Mana pedagoģiskā koncepcija

1. Mana pedagoģiskā koncepcija

2. Tēzes: • Audzināšana- aktīvs, optimisma pilns process. • Audzināšanas mērķis- tikumisks raksturs. • Zelta likums- visu, cik iespējams, uztvert ar maņām. • Sajūtu attīstīšana ar Marijas Montesori didaktiskajiem materiāliem. • Liela nozīme audzināšanā- gribas attīstīšanai.

3. Audzināšana- aktīvs, optimisma pilns process • A. Špona: “Tas audzināšanas procesā ir svarīgākais- bērna pozitīvs pārdzīvojums, kas, sistemātiski atkārtojoties, kļūst par paradumu.” [11] • A. Kronvalds ārpusstundu darbā reizi nedēļā organizēja “jautrības vakaru” ar dziedāšanu, mūziku, runām. [6] • J.A. Komenskis: “Bet vai daudzi no tiem, kuri nodarbojas ar bērnu izglītošanu, domā par to, kā viņos modināt interesi par izglītību?” [5] • A. Dauge: “Viņa dvēselei vajag būt piedzīvojumu bagātai, plašai un atsaucīgai, viņa skatam vajag būt gaišredzīgam, līdzīgam dzejnieka skatam, kam īsts paidagogs arvienu zināmā mērā līdzīgs.” [2]

4. Audzināšanas mērķis- tikumisks raksturs Tikumiskā audzināšana: • Attieksme pret savu valsti- patriotiskā audzināšana • Darba tikums- darbaudzināšana • Dzimumaudzināšana • Attieksme pret līdzcilvēkiem, uzvedības kultūra • Etiķete, runas kultūra • Godīgums, pieklājība, līdzjūtība, sirdsapziņa, u.c. • .............

5. Cicerons: “Mūsu dvēselē ir iesētas iedzimtas tikumības sēklas; ja šīm sēklām ļautu attīstīties, tad pati daba aizvestu mūs līdz laimīgai dzīvei.” [5] J. A. Komenskis: “Visos gadījumos bez izņēmuma jācenšas pēc tā, lai skolās un, pateicoties skolām, arī visā dzīvē attīstītu tiklumu un tikumus saistībā ar godprātību un visām tikumiskajām nostādnēm.” [5] J. A. Students: „Daudz labāki tad, ja cilvēks tikumisks un ar mazām zināšanām, nekā ja viņam daudz zināšanu, bet trūkst tikumības.” [9] M. Štāls: “Tikumus var izkopt tikai izveidojot cilvēka pareizas attiecības ar sociālo apkārtni, citiem vārdiem, cilvēka tikumība izpaužas viņa attiecībās pret citiem cilvēkiem.” [12]

6. J. A. Students: “Cilvēks var un spēj izaugt tik liels savā garīgajā dzīvē, cik liela viņam darba mīlestība.” [10] A. Dauge: “Mācot saprast, cienīt un iemīļot visu garīgo, modinot cieņu un gribu kalpot kultūrai, reizē lūkosim modināt cieņu, mīlestību un gribu kalpot arī valstij.” [2] A. Kronvalds: “Tēvzemes mīlestība sākas ar tās izzināšanu, kas veicama, vispirms iepazīstot dzimto māju, ģimeni, tēva un mātes garīgās vērtības, tautas gara mantas.” [6] J. A. Students: “Savas nācijas mīlestībai un savas valsts cieņai ļoti liela nozīme personības izveidošanā. Bez nacionālisma un patriotisma valsts nevar ne rasties, ne pastāvēt.” [9]

7. E. Brastiņš: “Gods savu ļaužu vidū, gods savā tautā ir šeit- zemes virsū- cilvēka augstākais sasniegums.” [1] Mīļi, labi es dzīvoju Paldies saku māmiņai Ar visiem ļautiņiem. Par to labo tikumiņu: Ja tie mani neredzēja, Izveicās man darbiņš, Lai tie mani pieminēja. Izveicās valodiņa. Darbam dzimu, darbam augu, Nauda, nauda tev, dēliņ, Darbam mūžu nodzīvoju: Vai naudiņas vien vajag? Darbā savu tikumiņu Vajag rudzu, vajag miežu, Pa godam noturēju. Vajag laba padomiņa. Uz robežas galvu liku, Mazs bij tēva novadiņis, Tēvu zemi sargādams: Bet diženi turējās; Cērtiet galvu, Robežnieki, Visi sīki kadiķīši Tēvu zemes neņemiet! Zied sidraba ziediņiem.

8. Zelta likums- visu, cik iespējams, uztvert ar maņām • J. A. Komenskis: “Tā kā redzamajā pasaulē nav nekā, ko nevarētu saskatīt vai sadzirdēt, vai saost, vai izgaršot, vai aptaustīt, tad no teiktā varam secināt, ka pasaulē nav nekā, ko nevarētu aptvert ar sajūtām un prātu apveltīts cilvēks.” [5] • Aristotelis: “Nekas nav mūsu garā, ja tas iepriekš nav bijis mūsu sajūtās.” [8] • J. A. Komenskis: “Lai viss varētu vieglāk iespiesties apziņā, tad uztveres procesā, cik vien tas iespējams, jāiesaista ārējās sajūtas.” [5] • J. H. Pestalocijs: “Intelektuālās izglītības pamats ir ārējā uzskatāmība, t. n. realitātes izzināšana ar iespējami visām sajūtām.” [7] • A. Kronvalds lielu uzmanību pievērsa vielas izskaidrošanai ar uzskates līdzekļu palīdzību. Ar saviem audzēkņiem viņš bieži bija redzams apkārtnes pakalnos un lejās, kur mācīja novērot dabu. [6]

9. Sajūtu attīstīšana ar Marijas Montesori didaktiskajiem materiāliem. • M. Montesori: “Sajūtu materiāls ir atslēga uz pasauli.” [8] • M. Štāls: “Svarīgi attīstīt visas piecas maņas!” [12]

10. Katram sajūtu vingrinājumam ir savs darba materiāls: REDZES SAJŪTAS ATTĪSTĪBAS MATERIĀLI: dimensiju apgūšana (cilindru bloki, torņi, redelītes, stieņi); krāsu apgūšana (krāsu tāfelītes); formu apgūšana (ģeometriskā kumode). TAKTILO SAJŪTU ATTĪSTĪBAS MATERIĀLI: taustes sajūtas attīstības materiāls- virsmu reljefs, faktūra (taustes tāfelītes, audumi); svara sajūtas attīstības materiāls (svara tāfelītes); siltuma sajūtas attīstības materiāls (siltuma tāfelītes); stereognostiskās sajūtas (telpiskās) attīstības materiāls (ģeometriskie ķermeņi, noslēpumainais maisiņš).

11. DZIRDES SAJŪTAS ATTĪSTĪBAS MATERIĀLI: skaņas intensitāte (trokšņu cilindri) skaņas tonalitāte (zvaniņi) OŽAS SAJŪTAS ATTĪSTĪBAS MATERIĀLI (smaržu trauciņi). GARŠAS SAJŪTAS ATTĪSTĪBAS MATERIĀLI (garšas trauciņi). KINĒTISKO UN VESTIBULĀRO SAJŪTU ATTĪSTA VISI MATERIĀLI. [8]

12. Liela nozīme audzināšanā- gribas attīstīšanai. • Kvintiliāns: “Tieksmi mācīties nosaka griba, kuru nevar ietekmēt ar varu.” [5] • J. A. Students: “Personības stiprums daudz vairāk atkarājas no gribas spēka nekā no intelekta un emocijām.” [10] • M. Montesori: “Ja pēc iespējas agrāk bērnos tiks ieaudzināta tieksme pašiem sasniegt savus mērķus, tad drīz radīsim stiprus, patstāvīgus un brīvus cilvēkus.” [8] • K. Dēķens: “No tā, cik ātri pieaug griba, ir atkarīga visa bērna tālākā attīstība, jo iemaņas ātrāk veidojas bērniem, kam stiprāka griba.”[4] • P. Dāle: “Šī labā, drošā un neatlaidīgā griba, kas kristalizējas stiprā un pozitīvā raksturā, ir tā, kas cilvēkus ceļ, ved viņus pretim pašpiepildīšanai, dara viņus par personībām.” [2]

13. Izmantotā literatūra: • Brastiņš, E. (1996), Latvju tikumu dziesmas, R: Zvaigzne ABC, ISBN 9984- 560- 27- 9, 215 lpp. • Dauge, A. (1928), Audzināšanas ideāls un īstenība, Cēsis: O. Jēpes apgādība, 125 lpp. • Dāle, P. (1994), Vērojumi un pārdomas par cilvēku un gara kultūru, R: Uguns, ISBN 5- 88484- 034- 9, 176 lpp. • Dēķens, K. (1919), Rokas grāmata pedagoģijā, R: Izglītības kooperatīvs „Kultūras balss”, 238 lpp. • Komenskis, J. A. (1992), Lielā didaktika, R: Zvaigzne, ISBN 5- 405- 00835- 4, 231 lpp. • Pedagoģiskā doma Latvijā līdz 1890.gadam, (1991) R: ZVAIGZNE, ISBN 5- 405- 00541- X, 230 lpp. • Pestalocijs, J. H. (1996), Darbu izlase, R: LU, ISBN 9984- 516- 39- 3, 140 lpp. • Prudņikova, I. (2004), Montesori pedagoģija ikdienā, R: Raka, ISBN 9984- 15- 584- 6, 180 lpp. • Students J. A. (1998), Vispārīgā paidagoģija. Zinātne un māksla sevis un citu audzināšanā, I d., R: Raka, ISBN 9984- 15- 054- 2, 329 lpp. • Students J. A. (1998), Vispārīgā paidagoģija. Zinātne un māksla sevis un citu audzināšanā, II d., R: Raka, ISBN 9984- 15- 055-0, 224 lpp. • Špona, A. (2004), Audzināšanas process teorijā un praksē, R: Raka, ISBN 9984- 15- 646- X, 190 lpp. • Štāls, M. (1935), Audzināšanas mācība, R: Valtera un Rapas akc. sab. izdevums, 171 lpp.