1 / 43

LU Bioloģijas fakultāte

LU Bioloģijas fakultāte. Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte. LU Bioloģijas fakultāte. LU Bioloģijas fakultāte ir vienīgā vieta Latvijā, kur var iegūt visu līmeņu augstāko akadēmisko izglītību bioloģijā, kā arī iepazīt visas bioloģijas apakšnozares. Bioloģijas doktora studijas.

nikkos
Download Presentation

LU Bioloģijas fakultāte

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. LU Bioloģijas fakultāte Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte

  2. LU Bioloģijas fakultāte LU Bioloģijas fakultāte ir vienīgā vieta Latvijā, kur var iegūt visu līmeņu augstāko akadēmisko izglītību bioloģijā, kā arī iepazīt visas bioloģijas apakšnozares

  3. Bioloģijas doktora studijas LU Bioloģijas fakultāte Bioloģijas maģistra studijas Profesionālās studijas Bioloģijas bakalaura studijas

  4. LU Bioloģijas fakultāte Bioloģijas bakalaura studiju programma (3 akadēmiskie gadi, 124 kredītpunkti*) Studēt programmā tiesīgas ir personas ar vidējo izglītību, kurām vidusskolas atestātā ir atzīmes bioloģijā un ķīmijā Mērķis: sniegt vispusīgas zināšanas bioloģijā un dabas zinātņu pamatos, lai uzsāktu specializēties izvēlētajā bioloģijas zinātņu apakšnozarē un iegūtu bakalaura akadēmisko grādu Pašlaik Bioloģijas bakalaura studiju programmā par valsts dotāciju studē 172 studenti un par maksu - 49 studenti * Kredītpunkts - studiju uzskaites vienība, kas atbilst studējošā 40 akadēmisko stundu darba apjomam, kurā līdz 50 % stundu paredzēts kontaktstundām

  5. LU Bioloģijas fakultāte Bioloģijas maģistra studiju programma (2 akadēmiskie gadi, 80 kredītpunkti) Mērķis: dot iespējas iegūt maģistra akadēmisko grādu, mūsdienīgas zināšanas un prasmes kādā no bioloģijas apakšnozarēm un plašu priekšstatu par bioloģijas zinātnes kopējām attīstības tendencēm Pašlaik Bioloģijas maģistra studiju programmā par valsts dotāciju studē 64 studenti un par maksu - 2 studenti

  6. LU Bioloģijas fakultāte Fakultātes struktūra Katedras: • Augu fizioloģijas katedra (vad. prof. Ģ.Ieviņš) • Botānikas un ekoloģijas katedra • (vad. prof. V.Balodis) • Cilvēka un dzīvnieku fizioloģijas katedra (vad. prof. J.Aivars) • Mikrobioloģijas un biotehnoloģija katedra (vad. prof. I.Muižnieks) • Molekulārās bioloģijas (bioķīmijas) katedra • (vad. prof. V.Baumanis) • Zooloģijas un dzīvnieku ekoloģijas katedra • (vad. asoc. prof. J.Priednieks)

  7. BF Zinātniskās laboratorijas: • Augu un mikroorganismu ģenētikas laboratorija • Gēnu ekspresijas laboratorija • Ģeogrāfiskās informācijas sistēmu laboratorija • Latvijas Mikroorganismu kultūru kolekcija Latvijas Universitātes institūti un laboratorijas • Augu audu kultūru laboratorija • Bioloģijas institūts • Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs • Botāniskais dārzs • Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūts • Ģeogrāfiskās informācijas sistēmu laboratorija • Hidroekoloģijas institūts • Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūts • Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts • Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava “Babīte” • Sistemātiskās zooloģijas muzejs

  8. Augu fizioloģijas katedra

  9. Augu selekcija

  10. Botānikas un ekoloģijas katedra

  11. Arnolda raflēzija

  12. Mūžzaļā sekvoja Sequoia

  13. Eucalyptus Sequoia Tropu lietus meži

  14. Pasaules vecākais iemītnieks - akotu priede Pinus aristata ~ 4700 gadu.

  15. Zooloģijas un dzīvnieku ekoloģijas katedra

  16. Melnā mušķērāja mazuļu barības sastāvs Normālos apstākļos Priežu pūcītes savairošanās vietā 3% 6% 33% 50% 52% 41% 15%

  17. Pētījums Norvēģijā “Vistveidīgo putnu populāciju lieluma prognozēšana pēc melnā mušķērāja ligzdošanas rādītājiem” (P. G. Thingstad) • daudzi biotiskie un abiotiskie faktori (barības daudzums, plēsonība, klimats…), kas ietekmē melnā mušķērāja vairošanās sekmes, ietekmē arī meža vistveidīgo putnu vairošanās sekmes

  18. Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra

  19. GAISA MIKROFLORĀ SASTOPAMI DAUDZVEIDĪGI ORGANISMI DOMA ĒRĢEĻU MIKROFLORA MIKRORGANISMI UN BIOKOROZIJA Paraugs ņemts arnokasījumu no stabules apakšas 5. reģistrā. Iesala agara barotne, audzēts 72 h istabas temperatūrā.

  20. BIOINŽENIERIJA Fermentatori (bioreaktori) medicīnisko preparātu un lopbarības piedevu ražošanai

  21. MIKROBIOLOĢIJA UN MEDICĪNA Melnā nāve, viduslaiku mēra epidēmijas attēlojums

  22. MIKROBIOLOĢIJA UN MEDICĪNA Ebolas vīrusa infekcijas uzliesmojums 1996. gadā Kikvitā, Zairā. Jaunas un atkal parādījušās infekcijas apdraud cilvēku veselību.

  23. MIKROORGANISMI - AUGU SLIMĪBU IZRAISĪTĀJI Slimību dēļ ik gadus tiek zaudēti 20 - 30 % no iespējamās ražas Agrobacterium izraisīts audzējs Pseudomonas izraisīta puve

  24. Molekulārās bioloģijas katedra

  25. Kas ir himērs objekts? Mākslīgās vīrusveidīgās daļiņas: 1. Nav infektīvas 2. Viņām var piešķirt vēlamas īpašības - vienas īpašības atņemot, bet citas piešķirot. Tas nozīmē izveidot himēru daļiņu 3. Tās var tikt izmanotas daudzvērtīgas vakcīnas izgatavošanai 4. Viņās var “ iepakot” dažādus gēnus gēnu terāpijai

  26. Baktēriju vīruss Qb elektronmikroskopā

  27. Gēnu terāpijas shēma, kad lieto vīrusveidīgā daļiņā iepakotu gēnu Gēnu terāpijas gaita

  28. LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs

  29. Galvenie BMC pētījumu virzieni • Vīrusu proteīnu inženērija • Molekulārā epidemioloģija • Rekombinantu biotehnoloģija • Apoptoze • Cilvēka genoms • Molekulārā onkoloģija • Molekulārā imunoloģija BMC nenodarbojas ar: • Eikariotu biotehnoloģiju un gēnu inženēriju • Transgēniem dzīvniekiem • Neiroķīmiju • Dzīvnieku vīrusu kultivēšanau

  30. Cilvēka un dzīvnieku fizioloģijas katedra

  31. VAZOMOCIJA Vardes asinsvadu dinamikas izpēte izmantojot intravitālo videomikroskopiju

  32. Artērijas un arteriolas, kā arī vēnulas bieži izrāda spontānas, zemas frekvences asinsvada diametra svārstības, t.s., vazomocijas. Vairāki pētnieki uzskata, ka vazomocija var sekmēt asinsplūsmas lokālu regulāciju. Tā pat, vazomocija spēlē svarīgu lomu šūnstarpu šķidruma un barības vielu apmaiņā caur kapilāra sienu. Ņemot vērā augstāk minēto ir svarīgi izpētīt vazomocijas parametrus (periods un amplitūda) un dažādu faktoru un vielu ietekmi uz vazomociju, jo tā ir potenciāls medikamentu mērķis, ārstējot asinsvadu slimības.

  33. Vardes ādas asinsvadi Narkotizētai vardei tiek pētīti ādas un mezentērija arteriolas:izmantojot mikroskopu ar integrētu videokameru un datoru asinsvadu aina tiek ierakstīta videofailā. Mērogs 20:1

  34. Vardes mezentērija asinsvadi Mērogs 20:1

  35. Vardes ādas asinsvadi Mērogs 80:1

  36. Konkrētajā gadījumā mēs konstatējam divas periodikas: T1=27s, h1=1.95+0.53 mkm un T2=6s, h2=1.82+0.71 mkm

  37. LU Bioloģijas fakultāte Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte

More Related