Mediju apraide Latvijā

1. Mediju apraide Latvijā 2012.gada 7.decembris

2. Aktuālie jautājumi • Optimālā tehnoloģiskā platforma TV apraidei visā Latvijā • TV apraides modelis sākot ar 2014.gadu • Bezmaksas TV programmu apraide • Maksas TV programmu apraide • NEPLP finansējuma modelis • EPL definīcijas • Monitoringa centrs

3. TV apraides platformu vērtējums • Virszemes TV (DVB-T) • DVB-T platforma - atbilstošākais risinājums sabiedriskā medija TV kanālu apraidei visā Latvijā • VTV pirmā izplatīšanas tīkla (>99% Latvijas pārklājums) iespējas • maksimāli 5 SD TV programmas vai • 1 HD TV un 1- 2 SD TV programmas • Pāreja no DVB-T uz DVB-T2 apraides standartu neattaisnosies: • Investīcijas raidītājos • Skatītājiem jāmaina TV dekoderi • Mobilo operatoru tehnoloģijas • 3G tehnoloģija nav piemērota TV apraidei • Priekšnosacījumi TV apraidei, izmantojot mobilo platjoslu: • 800 MHz frekvence • 4G (LTE) platjoslas pieslēgums • LTE mobilā platjosla kā risinājums TV apraidei sākot ar ~ 2016.gadu • DVB-S un kabeļtelevīzijas TV platformas ir dārgi risinājumi Vislatvijas apraidei

4. Cik dzīvotspējīga ir VTV platforma ilgtermiņā? Globālās tendences TV platformās • Virszemes TV mājsaimniecību skaits pasaulē būtiski samazināsies (līdz 26%): • Ierobežotākas iespējas HD TV • Mazas vai vispār nekādas interaktivitātes iespējas • Ierobežotāks kanālu skaits Avots: IDATE

5. Cik dzīvotspējīga ir VTV platforma ilgtermiņā? Latvijai raksturīgās tendences • Ar citām valstīm salīdzinoši zems Virszemes TV skatītāju īpatsvars • Salīdzinoši agrīna un strauja interaktīvās IP TV attīstība • Pakalpojumu komplektu (internets un TV un/vai balss) strauja attīstība uz zemas tirgus cenas • Migrācija no laukiem uz pilsētām / ārzemēm • Nopietnas ambīcijas ātrgaitas platjoslas attīstībai visā Latvijā • “vidējās jūdzes” attīstības projekts -> LTE attīstība nākotnē Lai arī turpmāko 3-5 gadu perspektīvā VTV platforma ir vienīgais veids kā apraidīt TV visā Latvijā, tās komerciālā dzīvotspēja ir apdraudēta ilgtermiņā.

6. Esošais TV apraides modelis Reklāmdevēji Mazs tirgus Nav pieņemams finansēšanas modelis Ls Pārmērīgs slogs Nac.mediju kanāli Virszemes TV (DVB-T) apraide Free paka (90K) 0 Ls/mēn. LTV1 un LTV7 2 x 650 K Ls gadā Lattelecom LVRTC 2 x 650 K Ls gadā Maksas paka (120K) No 4.36 Ls/mēn. TV3 un LNT 0 Ls. MUST CARRY! * Citas apraides platformas CableTV Komerciālie TV kanāli Maksas pakas ~ vidēji 7 līdz 8 Ls/mēn. ~ 0.10 Ls/mēn./skatītāju Satelīta TV TV6, TV5, PBK, Eurosport, u.c. IP TV Arī nac. kanāli * No 31.mar.2013 līdz 31.dec.2013 must carry pienākums nebūs MTG kanāliem TV3 un LNT.

7. Secinājumi • Virszemes TV (DVB-T) ir piemērotākā platforma TV apraidei visā Latvijā… • ….taču jāmaina virszemes TV apraides modelis • VTV resursi apraidei visā Latvijas teritorijā (>99%) ir ierobežoti • Vieta tikai Sabiedriskās TV programmām (1 HD kanāls un 1 vai 2 SD kanāli) • Jaunā modeļa veiksmes priekšnoteikumi • Pieņemama sabiedriskās TV programmu apraides finansēšana • Pats modelis • Izmaksu apmērs • Pieņemams virszemes maksas TV modelis • …jeb kā maksimizēt VTV platformas iespējas?

8. Iespējamais nākotnes TV apraides modelis Valsts dotācija par apraidi vai UP kompensācija Reklāmdevēji Dotācija par sab. pasūtījumu Ls Ls Ls Sab. mediju kanāli VTV bezmaksas apraide Free paka 0 Ls/mēn. 0 Ls. MustCarry! LVRTC LTV1 un LTV7 0 Ls. MustCarry! VTV maksasapraide Maksas pakas X Ls/mēn. 1 TV operators Ls X Ls/mēn/skatītāju 0 Ls. MustCarry! Komerciālie TV kanāli LVRTC TV3, LNT, TV6, TV5, PBK u.c. Citas apraides platformas CableTV Maksas pakas ~ vidēji 7 līdz 8 Ls/mēn. ~ 0.10 Ls/mēn/skatītāju Satelīta TV IP TV

9. Virszemes maksas TV apraide - scenāriji

10. Kritēriji scenārija izvēlei un vērtējums Piezīmes: 1. 54% virszemes TV klientiem ir iespējas -> VTV, SAT, KTV; 64% klientu -> VTV, SAT. 2. Šo risku varētu mazināt, uzliekot konkursa uzvarētājam pienākumu sniegt maksas VTV uz noteiktu laiku. 3. Ņemot vērā, ka LVRTC izmaksas tiek segtas proporcionāli klientu skaitam, nekas neatturēs operatorus no šādas stratēģijas.

11. Viens maksas TV operators modeļa būtiskākās priekšrocības • Nav jāveic papildu investīcijas LVRTC infrastruktūrā ~ 0,8 - 1 milj. LVL • Izslēdz riskus, kas saistīti ar pārmērīgu valsts iejaukšanos TV mediju satura nodrošināšanā • Piemērotākā stratēģija apstākļos, kad virszemes TV platformas dzīvotspēja ilgtermiņā ir apdraudēta • Mazāki riski, kas saistīti ar virszemes TV klientu migrāciju uz citām TV platformām (Kabeļtelevīzija, IPTV)

12. NEPLP darbības finansējums • Salīdzinājums ar sabiedrisko pakalpojumu nozari • Ieteikums – NEPLP darbību finansē plašsaziņas līdzekļu industrija

13. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu (EPL) definīcijas • Esošās definīcijas (attiecas uz apraidi ar zemes raidītāju) • Ieteikumi • Tehnoloģisko platformu neitrālas definīcijas • Definīcijās apvienot reģionālos, nacionālos un pārrobežu EPL • Precizēt EPL-u definīciju. EPL ir mediji nevis apraides tīklu operatori

14. Vietējās un Reģionālās TV • Vietējās TV • No frekvencēm analogajā TV apraidē jāatsakās 2013.gada laikā • LVRTC DVB-T infrastruktūra nav piemērota vietējo TV vajadzībām • Iespējamais risinājums • savi ciparu raidītāji • frekvences no joslas, kas paredzēta Ženēvā pieņemtajā Reģionālajā nolīgumā par virszemes ciparu apraides plānošanu • Reģionālās TV • LVRTC DVB-T tehnoloģiskais pārklājums lielā mērā atbilstošs Reģionālo TV vajadzībām (skat. attēlu nākamā slaidā) • Vairāku TV raidīšana vienā TV kanālā – faktiski pārrobežu TV • RE:TV kanāls Latttelecom IP televīzijā

15. LVRTC tīkla ID zonas

16. NEPLP monitoringa centra attīstība (1) • Tika veikta augsta līmeņa dokumenta “NACIONĀLĀS ELEKTRONISKO PLAŠSAZIŅAS LĪDZEKĻU PADOMES MONITORINGA CENTRA PRAKTISKĀ DARBĪBA” analīze un tika konstatēts: • Nav definētas MC darbības SLA rādītāji; • Nav definēti konkrēti instrumenti un metodika dokumentā noteikto normu ievērošanas uzraudzībai; • Nav noteikta MC sadarbība (ar uzraugāmajiem mēdijiem, citām institūcijām un dienestiem), sadarbības kārtība un scenāriji; • Atsevišķu normu ievērošanas kontroles iespējas ir apšaubāmas vai, iespējams, novecojušas – tās būtu jāpārskata; • Dokumentā noteikto normu uzraudzība nav sadalīta kompetenču sfērās, kaut gan no normu aprakstiem izriet, ka tās nav izpildāmas tikai ar tehniskiem, tikai ar organizatoriskiem vai tikai ar analītiskiem līdzekļiem;

17. NEPLP monitoringa centra attīstība (2) • Ieteikumi: • Izstrādāt dokumentā minēto normu ievērošanas uzraudzības koncepciju: • piesaistot konsultantus; • organizējot darba grupu; • Projekta ietvaros būtu jāveic: • Detalizētā esošās situācijas analīze: • Regulējošo normatīvo aktu analīze, normu pārskatīšana; • Esošo un pieejamo tehnoloģisko līdzekļu un resursu apzināšana; • Ārzemju pieredzes apkopošana; • Mērķu noteikšana: • SLA rādītāju definīcija; • Normu ievērošanas uzraudzības instrumentu un sfēru definēšana; • Normu izpildes uzraudzības risinājumu scenāriju izstrāde; • Tehnoloģiskie, organizatoriskie, analītiskie, informatīvie u.c. risinājumi; • Sadarbības modeļi; • Nepieciešamie resursi un izmaksas

18. Ieteikumu kopsavilkums • Sabiedriskā medija programmu free-to-air apraidei visā Latvijā izmantot Virszemes TV (DVB-T) platformu • Sabiedriskā medija programmu apraidi finansēt no valsts budžeta • Obligātās retranslēšanas (must - carry) tikai attiecībā uz sabiedriskā medija programmām • Sabiedriskais medijs nemaksā TV operatoriem par apraidi • TV operatori nemaksā sabiedriskam medijam par satura retranslēšanu • Must - carry neattiecas uz ārvalstu vai Latvijas komerciālo TV mediju programmām • Maksas TV programmas DVB-T apraidē tiek nodrošinātas: • 1 konkursa kārtībā izvēlēts maksas TV operators • LVRTC nodrošina apraides tīkla pakalpojumu TV operatoram • Maksas TV operators komplektē programmu pakas un nodrošina tās galalietotājiem • NEPLP darbību finansē elektronisko plašsaziņas līdzekļu industrija