Profesionālās izglītības attīstības aktualitātes

1. Profesionālās izglītības attīstības aktualitātes Rīga, 2012.gada 13.janvāris

2. ES 2020 2010.gada 3.martā Eiropas Komisija publicēja komunikāciju „Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei” („ES 2020” stratēģija)

3. ES 2020 (I) Eiropas Komisijas komunikācijā ir definētas trīs “ES 2020” stratēģijas prioritātes: • gudra izaugsme: uz zināšanām un inovāciju balstītas ekonomikas izveide; • ilgtspējīga izaugsme: attīstīt zaļu, konkurētspējīgu ekonomiku, kurā resursi tiek efektīvi izmantoti; • iekļaujoša izaugsme: attīstīt ekonomiku ar augstu nodarbinātības līmeni, nodrošinot sociālo un teritoriālo kohēziju.

4. ES 2020 (II) Eiropas Komisijas komunikācija piedāvā piecus kvantitatīvus ES līmeņa mērķus, kuri ES būtu jāsasniedz līdz 2020.gadam: • 75% iedzīvotāju 20-64 gadu vecumā jābūt nodarbinātiem; • ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā (R&D) jābūt 3% no IKP; • ir jāsamazina siltumnīcefekta gāzu (CO2) emisija par 20%, salīdzinot ar 1990.gadu (t.sk. palielināt CO2 emisijas samazināšanu par 30%, ja nosacījumi to atļauj), jāpalielina atjaunojamo energoresursu īpatsvars enerģijas patēriņā līdz 20% un jāpalielina energoefektivitāte par 20%; • skolu nepabeigušo skolēnu īpatsvaram jābūt mazākam par 10% un vismaz 40% jaunākās paaudzes iedzīvotājiem (30-34 gadu vecumā) jābūt ar augstāko izglītību; • nabadzības riskam pakļauto personu skaits ir jāsamazina par 20 milj. cilvēku.

5. ES 2020 (III) Eiropas Komisijas komunikācijā ir piedāvātas septiņas vadošās iniciatīvas: • “Inovatīva Savienība”: paredz uzlabot ietvara nosacījumus attiecībā uz pieeju pētniecības un inovācijas finansējumam, lai nodrošinātu inovatīvo ideju pārvēršanu produktos un pakalpojumos, tādējādi veicinot izaugsmi un nodarbinātību; • “Jaunieši kustībā”: paredz uzlabot izglītības sistēmu sniegumu un veicināt jauniešu integrāciju darba tirgū; • “Digitālā Eiropa”: paredz uzlabot interneta ātrumu un izmantot digitālā vienotā tirgus labumus; • “Eiropa, kas efektīvi izmanto resursus”: paredz atdalīt ekonomisko izaugsmi no resursu izmantošanas, nodrošināt pāreju uz zema oglekļa satura ekonomiku, palielināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu, modernizēt transporta nozari un veicināt energoefektivitāti; • “Rūpniecības politika globalizācijas laikmetam”: paredz uzlabot uzņēmējdarbības vidi, it īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kā arī atbalstīt stipras, ilgtspējīgas un konkurētspējīgas rūpniecības bāzes attīstību; • “Jaunas prasmes un darbavietas”: paredz modernizēt darba tirgu un dot iespēju cilvēkiem attīstīt prasmes visa mūža garumā, palielinot līdzdalības līmeni, kā arī labāk sabalansēt darbaspēka piedāvājumu un pieprasījumu, t.sk. arī ar darbaspēka mobilitātes palīdzību; • “Eiropas platforma pret nabadzību”: nodrošināt sociālo un teritoriālo kohēziju, lai gūtu labumus no izaugsmes un nodarbinātības, un cilvēki, kuri ir pakļauti nabadzības riskam un sociālajai atstumtībai, ir tiesīgi dzīvot cienīgu dzīvi un aktīvi piedalītos sabiedriskajos procesos.

6. Kādas kvalitātes preci mēs gribam saražot? Ne sliktāku kā Vācijas profesionālās izglītības sistēma

7. Vai vēlamies ražot vai neražot darbaspēku? Ja neražojam, tad darbaspēks ir jāiepērk! • Domāju, ka ražosim nevis iepirksim! • Ja ražojam, tad kuras valsts darbaspēka tirgum? • Tās valsts darbaspēka tirgum, kur ir darba vietas. • Ja Latvijā, tad kur Latvijā atbilstoši Eiropas un Latvijas plānošanas dokumentiem būs darba vietas?

8. Eiropas parlamenta un padomes regula “Vienotās vadlīnijas trans-Eiropas transporta tīkla attīstībai” Visaptverošie un pamattīkli: Ceļi, ostas, auto un dzelzceļa termināli, lidostas

9. Eiropas parlamenta un padomes regula “Vienotās vadlīnijas trans-Eiropas transporta tīkla attīstībai” (Visaptverošie un pamattīkli: Ceļi, ostas, auto un dzelzceļa termināli, lidostas)

10. Eiropas parlamenta un padomes regula “Vienotās vadlīnijas trans-Eiropas transporta tīkla attīstībai” Visaptverošais tīkls: dzelzceļš un lidostas Pamattīkls: dzelzceļš (pasažieru pārvadājumi) un lidostas

11. Eiropas parlamenta un padomes regula “Vienotās vadlīnijas trans-Eiropas transporta tīkla attīstībai” Visaptverošais tīkls: dzelzceļš un lidostas; Pamattīkls: dzelzceļš (pasažieru pārvadājumi) un lidostas

12. Eiropas parlamenta un padomes regula “Vienotās vadlīnijas trans-Eiropas transporta tīkla attīstībai” Visaptverošais tīkls: dzelzceļš, ostas, auto un dzelzceļa termināli Pamattīkls: dzelzceļš (kravu pārvadājumi), ostas, auto un dzelzceļa termināli

13. Eiropas parlamenta un padomes regula “Vienotās vadlīnijas trans-Eiropas transporta tīkla attīstībai” Visaptverošais tīkls: dzelzceļš, ostas, auto un dzelzceļa termināliPamattīkls: dzelzceļš (kravu pārvadājumi), ostas, auto un dzelzceļa termināli

14. Latvija 2030 • 2010.gada 10.jūnijā Saeimā apstiprināta Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam. • Stratēģijas projekta izstrāde - vairāk kā divu gadu ilgs ekspertu darbs un plašs sabiedrības līdzdalības process asoc. prof. Roberta Ķīļa vadībā

15. Stratēģiskajā attīstības dokumentā Latvija2030 paredzētā reģionu attīstība

16. Kompetences centri un profesionālās izglītības iestādes (MK rīkojums nr.5, 2010.gada 6.janvāris)

17. Reģionu attīstība un demogrāfiskās attīstības tendences – Ventspils piemērs • Ventspils pilsētā ir izstrādāti un apstiprināti Ventspils pilsētas attīstības virzieni līdz 2020.gadam, kā arī spēkā esošs dokuments ir Kurzemes plānošanas reģiona teritorijas plānojums 2006.-2026.gadam • ZPIKC Ventspils Profesionālās vidusskolas darbības un attīstības stratēģijas pamatā ir vairāki pamatprincipi: • Plānotais attīstības scenārijs īpaši paredz speciālistu sagatavošanu nozarēs, kurās Ventspilī ir izveidoti un aktīvi strādā ražojošie uzņēmumi (metālapstrāde, elektronika, būvgaldniecība) • ZPIKC VPV sadarbībā ar darba devējiem un nozaru asociācijām tiek plānots kā nozīmīgs reģionālais pieaugušo izglītības centrs, kurā sadarbībā ar augstākās izglītības iestādēm tiek plānota speciālistu sagatavošana un pārkvalifikācija

18. Ekonomiski aktīvās tirgus sektora statistikas vienības Ventspils pilsētā apstrādes rūpniecībā (NACE 2.red., uzņēmumu skaits) Datu avots – Centrālā statistikas pārvalde

19. Strādājošo skaits apstrādes rūpniecībā Ventspils pilsētā 2002.gadā un 2010.gadā (cilv.) Datu avots – Centrālā statistikas pārvalde

20. Apmeklētāju skaits izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē Ventspils pilsētā 2002.gadā un 2010.gadā (cilv.) Datu avots – Centrālā statistikas pārvalde

21. Ziemeļkurzemes profesionālās izglītības kompetences centra “Ventspils profesionālā vidusskola”, specialitāšu un audzēķņu skaits 2010.g.-2015.g.

23. Profesionālās izglītības iestāžu priekšatlases kritēriji * Saskaņā ar IzM noteiktajiem Profesionālās izglītības iestāžu kritērijiem • Nebāzējas uz Eiropas Savienības plānošanas dokumentiem – ES 2020 stratēģija • Nebāzējas uz Latvijas plānošanas dokumentiem – Latvija 2030 • Bāzējas uz Padomju laika skolu izvietojumu, kā pēdējo un mazāk nozīmīgo pieminot attīstības tendences

24. Kritērijs Nr. 1 –Moderna, vienota mācību kompleksa izveides un attīstības iespējas Tiek vērtēts, vai ir notikusi vairāku skolu apvienošana un vai izveidojas vienots komplekss vienā teritorijā, nodrošinot mūsdienīgas profesionālās izglītības ieguves iespējas atbilstoši darba tirgus prasībām. Profesionālās izglītības iestādes atrašanās vienotā teritorijā nozīmē, ka mācību korpusi, darbnīcu korpusi, kā arī dienesta viesnīca atrodas vienkopus. Priekšrocība ir tām profesionālās izglītības iestādēm, kas paredz apvienoto izglītības iestāžu izvietošanu vienuviet, vienlaikus atbrīvojot nevajadzīgās ēkas.

25. Kritērijs Nr. 2 –Audzēkņu skaits profesionālās izglītības iestādē Tiek vērtēts esošais audzēkņu skaitsprofesionālās izglītības iestādē 2011.gada 1.oktobrī(saskaņā ar IZM rīcībā esošajiem statistikas datiem) klātienes grupās profesionālās vidējās izglītības vai arodizglītības programmās. Rīgas pilsētā un pārējā valsts teritorijā esošo profesionālās izglītības iestāžu vērtēšanā tiek piemērotas atšķirīgas vērtējuma skalas ar proporciju 2:1. Šis kritērijs palīdzēs izvērtēt ieguldījumu efektivitāti, jo augstāku vērtējumu iegūst tās profesionālās izglītības iestādes, kas spēs nodrošināt piekļuvi modernizētajai infrastruktūrai pēc iespējas lielākam audzēkņu skaitam.

26. Kritērijs Nr. 3 –Nozaru ekspertu vērtējums Nozaru ekspertu vērtējumu par prioritārajām profesionālās izglītības iestādēm valstī sniedz 1.2.1.1.1.apakšaktivitātes „Nozaru kvalifikāciju sistēmas izveide un profesionālās izglītības pārstrukturizācija” ietvaros izveidotās nozaru ekspertu padomes (NEP). Vērtēšanas rezultātā NEP nosauc prioritārā secībā trīs valstī esošās katrai nozarei nozīmīgākās profesionālās izglītības iestādes, norādot arī izglītības iestādes attiecīgo mācību programmu, kura sniedz vislielāko ieguldījumu nozares attīstībā. Vērtētas tiek tās profesionālās izglītības iestādes, kuras īsteno 3.1.1.1.aktivitātes ietvaros atbalstāmās mācību programmas atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 939. „Noteikumi par darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.1.1.1.aktivitāti „Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai”” 20.punktā minētajām atbalstāmajām profesionālās izglītības programmām. NEP savu izvēli pamato ievērojot šādus principus: 1) attiecīgās profesionālās izglītības iestādes līdzšinējās darbības kvalitāte un devums nozares attīstībai, sagatavojot darba tirgum nepieciešamos speciālistus, kā arī sadarbība ar attiecīgās nozares darba devējiem; 2) profesionālās izglītības iestādes atpazīstamība un sasniegumi, kā arī nākotnes attīstības perspektīvas atbilstoši tautsaimniecības attīstības tendencēm.

27. Kritērijs Nr. 4 –Plānošanas reģionu vērtējums Valstī esošie pieci plānošanas reģioni nosauc prioritārā secībā attiecīgajā reģionā pastāvošās trīs profesionālās izglītības iestādes, kas nozīmīgas reģiona attīstības nodrošināšanai, sniedzot argumentētu pamatojumu. Rīgas plānošanas reģions nosauc trīs prioritārās profesionālās izglītības iestādes Rīgas plānošanas reģionā ārpus Rīgas pilsētas un trīs prioritārās profesionālās izglītības iestādes Rīgas pilsētā. Vērtēšanas gaitā plānošanas reģioni ņem vērā šādus principus: 1) profesionālās izglītības iestādes īstenotās mācību programmas atbilstība reģiona attīstības plānošanas dokumentos minētajiem prioritārajiem tautsaimniecības virzieniem; 2) attiecīgās profesionālās izglītības iestādes līdzšinējās darbības kvalitāte un devums reģiona tautsaimniecības attīstībai, sagatavojot reģiona darba tirgum nepieciešamos speciālistus; 3) nākotnes attīstības perspektīvas atbilstoši reģiona plānotajām attīstības tendencēm.

28. Dienesta viesnīca Profesionālās izglītības iestādes kompetences centra dienesta viesnīca – mūsdienīga un kvalitatīva dzīves vide: • Mācību vides un mobilitātes nodrošināšana gan reģiona, gan arī valsts pieaugušo izglītības apmācības centrā • Galvenokārt reģiona, bet arī visas valsts audzēkņu piesaiste mācībām tautsaimniecības nozarēs un pilsētā esošos uzņēmumos pieprasītās specialitātēs

29. Dienesta viesnīca - piemērs * esošās ēkas apjoms (911,3) m2 ir izdalīts ar esošo audzēkņu skaitu (503) ** plānotais ēkas apjoms (4084,9) m2 ir izdalīts ar plānoto audzēkņu skaitu (803) *** pie nosacījuma, ka dienesta viesnīcu izmanto arī pārējo apvienoto skolu izglītojamie pēc renovācijas pabeigšanas

30. Mācību un praktisko nodarbību ēkas - piemērs * pie nosacījuma, ka uz renovētajām telpām tiek pārvietoti visu apvienoto skolu izglītojamie

31. Pašvaldības līdzdalība – Ventspils piemērs Noslēgts sadarbības līgums starp Ventspils pilsētas domi un Ventspils Profesionālo vidusskolu (2010.gada 29.janvāris)

32. Kopā Ventspils ERAF projektu ieviešanas nodrošināšanā šobrīd ir ieguldīts finansējums LVL 624 235 apmērā

33. Paldies par uzmanību!