Atšķirīgas mācību pieejas: teorija un prakse

1. Atšķirīgas mācību pieejas: teorija un prakse Anita Lanka, RTUHumanitārā institūta Sociālo zinātņu katedras profesore

2. Šodienas semināra pamatjautājumi

3. «Prāta vētra» grupā (10 minūtes) • Izsakiet savus pieņēmumus, kāpēc mēs 1. kursā zaudējam daļu studentu!

4. Skolēns un students mācību vidē Skolā Augstskolā Jauna vide, jauna sociālā loma Apjukuši no «brīvības» Mācību pašorganizācija Ilgtermiņa darbi, kas prasa izziņas patstāvību Docētāji paļaujas uz iekšējo motivāciju Docētājs pieņem, ka studentam ir nepieciešamās studēt prasmes • Ierasta vide • Bieža atgriezeniskā saite • Regulāra stimulu sistēma • Tieša mācīšanās vadība

5. Mācīšanas un mācīšanās teorijas • Biheiviorisms StimulsReakcija • Kognitīvisms Izziņas procesu darbības loģika • Konstruktīvisms Akomodācijas un asimilācijas procesi • Sociālais konstruktīvisms Mācīšanās sociālā situācija

6. Biheiviorisms

7. Kognitīvisms

8. Kā norit informācijas apstrāde

9. Konstruktīvisms

10. Cilvēki neatveido informāciju tieši. Katrs pats rada jēgu un nozīmi, pārveidojot informāciju sev derīgā formā. Mācīšanās procesā informācija tiek apkopota, sagrozīta, padziļināta un konstruēta, nevis vienkārši reģistrēta atmiņā.

11. Atmiņa Atmiņa pēc savas dabas ir daudzveidīga: • apzināta, neapzināta, • īslaicīga, ilgstoša, • emocionāla, verbāli loģiskā, • motoriskā, dzirdes un redzes atmiņa.

12. Vājas atmiņas cēloņi • Nepilnības operatīvajā atmiņā. • Nav izpratnes. • Neizmantojam mācībās abas smadzeņu puslodes • Nepārzinām iegaumēšanas stratēģijas. • Mācībām traucē apātija vai garlaicība. • Nav mācību darba prasmju. • Neprotam izmanot mācību laiku. • Neizmantojam iegūtās zināšanas.

13. Domāšana Mācīt domāt ir viens no pedagoga pamatuzdevumiem: • Domāšanas aktivizēšana • Domāšanas operāciju iepazīšana un pilnveidošana • Izvairīties no monologa mācību procesā • Veicināt personīgās jēgas meklējumus, atziņu ieguvi • Īstenot mācībās problēmorientēto pieeju

14. Kā labāk uztvert, saprast un iegaumēt • Stratēģijas informācijas organizēšanai ir subjektīvas. • Tās ir apgūstamas individuālajā pieredzē.

15. Kā labāk uztvert, saprast un iegaumēt

16. Kognitīvs - ar izziņu saistīts; - tāds, kā pamatā ir aktīva prāta darbība Mnemonisks - tāds, kas sekmē atcerēšanos/atmiņas apjomu uz asociāciju pamata Kāda ir būtiska atšķirība starp šiem jēdzieniem -kognitīvs un mnemonisks

17. Kognitīvās un mnemoniskās stratēģijas Tās ir atslēgas informācijas pārstrādei sev derīgā formā. Atslēgas uz izpratni un iegaumēšanu. Atslēga subjektīvās jēgas meklējumiem.

18. Kognitīvās stratēģijas • Grafiskie organizatori • Klasifikācijas tabulas • Loģiskās ķēdes konspekts • Izvērsts plāns u.c.

19. Grafiskie organizatori kā līdzeklis • Izziņas patstāvības veicināšanai • Domāšanas operāciju ( analīze, sintēze, salīdzināšana, pretstatīšana, klasificēšana, sistematizēšana, vispārināšana ) pilveidei

20. Grafiskie organizatori • Hierarhiskais GO

21. Venna diagramma

22. Jēdzienu karte/tīkls • Informāciju organizē, izmantojot atslēgas vārdus/jēdzienus kāda temata ietvaros un atainojot sakarus, kas pastāv starp šiem jēdzieniem. • Iegūstot jaunu informāciju, šo jēdzienu tīklu aizvien paplašina. • Saites starp jēdzieniem var komentēt/ veikt piezīmes

23. http://www.ericdigests.org/1998-1/concept.htm

24. Jēdzienu kartes funkcijas • Mācīšanas stratēģija docētājam strukturētas informācijas prezentācijai • Mācīšanās stratēģija studentam strukturētai informācijas pārstrādei • Vērtēšanas instrumentārijs

25. Jēdzienu kartes lietderība • Patstāvīgās mācīšanās prasmju apguve • Kognitīvu struktūru izveidošana • Aktīva līdzdalība zināšanu pārstrādē, to adaptācijā • Asimilācijas un akomodācijas procesu intensificēšana • Metaizziņas prasmju pilnveide • ...

27. Cēloņu – seku grafiskais organizators • Atspoguļo notikumu, problēmu cēloņu un seku sakarības. • Atspoguļo faktorus, kas ietekmē kādu procesu vai rada problēmu.

28. Mnemoniskās stratēģijas • Vizualizācija • Izvietojuma metodes • Asociatīvā ideju karte • Informācijas procesuāla pārstrādāšana

29. Asociatīvā domu karte(maind map) • Atspoguļo centrālo problēmu, ideju, kategoriju vai faktu, kuru izvērš, fiksējot asociācijas ( arī iepriekšējās zināšanas ) . • Parasti izmanto, lai raksturotu vai risinātu kādu problēmu.

30. Kombinētās stratēģijas Ir abu stratēģiju ( kognitīvo un mnemonisko ) elementu radošs apvienojums. Ko der zināt? Tas, kas der vienam, nederēs visiem. Tāpēc, apgūstot iegaumēšanas stratēģijas, ieteicams eksperimentēt, variēt, kombinēt. Neļausimies stereotipiem!

31. Literatūra: • Lanka A. Mācīšanās metodika. Lekciju kurss. - R.: RTU Izdevniecība, 2004. • Rubene Z. Kritiskā domāšana studiju procesā.- R.,2004. • Novak, J. D. The theory underlying concept maps and how to construct them. Retrieved September 6, 2005, from http://cmap.coginst.uwf.edu/info/printer.html • http://www.funderstanding.com/constructivism.cfm

32. Paldies par uzmanību!Novēlu, lai izdales materiāls Jūs rosina pārdomāt kritiski šodien dzirdēto! Šis materiāls ir izstrādāts ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu projektā «Atbalsts RTU doktora studiju īstenošanai». (Vienošanās nr. 2009/0144/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/005)