Konference Latvijas Universitātē, Rīga „ Vardarbības izpausmes medijos: cēloņi un sekas “

1. Konference Latvijas Universitātē, Rīga „Vardarbības izpausmes medijos: cēloņi un sekas“ Rūdolfa H. Veisa referāts • Vardarbība audiovizuālajos medijos jeb „TV var padarīt dumju un vardarbīgu“. Dr. Rūdolfs H. Veiss Mediju pētījumi un inteliģences diagnostika e-pasts: RHWEISS@t-online.de Rudolf H. Weiß - Riga 30.11.2007

2. Pārdomas un piemēri ievadam „Kā gan tas nonāk šajās galvās?“ • Šis kāda augsta ranga Vācijas politiķa bezpalīdzīgais jautājums, ko viņš izteica kādas ilgas televīzijā pārraidītas diskusijas par mediju vardarbību, vardarbību skolēnu vidū un labēji radikālo vardarbību nobeigumā, jau pirms vairāk nekā 10 gadiem (1995) man vairāk nekā skaidri parādīja, ka mums kā neatkarīgiem zinātniekiem ir jārīkojas, bet tai pat laikā mani jo vairāk “sapurināja” viņa zināšanu deficīts. • Tajā pašā laikā izskanēja kāda mediju kritiķa aicinājums, kas arī mani “sapurināja” un rosināja uzrakstīt zinātnisku izziņu grāmatu par šo tematu “Vardarbība, mediji un agresivitāte skolēnu vidū“. Rudolf H. Weiß - Riga 30.11.2007

3. Mediju kritiķis, mācītājs no Vittenbergas P. Šorlemmers uzstājīgi brīdināja par iespēju mediju ietekmē kļūt sekliem, vēlāk pat dumjiem(citēts noWeiß 2000, 76. un sek. lpp.). • „Mediju veidotāju politiskie un ētiskie priekšstati kļūst par upuri reitingu diktātam – izsenis starp brīvību un atbildību pastāvošais konflikts mediju perfekcijas un kvantitātes rezultātā rada jaunu “kvalitāti”. Mediju pārņemtajā laikmetā ir lielas izredzes, bet tai pašā laikā arī postījuma iespēja. Mazākās pretestības likums, pārnests uz cilvēkiem, sola ātrus panākumus, ja vajadzība pēc izklaides tiek kombinēta ar adrenalīna devu. • Tādā veidā dumjais tiek padarīts vēl dumjāks, savukārt mediji, to darot, vēl arī nopelna. Dumjība, tā saka Dītrihs Bonhefers, ir daudz bīstamāks ienaidnieks par ļaunumu, kurā ir vismaz pašsagraušanās dīglis. Savukārt pret dumjību mēs neko nevaram iesākt“. Rudolf H. Weiß - Riga 30.11.2007

4. No mediju daudzveidības uz vientiesību medijos: Citi bez aplinkiem runāja par • “notrulināšanās un deģenerēšanās industriju“, ar to saprotot datorspēļu, videospēļu, reklāmas industrijas un atsevišķu programmu producentus, īpaši privātajās telekompānijās, kur teju katru dienu pēcpusdienās dominē ekshibicionistiski sarunu šovi, kam seko vardarbīgas filmas. „Ir naivi vai pat ciniski teikt, ka atbildība par šā morāliski garīgā vides piesārņojuma radītajām sekām ir jāuzņemas tikai un vienīgi vecākiem, norādot uz televizora izslēgšanas pogas esamību.“ (Štutgartes Galvenās skolu pārvaldes prezidents Hāls, 1998). • Pie mums Vācijā irApraides likums, kas nosaka, ka ir jābūt t.s. mediju daudzveidībai, jo tas ir noteikts preses brīvības pamatprincipā. Nu, tagad mums arī ir šī daudzveidība - caur satelītu vai kabeļtīklu var uztvert līdz pat 250 kanāliemvisā pasaulē. Ja iet cauri visiem šiem kanāliem, var pat sareibt galva – un uzreiz kļūst skaidrs, ka šīmediju„daudzveidība“jau sen ir deģenerēta par „vientiesību”. Rudolf H. Weiß - Riga 30.11.2007

5. Mediju apguve jau agrīnā vecumā • Vismuļķīgākais, ar ko man nesen nācās saskarties, ir „Bēbīšu televīzija”. Ar tās palīdzību jau vienu vai divus gadus vecus bērnus vēlas ievest televīzijas pasaulē. Mēs, psihologi, šādā gadījumā runājam par kairinājuma- reakcijas modeļu apguvi agrīnā bērna vecumā. • Aplūkojiet pāris attēlus no šīs „brīnumu zemes“. • Tālāk 5 attēli no „Bēbīšu televīzijas“ Rudolf H. Weiß - Riga 30.11.2007

6. Bēbīšu televīzija Rudolf H. Weiß - Riga 30.11.2007

7. Komiksi • Tālāk vardarbība jau samērā ekscesīvā apjomā turpinās trīsgadīgiem un vecākiem bērniem domātajās, neskaitāmajās komiksu sērijās. Ir konstatēts, ka šajos komiksos TV piedāvājumā ir visvairāk vardarbības scēnu. Bērniem vardarbība kļūst par pašsaprotamu lietu. Rudolf H. Weiß - Riga 30.11.2007

8. „Industrija, kas padara par muļķi vai deģenerātu“ • Bet vispirms atgriezīsimies pie minētā jēdziena„industrija, kas padara par muļķi vai deģenerātu“. Šobrīd par to runā ne tikai psihologi un pedagogi, bet arī neirobiologi. • Lai to attēlotu, vispirms vēlētos Jums sniegt dažus zinātniski pamatotus pierādījumus: Rudolf H. Weiß - Riga 30.11.2007

9. Muļķis • Jēdziens “muļķis”būtībā nav zinātnisks jēdziens. Populārzinātniski raugoties, tajā ir ietverti divi aspekti – inteliģence un zināšanas, saprotot tos ar zemu problēmu apzināšanos, zināšanu deficītu, apgrūtinātu kopsakarību atpazīšanu politiskajā un sociālajā kontekstā, nekritisku uzskatu veidošanu, kuros valda stereotipi, domāšanas, spriešanas un rīcības vienpusība … Rudolf H. Weiß - Riga 30.11.2007

10. Muļķība, inteliģence un vardarbība, kas gan ir kopīgs šiem jēdzieniem? • Jo vairāk vardarbības ir programmas piedāvājumā, jo biežāk to uztver tādi cilvēki, kurumentālais līmenis ir zemāks un kuri ir mazāk kontrolēti. Viņi arī ir vairāk apdraudēti attiecībā uz vardarbīgu uzvedību nekā tie, kuriem ir labākas kognitīvās spējas. • Tomēr tas gan uzreiz nenozīmē, ka inteliģenti cilvēki būtu mazāk vardarbīgi. Kāpēc?Jo te pa vidu ieslēgta morāles instance. Ja nav morāles vai ētiskās apziņas, inteliģenci var ļaunprātīgi izmantot. Piemēru ir daudz – sākot no inteliģenti izplānotām banku laupīšanām, līdz pat ekstrēmi brutālai politiskai vardarbībai, kādu mēs Vācijā piedzīvojām nacistiskās diktatūras laikā. • Amerikāņu psihologs Gilbertieslodzījuma vietās ar inteliģences testiem testēja visus Nirnbergas prāvā laikā no 1946. līdz 1947. gadam apsūdzētos nacistu vadoņus– sākot no Gēringa līdz Šahtam, un konstatēja, ka viņiemvisiembija IQ vērtība, lielāka par 110, viņi piederēja augstākās inteliģences slānim, dažiem šī vērtība pat pārsniedza130, kas tiek uzskatīts par augstas inteliģences rādītāju. Un tik un tā viņi veica visšausmīgākos noziegumus, kādus pasaule jebkad ir piedzīvojusi. Rudolf H. Weiß - Riga 30.11.2007

11. Šodien mums vairāk nākas saskarties ar banku laupīšanām, apšaudēm skolās vai ekonomisko noziedzību, tātad pārkāpumiem, kas parasti tiek izplānoti un īstenoti tik perfekti, cik inteliģenti ir paši pārkāpēji. Vismaz banku laupītāju gadījumā mēs zinām, ka savu laupīšanas stratēģiju viņi parasti izstrādā, ņemot piemēru no kriminālfilmu sižeta. Arī vairumā ilgtermiņā plānoto slepkavību, kas izdarītas skolās, vispirms attiecīgās personas ir “trenējušās medijos”. Izņēmums: Tomēr ir arī pozitīvi piemēri, kuros TV piedāvājums var kalpot cilvēka zināšanu bagātināšanai.Kāda jauna latviešu sieviete, kuru es nesen satiku Frankfurtes starptautiskajā grāmatu mesē – viņa tur strādāja Latvijas stendā – sarunājās ar mani tekošā vācu valodā. Kad es pajautāju, kur gan viņa to iemācījusies, viņa atbildēja, ka caur satelītu skatoties filmas vācu televīzijā. Tātad - pavisam noteiktiviss ir atkarīgs no tā, ko un kādiem mērķiem cilvēks izvēlas no bagātīgā piedāvājuma. Tomēr šis gadījums ir izņēmums. Rudolf H. Weiß - Riga 30.11.2007

12. Pēc šā, drīzāk heiristiskā, ar atsevišķiem novērojumiem papildinātā ievada es vēlētos pievērsties zinātniskajai daļai, kuras pamatā ir lietišķs un objektīvs audiovizuālo mediju izvērtējums, kurā es vēlētos iekļaut jaunākās starptautiskās unempīriski pamatotāsatziņas. Audiovizuālie mediji ir televīzija, video, DVD un dators/internets, pie tam es, pamatojoties uz norādēm par tematu, pievērsīšos tieši senākajiem medijiem, proti, televīzijai un video. Mans kolēģisprof. Hubersuzreiz pēc manis tuvāk aplūkos jaunos medijus – jo īpaši datorspēles un videospēles, izmantojot jaunākā Vācijā veiktā skolēnu garengriezuma pētījuma rezultātus (izpausmju pētījums). Rudolf H. Weiß - Riga 30.11.2007

13. Audiovizuālo mediju lietošana un izpausmes • Mediju lietošana • Pievēršoties tikai televīzijai, šāds atainojums būtu vienpusīgs, jo tas neatbilstu ne lietošanas realitātei, ne arī to zinātnisko darbu apjomam, kas ir veltīti šim aspektam. Tomēr, tā kā mana referāta temats attiecas tieši televīziju, resp., uz vardarbīgām filmām, ko rāda televīzijā, vēlos galveno uzmanību pievērst tieši šim medijam. • Lietošanalabāk pakļaujas datu apkopošanai (skatītāju reitings, iemīļotākie raidījumi, priekšroka kanālu izvēlē…). Attiecībā uz Latviju manā rīcībā nav pamatotu statistisko datu par iedzīvotāju uzvedību attiecībā uz mediju patēriņu. Tāpēc es aprobežošos ar Vācijā apkopotajiem rādītājiem pieņemot, ka Latvijā bija līdzīga situācija kā pie mums mūsu jaunajās federālajās zemēs (bijusī VDR). Par tām mums ir zināms, ka pielāgošanās rietumu apstākļiem notika ļoti strauji. Aptaujās, ko es veicu ar skolēniem Saksijā, pat varēja novērot, ka TV patēriņa apjoms jau divus gadus pēc Vācijas atkalapvienošanās (1992) vidēji bija lielāks par pusstundu, salīdzinot ar pielīdzināmām skolēnu grupām Bādenē- Virtenbergā (3 pret 2 ½ stundas jauniešu vidū). Rudolf H. Weiß - Riga 30.11.2007

14. Mediju izpausmes (hipotētiski) • Izpausmesir saistītas ar to, cik lielā mērā mediji ietekmē manus uzskatus, manus priekšstatus par vērtībām vai manu uzvedību. Šā procesa pamatā esošais pieņēmums paredz, ka recipients, lai vispār sāktu patērēt medijus, no kāda ir uzzinājis par tiem.Mazu bērnugadījumā tie galvenokārt ir vecāki,sākumskolas bērnugadījumā – arī vecāki, savukārtvidusskolāstie jau ir pārsvarā klases biedri vai draugi, jauniešu gadījumā reti kad vecāki, drīzāk līdzinieki, draugi, paziņas. Atkarībā no attiecībām ar šo kontaktgrupu izpaužas arī uzvedības modelis, caur kuru šīs personas netieši ietekmē bērnu vai jaunieti un līdzlemj attiecībā uz mediju izvēli, „Tas ir moderni“ – ir viens no izvēles motīviem. • Bet kāpēc ganzēniem šī lietošanas uzvedība atšķiras no meitenēm?Vai arī savādāk jautājot – kāpēc zēni parasti izvēlas citas mediju formas un saturu nekā meitenes? Vai tas ir iedzimts vai arī to ietekmē jau pirmās kontakta personas? Rudolf H. Weiß - Riga 30.11.2007

15. Izpausmes - turpinājums (hip.) • Šajā sakarāneirobioloģiski orientētie izpausmju pētnieki uzskata, ka zēns vardarbību saturošus medijus izvēlas tāpēc, ka viņš ir zēns, t.i., vīriešuģenētiskā sistēmaar palielinātu agresijas potenciālu primāri nosaka mediju izvēli, turpmāko mediju lietošanas uzvedību un izvēlētos vardarbīgos medijus pastiprina vien jau sākotnēji ģenētiski nosacītais un jebkurā gadījumā esošais agresijas potenciāls. Šajā zinātniskajā pieejā tiek apstrīdētas autonomas mediju izpausmes. • Meitenesskatās vardarbīgas filmas, tomēr viņas ar tām neko nevar iesākt, iespējams, uzskata pat tās par nepiedienīgām – tāpēc, ka tās ir meitenes?? • Zēniskatās vardarbīgas filmas un jūtas uzrunāti, stipri un visuvareni --- tāpēc, ka viņi ir zēni un nevis tāpēc, ka vardarbīgās filmas viņus jau ir padarījušas vardarbīgus? Rudolf H. Weiß - Riga 30.11.2007

16. Psiholoģisks skaidrojums? Vai arī mums tas nebūtu jāaplūko nedaudz psiho-loģiskāk? Piemēram: • Astoņus gadus vecs zēns saņem nevēlamu filmu sarakstos iekļautas videofilmasdāvanā no sava tēva – kā nedaudz nenormālu tēva vajadzību un priekšstatu par vīrišķību projekcijas objekts – vai arīdivgadīgs bērns, no kura viņa vientuļā māte bezpalīdzībā “atbrīvojas”, noliekot televizora priekšā – šādā veidā bērninonāk saskarsmē ar mediju, kas tos vairs nelaiž vaļāun ilgtspējīgi ietekmē viņu tālāko dzīves ceļu – astoņgadīgā bērna gadījumā līdz pat vardarbīgām darbībām un nosliecei uz pārkāpumiem,divgadīgā bērna gadījumā, izraisot „tikai“ milzīgusrunas traucējumus. Kas gan tagad ir cēlonis?Kas šeit ir bijis visefektīvākais paraugs? Vai vecāki bija šis modelis? Vēlāk - draugi? Vai arīšāds modelis bija mediji? • Izpausmju analīzēs, ko vēlamies Jums prezentēt, mēs mēģināsim atrast atbildi uz šiem jautājumiem. Bet vispirms par audiovizuālo vardarbības mediju lietošanu, īpaši par televīziju >>> Rudolf H. Weiß - Riga 30.11.2007

17. Audiovizuālo vardarbības mediju lietošana:Izmaiņas patēriņā20 gadu gaitā • Pēdējo 20 gadu laikā programmu kvalitāte ir būtiski pasliktinājusies, • jo īpašisamazinoties informatīvo un izziņas raidījumu skaitam, īpaši privātajos telekanālos, arī ziņu raidījumiem – un šāda tautas deģenerēšana turpināsies. • Tas, kas ir pieaudzis, ir vardarbības īpatsvars programmu piedāvājumā, un šis piedāvājums ir cēlonis milzīgajam šausmu un vardarbības, kā arī pornogrāfijas un seksa patēriņa kāpumam. • Pēdējo 15 līdz 20 gadu laikā nedēļā vidēji tika pārraidītas 2-3 šausmu un vardarbības filmas, kas bija gandrīz tikai privātajos telekanālos (100-150 gadā, ieskaitot atkārtojumus). • Īpaši populāras kanālos PRO7, RTL, RTL2, VOX bija šādas filmas: „Rembo“ filmas (sarakstos), „Kiborgs“, „Basketbola dienasgrāmatas“ (no 18 gadiem), „Halloween“, „Kliedziens“ (sarakstos). • Diemžēl kopš kāda laika privātajiem telekanāliem seko arī sabiedriskās televīzijas kanāli: piemērs „Dzimuši slepkavas“ (no 18 gadiem) (ARD, 2007. gada septembra sākumā, plkst. 2.30 naktī). Rudolf H. Weiß - Riga 30.11.2007

18. Šausmu un vardarbības filmu pārmērīga patēriņa kāpums bērnu un jauniešu (12 līdz 18 gadi) vidū laikā no 1983. līdz 2005. gadam Šeit ir milzīgas atšķirības starp skolu tipiem: vismazāk šausmu un vardarbības filmas skatās tie, kas mācās ģimnāzijās, visvairāk tie skolēni, kas mācās zemāka līmeņa skolās un specializētajās skolās. ► Šausmu un vardarbības filmu “piegādi”vairāk nekā pusei aptaujāto skolēnu nodrošinatelevīzija. Ar video un DVD ierakstiem tiek panākta šo filmu tālāka izplatība un neierobežotas atkārtotas noskatīšanās iespējas. ► Tāpēc arī vispārēji skolēnu vidū vispopulārākieir tie telekanāli, kuru programmā ir vislielākais vardarbības īpatsvars vardarbīgu filmu formā: Pro 7ar vairāk nekā 50% lielu vardarbības īpatsvaru un kopš vairākiem gadiem līderisvardarbības rādītāju sarakstā, pēc tam seko RTL, RTL II un VOX. Popularitāte un vardarbības rādītāju indekss teju 100% korelē zemāka līmeņa skolu un specializēto skolu skolēnu gadījumā, ģimnāzistu gadījumā tas ir mazāk. Piezīme.: Pirmie privātie kanāli sāka apraidi 1984. gadā!Kopš 1989.g. apkopoti dati Rudolf H. Weiß - Riga 30.11.2007

19. Mediju izpausmes (empīriski pierādīts) Atstāšana novārtā un mediju vardarbība bērnībā • Kas notiek bērnu attīstībā, ja viņiem tik agrā vecumā un tik bieži tiek nodrošināts televīzijas vai citu audiovizuālo mediju patēriņš, resp., ja viņi ar to ir nodarbināti? Rudolf H. Weiß - Riga 30.11.2007

20. Interdisciplināru pētījumu rezultāti(skat. norādes par literatūru izdales materiālā): Pārmērīgs mediju (vardarbības) patēriņš izraisa • smadzeņu attīstības traucējumus (Hüther, 2006, Vācija) • koncentrēšanās traucējumus un uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu (Christakis, D. A. et al.,garengriezuma pētījums, 2004, ASV) • Valodas attīstības traucējumi(Ennemoser, garengriezuma pētījums VorS/GS, 2004, Vācija) • Negatīva ietekme uz sekmēm skolā • Hopf (šķērsgriezuma pētījums, 1998. un 2003.g., Vācija) • Myrtek, M; Scharff, C. (šķērsgriezuma pētījums, 2000, Vācija): • Ennemoser, M. (garengriezuma pētījums, 2004, Vācija) • Hancox pētījums (26 gadus ilgs garengriezuma pētījums, 2005, Jaunzēlande) • Borzekowski un Robinson (šķērsgriezuma pētījums, 2005, ASV) • Zimmerman & Christakis(garengriezuma pētījums, 2005, ASV) • Pfeiffer (KFNšķērsgriezuma pētījums, 2006, Vācija) • Hopf (šķērsgriezuma pētījums, 2006, Vācija) • Hopf-Huber-Weiß (garengriezuma pētījums, 2007, Vācija) • Kopā 6 garengriezuma un 5 šķērsgriezuma pētījumi • Ierobežotā laika dēļ tālāk vēlētos tuvāk aplūkot tikai tās neirobioloģiskās atziņas, kas Jums, • iespējams, nav zināmas>>> Rudolf H. Weiß - Riga 30.11.2007

21. Smadzeņu attīstība kā piemērs no neirobioloģijasa) Izpausmes uz smadzeņu fizioloģiju(pēcHüther: „Mediju patēriņa ietekme uz smadzeņu attīstību“) Agrīna bērnība– jaunība nepareizas mediju lietošanas gadījumā Tas notiek bērnu un jauniešu smadzenēs, pārmērīgi lielās devās patērējot mediju vardarbību: Sinapses funkciju panīkums jauniešu vecumā (“autotrašu efekts“) Smadzeņu attīstībano bērna līdz jaunietim: pirmie dzīves gadi ir izšķiroši Mediju izraisītu defektu noteikšana ar magnētiskās rezonanses tomogrāfu Rudolf H. Weiß - Riga 30.11.2007

22. b) Mācību psiholoģiskie izmaiņu procesi • Īslaicīgajā atmiņātiek saglabāta tā viela, kas ir apgūta skolā un pēcpusdienā mājās. • Saglabāšanas processilglaicīgajā atmiņāpēc tam ilgst vismaz 12 stundas. • To ļoti ietekmē piedzīvotās sajūtas, uz kurām smadzenes reaģē ļoti sensibli. • Šokējošas filmu scēnas, stiprasemocijas, spēlējot video un datorspēles, ļoti aizkavē informācijas saglabāšanu ilglaicīgajā atmiņā. • Pirms gulētiešanas noskatītašausmu filmatraucēātrā miega (REM miega) fāzi, kas ir īpaši svarīga informācijas saglabāšanai ilglaicīgajā atmiņā. Rudolf H. Weiß - Riga 30.11.2007

23. Secinājumi no neirobioloģiskiem un psiholoģiskiem pētījumiem: • Jo vairāk laika bērni pavada pie televizora (un citiem audiovizuālajiem medijiem), jo vairāktiek negatīvi ietekmēta viņu spēja mācītiesun sekmes skolā pasliktinās. • Uztraucošs šeit ir arī atklājums, ka skolas sekmju pasliktināšanās skar bērnus no visiemsociālajiem slāņiem un ka bērniem ar zemu inteliģences līmeni jo īpaši pasliktinās runas spējas. • Uztraucošs ir arī konstatētais apstāklis, ka pieaug to bērnu skaits, kuriem ir uzmanības deficīta sindroms, un šo bērnu koncentrēšanās spēja kļūst vēl sliktāka. Rudolf H. Weiß - Riga 30.11.2007

24. Fantāzija un uztvere • Šobrīd jau ir daudzi piemēri, kad bērnu fantāzijas pasauli fikcionālā filmu pasaule ir ierobežojusi tiktāl, ka ir jārunā par mediju inducētām izmaiņām uztverē. Tās var izmainīt arī bērna pasaules skatījumu tā, ka vardarbība tiek pieņemta bez ierunām. Bet, ja vardarbības cēloņus aplūko kā monokauzāli noteiktus un tie tiek vienkārši tāpat pieņemti, kā tas nepārtraukti ir rādīts filmās,tad var tikt izraisītas arī izmaiņas uzvedībā un agresīva rīcība. Nosliece uz vardarbīgām darbībām ir novērojama gandrīz tikai zēniem. Rudolf H. Weiß - Riga 30.11.2007

25. Kāpēc tie gandrīz vienmērirzēni? • „Mediju radītais noslogojums” īpašu problēmu rada tiemzēniem, kuri arvien vairāk ir pieskaitāmi zaudētājiem, arvien vairāk tiek atstāti novārtā kopā ar medijiem, kuriem problēmas skolā rodas daudz biežāk nekā meitenēm un uztraucoši samazinās kvalificēti iegūtas izglītības gadījumu skaits. • Arī attiecībā uzmediju vardarbību un vardarbīgu rīcībukopš ilgāka laika mēs saskaramies ar grūtībām tieši zēnu vidū. Jo īpaši apdraudēti šajā fāzē ir vidēji20% zēnu vecumā no 12 līdz 14 gadiem, kuri medijus patērē galvenokārt vienatnē, kuru sociālie kontakti arvien vairāk aprobežojas ar audiovizuālo mediju izzināšanu un sadabūšanu. Šajā laikā šausmu un vardarbības filmas arvien vairāk papildina seksa līdz pat pornogrāfiska rakstura filmas, savukārt pie datora klāt nāk arī brutālasšaušanas un slepkavošanas spēles. Rudolf H. Weiß - Riga 30.11.2007

26. Zēni:izolēts patēriņš vienatnē, vientuļa vecāka audzināti, vardarbības un suicīda draudi • Šo jauniešugrupu, kas šausmu un vardarbības filmas vai vardarbīgas datorspēles patērēizolēti, vienatnē un kas atkarībā no skolas veida mūsu vīriešu dzimuma jauniešu vidū veido apmēram 15 – 25%,es uzskatu par īpaši apdraudētu, jo viņiem trūkst sociālā komponenta un līdz ar to arī problēmu risināšanas iespējas vadītā grupā un arī ģimenē (bieži vien vientuļie vecāki). Tas zēniem ir sastopams trīs reizes biežāk nekā meitenēm. Un šiemvīriešu dzimuma skolēniem un jauniešiem būtu jāvelta īpaša pedagoģiskā uzmanība, cita starpā arī tāpēc, ka līdzās potenciālajam vardarbības apdraudējumamviņi irarī suicīda apdraudēti (skat. slepkavības skolās). Rudolf H. Weiß - Riga 30.11.2007

27. „Vardarbība medijos padara vardarbīgu“ Par šo neliela anekdote jeb ‚kāpēc šodien ir savādāk nekā agrāk?’ • Kad mani pirms pāris gadiem pēc referāta, ko biju nolasījis par līdzīgu tematu kā šodien, uzrunāja divi vecāki kungi – viņiem varēja būt tā ap 85, seni skolas draugi no ģimnāzijas laikiem, 22 gadu vecumā piedalījušies Otrajā Pasaules Karā – viņi vispirms man pajautāja, vai man būtu pāris minūšu laika, viņiem esot no kaut kā jāatbrīvojas. Un tad vārdi birtin bira pār viņu lūpām: Toreiz, 1946. gadā, kad viņi bija atgriezušies mājās no krievu gūstaun viņiem vēlreiz bija jāapmeklē ģimnāzija, viņiem bijis viens “profesors” (starp citu, izbijis nacists, kuru arī es vēl iepazinu), kurš klasē bija iedibinājis īstu “terora režīmu” un ar savām arogantajām, apvainojošajām un absolūti frustrējošajām piezīmēm un netaisnīgo attieksmi jauniešus bija saniknojis tiktāl, ka kādu dienu viņi nosprieduši „den murks me oa“ (franku dialekts, tulkojot nozīmētu apmēram, „to mēs nodursim ar savu kaujas duncīti). Viņi kala plānu un izstrādāja īstenu slepkavības sazvērestību. • Kādu vakaru viņi paslēpās – katram aiz siksnas bija kaujas duncis – pilsētas parka krūmos aiz vientuļa parka sola, uz kura nīstais profesors mēdza katru vakaru atpūsties. Viņš nāca, apsēdās, un viņi gaidīja ar nažiem rokās.Pēc kāda brīža skolotājs piecēlās un --- nekas nenotika. Viņš aizgāja. Kāpēc viņi to neizdarīja? Ar šo jautājumu viņi abi bija staigājuši teju 60 gadus, meklējot atbildi. Un šovakar viņi no manis esot uzzinājuši to, tā abi vienbalsīgi apgalvoja! (10/2002) Rudolf H. Weiß - Riga 30.11.2007

28. Mediju izraisīta slepkavošanas tieksme-vai slepkavības skolās ir pierādījums? • 3 gadus pēc šīs tikšanās ar abiem vecajiem kungiem: • Notikums Meklenburgas pilsētā Tessinā • 2007. gada 14. janvāris, svētdiena • Meklenburgas pilsētā Tessinādivi ģimnāzijas skolēni ar nažiemnoslepkavoja vecāku laulāto pāri, neko nenozogot. Viņu motīvs bija tīra tieksme nogalināt, un izrādījās, ka šis noziegums pilnīgi noteikti bija saistīts ar šo abu ģimnāzijas skolēnu pārmērīgu vardarbīgu mediju patēriņu. • Pēdējos 20 gados esmu apkopojis un izvērtējis apmēram 35 gadījumus. (4/5 šo gadījumu notikušas pēdējo 10 gadu laikā). Esmu apkopojis aizdomu momentus, un izstrādājis līdzības noziedznieku profilos. Un nepārtraukti man ir nācies saskarties ar tiem pašiem “musturiem” saistībā ar pārmērīgu vardarbīgu mediju patēriņu!! Rudolf H. Weiß - Riga 30.11.2007

29. Slepkavības skolās - pierādījums? • Tomēr nopietni mediju pētnieki ir vienisprātis - būtībā mums nav vajadzīgi šādi skandalozi gadījumi, lai apstiprinātos mūsu zinātniski gūtās atziņas. Mēs esam pietiekami izpētījuši psiholoģiskāssakarībasun tās zinātniski pamatojuši ar reprezentatīviem datiem. Šādi gadījumi ir tikai aisberga redzamā daļa, ko vairāk kā skaidri uztver. Lielās ledus masas zem tās ir daudz izšķirošākas – bet tās jau netiek uztvertas, kaut arī kļūst arvien lielākas!! Tādā veidā tīri statistiskišādu slepkavību skaits pieaug. Vai tās var prognozēt? • Šīs ‘aisberga virsotnes’ es prognozēju jau sen – laikā, kad pie mums Vācijā kaut kas tik skandalozs vēl ne reizi nebija noticis. Tas bija 1999. gada vasarā. Šeit citāts no manas grāmatas, kuras manuskripts tobrīd tikko bija gatavs, un tas bija apmēram trīs mēnešus pēc masveida slepkavības Litltaunā (Denverā) ASV ar 15 upuriem (133. lappuse): Rudolf H. Weiß - Riga 30.11.2007

30. Citāts (noWeiß 2000): • „Neskatoties uz visu, vardarbīgu mediju ietekme ir galvenais efekts.„Vardarbīgas filmas pazemina šķēršļu slieksni, iznīkstsociālā nostāja, samazinās sensibilitāte pret citu cilvēku ciešanām, tieši bērniem var pat neattīstīties prasme mācēt atšķirt fikcionālo, virtuālo pasauli no reālitātes, var tikt izraisīta neadekvāta realitātes novērtēšana arī jauniešu un jaunu cilvēkuvidū. • Tā kā pēdējo 15 gadu laikā ir strauji palielinājies to cilvēku skaits, kas daudz un pārmērīgi patērē šausmu un vardarbības filmas un viņi šādas filmas galvenokārt skatās vienatnē, arvien vairāk ir arī tādu bērnu un jauniešu, kas pārietsavrupnieku lomā. Es lēšu, ka attiecībā uz vismaz 15% pārmērīga patēriņa personāmapmēram 10%atrodasšajā situācijā. Līdzīgi kā datorspēlēs ar slepkavošanas elementiem arī šeit viņiem vairs vienkārši nereaģē uz sevī radušos frustrāciju. „Daudzās filmās ir šāds vientuļa vienpaša modelis, kas savu frustrāciju izšauj no dvēseles“. Es esmu samērā pārliecināts, ka nākotnē būs vēl vairāk šādu bērnu un jauniešu īstenotu slepkavības gadījumu.“ (rakstīts 1999. gada jūnijā). • Vācijas realitāte ar daudzajām šaušalīgajām skolas vecuma bērnu izdarītajām slepkavībām laika posmā no 2000. līdz 2007. gadam diemžēl parādīja, ka man ir taisnība. Rudolf H. Weiß - Riga 30.11.2007

31. Kā šo procesu izskaidrot psiholoģiski? -Piemērs no medijiem - • Pēc manām atziņām, šeit primāri nav runa par “riebumu izraisošajiem elementiem" šausmu un vardarbības filmās, no kurām vēl varbūt var gūt "negatīvuestētiku", bet gan par brutālo vardarbību ar pārsvarā nežēlīgi darbojošiem uzvarētāja tipiem kā sižeta galvenajiem varoņiem, kasatvieglo identifikāciju un projekciju.Kā tipiskus piemērus var minēt “Piektdiena, trīspadsmitais” “Slaktiņš Teksasā", “Fans“, bet arī "Rembo", "The Evil Dead", „Kliedziens“ un "Halloween". Tomēr es nevēlos Jūs apgrūtināt ar šokējošiem piemēriem no šīm filmām/videofilmām, tomēr vēlētos parādīt, ka arī kinofilmā (bērniem no 16 gadu vecuma!!) „Basketbola dienasgrāmatas“ /The Basketball Diaries/ar Leonardo Di Kaprio galvenajā lomā identifikācijai var būt fatālas sekas, lai arī būtībā runa ir tikai par atriebības izraisītāmslepkavības fantāzijām. Šīs fantāzijas tomēr tiek attēlotas ekstrēmi reāli. • Līdzīgi kā par filmu “Dzimuši slepkavas” /Natural Born Killers/ arī šo filmu tās producenti atspēko ar argumentu, ka šeit it kā runa esot tikai par biedējošiem piemēriem, kuriem nav nekā kopīga ar realitāti – un galu galā šajā vecumā ja esot iespējams nošķirt fantāziju no realitātes. Citādi tā esot tikai un vienīgi mākslas darbs! • Tā vietā palēninājuma temps vēl tikai pastiprina visu scenāriju, kad galvenais varonis (Leonardo di Kaprio) ar uzvilktu ieroci atgrūž klases telpas durvis, brutāli nogalina vairākus klases biedrus un tieši vēlas nošaut arī ticības mācības skolotāju. Rudolf H. Weiß - Riga 30.11.2007

32. Videos Rudolf H. Weiß - Riga 30.11.2007

33. Vai nogalināšanas fantāzijas ir normālas un vai tām ir kas kopīgs ar realitāti? • Gandrīz katram no mums ir bijušas fantāzijas par nogalināšanu. Paldies Dievam, tās reti tiek īstenotas dzīvē. Katrā ziņā fatālas šajā filmā ir paralēles ar apšaudes īstenotājiem Kolumbīnes vidusskolāASV un Erfurtes Gūtenberga ģimnāzijā Vācijā. Bet dažus producentus jau nekas neatbaida!Un arī privātos telekanālus, kas izplata šādus savārstījumus. • „Visprecīzāk personas, kas daudz un pārmērīgi skatās šausmu un vardarbīgas filmas, raksturo agresīva satura sapņi un palielināts agresivitātes rādītājs. Viņos var atpazīt gatavību panākt savu “es” ar agresivitāti.Ja viņi jūtas apvainoti vai aizskarti savās tiesībās, tad viņi ieņem aizsardzības pozīcijas, daži, to darot, pielieto arī fizisku spēku. Viņi viegli reaģē ar niknumu un nesavaldību.“ (Weiß 1991 un 2000). Šāds agresīvs uzvedības modelis drīzāk ir spontānas un reaktīvas agresivitātes nekā manifestas agresivitātes rezultāts. Rudolf H. Weiß - Riga 30.11.2007

34. Mediju izraisīts vardarbības skurbums Tiktāl tas ir netipiski „amoka skrējējam“, kuru parasti saista ar patoloģisku, resp., „psihotisku saslimšanas stāvokli“. Tas būtu svarīgi, lai izvērtētu skolēnu īstenotas slepkavības vai apšaudes skolās, kuras ne tikai bulvāru presē, bet arī vispārēji presē aplūkoja tikai kā „amoka skrējienu“ (Litltauna 1999, Erfurte 2002, Emsdetene 2006 un Tessina 2007, jaunākais gadījums Somijā). Iespējamiem cēloņiem, piemēram, visos šajos gadījumos esošajai ļaunprātīgai mediju izmantošanai, kurai sekojis mediju izraisīts virtuāls vardarbības skurbums ar vēlmi imitēt to realitātē, šādos paziņojumos, protams,nepiešķir vērību. Bet realitāte izskatās citādāk!!! TV mediju vardarbība ir viennozīmīgi saistīta ar vēlāku agresiju (vardarbīgs noskaņojums un vardarbības īstenošana) >>>> Rudolf H. Weiß - Riga 30.11.2007

35. 15 gadu ilgs garengriezuma pētījums, ko veicisHuesman et al. (2003) Iepr. tests: 1977; 329 apsekotievecumā no 6 līdz 9 gadiem; TV patēriņš un papildu apstākļi: Bērnu agresivitātes līmenis, inteliģence, sociālais statuss; vecāku agresivitāte, mobilitāte, TV patēriņš un viņu interese par bērniem, tāpat arī bērnu noraidīšana un sodīšana • Rezultāti • Jo vairāk bērnībā tikapatērēti vardarbīgi mediji, jo vairāk personas identificējās ar vardarbības modeļiem un jo intensīvāka bija ticība TV vardarbības tuvībai realitātei -jo vairāk tika prognozēta agresīva uzvedība pieaugušā vecumā (vid.=22 g.). • Mediju vardarbības patēriņš bērnībā prognozēja lielāku agresivitāti pieaugušā vecumā, neatkarīgi no papildu apstākļu ietekmes. Rudolf H. Weiß - Riga 30.11.2007 “Longitudinal Relations Between Children’s Exposure to TV Violence and Their Aggressive and Violent Behavior in Young Adulthood: 1972-1992”. Developmental Psychology, Vol. 39, No. 2, 201-221.

36. Korelatīvs mediju vardarbības un agresivitātes sastatījums ar pasaulē empīriski pētītām citām jomām Sark.= Smēķēšana un plaušu vēzis zaļš= Mediju vardarbība un agresivitāte zils = Kondomu lietošana un seksuāli pārnēsāts HIV dzeltens = Pasīvā smēķēšana un plaušuvēzis balts = Nikot. plāksteri un smēķēšanas atmešana Koeficientu r reizināja ar 100 Viena no vienkāršākajām statistiskajām metodēm ir korelatīvs sastatījums, ko visā pasaulē veic80% empīrisko pētījumu. Sakarībai starp mediju vardarbību un agresijurādītājs irr = .33. Ja šādus rezultātus salīdzina ar citiem starptautiski atzītiem rezultātiem, piemēram, attiecībā uz sakarību starp smēķēšanu un plaušu vēzi arr = .39vaikondomu lietošanu un HIV infekcijām ar r= -.20,var redzēt, ka šī sakarība ir gandrīz tādā pašā diapazonā kā smēķēšanas gadījumā. Rudolf H. Weiß - Riga 30.11.2007

37. „Ieroči ir noziedznieku galvās! Aplūkojot šādas atziņas, es pamazām uzskatu par neizturamu, kad vardarbīgu mediju producenti un izplatītāji neatzīst jebkādu mediju cēlonisku līdzdalību skolēnu vardarbībā un arī šajos skolu slaktiņos, pateicībā atsaucoties uz šādu pseido-zinātnisku izskaidrojumu ar “garīgi slimu amoka skrējēju”– vai arī kā attaisnojumu minot „pārākkūtros likumos par ieročiem“, bet ieroči ir noziedznieku galvās! Rudolf H. Weiß - Riga 30.11.2007

38. Noslēguma piezīmes un konsekvencesKuri tad ir dumjie? • Negatīva uzvedība galvenokārt izveidojas, mācoties no dažādiem paraugiem. Atkarībā no televīzijas devas intensitātes un ilguma tā var nostiprināties, kļūstot par ierastu īpašību. Jo agrāk sākas šāda mediju apguve, jo ilgtspējīgākas ir tās izpausmes.Jo īpaši šis fenomens skar skolēnus no slāņiem ar zemāku izglītības līmeni, jo viņiem ir ļoti maz pozitīvu paraugu. Tā kā viņi vienlaicīgi arī vairāk skatās televizoru, fikcionālā pasaule vēl jo vairāk iedarbojas uz viņu psihi un uzvedību.Tas negatīvi izpaužas arī izglītības jomā attiecībā uz sociālo selekciju.Ja pārstāvētu viedokli, ka „mediji ir sabiedrības tepe“, tad es šo viedokli varētu viennozīmīgi atspēkot, ja „tepi“ sasaista ar kopīgām vērtībām, sociālo uzvedību, solidaritāti.Un tas ir tas, kā trūkst. Vēl vairāk – „dumjie“ kļūst vēl dumjāki. „Gudrie“ zina, ka nav labi darīt bērniem pieejamus mediju atkritumus, un nosaka striktas robežas (savu bērnu labā). Tāpēc attālums līdz tiem kļūst arvien lielāks. Rudolf H. Weiß - Riga 30.11.2007

39. ‚Iekšējās pasaules piesārņojums’ • Pastāv mazāks tādu cilvēku slānis, kuri vienmēr ir labāk informēti, kuri TV piedāvājuma iespējas lieto apzināti selektīvi (apm. 30 %), izmeklējot labo un tīkamo. • Tomēr neinformēto personu skaits nepārtraukti pieaug, jo tām tiek pastāvīgi nodrošināti sekli piedāvājumi, ko viņi arī plaši izmanto, atsakoties no programmām ar augstākām prasībām.Tā kā viņi ir šausmīgi neieinteresēti un neskatās pat informējošas ziņu pārraides, rodas arvien lielāki draudi, ka ar viņiem var manipulēt gan attiecībā uz viņu kā patērētāju uzvedību (reklāma), gan arī uz politiskajiem uzskatiem (labējais radikālisms). Šāds „iekšējās pasaules piesārņojums“ strauji attīstās. • Beigās mēs visi būsim dumjie. Rudolf H. Weiß - Riga 30.11.2007

40. Mediji un vardarbība • Ja pamatojas uz noteikto 10 % to skolēnu īpatsvaru, kuri Vācijā (82 miljoni iedzīvotāju) ilgstoša televīzijā piedāvātās vardarbības un citu vardarbīgu mediju patēriņa ietekmē kļūst arvien agresīvāki, tad attiecībā uz Latviju (2,3 miljoni iedzīvotāju) tas nozīmētu, ka vecuma grupā no sešiem līdz trīspadsmit gadiem Latvijā vardarbīgas darbības vairāk veic vai arī ir gatavi to darīt 21 000 bērnu. Ja šeit iekļauj vēl arī 14 līdz 18 gadus vecus jauniešus, tad šis skaitlis jau būtu apmēram 35 000. • Attiecībā uz Vāciju mēs konstatējām, ka no šā vardarbības potenciāla, ko pastiprina problēmas ģimenē un skolā, kā arī līdzinieku un vides ietekme, pagājušajos septiņos gados droši vien arī ir attīstījušās šaušalīgas slepkavības un slaktiņi skolās. Gandrīz visos šajos gadījumos bērni savai rīcībai par paraugu ir ņēmuši medijos piedāvātos modeļus un to radīto naidu. Rudolf H. Weiß - Riga 30.11.2007

41. „Bizness ar vardarbību“ • Kā līdz šim rādījusi pieredze ASV, Vācijā un citās rietumu zemēs, bizness ar vardarbību medijos – pretēji, piemēram, smēķēšanai - līdz šim tā arī nav apstādināts pat pēc skolās notikušajām apšaudēm, zinātnieku un sabiedrības izteiktās kritikas, jo mediju industrijas vara ir lielāka, jo tā ir nostabilizējusies kā politiskās, tā arī sabiedrības struktūrās. • Vai jūs gribat, lai arī Latvijā būtu amerikāņu vai vācu apstākļi, vai varbūt tādi jau ir? Iespējams, jūs Latvijā esat šobrīd jau tādā sabiedrības attīstības stadijā, kad rodas jauns vardarbības potenciāls. Raugieties, lai mediji arī jūsu valstī šo situāciju izšķirosi neveicinātu. Pavisam noteikti globālais un liberalizētais mediju tirgus arī šeit jau nojauš sev iespējas. Rudolf H. Weiß - Riga 30.11.2007

42. Nobeigumā vēlreiz sākumā citētais mediju kritiķis Šorlemmers: • „Es vēlētos medijus, kuros traģika netiek parādīta kā sensācija, kuros nāve nekļūst par vienkāršu „adrenalīna devu“, kuros ciešanas netiek atstātas novārtā. Mūsu brīvības robežas ir sasniegtas. Bet kurš gan noteiks robežas, neierobežojot pašu brīvību? Mūsu mediju iespējas nonāk ķīlnieka lomā. Šajā pasaulē, kur viss trakais ir normāls, es no medijiem vēlētos vairāk uzmanības tieši „labajai ziņai“, vēlētos to, kas samierina visos strīdos, kas izdodas visās neveiksmēs, kas iedrošina visā izmisumu radošajā.“(Frīdrihs Šorlemmers, citēts no 17.01.95. Štutgartes ziņām) Rudolf H. Weiß - Riga 30.11.2007

43. Ko darīt?Prasības mediju politikai • Skaidra un viennozīmīga sabiedrības informēšana par seku pētniecības stāvokli – tas jādara valodā, kas ir saprotama visiem slāņiem. • Vardarbību cildinošu filmu un videospēļu producēšanas (nacionālā līmenī) un izplatīšanas aizliegums (ar skaidri definētiem kritērijiem). • Likums par atbildību par mediju produktiem. • Sadarbībā ar privātām un sabiedriskām telekompānijām ir jārada efektīvi noteikumi par jaunatnes aizsardzību. • Vispārējs sarakstos iekļautu (cilvēka cieņu aizskarošu un ekstremāli nežēlīgu) filmu pārraidīšanas aizliegums, stingrāka jaunatnes aizsardzības pasākumu kontrole, piešķirot vairāk kompetenču valstiski uzraudzītai kontroles institūcijai. • Izvairīšanās no filmām ar ekstremālas vardarbības ainām, jo īpaši pēcpusdienas raidlaikā, kad ir liels bērnu un jauniešu skatītāju īpatsvars, bet arī nakts programmā. • Atteikšanās no tādas psiholoģiski iedarbīgas reklāmas vai vismaz šādas reklāmas samazināšana, kuras mērķa auditorija ir bērni un jaunieši un kas negodīgi izmanto viņu meklējumus pēc sava “es”. Rudolf H. Weiß - Riga 30.11.2007

44. Kritiska vecāku un skolēnu audzināšana attiecībā uz medijiem, iesaistot skolotājus. • Šis gan nav universāls līdzeklis, jo tas ir samērā ierobežots. Ja gandrīz pusē no ģimenēm audzināšana ir svešvārds, un pārsvarā valda ignorances pilna izturēšanās, tad tas veiksmīgi aizkavē informācijas deficītu novēršanu ar mediju starpniecību. Es uzskatu, ka svarīgu politiķu argumenti, kuros parādās prasība, ka aizliegumu vietā vecākiem un skolēniem ir vairāk vajadzīga audzināšana par medijiem, vairumā gadījumu ir tikai tāda alibi izrunāšanās, jo to Vācijā bez panākumiem mēģina izdarīt jau vairāk nekā 20 gadu garumā. Nav zinātniski gūtu pierādījumu par šādas audzināšanas efektivitāti minētajās iedzīvotāju grupās, kas ir pilnībā rezistenti pret informāciju. Rudolf H. Weiß - Riga 30.11.2007

45. Brīvprātīga paškontrole? (Vācijā) • Tādi pasākumi kā videospēļu marķēšana, norādot vecuma grupu, šādu spēļu iekļaušana aizliegto spēļu sarakstos, ieroču likumu saasināšana, skolās īstenota audzināšana par medijiem, vieni paši nekad nespēs kauzāli novērst draudus, ko rada šādi produkti. Kāpēc?Katrs, kas kaut ko ražo, to grib arī pārdot. Šeit ir jādiskutē par pašu mediju sistēmu, un tas ir jādara nevis vienas cēlonības izpratnē, bet gan aplūkojot to kā galveno efektu multikauzālā izpausmju sistēmā. Tomēr kādu sabiedrisko atbildību uzņemas mediju producenti un menedžeri? Pirmais solis būtu atzīšana, ka cēlonis ir mediju radīts. Bet tas nebūt nenotiek, • jo to kavē • ‘bizness ar vardarbību’. Rudolf H. Weiß - Riga 30.11.2007

46. Literaturhinweise • Anderson, C. A. & Bushman, B. J. (2002). The effects of media violence on society. Science, 295, 2377-2379. • Bushman,B.J, Anderson, Craig, A. (2001): Media Violence and the American Public. Scientific Facts Versus Media Misinformation. American Psychologist, Vol. 56, Nr. 6/7, 477-489. • Christakis, D. A. et al. (2003). Early Television Exposure and Subsequent Attentional Problems in Children. Padiatrics, Vol 113, Nr. 4, 708-713. • Ennemoser, M. (2003): Der Einfluss des Fernsehens auf die Entwicklung der Lesekompetenzen. Hamburg. • Gentile et al. (2004):„Media violence as a risk factor for children: A longitudinal study.“ Paper APS, Chikago 2004. • Graber, J. A. et al. (2006): A Longitudinal Examination of Family, Friend, an Media Influences on Competent Versus Problem Behaviors Among Urban Minority Youth. Applied Development Science, Vol 10., Nr.2, S. 75-85. • Gilbert, G.M. (1947/1962-deutsch): Nürnberger Tagebuch. Fischer Bücherei, Frankfurt a.M. • Hänsel Rudolf und Hänsel R. (2005): Da spiel ich nicht mit! Auer-Verlag, Donauwörth. • Hancox et al. (2005): Association of Television Viewing During Childhood With Poor Educational Achievement. Archives of Pediatrics & Adolescent Medicine 159, 614-618. • Hopf, W.H. (2003): „Bilderfluten“. Care Line Verlag Augsburg • Hopf, W.H. (2004): „Die Macht der Bilder“ in „Pluspunkt – Zeitung der Unfallkasse Berlin“, Ausgabe 3. August 2004 (S. 8 & 9). • Hopf, W.H., Huber, G. & Weiß, R.H. (2007): Mediengewalt, Jugendgewalt und Schulleistungen – Eine zweijährige Längsschnittstudie. Veröffentlichung in Vorbereitung. Erscheint voraussichtlich in Nr. 1/2008 der Fachzeitschrift Medienpsychologie. • Huesman et al. (2003): “Longitudinal Relations Between Children’s Exposure to TV Violence and Their Aggressive and Violent Behaviour in Young Adulthood: 1972-1992”. Developmental Psychology, Vol. 39, No. 2, 201-221. • Hüther; G. (2006): Auswirkungen des Medienkonsums auf die Gehirnentwicklung von Kindern und Jugendlichen. • KFN-Studie (2006) von Thomas Mößle, Matthias Kleimann, Florian Rehbein und Christian Pfeiffer: Mediennutzung, Schulerfolg, Jugendgewalt und die Krise der Jungen • Lukesch, H. (2004): Das Weltbild des Fernsehens. Roderer-Verlag, Regensburg. • Myrtek, M; Scharff, C. (2000): Fernsehen, Schule und Verhalten. Empirische Studie • Peter, W., Myrtek, M. & Brügner, G. (1997): Vorschulkinder vor dem Fernseher. Ein psychologisches Feldexperiment. Verlag Hans Huber, Bern-Göttingen. • Spitzer, M. (2005): Vorsicht Bildschirm! Elektronische Medien, Gehirnentwicklung, Gesundheit und Gesellschaft. Ernst Klett Verlag, Stuttgart (dtv-2007). • Weiß, R.H. (2000): Gewalt, Medien und Aggressivität bei Schülern. Hogrefe-Verlag, Göttingen. Rudolf H. Weiß - Riga 30.11.2007