Dr.sc.administr. Gunta Kraģe projekta vadītāja LU Pedagoģijas, psiholoģijas un

1. Eiropas Sociālā fonda projekts"Atbalsta programmu izstrāde un īstenošana sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu atbalsta sistēmas izveidei“(Vienošanās Nr. 2010/0328/1DP/1.2.2.4.1/10/IPIA/VIAA/002) Dr.sc.administr.Gunta Kraģe projekta vadītāja LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāna palīdze

2. Mērķis: izpētīt, modelēt, aprobēt un izvērtēt sociālās atstumtības risku mazināšanas un novēršanas sistēmu 13 -25 gadus veciem jauniešiem, lai samazinātu sociālās atstumtības riskus un to jauniešu skaitu, kas agri pamet mācības un neturpina izglītību, kā arī veicinātu viņu profesionālās ievirzes izglītību un nodarbinātību, stiprinot iesaistīto institūciju kapacitāti, attīstot atbalsta sistēmu un paaugstinot projektā iesaistītā personāla kompetences līmeni.

3. Kādēļ bija nepieciešams tieši šāds projekts? • Ilgstoši negatīvi dati par skolēnu skaitu pieaugumu, kas agri pamet izglītības iestādes, nepabeidz skolu un neiegūst pamatizglītību un vidējo izglītību (Nīmante, Daniela, Tūbele, Raščevska, Kraģe, etal., 2009). • Problēma aktualizēta vairākos Latvijā veiktos pētījumos, sagatavoti ieteikumi (no tiem, Bebriša, Ieviņa, Krastiņa, 2007; Kraitone, etal, 2006;Dedze, elat ,2004)

4. Pētījumos balstīta • Pētījuma „Skolotāju aptaujas par skolēnu mācīšanās darbību un uzvedību (SASMDU) ticamība un validitāte” (Raščevska, Raževa, Martinsone, Tūbele, Vucenlazdāns, Vazne, 2012) • „Situācijas raksturojums jauniešu sociālās atstumtības mazināšanā pašvaldībās: jauniešu, pedagogu, atbalsta personāla speciālistu, izglītības iestāžu administrācijas pārstāvju, pašvaldības atbildīgo speciālistu un vecāku viedoklis” (Nīmante, Daniela, Samuseviča, Moļņika, 2012)

5. Projekta mērķgrupa: Sociālās atstumtības riskam pakļauti bērni un jaunieši no 7- 25 gadu vecumam Iesaistītās mērķgrupas: skolotāji, atbalsta personāls, skolas tehniskie darbinieki, skolēnu vecāki, pašvaldību institūciju darbinieki…….vi e t ē j ā k o p i e n a

6. Projektā iesaistīto personu skaits: vairāk kā 10 000Projekta ietvaros noslēgtie darba līgumi: ap 400

7. Sadarbības partneri • Pašvaldības: • -Rēzeknes novada pašvaldība;-Rēzeknes pilsētas pašvaldība;-Rīgas pilsētas pašvaldība;-Saldus novada pašvaldība;-Skrundas novada pašvaldība;-Smiltenes novada pašvaldība;-Valmieras pilsētas pašvaldība. • Nevalstiskās organizācijas:-Biedrība Latvijas Vecāku apvienība „Vecāki izglītībai, sadarbībai, izaugsmei”;-Latvijas bērnu psihiatru asociācija;-Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija “SUSTENTO”;-Latvijas Skolu psihologu asociācija;-Latvijas Sociālo pedagogu asociācija. • IZM Valsts izglītības satura centrs. • Augstākās izglītības iestādes: -Daugavpils Universitāte;-Latvijas Kristīgā akadēmija;-Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija;-Liepājas Universitāte;-Rēzeknes Augstskola;-Rīgas pedagoģijas izglītības vadības akadēmija. • Pašvaldības: -Aglonas novada pašvaldība;-Daugavpils pilsētas pašvaldība;-Garkalnes novada pašvaldība;-Iecavas novada pašvaldība;-Jelgavas novada pašvaldība;-Krāslavas novada pašvaldība; -Liepājas pilsētas pašvaldība;-Preiļu novada pašvaldība;

8. 2012./2013.m.g. un 2013./2014.m.g. • Liepājas 15.vidusskola • Liepājas vakara (maiņu) vidusskola • Maltas 2.vidusskola • Nīkrāces pamatskola • Preiļu novada Vakara (maiņu) un neklātienes vidusskola • Rīgas 41.vidusskola • Rīgas 53.vidusskola • Rīgas Fr.Brīvzemnieka pamatskola • Rīgas Lastādijas internātpamatskola • Rīgas Valsts tehnikums • Smiltenes ģimnāzija • Svētes pamatskola • Valmieras 2.vidusskola • Valmieras 5.vidusskola Aglonas vidusskola Aizupes pamatskola Austrumlatgales profesionālā vidusskola Blomes pamatskola Daugavpils 17.vidusskola Ezeres vidusskola Garkalnes vidusskola Iecavas internātpamatskola Iecavas vidusskola Krāslavas Varavīksnes vidusskola Kursīšu pamatskola

9. 2013./2014.mācību gads • Pelēču pamatskola • Rīgas Teikas vidusskola • Oskara Kalpaka Rudbāržu pamatskola • Priežmalas pamatskola • Rīgas 7.pamatskola • Nautrēnu vidusskola Saldus pamatskola Grundzāles pamatskola Daugavpils Vienības pamatskola Draudzīga aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskola Dzimtmisas pamatskola Valmieras Pārgaujas sākumskola Rēzeknes 1. vidusskola Sesavas pamatskola

10. Sociālās atstumtības riski Skolas pamešana rada gan netiešus, gan tiešus sociālās atstumtības riskus, rada draudus jauniešiem neiegūt pamata un profesionālo izglītību, neiekļauties darba tirgū un sabiedrībā kopumā.

11. Atbalsta sistēmas attīstība projektā • Pētījumos balstīta • “Labās prakses” piemēri no Latvijas, Norvēģijas, Lietuvas, ASV, Vācijas • Latvijas normatīvo dokumentu analīze • Iesaistījās visas ieinteresētās puses (7 augstākās izglītības iestādes, IZM, NVO (t. sk. vecāku organizācijas), 15 pašvaldības un 39 skolas) • Pamatojas izpratnē par sociālo pieeju un sistēmiskuma pieeju.

12. Sociālā pieeja • balstās uz izpratni, ka šķēršļi mācīšanās procesam un līdzdalībai var eksistēt vidē vai rasties skolēnu un konteksta – apkārtējo cilvēku, politikas, likumu, izglītības un citu iestāžu, sociālo un ekonomisko apstākļu – mijiedarbības rezultātā

13. Sistēmiskuma pieeja • Pārmaiņas vienā sistēmā radīs pārmaiņas citā sistēmā • Attīstot sistēmas, jārēķinās ar laika nobīdi. (O'Connor, McDermott, 1997) • Pārmaiņas tiek radītas šodien, bet rezultāti būs nākotnē

14. Kā veido atbalsta sistēmu • Tā kā sociālās atstumtības mazināšanas problēma ir kompleksa parādība, tās risināšanā ir nepieciešama kompleksa un visaptveroša pieeja

15. Atbalsta sistēmas raksturojums Sociālās atstumtības mazināšanas atbalsta sistēma ietver vairākus savstarpēji saistītus elementus: • Sociālās atstumtības mazināšanas programmasieviešana 25 izglītības iestādēs 2012./13.mācību gadā un 14 izglītības iestādēs 2013./14.mācību gadā; • Starpinstitucionālās sadarbības modeļu izstrāde un ieviešana 15 pašvaldībās; • Kopīgas e- vides izveide un ieviešana 39 izglītības iestādēsun 15 pašvaldībās.

16. Atbalsta programma skolām • Atbalsts pozitīvai uzvedībai (APU) (visa skola) • Sociāli emocionālā audzināšana skolās (SEA) (visa skola) • Vienaudžu mācīšanās lasītprasmes apguvei (5.-7.klases) • Vecāku izglītības programma kompetences pilnveidei skolēnu izglītības ieguves atbalstam un sadarbībai (VeIP) • Karjeras atbalsta programma skolēniem (no 13 gadiem) • „Lakstīgala” mentorings alternatīvai dzīves pieredzei

17. Skolas atbalsta punkti problēmu risināšanā pašvaldībā/sadarbības vienības • Izglītības pārvalde • Sociālais dienests/sociālais darbinieks • Bāriņtiesa • Policija • Pašvaldības pedagoģiski medicīniskā komisija (valsts ped.med.komisija) • u.c.

18. Vienota e-sistēma, kā atbalsta sistēmas daļa • Skolas izmanto e-žurnālu, kurā tiek uzkrāti ieraksti ne tikai par skolēnu mācību sasniegumiem, bet arī par uzvedības problēmām un to risinājumiem. • Pašvaldībās pieslēgts e-modulis, kas dod iespēju skolas un pašvaldības darbiniekiem: • apmainīties ar informāciju tiešsaistē, • iepazīties ar skolā uzkrāto informāciju, • nekavējoties iesaistīties problēmu risināšanā, kas paātrina gan risinājumu meklēšanu, gan arī rada skolēnos un viņu ģimenēs pārliecību, ka tās ir svarīgas un viņu problēmas tiek risinātas.

19. Secinājumi sistēmas veiksmīgai darbībai • Jāveic skolu un pašvaldību darbinieku sagatavošana sistēmiskai sadarbībai; • Programma jāievieš visā skolā vienlaicīgi, iesaistoties pedagoģiskajiem un tehniskajiem darbiniekiem, kā arī skolēnu vecākiem; • Paralēli jāstrādā pašvaldību līmenī, lai veidotu atbalsta sistēmu skolām un individuāliem skolēniem; • Jāparedz sistēmas monitoringa iespējas (supervīzijas, problēmgadījumu analīze utt.); • Jāparedz sistēmas mobilitātes iespējas, lai varētu rast risinājumus daudzdimensiju riskiem un to radītām sekām

20. Profesionālās tālākizglītības programmas Latvijas Universitātē (IZM licences)mācīšanās darba vietā • Atbalsts pozitīvai uzvedībai (A) 72 h • Sociāli emocionālā audzināšana skolās (A) 32 h • Vienaudžu mācīšanās lasītprasmes attīstībai (A) 16 h • Vecāku kompetences pilnveide skolēnu izglītības ieguves atbalstam un sadarbībai izglītības iestādes, pašvaldības un valsts līmenī (A) 32 h un (B) 72 h • Skolotāju kompetences pilnveide skolēnu ar sociālās atstumtības risku karjeras atbalstam (A) 36 h un (B) 72 h • Students – mentors darbam ar riska grupas jauniešiem (A) 32 h

22. SOCIĀLĀS ATSTUMTĪBAS RISKAM PAKĻAUTO JAUNIEŠU ATBALSTA PROGRAMMAS DARBĪBAS IZVĒRTĒJUMS(tiks prezentēts 2013.gada 29.novembrī) Pētījuma mērķis –novērtēt sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu atbalsta sistēmas darbības rezultivitāti. Rūdolfs Kalvāns, Maija Kokare, Anda Upmane

23. Pētījuma ietvaros tika meklētas atbildes uz sekojošiem jautājumiem: Kādas izmaiņas ir vērojamas atbalsta programmas darbības laikā attiecībā uz izglītojamo uzvedību, izglītības iestāžu darba organizācijas un sadarbības principiem, sociāli - emocionālo prasmju rādītājiem un jauniešu iespējām palikt izglītības sistēmā?

24. Dalībskolu pedagogu viedoklis par programmas darbību izglītības iestādē

25. Dalībskolu pedagogu viedoklis par programmas darbību izglītības iestādē Pamattēze: „Veiksmīgi izstrādāta programma, kura būtu nepieciešama katrai skolai.” “Šī programma ir nepieciešama, jo skolā ir daudz audzēkņu, kuriem nepieciešams atbalsts gan mācību procesa motivācijai, gan personīgajā dzīvē. Tas ir nopietns ieguldījums ceļā uz labāku skolu, skolu, kurā visiem ir atbildības daļa par savu izvēli, kur tiek cienīts ikviens cilvēks, kurā mēs visi varam justies droši.” “Projekts ir ļoti labs un derīgs, labas vecāku atsauksmes, mainās bērnu uzvedība, bērniem patīk strukturētība.”

26. Dalībskolu pedagogu viedoklis par programmas darbību izglītības iestādē “.. ļoti vajadzīga programma, kas palīdz gan skolotājiem mācību procesā, gan skolēniem saprast un ievērot noteikumus, mainīties uz labo, attīstīt sevī spējas cienīt, būt tolerantam, taktiskam, tātad attīstīt savu iekšējo kultūru. .. dod skolai iespēju uzlabot emocionālo atmosfēru, uzlabo savstarpējas attiecības starp skolēniem, skolēniem un skolotājiem.” .. piedāvā labus risinājuma variantus dažādās sarežģītās situācijās, it sevišķi veiksmīgi strādā piedāvātie algoritmi.” Skolēni kļuvuši draudzīgāki, mierīgāki, biežāk sveicina un palīdz…”

27. Dalībskolu pedagogu viedoklis par programmas darbību izglītības iestādē: ieguvumi skolai • “Pateicoties programmai, prasības ir kļuvušas vienotas un skaidri definētas. • Programmas īstenošanas un darba procesā ir uzlabojusies mācību procesa kvalitāte, jo skolas jaunizveidotie kārtības noteikumi būtiski ierobežo skolēniem iespēju traucēt mācību stundu, piemēram, lietojot mobilos telefonus stundas laikā!” • “Programma pedagogus ieinteresē jaunu metožu izmēģināšanai, sakārto dažus savstarpējo attiecību aspektus dažādos līmeņos starp visām ar skolas dzīvi saistītajām cilvēku grupām, palīdz sistematizēt paveikto, plānot turpmāko darbību.”

28. Dalībskolu pedagogu viedoklis par programmas darbību izglītības iestādē: ieguvumi skolai Respondenti uzskata, ka nozīmīga ir sociālās atstumtības problemātikas un sistēmiskas pieejas aktualizācija, kas ļauj mērķtiecīgi uzlabot procesus izglītības iestādēs, piemēram: • “Skolas politika arī pirms projekta ieviešanas ir bijusi vērsta uz pozitīvu saskarsmi starp visām izglītības procesā iesaistītām pusēm (skolēni, skolotāji, darbinieki, vecāki). Projekts, iespējams, vairāk saliek akcentus.” • “Šī programma ir mobilizējusi skolotājus, skolēnus un skolas darbiniekus biežāk un vairāk pievērst uzmanību pozitīvai uzvedībai. Akcentējusi, likusi uzsvaru uz pozitīvo. Ir izstrādāti dažādām situācijām skolā uzvedības noteikumi, kā arī rīcības plāns pārkāpumu gadījumā.” • .

30. Latvijas Universitātes Bērnu un jauniešu uzvedības centrs (projekta rezultātu ilgtspēja Latvijas izglītības sistēmā) • Atbalsts skolām • Praktiskā darbībā • Starpnozaru pētniecība • Supervizēšana • Konsultēšana • Pārraudzība Dr.sc.administr.Gunta Kraģe 67034004, 29408743 gunta.krage@lu.lv www.atbalsts.lu.lv