2007.gadā bija tikai 0,23% no IKP. • Latvijā 2004.-2006. gadā vidēji tikai 16,2% no visiem komersantiem bija inovatīvi (ES vidēji ir 45%). • Apgrozījums inovācijas jomā aktīvajos komersantos 2006.gadā sastādīja 39,0% no kopējā komersantu apgrozījuma Latvijā. Vidējais efektivitātes līmenis atkarībā no Z&A finansējuma īpatsvara (%) no IKP

27. Problēmas Z&A ikgadējais vidējais pieaugums (%) 2000.-2007.g. • Investīciju nepietiekamība zinātnē un pētniecībā; • Mazattīstīta zinātnes un pētniecības infrastruktūra, nepietiekams moderni aprīkotu laboratoriju skaits tehnoloģiskas ievirzes projektu realizācijai, īpaši reģionālajās zinātniskajās institūcijās

28. Problēmas • Mazs nodarbināto skaits zinātnē un pētniecībā – zinātnieku skaita samazināšanās un novecošana; • Nepietiekams doktorantu skaits;

29. Problēmas ES dalībvalstu inovācijas indekss (2008 SII) • Neliels patentu skaits salīdzinoši ar ES vidējiem rādītājiem un patentu neesamība augsto tehnoloģiju nozarēs; • Ierobežotas zināšanu komercializācijas iespējas un prasmes.

30. Latvijas zinātnes un attīstības potenciāls • Organiskā ķīmijā • Medicīnas ķīmijā (147 patentu pieteikumi 2001.-2006.) un gēnu inženierijā • Fizikā • Materiālzinātnēs • Informācijas tehnoloģijās un • atsevišķās sociālo zinātņu nozarēs

31. Priekšlikumi prioritāro zinātnes virzienu noteikšanai • Ārstniecības, diagnostikas līdzekļi un metodes un biomedicīnas tehnoloģijas; • Nanostrukturētie, daudzfunkcionālie materiāli un nanotehnoloģijas; • Atjaunojamo bioloģisko un enerģijas resursu un zemes dzīļu apguvestehnoloģijas un produkti; • Informātika, informācijas un signālapstrādes tehnoloģijas; • Latvijas vēstures, kultūras, valodas un dabas ekobioloģiskie pētījumi; • Sabiedrības sociālās, tiesiskās un ekonomiskās attīstības procesu analīze.

32. Z&A finansējums Z&A finansējums (% IKP) Z&A finansējums (mln.Ls) *2007.g. vidējais Z&A finansējums % no IKP ES-27 bija 1,84%

33. Strukturālās reformas zinātnē • Atbalsts valsts nozīmes pētniecības centriem; • Nacionālās infrastruktūras ceļveža kartes izveide; • Zinātnisko darbinieku darba samaksas sistēmas pilnveide; • Prioritāro zinātnes virzienu noteikšana sadarbībā ar tautsaimniecības nozaru pārstāvjiem un attiecīgo nozaru ministriju pārstāvjiem.

34. Instrumenti

35. ESF atbalsta jomas izglītībai un zinātnei 2004-2006 (milj. LVL, kopējais finansējums)

36. ERAF atbalsta jomas izglītībai un zinātnei 2004-2006 (milj. LVL, kopējais finansējums)

37. ERAF rezultāti 2004-2006 Profesionālā izglītība • Modernizēta infrastruktūra un mācību aprīkojums 25 profesionālās izglītības iestādēs visā Latvijā. • To skaitā 12 iestādes ir renovētas un 2 iestādēs – nodrošināta piekļuve personām ar funkcionāliem traucējumiem. • Par 31% palielinājies apmācības programmu skaits modernizētajās profesionālās izglītības iestādēs. • Atjaunotas telpas vairāk kā 28 903 m2 platībā un iegādātas 4 996 iekārtas, aprīkojuma vienības, tehnoloģijas.

38. Struktūrfondi profesionālajai izglītībai2007-2013(kopējais finansējums 105,4 milj. LVL)

39. "Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai"

40. Sadarbības partneru uzdotie jautājumi

41. Jautājums: kāds ir IZM plāns, kā realizēt 20 miljonus no Eiropas fondiem, kuri paredzēti skolotāju apmācībai, pārkvalifikācijai? Kā tas tiks īstenots un cik ilgā periodā, kas to veiks? • MK lēmums par aktivitātes „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” izveidi un 20 miljons latu finansējumu – • pieņemts 2009.gada 21.aprīļa sēdē • Lai varētu uzsākt aktivitātes īstenošanu ir uzsākti visi nepieciešamie pasākumi (grozījumi ES fondu plānošanas dokumentos – jāpastiprina MK, vērtēšanas kritēriju izstrāde – jāapstiprina ES fondu uzraudzības komitejā; noteikumu izstrāde aktivitātes īstenošanai - jāpastiprina MK) • MK noteikumu apstiprināšana – optimistiskais scenārijs 2009.gada augusts, projekta īstenošanas uzsākšana - 2009.gada oktobris • (pastāv risks, ka valsts budžetā 2009.gada beigās nav līdzekļu projekta uzsākšanai) • Projekta mērķa grupa: • vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu pedagogi, kuri optimizācijas rezultātā paliek strādāt skolā un nonāk jaunos darba apstākļos (apvienotās klases, papildus citi mācību priekšmeti u.c.), t.sk., pastāv risks zaudēt darbu izglītības iestādē (samazinājusies pedagoga darba slodze, turpinās diskusijas par slieksni – piem., zem 21 kontaktstundas nedēļā)

42. IZM priekšlikumi aktivitātes „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” ieviešanai • Atbalsta veids: apmācības pedagogam + stipendija • Apmācības ar mērķi pārkvalifikācijai vai papildus kvalifikācijas ieguvei vai tālākizglītībai jaunu prasmju ieguvei (kvalifikācijas celšanai atbalsts citās IZM pārziņā esošās aktivitātēs) • Stipendija apmācībām 150 Ls mēnesī x 4 mēneši (neatkarīgi no apmācību ilguma un veida) • Projektu īsteno IZM sadarbībā ar novadu pašvaldībām • Aktivitātes finansējums tiek sadalīts teritoriālajā kvotā uz katru novadu atbilstoši MK noteikumos par aktivitātes īstenošanu noteiktajai formulai • Novadu pašvaldība tai noteiktās kvotas ietvaros piešķir pedagogam apmācību kuponu nepieciešamo kursu apmeklēšanai valsts akreditētā izglītības iestādē un stipendiju • Apmācību sniegšanā var iesaistīties gan valsts, gan pašvaldību, gan privātās akreditētās izglītības iestādes • Apmācību kupona summa tiks noteikta pēc vienota tarifa, izcenojumu nosakot jau MK noteikumu līmenī

43. Pedagogam pieejamais ES fondu atbalsts Pedagogi, kas izglītības sistēmas reformu rezultātā paliek strādāt skolā – IZM aktivitāšu mērķa grupa Pedagogi, kas zaudējuši darbu skolā un kļuvuši par bezdarbniekiem - LM aktivitāšu mērķa grupa 1. Pedagogi, kuri strādā skolā un māca mācību priekšmetus atbilstoši savai kvalifikācijai – atbalsts kvalifikācijas celšanai aktivitātē „Vispārējās izglītības pedagogu kompetences paaugstināšana un prasmju atjaunošana” (tikai tālākizglītība, nav stipendijas) 3. Pedagogi, kuriem pastāv risks zaudēt darbu izglītības iestādē (darba slodze zem 21 kontaktstundām nedēļā) – aktivitātē „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” saņem atbalstu papildus kvalifikācijas vai prasmju ieguvei (apmācības + stipendijas) NVA īstenoto apmācību ietvaros var apgūt prasmes un kvalifikāciju citās profesijās, tai skaitā, sociālais darbinieks, uzņēmējdarbības uzsākšanai u.c. 4. Pedagogi ar darba slodzi 21 un vairāk kontaktstundas nedēļā, bet nonākuši jaunos darba apstākļos, kam trūkst attiecīgas kvalifikācijas vai prasmes – aktivitātē „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” saņem atbalstu tālākizglītībai, papildus kvalifikācijas vai prasmju ieguvei atbilstoši vajadzībām (apmācības + stipendijas) 2. Pedagogi, kuri māca atbilstoši savai kvalifikācijai prioritāros mācību priekšmetus (dabas-zinātne, matemātika, informātika, svešvalodas) – saņem mērķstipendijas aktivitātē „Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos” (tikai stipendijas, nav apmācību)

44. Jautājums: Profesionālās izglītības satura modernizācijas iespējas sadarbībā ar darba devējiem – nozaru ekspertu padomju darbības uzsākšana ar ESF finansējuma atbalstu • Saskaņā ar MK 2009.gada 21.aprīļa sēdes protokollēmumu aktivitātei „Nacionālās kvalifikāciju sistēmas pilnveide, profesionālās izglītības satura un profesionālajā izglītībā iesaistīto pušu sadarbības uzlabošana”: • samazināts finansējuma apjoms uz 3 miljoniem latu • iepriekš izstrādātie MK noteikumi un aktivitātes īstenošanas nosacījumi ir jāpārstrādā atbilstoši MK lēmumam (atbilstoši noteiktajam līdz 2009.gada 30.jūnijam jāiesniedz MK) • darbības, kas vērstas uz administratīvās kapacitātes stiprināšanu, t.sk. sociālo partneru, netiek atbalstītas • IZM ierosina aktivitāti īstenot kā vienu centralizētu projektu par visu pieejamo finansējumu, nosakot finansējuma saņēmējam (par kuru IZM vienosies ar LDDK, LBAS un PIA) obligātos sadarbības partnerus • Aktivitātē ierosinām īstenot šādas atbalstāmās darbības: • nozaru ekspertu padomju izveide, profesiju standartu un profesionālās kvalifikācijas pamatprasību izstrāde; • nacionālās kvalifikāciju sistēmas ieviešana profesionālajā izglītībā, kredītpunktu sistēmas ieviešana, profesionālās izglītības standartu, programmu un eksaminācijas uzlabošana; • ārpus formālās izglītības iegūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas sistēmas ieviešana.

45. Jautājumi saistīti ar pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa maiņu no 01.09.2009. Mainoties pedagogu darba finansēšanas modelim: • Uz vienu pedagoģisko likmi laukos plānoti 7,2 – 7,4 skolēni, pilsētā – 9,6 • Izmaiņas vienas pedagoģiskās likmes apmērā • Pedagogu darba samaksa par likmi nemainās • Vidēji uz vienu skolēnu paredzēti Ls 973 • Lai nodrošinātu izglītības pieejamību, pašvaldībām būs jāveic papildu pasākumi – skolu tīkla sakārtošana, transporta nodrošināšana u.c.

46. NEIZNIEKOSIM KRĪZI ! JansFigels ES izglītības komisārs