Datu ievade un kār toša na

1. Datu ievade un kārtošana

2. Datu tabulas projektēšana Mērķis Latvijas augu sugu saraksts ar informāciju par to aizsardzību Objekts Augu sugas

3. Tabulas struktūra sugas_kods I dzimta C 25 dzimta_lv C 25 gints C 25 suga C 25 autors C 50

4. Tabulas struktūra suga_lv C 25 gints_lv C 25 Lsg (Latvijas SG) C 1 Bsg (Baltijas SG) L aass (aizs. sugu sar.) C 1 gaisma (gaismas prasīgums) N 1

5. Paraugs No direktorijas \\priede\grozs\datu_bazes iekopēt savā direktorijā failus augi1.txt, augi2.txt Izveidot tabuluaugu_sugas ar iepriekšminēto struktūru vai pielabot iepriekšējā nodarbībā veidoto tabulu. Pievērst uzmanību lauku secībai!

6. Datu ievades iespējas Tieša ievade • “Data session” logā activizē tabulu • nospiež pogu “Browse” • lai ievadītu jaunu ierakstu – Table -> Append New Record • vai View -> Append mode • datus izdzēš – Table -> Toggle Deletion Mark • un izpilda komandu “Pack”

7. Datu ievades iespējas Ievade no faila • “Data session” logā activizē tabulu • nospiež pogu “Browse” • Table -> Append Records

8. Ievade no faila Logā “Append from” • norāda datu faila veidu • izvēlas failu • nospiež pogu “Options” un • izvēlas ievadāmos laukus • norāda ievades kritērijus

9. Uzdevums Atvērt failu augi1.txt ar programmā Microsoft Excel Pārbaudīt vai dati sakārtoti tādā pat secībā kā lauki tabulā augu_sugas Pievienot tabulai datus no faila augi1.txt • faila veids “delimited text” • delimiter – Tab • laukiem tabulā jābūt tādā pat secībā un skaitā kā failā!

10. Uzdevums Atvērt failu augi2.txt ar programmā Microsoft Excel Pārbaudīt datu secību Failā trūkst datu par pēdējiem trim laukiem Pievienot tabulai datus no faila augi2.txt • failā nav visu lauku, tāpēc pareizā secībā jānorāda izmantojamie lauki

11. Indeksi Indeksi ir atsevišķā failā norādīta tabulas datu kārtošanas secība Indeksus veido tabulas struktūras izveides procesā Indeksu izmantošana paātrina datu kārtošanu, kā arī datu meklēšanu DBVS mēdz izmantot indeksus arī citiem uzdevumiem

12. Datu kārtošana, indeksi • Aktivizē izveidoto tabulu • Komanda “Modify structure” • Kartītē “Indexes” ailēs norāda • Name – indeksa nosaukumu • Type – veidu (parasti regular) • Expression –lauka nosaukumu pēc kura kārto vai vairākus laukus tos summējot

13. Indeksi Pēc viena lauka var indeksēt, kartītē Fields pie atbilstošā lauka norādot indeksa veidu – Ascending (augoša secība) vai Descending (krītoša secība) Pie lauka sugas_kods atzīmē indeksa veidu Ascending Kartītē Indexes ir parādijies jauns indekss, kur kolonās Name un Expression ir ierakstīts sugas_kods

14. Indeksa aktivēšana • Aktivizē tabulu • komanda Set Order To <indeksa nosaukums> • komanda Browse un var apskatīt rezultātus • komanda Set Order To bez nosaukuma atceļ kārtošanu

15. Indeksi pēc vairākiem laukiem Var tikt veidoti indeksi pēc vairākiem laukiem, ailē Expression tos summējot Izveidot indeksus ar nosaukumiem “latiniski” un “latviski” Expression ailē attiecīgi ieraksta: • gints + suga • gints_lv + suga_lv

16. Indeksu aktivēšana Ar komandu Set Order To pēc kārtas aktivizē visus izveidotos indeksus Ar komandu Browse aplūko datu kārtību tabulā

17. Indeksi Veidojot indeksus no vairākiem laukiem, summēt var tikai zīmju (Character) veida laukus Cita veida laukus var summēt, ja ar funkciju palīdzību tos pārvērš zīmju laukos Piemēram, STR(lauka nosaukums) pārvērš skaitļus zīmēs, DTOC(lauka nosaukums) pārvērš datumus zīmēs

18. Funkcija STR Funkcija STR pārvērš skaitļus zīmēs. Iekavās tai var norādīt trīs parametrus: skaitļu lauks iegūstamo zīmju skaits zīmes aiz komata

19. Uzdevums Izveidot sekojošus indeksus: • pēc laukiem lsg, gints un suga • pēc laukiem gaisma, gints un suga • pēc laukiem gints un gaisma, pārvēršot skaitliskā lauka gaisma saturu par zīmēm

20. Uzdevums Izpildīt prezentācijā norādītās lietas. (\\priede\grozs\datu_bazes\uzdevums2.doc)