Alda Ozola LU, EVF, Vides pārvaldības katedra

1. Apmācību modulis 3Vides komunikācija: sadarbības princips5. nodaļa, 4.daļaSabiedrības līdzdalība ar vidi saistītu jautājumu risināšanā Alda Ozola LU, EVF, Vides pārvaldības katedra

2. Saturs • Sabiedrības līdzdalības jēdziens un pilsoniska sabiedrība • Vides nevalstiskās organizācijas (NVO), to darbība un attīstības vēsture • Līdzdalības loma un vieta Vides pārvaldības sistēmā • Līdzdalības tiesiskais regulējums • Līdzdalība rīcībpolitikas veidošanā • Līdzdalības struktūras un mehānismi • Līdzdalības formas • NVO īstenotās kampaņas un Vides aktīvisms • NVO realizēto kampaņu piemēri • Līdzdalības efektivitāte

3. Līdzdalības tiesiskais regulējums

4. Starptautiskās vienošanās – “Rio deklarācija” • Riodeklarācija “Par vidi un attīstību” (1992) • Princips 10 “Environmental issues are best handled with participation of all concerned citizens, at the relevant level. At the national level, each individual shall have appropriate access to information concerning the environment that is held by public authorities, including information on hazardous materials and activities in their communities, and the opportunity to participate in decision-making processes. States shall facilitate and encourage public awareness and participation by making information widely available. Effective access to judicial and administrative proceedings, including redress and remedy, shall be provided.”

5. Starptautiskās vienošanās – “Orhusas konvencija” • ANO EEK Orhūsas konvencija par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem(1998) • Pieņemta un no Latvijas puses parakstīta 1998.gada 25.jūnijā; • LR Saeima ratificējusi 2002. gada 18. aprīlī • Nacionālie ziņojumi par Orhusas konvencijas ieviešanu (pēdējais sagatavots 2011.gada janvārī)

6. Nacionālā likumdošana • Vispārīgā likumdošana (horizontālā): • Valsts pārvaldes iekārtas likums • Informācijas atklātības likums • Administratīvā procesa likums • Likumdošana vides aizsardzības jomā: • Vides aizsardzības likums • Likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” • Likums “Par piesārņojumu” • u.c.

7. Valsts pārvaldes iekārtas likums • (VPIL) 48.pants nosaka sabiedrības līdzdalības metodes valsts pārvaldē. 1. Šā likuma mērķa sasniegšanai iestāde savā darbībā iesaista sabiedrisko organizāciju un citu organizētu grupu pārstāvjus, iekļaujot atsevišķas kompetentas personas darba grupās, konsultatīvajās padomēs vai lūdzot sniegt atzinumus.2. Sabiedrībai svarīgos jautājumos iestādei ir pienākums rīkot publisku apspriešanu. Ja iestāde pieņem lēmumu, kas neatbilst ievērojamas sabiedrības daļas viedoklim, tā šo lēmumu īpaši pamato.3. Iestāde (turpmāk arī - pilnvarotājs), ievērojot šīs nodaļas noteikumus, var pilnvarot privātpersonu veikt valsts pārvaldes uzdevumus.4. Nodrošinot sabiedrības līdzdalību savā darbībā, iestāde var izmantot arī citus normatīvajos aktos noteiktos sabiedrības iesaistīšanas veidus, kas nav minēti šajā pantā.5. Par sabiedrības pārstāvju iesaistīšanu iestādes darbībā un tās veidu lemj iestādes vadītājs, ja normatīvajā aktā nav noteikts citādi

8. Ministru kabineta kārtības rullis • Paredz sabiedrības līdzdalību politisko un tiesību aktu projektu izstrādē ministru līmenī un valsts sekretāru līmenī. • MK kārtības rullis (66.pants) paredz kārtību, kādā NVO var iesniegt priekšlikumus vai iebildumus par attiecīgo projektu. Pēc valsts sekretāru sanāksmē izsludinātā politikas vai tiesību akta projekta 2 nedēļu laikā (līdz attiecīgajai pirmdienai plkst. 9:00) NVO un sabiedrības pārstāvji var iesniegt savus priekšlikumus vai iebildumus noteiktā formā Valsts kancelejai.

9. Vides aizsardzības likums • 8.pants. Sabiedrības līdzdalība ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā “(1) Sabiedrībai ir tiesības piedalīties tādu lēmumu pieņemšanā un plānošanas dokumentu sagatavošanā, arī grozījumu sagatavošanā tajos (turpmāk šajā pantā — dokumenta sagatavošana), kuri var ietekmēt vidi. Sabiedrība šīs tiesības var īstenot, pirms ir pieņemts attiecīgais lēmums vai dokuments...” (2) Sabiedrībai ir tiesības sniegt priekšlikumus vai izteikt viedokli pirms attiecīgā lēmuma pieņemšanas vai dokumenta galīgās redakcijas sagatavošanas. • 9.pants. Sabiedrības tiesību aizsardzība (3) Sabiedrība ir tiesīga apstrīdēt un pārsūdzēt valsts iestādes vai pašvaldības administratīvo aktu vai faktisko rīcību, kas neatbilst vides normatīvo aktu prasībām, rada kaitējuma draudus vai kaitējumu videi. • 12.pants. Sabiedrības iesaistīšana ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā

10. Piemērs: Likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” • 3.pants. Ietekmes novērtējuma principi4) sabiedrībai — fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī to apvienībām, organizācijām un grupām (turpmāk — sabiedrība) ir tiesības iegūt informāciju par paredzētajām darbībām un piedalīties ietekmes novērtēšanā; • 26.pants. Lēmumu pārskatīšanas kārtība(1) Ikvienai personai, arī personu apvienībām un organizācijām, ir tiesības apstrīdēt jebkuru saskaņā ar šo likumu pieņemtu lēmumu, arī darbību vai bezdarbību, ja ar to ir pārkāptas vai ignorētas normatīvajos aktos noteiktās sabiedrības tiesības uz informāciju vai līdzdalību ietekmes uz vidi novērtējuma vai stratēģiskā novērtējuma procesā.

11. Piemērs: Likums “Par piesārņojumu” • 25.pants. Priekšnosacījumi attiecībā uz atļaujas izsniegšanu piesārņojošas darbības uzsākšanai, turpināšanai vai būtiskai izmaiņai (2) A vai B kategorijas atļauju piesārņojošas darbības uzsākšanai, turpināšanai vai būtiskai izmaiņai izsniedz, ja papildus šā panta pirmās daļas nosacījumam ir ievēroti arī šādi nosacījumi: ....3) ir sniegta informācija sabiedrībai un dots pietiekami ilgs termiņš sabiedrības priekšlikumu iesniegšanai par piesārņojošas darbības uzsākšanu, turpināšanu vai izmaiņu — gadījumos, kad saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir noteikta sabiedrības līdzdalība lēmuma pieņemšanā. • 27.pants. Sabiedrības līdzdalība (1) Iesniegums A kategorijas atļaujas, bet Ministru kabineta noteiktajos gadījumos — arī B kategorijas atļaujas saņemšanai ir pieejams sabiedrībai, lai tā varētu iesniegt priekšlikumus ar atļaujas izsniegšanu saistītajos jautājumos. 2) Sabiedrībai ir pieejama līdzdalībai lēmuma pieņemšanā nepieciešamā informācija, tai skaitā varbūtējo lēmumu būtība vai, ja iespējams tikai viens lēmums, – lēmuma projekts, kā arī visi lēmumi, kas attiecas uz A vai B kategorijas vai siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju izsniegšanu, izsniegto atļauju nosacījumi un informācija par monitoringa un kontroles rezultātiem. (6) Reģionālā vides pārvalde pirms atļaujas izsniegšanas izvērtē sabiedrības līdzdalības procesa laikā iesniegtos priekšlikumus un, ievietojot tos savā interneta mājaslapā, dara sabiedrībai pieejamu arī informāciju par tiem atzinumiem un ieteikumiem, kas saņemti pirms A kategorijas atļaujas sabiedriskās apspriešanas.

12. Tiesiskais regulējums līdzdalībai vietējā līmenī • Likums “Par pašvaldībām” • 26.pants”: “Domes (padomes) sēdes ir atklātas, ja likumos nav noteikts citādi” • Tādējādi jebkurš interesents var piedalīties kā klausītājs, ievērojot pašvaldības nolikumā noteikto reglamentu. Likums nosaka arī to, ka katram deputātam ne retāk kā reizi divos mēnešos jārīko iedzīvotāju pieņemšana. • Pašvaldības vides politika • Vides aizsardzības komisija pašvaldībā

13. Līdzdalība vietējā līmeni: citi tiesību akti • Teritorijas plānošanas likums un Būvniecības likums nosaka, ka pašvaldībai ir pienākums nodrošināt sabiedriskās apspriedes rīkošanu. • Ietekmes uz vidi novērtējuma process

14. Līdzdalība vietējā līmeni: brīvprātīgas apņemšanās • Pašvaldības deklarācija • Vietējās “tradīcijas” pašvaldību darbā • Iedzīvotāju forumi (piemēram, Talsos, Alūksnē)