1 / 29

Kulturoloģija

Kulturoloģija. 11.klase (17.nodarbība). Modernisms. Nosaukums modernisms radies no franču valodas vārda modernisme < moderne – mūsdienīgs, jauns. Attiecas uz laiku no 19.gs. beigām līdz 20.gs. 60.gadiem Modernisma aizsākumi meklējami 19.gs. Francijā.

kochava
Download Presentation

Kulturoloģija

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Kulturoloģija 11.klase (17.nodarbība)

  2. Modernisms • Nosaukums modernisms radies no franču valodas vārda modernisme<moderne – mūsdienīgs, jauns. • Attiecas uz laiku no 19.gs. beigām līdz 20.gs. 60.gadiem • Modernisma aizsākumi meklējami 19.gs. Francijā. • Modernisms vispār lielā mērā radās kā sacelšanās pret "klasisko" kultūru, pret 19.gs. otrajā pusē dominējošo pozitīvismu un racionālismu, pret pilsonisko dzīvesveidu un tā stingrajām sabiedriskajām normām.

  3. Modernisma pazīmes • Mainās dzīves stils, vērtības orientācijas. • Nav nekā cieši noteikta, nemainīga, mūžīga. Viss ir plūstošs, mainīgs, pakļauts interpretācijām. • Tiek atzītas tiesības blakus pastāvēt dažādiem, pat pretējiem viedokļiem, valda plurālisms. Pasaule šķiet “atvērta”. • Masveida tehnoloģiskās inovācijas, zinātniskie atklājumi, kas satricināja klasiskos priekšstatus. • Masu mediju un izklaides industrijas aizsākums. • Eksperimenti literatūrā, mūzikā, vizuālajā mākslā un arhitektūrā. • Saistās ar nākotnes projekciju, ir futūristisks, jo noliedz pagātnes kultūru, pievēršas nākotnes cildināšanai un idealizācijai, poetizēja urbānismu, tehniku. * Plurālisms ir iespēja dažādiem sabiedrības slāņiem un grupām paust īstenot savus uzskatus, aizstāvēt savas intereses politikā, valsts pārvaldībā, kultūrā un citās jomās.

  4. Modernisma pazīmes – Pilsētu izaugsme Londona 20.gs. sākumā • Pilsētnieki izstrādāja laikmetīgākās zinātnes teorijas un nāca klajā ar pārsteidzošiem atklājumiem, kas būtiski mainīja ierasto dzīvi. • Lielpilsētās tapa jaunās tehnoloģijas. • Pilsētas kļuva par mākslas centriem, tur dibinājās avangarda mākslinieku pulciņi. • Lielpilsētas noteica toni modes pasaulē.

  5. Modernisma pazīmes – Pilsētu izaugsme Ņujorkas 5.avēnija 1913.g. Pilsētas līdzinājās gigantiskam skudru pūznim, kur par atsevišķu indivīdu neviens nelikās ne zinis. Bijušais laucinieks pilsētā bieži vien jutās svešs un pamests.

  6. Modernisma pazīmes – Tehnoloģiju modernizācija Auduma apdrukas mašīnas Monreālā 20.gs. sākums ASV gadsimtu mijā tika izgudrots konveijers, kas jaušami paaugstināja darba ražīgumu. Forda auto rūpnīcā viena auto samontēšana senāko 14 stundu vietā saruka līdz 1,5 st

  7. Modernisma pazīmes – Masu patēriņa ēras aizsākums Lavegasas neona ugunis “Kodak” markas fotokamera 1912.g. Sākās masu patēriņa ēra, kas visvairāk sevi lika manīt tobrīd bagātākajā un visstraujāk augošajā zemē - ASV. Neona reklāmu pilnās ielas, lētie hamburgeri, tējas maisiņi, par salīdzinoši nelielu naudu nopērkami fotoaparāti - šie un citi jaunievedumi pamazām pārvērta liepilsētnieku ikdienu.

  8. Modernisma pazīmes – Patērētājkultūras aizsākums Vašingtona ap 1920.g. Daudzos mājokļos parādījās radiouztvērējs un gramofons (plašu atskaņošanai). Strauji paplašinājās telefona tīkls (1922. gada britu telefona grāmatā reģistrēti jau vairāk nekā miljons abonentu).

  9. Modernisma pazīmes – Kino ēras aizsākums 20.gs. Komēdiju žanrā īpaša vieta pieder Čārlija Čaplina filmām. Viņš radīja vecmodīga, komiska un reizē apburoša klaidoņa tēlu. • Kino bija pati lētākā un masveidīgākā izklaide. Jau 1912.g. Amerikas kinozāles ik dienas apmeklēja pieci miljoni cilvēku. • Ap to pašu laiku Holivudā nodibinājās vērienīgs kinematogrāfijas centrs, kas drīz vien kļuva par pasaules kino biznesa galvaspilsētu. • Klasiskie masu kinomākslas žanri (detektīvs, vesterns, mīlas melodrāma, komēdija) tapa Holivudā.

  10. Modernisma pazīmes – Auto. Sevišķi lepojās tie, kas varēja iegādāties personisko automobili. Īpaši daudz automašīnu ražoja ASV (1925. gadā automobilis piederēja katram sestajam amerikānim).

  11. Modernisma pazīmes – Urbanizācijas ēnas puses Pilsētās plauka un zēla noziedzība un prostitūcija, kas veicināja arī kristietības lomas mazināšanās. Eiropas lielpilsētu iedzīvotāji pret reliģiju kļuva aizvien vienaldzīgāki.

  12. Modernisma pazīmes – Sievietes loma sabiedrībā Sevišķi kaismīgi par sieviešu tiesībām cīnījās angļu sufražistes (vienlīdzīgu vēlēšanu tiesību aizstāves). Sieviete gribēja būt kas vairāk nekā tikai mājsaimniece. Sieviete – zinātniece. Vašingtona, 1923.g. XX gs. pirmajos pārdesmit gados daudzās Rietumu valstīs sievietes izcīnīja tiesības piedalīties vēlēšanās, studēt universitātē, veikt zinātniskus pētījumus, kā arī darboties tradicionāli vīriešiem atvēlētās jomās, piemēram, jurisprudencē un ķirurģijā. Būtiski palielinājās sieviešu loma visos sabiedriski politiskajos procesos.

  13. I pasaules kara ietekme Pirmais pasaules karš sagrāva ticību un cerību labākai nākotnei. Bezjēdzīgais slaktiņš, kas prasīja miljoniem dzīvību, viesa pamatotas šaubas par to, vai pasaules un arī cilvēka eksistencei vispār ir rodama kāda jēga. Kara iznīcinošo jaudu lielā mērā noteica fakts, ka lietā tika likta jaunākā militārā tehnoloģija: tālšāvēji lielgabali, tanki, zemūdenes, kaujas dirižabļi, smagie aviācijas bumbvedēji u. c. Cilvēce pirmo reizi guva tik pārliecinošus pierādījumus tam, cik nehumāni ir iespējams izmantot tehnikas sasniegumus.

  14. Ekonomiskais uzplaukums 1933. A view across New York's Central Park Lake framed by the Sherry-Netherland and Plaza hotels. December 1941. "Lower Manhattan seen from the S.S. Coamo leaving New York." Rietumu ekonomika izrādījās pietiekami spēcīga. Tā spēja pārvarēt pēckara laika grūtības un lielo depresiju. Pilsētas ne vien pletās plašumā, bet arī sāka tiekties augšup - 1929. gadā ASV jau bija 377 debesskrāpji (vairāk nekā 20 stāvus augstas ēkas).

  15. POSTMODERNISMS • "Post" - kaut kas, kas ir pēc vai aiz. • Attiecas uz laiku no 60.g. beigas – mūsdienas. • Postmodernisms caurauž visu mūsdienu kultūru, tāpēc uzskatāms par mūsdienu kultūras tipu. • Postmodernisms attiecas uz katru no mums, jo mēs visi bez izņēmuma piederam postmodernā laika kultūrai. • Postmodernisma galvenais mērķis ir pārsteigt, šokēt. Lai to sasniegtu, gandrīz visi līdzekļi ir pieņemami. Piemēram, modernās mākslas izstādēs redzētie beigtu dzīvnieku ķermeņi, vardarbības upuru foto, izkārnījumi utt. Izraisīt šokam līdzīgas emocijas visu redzējušam un notrulinātam 21. gadsimta pilsonim ir grūts uzdevums. Tāpēc mākslinieki nereti ķeras pie ekstrēmām formām, pārkāpjot visas ētikas normas.

  16. POSTMODERNISMA – Iezīmes • Attieksme pret sabiedriskās dzīves normām • Izmaiņas sabiedrības sociālajā struktūrā • Tolerance • Attieksme pret progresu • Pāreja uz postindustriālo ražošanu • Multikulturālisms, plurālisms, globalizācija • Subkultūru uzplaukums • Informācijas plūsma • Attieksme pret jaunību • Cilvēka laicīgās esamības jēga tiek izvirzīta priekšplānā • Sabiedrības orientācija uz izklaidēm • Attieksme pret zināšanām • Attieksme pret elitāro un masu kultūru • Vardarbība un sekss

  17. POSTMODERNISMA – Iezīmes Modernisma laikā loģika, loģiski funkcionējošs prāts un veselā saprāta izstrādātais patiesības jēdziens uzturēja prasību ievērot kolektīvās normas un noteikumus. Tos uzskatīja par saistošiem visai sabiedrībai • Postmodernisma laikā cilvēks sevi aizsargā pret jebkuru kolektīvo normu un noteikumiem, ja tie nesaskan ar viņa garīgajām un morālajām vēlmēm. Prasību ievērot kolektīvās normas un noteikumus cilvēks uzlūko kā pret viņu represīvi vērstu agresiju. • Postmodernisma paradigmā neiederas tādi jēdzieni kā organizācija, kārtība, sistēma, un tas visvairāk jūsmo par haotiskām un sistēmiski nenoformētām struktūrām. Postmodernisms ciena „sprādzienus”, neprognozējamību, neformālu rīcību.

  18. POSTMODERNISMA – Izmaiņas sociālajā struktūrā Modernisma laikmetā pastāv monolītas sociālās šķiras (piem., proletariāts, zemniecība) Postmodernisma laikā Rietumu attīstītākajās valstīs šķiras ir gandrīz pilnīgi izzudušas, sadaloties daudzās pārsvarā profesionāli orientētās subkultūras tipa grupās. Postmodernismasabiedrībā vispār izzūd šķiriskās identitātes jēdziens, kad cilvēka dzīves ceļu nosacīja viņa sociālā piederība.

  19. POSTMODERNISMA – Attieksme pret progresu Modernisma laikmetā valdīja sekojošās prioritātes: tehniskais progress, tautu iedalīšana saskaņā ar to attīstības līmeni (augstu, vāji attīstītas, atpalikušas, mežonīgas tautas), garīgi brīva zinātne, kuras mērķis ir dabas pakļaušana zinātniski tehniskā progresa un cilvēka interešu vārdā. Minētās prioritātes valdīja apmēram trīs gadsimtus. Postmodernisma noskaņojumā dominē skeptiska attieksme pret progresu, cilvēka prāta visvarenību un cilvēcisko spēju neierobežotību. Tātad praktiski skeptiska attieksme ir pret Jauno laiku idejisko fundamentu, kuru izstrādāja renesanses un apgaismības laikmetā un kas savā ziņā kulmināciju sasniedza industriālajā sabiedrībā XX gadsimtā. .

  20. POSTMODERNISMA – Izmaiņas rūpniecībā Industriālajā (modernisma laikmets) sabiedrībā dominēja masu produkcijas ražošana un masveida patēriņš, ko raksturoja vienveidība. Postmodernajā laikā, pateicoties datortehnoloģiju ieviešanai kļuva iespējama nelielu produkcijas sēriju ražošana. Cilvēkiem radās iespēja izrauties no vienveidības, un standartizācijas principu nomainīja daudzveidības jeb plurālisma princips, kuru dievina postmodernisma teorētiķi. Postindustriālajā sabiedrībā ekonomiskās darbības mērķis ir apmierināt katra indivīda vēlmes. Var pat teikt, ka postmodernismā/postindustriālajā sabiedrībā daudzveidība kļuva pašmērķīga un nomācoša, un izpelnījās kritiku.

  21. POSTMODERNISMA – Multikulturālisms • Mūsdienu realitāte ir multikulturālā sabiedrība – vienā valstī, vienā pilsētā dzīvo cilvēki, kas pārstāv dažādas tautības, rases un reliģiskos uzskatus. Šādā situācijā ir attīstījušās multikulturālisma idejas, kuru pamatā ir plurālisms – tas, kas ir patiess vienā sabiedrībā, citā var būt aplams, un tas, kas būs pareizi vienā sabiedrības daļā, citā var izrādīties nepareizi. • Ja kultūras vērtības ir relatīvas, tad neviena nav jāuztver nopietni. Neviena kultūra, izņemot postmoderno, nemāca absolūtu patiesību neesamību. Tiek akceptēts daudz kas tāds, kas senāk būtu nosodīts vai aizliegts – no ekstravaganta apģērba līdz netradicionālai seksuālai orientācijai. Postmodernisma loģika daudzus kaitina ar savu hipertrofēto visatļautību. • Globalizācija – vienotas „pasaules kultūras” veidošanās. Globalizācija balstās uz visu tehnisko šķēršļu noārdīšanu starp valstīm. Tā atceļ attālumu un laiku. Pasaule tiek uztverta kā vienots veselums.

  22. POSTMODERNISMA – Subkultūru uzplaukums • Postmodernisma/postindustriālās sabiedrības viena no spilgtākajām īpašībām ir subkultūru uzplaukums. Tās pašlaik aptver sabiedrības lielāko daļu. Šodienas kultūra faktiski veidojas no subkultūru summas. • Subkultūru (minoritāšu ) izvirzīšanās sabiedrības priekšplānā liecina par kardinālām izmaiņām sabiedrībā. Ne velti šodien ir populārs jēdziens „minoritāšu sacelšanās”, un runa nav tikai par etniskajām minoritātēm un to tiesību aizstāvību. Runa ir par subkultūrām (reliģiskajām, seksuālajām, profesionālajām, izklaides un atpūtas veidu un dažādu hobiju grupām utt.), kuras var uzskatīt par savdabīgām minoritātēm ar savu lokālo kultūru.

  23. POSTMODERNISMS – Informācija un sabiedrība • Masu mediju izplatīšanās Rietumos sākās 70.gados. Tas bija process, kuru neviens negaidīja. Vispirms tas skāra presi un pēc tam arī radio un televīziju. • Gan ASV, gan Rietumeiropā strauji samazinājās lielo dienas laikrakstu un galveno žurnālu tirāžas. Tajā pašā laikā pieauga visdažādāko izdevumu skaits. Sākās vietējās preses un tematiski specializēto minižurnālu ēra, un šī produkcija pamatā ir adresēta subkultūrām. • Tas pats notika ar radio – radās privātās radiostacijas noteiktai auditorijai. ASV 1974.gadā bija apmēram 1 miljons radiostaciju, 1977.gadā – apmēram 25 miljoni radiostaciju. • ASV televīzijā krīze iestājās 1977.gadā, kad lielās TV studijas manāmi zaudēja skatītājus. Tolaik uzplauka kabeļtelevīzija, kura masu superauditoriju sadalīja miniauditorijās. • Nākamo soli informācijas individualizācijā spēra Internets.

  24. POSTMODERNISMS – Jaunības kults Izmainījusies pieaugušo attieksme pret jaunību – tagad tā ir kļuvusi prestiža. Ja agrāk jaunā paaudze uzvedībā, valodā un ģērbšanās stilā atdarināja vecāko, tagad ir otrādi – mūsdienu Rietumu kultūru raksturo ķermeņa un jaunības kults.

  25. POSTMODERNISMS – Cilvēces esamība/izklaides • Cilvēka laicīgās esamības jēga izvirzīta priekšplānā un kultūras vērtību sistēma tiek pārorientēta, būtiski izmainot priekšstatus par cilvēka pienākumiem un tiesībām, vietu un nozīmību uz Zemes. • No vienas puses auglīgi bagātina cilvēka pašvērtības apziņu, bet no otras – stimulē homoseksuālisma, viendzimuma laulību, lesbiešu, geju, transvestītu perversās visatļautības morālo un juridisko legalizāciju. • Iedzīvotājiem parādās vairāk brīvā laika, kas sekmē izklaides iestāžu attīstību. Aizvien vairāk cilvēku nododas izpriecām un baudām, kas, lai sevi attaisnotu, tiek pasludinātas par kultūras izpausmēm. Tas ir masu kultūras jeb popkultūras buma sākums. Par mākslu tiek pasludināts viss, kas tiek plaši pieprasīts – piedzīvojumu, fantastikas un „bulvāru” literatūra, dažādu žanru filmas, popmūzikas sarīkojumi, konkursi un šovi.

  26. POSTMODERNISMS – Izglītība • Postmodernismā zināšanas kļūst par preci, kuras mērķis ir radīt citas preces. Zināšanas tiek ražotas, lai tās pārdotu. Zināšanas kā informatīvā prece kļūst par galveno spēku cīņā par varu. Plašumā izvēršas zināšanu komercializācija. • Postmodernisma laikā nostiprinās atziņa, ka vairs nav absolūtas gudrības un patiesības, un vispār katra patiesība ir patiesība, un nevar būt viena patiesība priekš visiem; katrs indivīds var apliecināt savu patiesību, jo indivīds pats atbild par visu.

  27. POSTMODERNISMS – Kultūra • XIX gs. beigu un XX gs. pirmās puses modernisms bija elitārs. Postmodernisms tāpēc sava skepticisma enerģiju velta modernisma kritikai. Postmodernisms tiecas realizēt modernismam pilnīgi pretēju stratēģiju, proti, apvienot vienā veselumā elitāro un masu garīgo kultūru. Postmodernisms, integrējot masu un elitāro garīgo kultūru, vēlas veidot cienīgu pasauli. • Masu kultūra un elitārā kultūra sāk saplūst. Pakāpeniski šīs robežas izzūd.

  28. POSTMODERNISMS – Vardarbība un sekss Postmodernās dzīves sastāvdaļa. Vardarbība – veids kā sevi pierādīt postmodernajā dzīvē. Tas, kurš ir uzvarētājs ir pārāks par citiem, jo citādi sevi nevar pierādīt. Arī sekss ar kuru pašapliecināties. (Pārāk bieža partneru maiņa)

  29. Jautājumi zināšanu nostiprināšanai 1. Kādu laika posmu ietver modernisms? 2. Kā modernisma laikā mainās dzīves stils? 3. Kādu laika posmu ietver postmodernisms? 4. Kādas iezīmes kopīgas modernismam un postmodernismam? 5. Kādas iezīmes atšķirīgas modernismam un postmodernismam?

More Related