100 likes | 859 Views
LATVIEŠU VALODA. Latviešu valodas dzīvesgājums. Kur? Kas? Kā? Kāpēc?. Latviešu valoda. Latīņu alfabēts. Ir ļoti sēna valoda. Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,7 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā. Latviešu valoda pieder indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupai. .
E N D
LATVIEŠU VALODA Latviešu valodas dzīvesgājums
Kur? Kas? Kā? Kāpēc? Latviešu valoda Latīņu alfabēts Ir ļoti sēna valoda. Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,7 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā. Latviešu valoda pieder indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupai.
Dialekti... • Augšzemnieku dialekts Augšzemnieku dialekts ir viens no trim latviešu valodas dialektiem. Izplatīts Latgalē, Sēlijā un Austrumvidzemē. Iedalās divās izloksnēs — latgaļu un sēļu. Ziemeļaustrumu Vidzemē un Latgalē runāto izlokšņu pamatā ir seno latgaļu valoda. Pārējās daļās to ir ietekmējusi sena sēļu cilts valoda. 18. gadsimtā uz šī dialekta Dienvidlatgales izlokšņu pamatā izveidojās latgaliešu rakstu valoda.
Aizguvumi .... Anglicismi Ģermānismi adapteris, bizness, brīfings, displejs, dizains, draiveris, ekskluzīvs, fails, fitness, hotdogs, klīrenss, klīrings redeles, rēķināt, spainis, stārķis, sīpols, strēmele, smēķēt Rusicismi kapeika, kažoks, kāposti, kodaļa, ķīselis, nedēļa, pagasts, pagrabs, pīrāgs
Vēsture (vārdi, teksts). • Kā nacionāla valoda izveidojās vairākus gadsimtus ilgā procesā no 4 baltu cilšu – kuršu, zemgaļu, latgaļu un sēļu - valodām,šīm sentautām zaudējot cilts raksturlielumus un to locekļiem pārtopot par sociālu kārtu, pamazām zūdot lielākajām atšķirībām starp to valodām. Konsolidēšanās process sākās 13. gs. gadsimtā, šīm ciltīm kristoties un nonākot vienotā politiskā, ekonomiskā un reliģiskā telpā – Livonijā.
Vēstures turpinājums........ 19.—20. gadsimts 19. gadsimta sākumā līdz ar dzimtļaužu brīvlaišanu parādās pirmie rakstošie no zemnieku vidus: Ansis Leitāns (1815—1874), Ansis Līventāls (1803—1878) u.c. 19. gadsimta vidū Juris Alunāns ierosināja veikt rakstības reformu, un 1876. gadā Rīgas Latviešu biedrība izveidoja pareizrakstības komisiju, kas beidzot izveidoja vienotus latviešu valodas pareizrakstības principu pamatus, ieviesa virkni jaunvārdu, lai pārvarētu lielākās dialektu atšķirības. 1908. gadā Rīgas Latviešu biedrībā izveidoja otru latviešu valodas pareizrakstības komisiju, kuru vadīja Kārlis Mīlenbahs kuras darbā piedalījās Jānis Endzelīns un citi valodnieki. Šī komisija pieņēma latviešu pareizrakstības noteikumus, sakārtoja vārdu krājumu un šo valodu 1909. gadā sāka mācīt skolās kā latviešu valodu. 1910.gadā iznāk pirmā divu sējumu latviešu enciklopēdija ar latīņu burtiem
Latviešu valoda manām acīm! Es ļoti daudz izlasīju par latviešū valodu Internetā. Par vēsturi var stāstīt ļoti ilgi un visu informāciju var atrast, arī grāmatās. Bet galvenais, ka mūsu mazā valoda ir ļoti svarīga. Katrai profesijai vai darbam ir savs runāšanas stils, bet visiem cilvēkiem jāzina, ka ne visi var runāt latviešu valodā. Mūsu valoda ir skaista un arī grūta. Un mums visiem ir pienākums, saglabāt mūsu tradīcijas.