Kurzemes plānošanas reģiona iespējamie attīstības scenāriji Armands Pužulis

1. Kurzemes plānošanas reģiona iespējamie attīstības scenāriji Armands Pužulis KPR ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmas izstrādes eksperts 29/08/2014

2. Par ko ir stāsts ? • Par Scenārijiem – kas tas ir ? • Par kontekstiem – «domāšanas rāmis» • Ekonomikas konteksts • Valsts politikas konteksts • Starptautiskais konteksts • Par Kurzemes izvēlēm

3. Kāpēc scenāriji ? • Domāšanas forma • Rīcīborientācija • TĀ NAV NĀKOTNES PROGNOZE !

4. Kas ir scenārijs ? • Fenomena, notikumu gaitas, situācijas cēloņu-seku kopa, kas balstās uz noteiktiem izvēlētiem pieņēmumiem un faktoriem. • Scenāriju lieto, lai noteiktu iespējamās ietekmes uz vienu vai vairākām variācijām. • Scenārijs ir situācijas analīzes un ilgtermiņa plānošanas daļa. • Cēlies no kino industrijas.

5. Pieņēmumi • Latvija ir starptautiski integrēta ES, NATO struktūrās • Latvija ir globāli atvērta tirgus ekonomika

6. Faktori/draiveri • Iekšējie un ārējie • Ietekmējamie, maz ietekmējamie

7. Ārējie, maz ietekmējami • Starptautiskās attiecības /Krievija – Eiropa “aukstais karš” - “sadarbība” / • Eiropas politika /integrācija – dezintegrācija/ • Klimata pārmaiņas /klimata pasiltināšanās, laika apstākļu nepastāvīgums/ • Resursu pieejamība /tradicionālo resursu noplicināšanās, sadārdzināšanās, izsīkšana/ • Globālā ekonomikas un finanšu atvērtība

8. Iekšējie, ietekmējamie • Iedzīvotāju izmaiņas /skaita samazināšanās – stabilizācija/pieaugums/ • Reģiona iedzīvotāju sociālais kapitāls /kvalitāte – kvantitāte/ • Sociāli kulturālās izmaiņas /mantotā vērtīborientācija un adaptācija – atvērtums, multikulturālims/ • Pārvaldība /iniciatīvu veicinoša līdzdalības pārvaldība – varas atsvešināšanās/

9. Ekonomikas struktūra • NODARBINĀTĪBA • IEKŠZEMES KOPPRODUKTS, • KOPĒJĀ PIEVIENOTĀ VĒRTĪBA

10. Nodarbināto skaita izmaiņas Kurzemē

11. Nodarbinātības prognozes Latvijā /EM/

12. Kopējās pievienotās vērtības izmaiņas Kurzemē

13. Izaugsmes prognozes /EM/ • Straujākas izaugsmes scenārijs - ES ekonomikas stabilitāte, Latvija - tehnoloģija, efektivitāte, inovācijas, ārējais pieprasījums. • Vājākas izaugsmes scenārijs - globālā ekonomika neviendabīga, ES lēna attīstība. Latvija - zemu izmaksu priekšrocības tiek zaudētas.

14. IKP prognoze /EM/

15. Nozaru attīstības tendences Kurzemē • Nozaru efektivitātes izmaiņas Kurzemē balstītas uz nodarbināto skaita un kopējās pievienotās vērtības tendenci 2008.-2011. gados

16. Kurzeme - daži secinājumi • Nodarbinātība • Augoša dabas resursu un novietojuma balstītās nozarēs un veselības pakalpojumos • Produkcija • Augoša ražojošajā sektorā • Produktivitāte • PAŠLAIK DAUDZĀS NOZARĒS IR STABILA SITUĀCIJA, KAS LIECINA PAR MAZĀM IZMAIŅĀM • … Bet reģionālā līmenī grūti novērtējama

17. Ekonomikas struktūras transformācijas Valsts politika • Augstas pievienotās vērtības ražošana /Viedās specializācijas stratēģija/ • Pirmapstrādes produkti augstākai PV ražošanai • Jauni produkti/ pakalpojumi • Energoefektivitātes paaugstināšana • IKT • Izglītības sistēma • Fundamentālā zinātne un cilvēkkapitāls • Teritoriju resursi un specializācija

18. Viedās specializācijas Latvijas salīdzinošās priekšrocības • (1) zināšanu-ietilpīga bioekonomika, • (2) biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģijas, • (3) viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas, • (4) viedās enerģētikas, • (5) IKT, kā arī EK identificētajās atslēgtehnoloģijās (nanotehnoloģijas, mikro un nano-elektronika, fotonika, advancētie materiāli un ražošanas sistēmas, biotehnoloģijas).

19. Refleksija uz 22.08.14. semināru • Kurzemes specializācija balstīta uz esošām / tradicionālām nozarēm • Lauksaimniecība – pārtikas ražošana • Mežrūpniecība, kokapstrāde/ pārstrāde • Zivrūpniecība, akvakultūra, jūras produkcija • Vieglā rūpniecība, apģērbu ražošana • Metālapstrāde • Tūrisms

20. Eiropas attīstības scenāriji • Integrācijas balstīti scenāriji • Pilnīga sadrumstalotība • Daļēja sadrumstalotība • Daļēja integrācija • Pilnīga integrācija

21. Eiropas konteksts /ESPON/ • STARP … • SOCIĀLO UN TIRGU • AUGOŠU UN SARŪKOŠU • Augoša sociālā Eiropa • Sarūkoša/ierobežota sociālā Eiropa • Augoša tirgus Eiropa • Sarūkoša/stagnējoša tirgus Eiropa

22. Bāzes scenārijs Eiropai /ESPON –ET2050/ • iedzīvotāju novecošanās, • relatīvs ekonomikas panīkums, • pieaugoša nevienlīdzība, • nelabvēlīgu risku sabiedrība, • nepietiekošas tehnoloģiskās inovācijas, • dažādoti enerģijas avoti, • attāluma izmaiņas, • atšķirīgi teritoriālie modeļi, • pieaugoša urbanizācija, • zemes trūkums, • klimata izmaiņas, • korporatīvā pārvalde, • daudz-ātrumu un daudz-līmeņu Eiropas pārvaldība, • ES saskaras ar pastāvīgām dilemmām, • virziens uz daudz-ātrumu Eiropu, • iesaldēts ES budžets, • kohēzijas politikas teritoriālā satvara zemās ambīcijas, • lauksaimniecības politika fokusējas uz lauku attīstību un dabas aizsardzību, • transporta politikas mērķi ir labāk regulēts tirgus un jaunu tehnoloģiju veicināšana, • integrētas vides politikas, • enerģētikas politikas pirmsākumi, • palielinās Eiropas izpētes programmas, • saglabājas migrācijas politikas. • relatīvs ekonomikas panīkums, • pieaugoša nevienlīdzība, • nelabvēlīgu risku sabiedrība, • pieaugoša urbanizācija, • daudz-ātrumu un daudz-līmeņu Eiropas pārvaldība, • virziens uz daudz-ātrumu Eiropu,

23. Kurzemes scenāriji • “Sarūkošā attīstība” • inerces sarūkošs pamatscenārijs /pašu cilvēkresursi, zema pievienotā vērtība/ • “Gudrā attīstība” • izaugsmes izmaiņu virzīts scenārijs /saprātīga imigrācija, augsta pievienotā vērtība/ • “Izaugsmes attīstība” • izaugsmes inerces scenārijs /imigrācija, zema pievienotā vērtība/

24. Šodienas Stratēģiskās izvēles • Starp • cilvēkresursiem -iekšējiem un ārējiem; • zināšanām un dabas/novieto-juma resursiem Iekšējie cilvēkresursi Augstas pievienotās vērtības ražošana/pakalpojumi Masu jaunrade Uz dabas resursiem un novietojumu balstīta attīstība Uz zināšanām balstīta attīstība Efektīva resursu apsaimnie-košana Augstās tehnoloģijas Ievestie cilvēkresursi

25. «Augstas pievienotās vērtības ražošana/pakalpojumi» • Dabas, novietojuma un iekšējie cilvēkresursi • Nozares: pārtikas ražošana, kokapstrāde, tūrisms, transports un loģistika • Konkurētspēja: tehnoloģiju kāpināta produktivitāte • Riski: • Tirgus riski/šoki • Rīcības: • Kompetences un zināšanu pārneses centru attīstība • Industriālo zonu attīstība • Eksporta atbalsts

26. «Masu jaunrade» • Zināšanu un iekšējie cilvēkresursi • Nozares: daudzveidīgas • Konkurētspēja: jaunu zināšanu radīšana • Riski: • Lēna un lielu investīciju prasoša izaugsme • Grūti prognozējama un pārvaldāma attīstība • Rīcības: • Reģionālo augstskolu un pētniecības centru attīstība • Biznesa inkubatoru tīkla attīstība • Attālinātie darba centru attīstība

27. «Efektīva resursu apsaimniekošana» • Dabas, novietojuma un ārējie cilvēkresursi • Nozares: lauksaimniecība, mežrūpniecība, zivrūpniecība, apģērbu ražošana, metālapstrāde • Konkurētspēja: lēts darbaspēks • Riski: • Dabas resursu noplicināšana • Sociālā integrācija (ksenofobija, rusofobija) • Emigrācija • Rīcības: • Lēta darba spēka piesaiste no bijušajām NVS valstīm (teritoriālais marketings) • Mājokļu/apdzīvojuma politika

28. «Augstās tehnoloģijas» • Zināšanu un ārējie cilvēkresursi • Nozares: IT, kosmosa tehnoloģijas, biotehnoloģijas, veselības industrija • Konkurētspēja: talantu (zināšanu) imports • Riski: • Lauku iztukšošanās • Sociālā integrācija • Rīcības: • Tehnoloģiju klasteru attīstība • Ekselences pētniecības centru attīstība • Dzīves kvalitātes celšana

29. Tālāk … • Jūsu stratēģiskā izvēle • Vīzija • Mērķi • Prioritārie rīcības virzieni