1 / 18

Dispersās sistēmas

Dispersās sistēmas. Preiļu Valsts ģimnāzija Ķīmija Skolotājs: Francis Livmanis. Cietas vielas. Daliņas cietā ķermenī ir novietotas sakārtotā režģī. Tām ir maza kinētiskā enerģija, tās nedaudz svārstās ap savu līdzsvara stāvokli. Potenciālā enerģija maza, jo tās atrodas tuvu viena otrai.

meara
Download Presentation

Dispersās sistēmas

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript

  1. Dispersās sistēmas Preiļu Valsts ģimnāzija Ķīmija Skolotājs: Francis Livmanis

  2. Cietas vielas Daliņas cietā ķermenī ir novietotas sakārtotā režģī. Tām ir maza kinētiskā enerģija, tās nedaudz svārstās ap savu līdzsvara stāvokli. Potenciālā enerģija maza, jo tās atrodas tuvu viena otrai. Cietas, kristāliskas vielas var veidoties ar dažāda tipa saitēm.

  3. Šķidrumi Šķidrumos daliņas ir diezgan sakārtotas nelielos attālumos, bet lielākos attālumos kārtības nav. Daliņām ir lielāka potenciālā enerģija nekā cietās vielās, jo daliņu kustība noārda kristālisko režģi. Potenciālā energija arī ir daudz lielāka nekā cietās vielās, jo daliņas atrodas tālāk viena no otras.

  4. Vielu agregātstāvokļi Gāzveida Daļiņas gāzēs kustas haotiski. Tām piemīt augsta kinētiskā enerģija. Tās atrodas tālu viena no otras, tāpēc tām piemīt liela potenciānālā enerģija. Starp gāzu molekulām ir mazi starpmolekulārie pievilkšanās spēki.

  5. Dispersās sistēmas ir ar mainīgu sastāvu un tās veido divi vai vairāki komponenti. Šķīdinātājs- kvantitatīvi ir parākumā un atrodas tādā pat agregātstāvoklī kā šķīdums.

  6. Sistēmu stabilitāti nosaka izkliedēto daļiņu lielums. 10-9m Molekulāri, īsti šķīdumi ( elektrolītu un neelektrolītu šķīdumi).

  7. Iztvaicēšana Destilēšana Kristalizācija Viendabīgu maisījumu sadalīšana

  8. Sistēmu stabilitāti nosaka izkliedēto daliņu lielums 10-7m Koloīdie šķīdumi Tindāla efekts : daliņas ir pietiekoši lielas, lai atstarotu gaismas vilņus. Viendabīgos maisījumos gaismas stars nav redzams. Līmes, piens ūdenī,upes un ezera ūdens...

  9. Sistēmu stabilitāti nosaka izkliedēto daliņu lielums Suspensijas (nešķīstošas vielas šķidrumā) 10-5 -10-4m Daliņas ir lielas uz tām iedarbojas gravitācijas spēks, daliņu sadursmes to nekompensē. Maisījumus var diezgan viegli sadalīt, izmantojot gravitācijas spēku un daliņu lielumu

  10. Emulsijas (šķidrumi, kas nešķīst viens otrā) Pienā krējums, kas ir tauki; krāsas... Var viegli atdalīt, pamatojoties uz vielu blīvumu.

  11. Kvantitatīvie raksturlielumi Vielas masas daļa šķīdumā ir izšķīdušās vielas masas attiecība pret kopējo šķīduma masu. W=m1vielai : m2 šķīdumam m šķīdumam= m vielai + m šķīdinātājam Taču šķīdumus parasti nesver, bet mēra to tilpumus. Šķīdinot vielu ūdenī, izmainās šķīduma blīvums .(g/ml) Šķīduma masu nosaka blīvuma un šķīduma tilpuma reizinājums: mšķ.= .V

  12. Kvantitatīvie raksturlielumi • Ja izšķīdinātās vielas daudzumu attiecina pret kopējo šķīduma tilpumu, tad tā ir šķīduma koncentrācija. • Molārā koncentrācija ir izšķīdinātās vielas molu skaits vienā litrā (1000 ml) šķīduma. • C=nvielai : V šķīdumam (mol/l) • 1M H2SO4 tas nozīmē, ka 1000 ml šķīduma satur 1 molu (98g) sērskābes.

  13. Molāro šķīdumu pagatavošana SĀLS KRISTĀLI

  14. Kvalitatīvie raksturlielumi • Atšķaidīti šķīdumi: šķīdumā ir relatīvi mazs izšķīdinātās vielas saturs. • Koncentrēti škīdumi: šķīdumā ir relatīvi augsts izšķīdinātās vielas saturs. • Bet 98% H2SO4 un 38% HCl ir koncentrētas skābes.

  15. Šķīšana Viela šķīdumā Kristāliska viela Kristalizācija Līdzsvars:piesātināts šķīdums. Piesātināta šķīduma koncentrācija- vielas šķīdības mērs; vielas spēja šķīst dotajā šķīdinātājā. Šķīdības koeficents: pie 180C 100g H2O izšķīst 35,9 g NaCl K šķ.=35,9 Šķīdība, šķīšana (līdzīgs šķīst līdzīgā)

  16. Vielas daba; temperatūra, bet gāzēm arī spiediens. Ja, šķīdinot vielu ūdenī, siltums izdalās, tad paaugstinot temperatūru šīs vielas šķīdība samazinās. Ja, šķīdinot vielu ūdenī, siltums tiek patērēts( šķīdums atdziest), tad paaugstinot temperatūru šīs vielas šķīdība palielinās. Gāzes parasti labāk šķīst aukstā ūdenī. Palielinoties gāzu parciālajam spiedienam gāzu šķīdība paaugstinās. Šķīšana ir fizikāli - ķīmisks process, jo tiek noārdīts vielas kristāliskais režģis, bet vielas daliņas reaģē ar ūdeni. Faktori, kas ietekmē šķīdību

  17. Šķīšana Pārsvarā ķīmisks process Pārsvarā fizikāls process NaCl + H2O Var fiziski atdalīt P2O5 + 3H2O-->2H3PO4 nevar fiziski atdalīt

  18. Cieta viela -A-A-A- Šķīdinātāja molekulas H2O + Solvatizācija Hidratācija A.nH2O solvāti, [Al(H2O)6]+3; [Cu(H2O)2]+2 Kristālhidrāti, dažreiz tik stabili, ka var izdalīt no šķīduma CuSO4 . 5H2O; Na2SO4 . 10H2O

More Related