Sintija Kuršinska Prof. Raimonds Ernšteins LU, EVF, Vides pārvaldības katedra

1. Apmācību modulis 3Vides komunikācija: sadarbības princips2. nodaļa, 1.daļaSadarbības komunikācijas princips vides pārvaldībā Sintija Kuršinska Prof. Raimonds Ernšteins LU, EVF, Vides pārvaldības katedra

2. Saturs Ievads vides komunikācijā Sadarbības komunikācijas modelis Vides komunikācijas kā sadarbības komunikācijas instrumenti pašvaldībā: Vides informācijas instrumenti Vides izglītības instrumenti Sabiedrības līdzdalības instrumenti Videi draudzīgas rīcības instrumenti Sadarbības instrumenti 4. Vides komunikācijas labās prakses piemēri Latvijas piekrastes pašvaldībās

3. Ievads vides komunikācijā

4. Vides pārvaldības instrumenti Vides pārvaldības efektīvai un pilnvērtīgai realizācijai nepieciešams savstarpēji komplementāri izmantot visus pieejamos pārvaldības instrumentus: • likumdošanas instrumenti; • politikas plānošanas instrumenti (politikas dokumenti, utml.); • ekonomiskie instrumenti (budžeta līdzekļi, nodokļu politika, atbalsta programmu/ fondu līdzekļu piesaiste, publiskās-privātās partnerības veicināšana, ekosertifikācija, zaļais iepirkums u.c.); • infrastruktūras/administratīvie instrumenti (nacionālo/vietējo varas iestāžu/organizāciju strukturāla pilnveide; kvalitātes vadības/vides pārvaldības sistēmu izveide u.c.); • komunikācijas instrumenti (dažādu sadarbības formātu attīstība/ sabiedriskās attiecības, sociālais mārketings u.c.).

5. Komunikācijas loma ilgtspējīgā attīstībā • Apvienoto Nāciju Organizācijas tikšanās Riodežaneiro ar tajā pieņemtajā deklarācijā [67] iekļauto principu, ka vides jautājumi vislabāk risināmi ar visu iedzīvotāju iesaistīšanos un līdzdalību • gan nacionālo vides, kā arī ilgtspējīgas attīstības politikas politiski-normatīvo bāzi, kurā aizvien vairāk tiek uzsvērta tieši katra indivīda loma vides degradācijas novēršanā un ilgtspējības nodrošināšanā • individuālo un kolektīvo vides apziņu kā vienu no būtiskākajiem ilgtspējīgas saimniekošanas priekšnoteikumiem • vides problēmas ilgtermiņā nav iespējams atrisināt tikai ar normatīviem ierobežojumiem vai jaunām tehnoloģijām; nepieciešama uz cilvēku orientēta pieeja problēmu risināšanai – uz indivīdu, tā apziņu un rīcību. Lai indivīdu uzrunātu, ir nepieciešama komunikācija – tā veido tiltu starp cilvēku un vidi, tā ir vides izpratnes veidošanas instruments

6. Vides komunikācijas mērķi Vides izpratnes/ apziņas veidošana Vides pārvaldības efektivizēšana (caur sadarbību, ieinteresēto pušu partnerību) Uz līdzdalību/dialogu balstītas vides politikas plānošana un realizācija Ilgtspējīga ekonomika/ ilgtspējīgs dzīvesveids Sadarbība kopēju mērķu vārdā Viedokļu saskaņošana Konfliktu preventīva novēršana/ risināšana utt.

7. Komunikācijas definīcijas. No latīņu “communicare” – sarunāties, dalīties domās, sazināties, sadarboties. • Komunikācija ir process, kur ar vispārēju simbolu palīdzību tiek veikta domu apmaiņa starp cilvēkiem. • [Edeirs] • Komunikācija ir sociālsfenomens. Komunikācija ir sakarība starp stimula pārraidi un atbildes reakciju. • [Cherry] • Komunikācija ir sarežģīta mijiedarbība starp nolūku, zīmju formām un to interpretēšanu. • [Corner & Hawthorn, Communication Studies] • Komunikācijas ir informācijas apmaiņa starp cilvēkiem viņu darbības procesā. • [Praude, Šalkovska] • Komunikācija ir laikā izstiepts abpusējs vai daudzpusējs atgriezenisks vēstījumu radīšanas un interpretēšanas process. [Kuršinska, atvasināta versija no Griffin]

8. Marks Meisners, Environmental Communication Network(Mark Meisner) • Vides komunikācija ir komunikācija par vides jautājumiem. • Tāpat kā citi komunikācijas virzieni, vides komunikācija ir gan process/ fenomens, gan arī pētniecības joma, kas šo procesu/fenomenu pēta. • Vides komunikācija kā process/ fenomens ietver visa veida starppersonu, starpgrupu, publisko, organizāciju un masu komunikāciju, kas veido sociālo diskursu par vides jautājumiem un problemātiku, un cilvēka-vides mijattiecībām. • Vides komunikācija kā pētniecības joma ir komunikācijas un vides teoriju sintēze, kas pēta komunikācijas lomu, metodes un ietekmi vides jautājumu kontekstā

9. Roberts Kokss (Robert Cox) Vides komunikācija ir pragmatisks un konstruējošs (constitutive) instruments, lai mēs izprastu vidi, kā arī savas attiecības ar dzīvo dabu, simbolisks starpnieks, kuru mēs izmantojam, lai veidotu skatījumu uz vides problēmām un diskutētu par sabiedrības dažādo reakciju uz tām: - „pragmatisks” - veic instrumentālu izglītošanas, aktualizēšanas, pārliecināšanas, mobilizēšanas, risināšanas funkciju. - „konstruējošs” - palīdz veidot mūsu uztveri par dabu, vides jautājumiem un mums pašiem.

10. Raimonds Ernšteins Vides komunikācija ir daudzpusējs informācijas apmaiņas un sadarbības paplašināšanas process, kurš sevī ietver uz balstās uz četriem sekojošiem pamatelementiem: • vides informācija • vides izglītība (sabiedrības mērķgrupu orientācija), • vides līdzdalība un sadarbība, • videi draudzīga uzvedība, kas ir nepieciešami veiksmīgai vides pārvaldības identifikācijas, novērtējuma, lēmumu pieņemšanas un realizācijas posmu attīstīšanai.

11. Vides komunikācija vides pārvaldības ciklā P1 problēmu identifikācija P2 politikas plānošana P3 rīcībprogrammēšana P4 politikas ieviešana un pārbaude P 1 P4 P2 P3

12. Vides komunikācijas teorijas rašanās • Vides komunikācija - relatīvi jauns pētniecības lauks • Tiek uzskatīts, ka tā radusies kā atsevišķa izpētes joma Amerikas Savienotajās valstīs 80. gadu sākumā no retoriskās teorijas tradīcijas. • Vieta citu disciplīnu vidū Milstein: EK ir komunikācijas disciplīnas apakšdisciplīna, kā arī metanozare, kas skar vairākas disciplīnas VPK to skata kā vides pārvaldības apakšdisciplīna vides zinātnes nozarē • Vides komunikācijas teorijas pamatā ir šādi pieņēmumi: tas, kā mēs sazināmies, nozīmīgi ietekmē mūsu apkārtējās vides uztveri, savukārt šī uztvere palīdz mums nodefinēt savas attiecības ar vidi/ vidē un kā mēs pret to attiecamies. • Tā kā EK ietekmē sociālais, ekonomiskais un politiskais konteksts un intereses, EK teorijā dabiski integrējas dažādu jomu atziņas (kultūrteorija, mediju teorija, sociālo kustību teorija utt.)

13. Komunikācijas zinātnes teorijas: Krega metamodelis