1. 6. Pašnovērtējums. Pašnovērtējuma veidi un funkcijas

1. 1.MODULISSKOLĒNU IZZIŅAS AKTIVITĀTES PEDAGOĢISKIE UN PSIHOLOĢISKIE PAMATI 1. 6. Pašnovērtējums. Pašnovērtējuma veidi un funkcijas 1. 6. 3. Skolotāja “pašizdegšanas sindroms”, tā identificēšana

2. Lai iegūtu iecerēto rezultātu, ne vienmēr pietiek ar lielu vēlēšanos. Arī milzīgs, pārcilvēcisks darbs var nenodrošināt pozitīvu iznākumu. Ir jānovērtē sava patiesā vēlēšanās un iespējas, un tad jāatrod īstais, pareizais ceļš mērķa sasniegšanai

3. Lai strādātu ar cilvēkiem, pašam jābūt uzpildītam. Ja cilvēks neatrod veidu, kā sevi uzmundrināt, stiprināt, viņu var piemeklēt izdegšanas sindroms. Kā to pamanīt? Cilvēks darbu sāk ar lielu entuziasmu, aizrautību, taču, pretī nesaņemot pozitīvu atgriezenisko saikni, bet vairāk negatīvā, rodas izjūta, ka vairs nav spēka turpināt

4. Katra cilvēka pilnvērtīgai attīstībai un augšanai ir nepieciešams, lai viņš dzīvotu mīlestības un labklājības atmosfērā. Ja šis nosacījums netiek realizēts, cilvēks jūt negatīvu pārdzīvojumu, un, lai gan viņš neapzinās faktu, ka viņam kaut kas trūkst, tā vai citādi tas atspoguļojas attīstībā un pašizjūtā

5. Personības attīstībai ir nepieciešama • pašam sevis beznosacījumu pieņemšana • lai citi viņu pieņemtu tādu, kāds viņš ir • cilvēka izvēles tiesības • iespēja atbildēt pašam par sevi • atļauja būt pašam par sevi

6. Uzrakstīt atbildes uz jautājumiem: • Iztukšotāji • Kas mani sadusmo, kaitina mājās, darbā, ārpus tā? • Kas uztrauc mājās, darbā, ārpus tā? • Kas nomāc mājās, darbā, ārpus tā? • Kas garlaiko mājās, darbā, ārpus tā? • Piepildītāji • Kas mani iepriecina mājās, darbā, ārpus tā? • Kas nomierina mājās, darbā, ārpus tā? • Kas man liek smieties mājās, darbā, ārpus tā? • Kas mani dara laimīgu mājās, darbā, ārpus tā?

7. Stress • Stress (spriegums, spriedze) ir neatņemama un ikdienišķa katra cilvēka dzīves sastāvdaļa, nespecifiska organisma atbildes reakcija uz jebkuru tam izvirzītu prasību, kas palīdz organismam pielāgoties un tikt pāri grūtībām, kuras radušās • Organisma nespecifiska atbilde uz kaitīgu aģentu iedarbību, kas izpaužas vispārējā adaptācijas sindromā. Morāla un fiziska pārslodze, kurā indivīds nonāk, ja no viņa prasītais draud pārsniegt viņa spēju vai spēku robežas • Mērens stress ir organismam labvēlīgs, jo palīdz mobilizēties un koncentrēties nepieciešamajai darbībai

8. Stresa reakcijas 3 stadijas: • Trauksmes stadijas laikā organismā notiek straujas reakcijas, palielinās adrenalīna līmenis asinīs. Tādējādi organisms tiek mobilizēts aizsardzībai • Rezistences - pretošanās stadijā organisms jau ir pielāgojies dzīvot jaunajos apstākļos • Izsīkuma stadija iestājas, ja stresu rada ļoti spēcīgs kairinātājs jeb stresors, un tā iedarbība ir ilgstoša. Mazinās organisma aizsardzības spējas jeb imunitāte

9. Stresa cēloņi • Informācijas trūkums (neziņa) • Laika trūkums (cenšanās paveikt vairākus darbus vienlaicīgi) • Sliktas priekšnojautas (vēl nezinot gala rezultātu, mēs pieņemam, ka viss tāpat slikti beigsies) • Pārāk liela atbildība • Uzmanības un atzinības trūkums • Zināšanu trūkums • Dusmas • Savstarpējo attiecību problēmas (konflikti, konkurence, neuzticība) • Pārmērīgs, ilgstošs troksnis • Veselības traucējumi http://www.liis.lv/vesels/Veseliba/11/11teksts.html

10. Stresa cēloņi • Hroniska stresa attīstību komunikatīvo profesiju pārstāvju vidū veicina: • ierobežota rīcības brīvība un ierobežota iespēja izmantot esošo potenciālu; darba vienveidība • augsts nenoteiktības līmenis darāmā darba novērtējumā Jeļena Horoškina, pēc http://www.progress.com.lv?modules

11. Profesionālā izdegšana • Ir ilgtermiņa stresa reakcija, kas rodas kā sekas ilgai vidējas intensitātes profesionālo stresa faktoru pastāvīgai iedarbībai • Tā ietver sevī psiholoģisku, psihofizioloģisku un uzvedības komponentes

12. Izdegšanas simptomi • Pasliktinās humora izpratne, nespēja smieties katru dienu atbilstošās situācijās savā darba vietā • Tiek izlaistas pauzes un pārtraukumi darbā, kuru laikā iespējams atjaunot darba spējas, tiem vairs nepietiek laika • Nepietiek laika un izpaliek atvaļinājumi, nespēj atteikt strādāt virsstundas • Pieaug sūdzības par veselības stāvokli, aizkaitināmība, muskuļu sasprindzinājums, kuņģa darbības traucējumi

13. Izdegšanas simptomi • Sociāla atstumtība – no darba kolēģiem, paziņām, arī ģimenes • Krītas produktivitāte – pieaug kavējumi • Pastiprinās alkohola lietošana, trankvilizatoru lietošana u.c., kas ietekmē garastāvokli • Iekšējās izmaiņas – emocionāla iztukšotība, pašvērtējuma krišanās, depresija, frustrācija un izjūta, ka esi kā nodzīts zirgs Džerolds Grinbergs, http://www.medicine.lv/nozares/psihologija

14. Uzvedības un psiholoģiskās pazīmes • Pārmaiņas uzvedībā – darbinieks bieži skatās pulkstenī, palielinās viņa pretestība vajadzībai iet uz darbu, viņš atliek tikšanās ar klientiem, bieži kavē (vēlu ierodas un vēlu aiziet), ir zaudējis radošumu darbā un problēmu risināšanā, strādā ievērojami cītīgāk un ilgāk, bet sasniedz arvien mazāk • Pārmaiņas izjūtās – zudusi veselīga humora izjūta, tā vietā cinisks humors, pastāvīga neveiksmes izjūta, vainas apziņa, bieži jūt dusmas, apvainojas un ir rūgtuma izjūta, pastiprināta uzbudināmība, kas parādās gan darbā, gan mājās, vienaldzība, bezspēcība J. Horoškina, Darbinieku profesionālā izdegšana//Psiholoģijas Pasaule.-2004.-nr.9.

15. Uzvedības un psiholoģiskās pazīmes • Pārmaiņas domāšanā – arvien uzstājīgākas kļūst domas par darba pamešanu, nespēj koncentrēt uzmanību, rigiditāte domāšanā, pretestība pārmaiņām, aizdomu un neuzticēšanās palielināšanās, ciniska, nosodoša attieksme pret klientiem, izteikta rūpēšanās par personiskām vajadzībām un pārdzīvojumiem • Pārmaiņas veselībā – traucēts miegs, biežas, ilgstošas vājuma pazīmes, pastiprināta uzņēmība pret infekcijas slimībām, nogurums un spēku izsīkums visas dienas garumā, ātrāka psihiskās un somatiskās veselības traucējumu izpausme J. Horoškina, Darbinieku profesionālā izdegšana//Psiholoģijas Pasaule.-2004.-nr.9.

16. Profesionālās izdegšanas komponenti • Emocionālais izsīkums tiek aplūkots kā galvenā profesionālās izdegšanas sastāvdaļa, to raksturo emocionāla pārslodze, tukšuma izjūta, personisko emocionālo resursu izsīkums. Cilvēks saprot, ka nespēj just kā agrāk, vērojams emocionāls sabrukums • Depersonalizācija ietver bezjūtību, cinisku attieksmi pret citiem cilvēkiem. Kontaktēšanās kļūst bezpersoniska un formāla • Personisko sasniegumu redukcija parādās kā darba kompetences izjūtas pazemināšanās, neapmierinātība ar sevi, niecības izjūta, savu iespēju ierobežotības apziņa, negatīva sevis uztveršana no profesionālā viedokļa

17. Kārtība: Stabilitāte Līdzsvars sevī Automātismi Rutīna Haoss: Kustība Konflikti Problēmas Izvēle Cilvēku stabilizējošie un destabilizējošie faktori

18. Cilvēku stabilizē: Ģimene Mērenība vajadzībās Darbs Pašpilnveidošanās Gribas mērķtiecība Cilvēku destabilizē: Vientulība Pārmērība vajadzībās Bezdarbība Mazkustība Vienaldzība Bezmērķība, nav gribas Cilvēku stabilizējošie un destabilizējošie faktori

19. Jēgas meklēšana atbilstoši savam mērķim • Cilvēks var saskatīt jēgu darbībā, radošas darbības procesā – ko mēs dodam dzīvei • Redz jēgu jūtās, pārdzīvojumos, mīlestībā pret kādu, vērtību apzināšanās • Var meklēt jēgu bezcerīgā situācijā, kuras priekšā cilvēks ir bezpalīdzīgs. Visa būtībā ir cilvēka attieksme V. Frankls. Izdzīvošanas māksla.- Rīga: Zvaigzne ABC, 2004

20. Attieksme Attieksme ir sociālās un individuālās identitātes nosacījums, morālās autonomijas sasniegšanas līdzeklis. Individuālo identitāti raksturo pašsaglabāšanās, pašnoliegšana, pašpārliecinātība, atklātība, pašvērtēšanas spēja, iekšējā brīvība, kofliktētība, jūtu noturība

21. Attieksmju aspekti • Orientācija uz darīšanu (ticība cilvēka spēju neierobežotībai) • Orientācija uz attīstību (veseluma harmonija vidē) • Orientācija uz esamību (simboli, zinātne, valoda)

22. Attieksmes funkcijas • Kognitīvā – zināšanas attieksmju veidošanā • Psiholoģiskā – cilvēks kā attieksmju cēlonis • Pašizteiksme – Es tēls • Pašaizsardzība – psiholoģisko barjeru pārvarēšanas līdzeklis • Pašpārliecība

23. Pašattieksmes funkcijas • Sevis atspoguļošanas funkcija. Cilvēks savā dzīves darbībā • Pašizpausmes un pašrealizācijas funkcija • Savas iekšējās stabilitātes saglabāšanas funkcija • Pašregulācijas un paškontroles funkcija • Psiholoģiskās aizsardzības funkcija • Intrakomunikācijas funkcija

24. Tests Lai pārbaudītu, vai jums draud izdegšanas sindroms, der aizpildīt testu. Uz katru jautājumu var atbildēt ar reti (1 punkts), dažreiz (2 punkti), vienmēr (3 punkti). • Es jūtos dusmīgs vai naidīgs darbā • Es jūtu, ka man jāgūst panākumi visu laiku • Es jūtos, it kā viss, kas man jādara, ir netaisnīgi izspiests • Es jūtu, ka sāku distancēties no kolēģiem (cilvēkiem) • Man liekas, ka arvien vairāk trūkst iejūtības pret klientiem, kolēģiem, ka cilvēki kļūst nežēlīgi • Darbs ir kļuvis garlaicīgs, nogurdinošs • Es jūtos, it kā būtu nonācis savas karjeras (dzīves ) strupceļā. • Man liekas, ka spēju sasniegt mazāk nekā jelkad iepriekš. • Man liekas, ka izjūtas pret darbu ir negatīvas, koncentrējas tikai uz sliktajiem aspektiem • Man ir grūtības organizēt manu darbu un laiku

25. Tests Lai pārbaudītu, vai jums draud izdegšanas sindroms, der aizpildīt testu. Uz katru jautājumu var atbildēt ar reti (1 punkts), dažreiz (2 punkti), vienmēr (3 punkti). • Mani ir viegli aizkaitināt • Es jūtos bezspēcīgs veikt pārmaiņas darbā • Man liekas, ka, atgriežoties no darba mājās, nevaru atbrīvoties no frustrācijas • Es apzināti izvairos no personīgiem kontaktiem vairāk nekā agrāk • Es ievēroju, ka vairākkārt esmu sev jautājis, vai šis darbs ir man piemērots • Mani neatstāj negatīvas domas par darbu, pat gulēt ejot. • Es sāku katru darba dienu ar negatīvu attieksmi: „Es nezinu, vai gribu nākt šeit arī rīt” • Es jūtos, it kā nevienu vairs neuztrauc tas, ko es šeit daru

26. Tests Lai pārbaudītu, vai jums draud izdegšanas sindroms, der aizpildīt testu. Uz katru jautājumu var atbildēt ar reti (1 punkts), dažreiz (2 punkti), vienmēr (3 punkti). 19. Man šķiet, ka aizvien mazāk laika man paliek darbam, un es no tā izvairos 20. Es jūtos noguris un izsīcis darbā pat tad, ja esmu labi izgulējies Saskaitiet punktus. 20 – 34 – nav izdegšanas pazīmju 35 – 49 – agrīnas izdegšanas pazīmes 50 – 60 – izteikta izdegšana

27. Laika mērķtiecīga izmantošana • Steidzami – neatliekami darbi • Steidzami – atliekami darbi • Nesteidzami – neatliekami darbi • Nesteidzami – atliekami darbi

28. Adaptācija • Cilvēks mainās, kad pieņem racionālu lēmumu, un mainīšanās saistīta ar to, ka cilvēks izvairās no diskomforta stāvokļa • Cilvēks mainās, lai izvairītos no fiziskām un emocionālām sāpēm • Cilvēks mainās, ja līdzšinējā darbība neapstiprina viņa vajadzības • Cilvēks mainās, ja attiecībās, kurās viņš ir iesaistīts, ir izmainījušās • Cilvēka izmaiņas saistītas ar to, ka mijiedarbības procesā mūsu darbība izsauc pretdarbību, kas neļauj saglabāt iepriekšējo uzvedības modeli

29. Prāts ir kā izpletnis, tas vislabāk darbojas, kad ir atvērts Ozoliņa-Nucho A., Vidnere M. Stress: tā pārvarēšana un profilakse.- Rīga: Biznesa partneri, 2004