4.5. Sengrieku rakstiba, literatura un teatris

1. 4.5. Sengrieku rakstiba, literatura un teatris

2. I. Ievads

3. II. Sengrieku rakstiba

4. Musdienu latvie�u alfabeta genealogoija

5. III. Ieskats sengrieku literatura

6. Literaturas aizsakumi arhaiskaja un pirmsarhaiskaja peroda (IX-VII gs. p. m. e.)

8. Homera eposiap 8.-7.gs. p.m.e.

9. Homera eposi

10. Iliada

11. Karojo�as nometnes Homera eposa �Iliada�

12. Patrokla nave

13. Hektora un Andromahes atvadas

14. Hektora nave

15. Priams ludz Ahilejam atdot vina dela liki

16. Odiseja

17. Odiseja piedzivojumu karte

18. Penelopes uzticiba

19. Odisejs pie nimfas Kalipso

20. Odisejs un Nausikaja Alkinoja pili

21. Lotofagu sala

22. Ciklopu sala. Polifems

23. Eola sala

24. Burves Kirkes sala

25. Odisejs miru�o valstiba

26. Sirenu sala

27. Starp Skillu un Haribdu

28. Helija ver�i

29. Odiseja atgrie�anas

30. Odisejs sava pili

31. Odiseja atriebiba

32. Secinajums

33. Fabulas Fabulas ietverta tematika, kas secinama no pievienotas morales, liecina, ka �o �anru radiju�i un iecieniju�i ,,mazie� cilveki - tie, kuru ipa�ums neliels, tie, kuri biju�i ekonomiski atkarigi no citiem. �ada tipa cilveks gan ir brivs, nereti ari stradigs, bet vin� nespej izrauties no apstaklu valgiem. Lidz ar to fabulas bie�i akcenteta doma, ka pasaule valda launums, liktenis ir nepastavigs, nakotne nedro�a. �ados apstaklos nepiecie�ama ipa�a izdzivo�anas prasme - prasme samierinaties ar to, kas lemts, jo liktenis galu gala var but nelabveligs, bie�i neietekmejams, ka tas apgalvots fabulas ,,Zens un krauklis� pamaciba: ,,Fabula rada, ka tas, ko lemis liktenis, ir nenover�ams.� Lai ari dzives pieticigie, pec cilveka domam, nenover�amie apstakli var iedzit ikkuru izmisuma, tomer dzivotgriba stav tam pari (,,(..) ikviens cilveks mil dzivi, lai cik nelaimigs tas ari butu�). Da�adi ir veidi, ka sevi samierinat ar dzivi. Ta, piemeram, fabula ,,Zvejnieki� telotie laudis parlieku liksmoju�i par varenu lomu, bet pec trucigas zvejas pieviltas ceribas tos dzinu�as izmisuma. Vienigi kads vecs virs bildis, ka dzive prieki un bedas nebut nav tik krasi atdalami un skumju celonis ir ne jau loma, bet gan pa�os viros, vinu parliekajas iedomas, ceribas. Dzive nekas laudim nav pie�kirts uz mu�u. Tapat ka saule un lietus, viss mijas ari cilveka dzive. Fabulas atrodami ari daudz praktiskaki padomi, ka samierinaties ar apstakliem. Tie nereti ir siki, toties psihologiski precizi noveroti realaja dzive. Izradas, ka cilveku grutibas spej mierinat fakts, ka ir kads, kam dzive ir vel suraka (,,Zaki un vardes�). Skumjas pardomas var rasties, lasot samera daudzas fabulas, kas mudina cilveku but pieticigam (,,Egle un erk�ku krums�, ,,Niedre un oliva�, ,,Zvejnieks un zivtina�, ,,Gaili un irbe� u. c.). Fabulas iezimejas vairaki dzives pamatlikumi. Pasaule valda launums. Launuma noturigumu nosaka nekrietnie cilveki, kas dara sliktu un daris to vienmer. �adus cilvekus labot nav iespejams, vini var mainit savu izskatu, bet ne tikumu (,,Gans un vilceni�). Nakama visparinama dzives iezime - liktenis ir nepastavigs, parasti tas mainas uz launu, nav verts ne priecaties par veiksmem, ne skumt par neveiksmem (,,Juras brauceji�). Cilvekam jarekinas ari ar �adu likumsakaribu - daudz kas no redzama ir tikai �kietamiba, kas maldina. Aiz skaistiem vardiem nereti slepjas nekrietni darbi, aiz cildenas arienes - sika dvesele. Dzive japrot saskatit masketu nekrietnibu, javairas no liekuliem (,,Lauva un lapsa�). Fabulas tiek visparinats ari kaislibas speks, kas cilveku spej pazudinat, padarit aklu. Visposto�aka no kaislibam varetu but alkatiba (,,Zoss, kas dejusi zelta olas�). Cilveku nelabveligi ietekme ari godkare, nenovidiba, baudkare. Fabulas iesaka cilvekam palauties pa�am uz savu darbu, lai cik pieticigus auglus tas nestu, palauties pa�am uz sevi, sapratigi izveloties draugus. Lai dzivotu, nepiecie�ama pacietiba, speja pielagoties apstakliem, jo dzivot tomer ir labak neka mirt. Minetas temas vairak atbalsta prakticismu, individualismu, zinama mera skepsi. Tomer ir ari tadas fabulas, kuru ievirze patriotiskaka, kuras mudina ikvienam sevi apzinaties ka sabiedribas dalinu. Ta fabula ,,Kovarnis un kraukli�, izklastot kada augstpra�a kovarna likstas, kad vin� pametis savus ciltsbralus, teikts: ,,Tapat notiek ar cilvekiem, kas pamet savu dzimteni un dodas uz sve�am zemem. Tur vinus necie�, bet dzimtene no viniem nover�as.� Ka jau tas fabulu �anram raksturigs, teliem nepiemit individualizetas iezimes, to uzdevums ir tikai apliecinat morale ietverto visparinajumu. Da�i teli piemineti bie�i, bet da�adas fabulas tiem var but pilnigi pretejas ipa�ibas. Daudzas sengrieku fabulas kluva pla�i pazistamas Eiropa velako laiku rakstnieku (Fedra, �ana de Lafontena, Ivana Krilova) parstradajuma. �ajos darbos ir saglabaju�ies teli, viena otra si�eta linija, tacu mainijusies fabulu ideja, ka ari forma. Fabulas ietverta tematika, kas secinama no pievienotas morales, liecina, ka �o �anru radiju�i un iecieniju�i ,,mazie� cilveki - tie, kuru ipa�ums neliels, tie, kuri biju�i ekonomiski atkarigi no citiem. �ada tipa cilveks gan ir brivs, nereti ari stradigs, bet vin� nespej izrauties no apstaklu valgiem. Lidz ar to fabulas bie�i akcenteta doma, ka pasaule valda launums, liktenis ir nepastavigs, nakotne nedro�a. �ados apstaklos nepiecie�ama ipa�a izdzivo�anas prasme - prasme samierinaties ar to, kas lemts, jo liktenis galu gala var but nelabveligs, bie�i neietekmejams, ka tas apgalvots fabulas ,,Zens un krauklis� pamaciba: ,,Fabula rada, ka tas, ko lemis liktenis, ir nenover�ams.� Lai ari dzives pieticigie, pec cilveka domam, nenover�amie apstakli var iedzit ikkuru izmisuma, tomer dzivotgriba stav tam pari (,,(..) ikviens cilveks mil dzivi, lai cik nelaimigs tas ari butu�). Da�adi ir veidi, ka sevi samierinat ar dzivi. Ta, piemeram, fabula ,,Zvejnieki� telotie laudis parlieku liksmoju�i par varenu lomu, bet pec trucigas zvejas pieviltas ceribas tos dzinu�as izmisuma. Vienigi kads vecs virs bildis, ka dzive prieki un bedas nebut nav tik krasi atdalami un skumju celonis ir ne jau loma, bet gan pa�os viros, vinu parliekajas iedomas, ceribas. Dzive nekas laudim nav pie�kirts uz mu�u. Tapat ka saule un lietus, viss mijas ari cilveka dzive. Fabulas atrodami ari daudz praktiskaki padomi, ka samierinaties ar apstakliem. Tie nereti ir siki, toties psihologiski precizi noveroti realaja dzive. Izradas, ka cilveku grutibas spej mierinat fakts, ka ir kads, kam dzive ir vel suraka (,,Zaki un vardes�). Skumjas pardomas var rasties, lasot samera daudzas fabulas, kas mudina cilveku but pieticigam (,,Egle un erk�ku krums�, ,,Niedre un oliva�, ,,Zvejnieks un zivtina�, ,,Gaili un irbe� u. c.). Fabulas iezimejas vairaki dzives pamatlikumi. Pasaule valda launums. Launuma noturigumu nosaka nekrietnie cilveki, kas dara sliktu un daris to vienmer. �adus cilvekus labot nav iespejams, vini var mainit savu izskatu, bet ne tikumu (,,Gans un vilceni�). Nakama visparinama dzives iezime - liktenis ir nepastavigs, parasti tas mainas uz launu, nav verts ne priecaties par veiksmem, ne skumt par neveiksmem (,,Juras brauceji�). Cilvekam jarekinas ari ar �adu likumsakaribu - daudz kas no redzama ir tikai �kietamiba, kas maldina. Aiz skaistiem vardiem nereti slepjas nekrietni darbi, aiz cildenas arienes - sika dvesele. Dzive japrot saskatit masketu nekrietnibu, javairas no liekuliem (,,Lauva un lapsa�). Fabulas tiek visparinats ari kaislibas speks, kas cilveku spej pazudinat, padarit aklu. Visposto�aka no kaislibam varetu but alkatiba (,,Zoss, kas dejusi zelta olas�). Cilveku nelabveligi ietekme ari godkare, nenovidiba, baudkare. Fabulas iesaka cilvekam palauties pa�am uz savu darbu, lai cik pieticigus auglus tas nestu, palauties pa�am uz sevi, sapratigi izveloties draugus. Lai dzivotu, nepiecie�ama pacietiba, speja pielagoties apstakliem, jo dzivot tomer ir labak neka mirt. Minetas temas vairak atbalsta prakticismu, individualismu, zinama mera skepsi. Tomer ir ari tadas fabulas, kuru ievirze patriotiskaka, kuras mudina ikvienam sevi apzinaties ka sabiedribas dalinu. Ta fabula ,,Kovarnis un kraukli�, izklastot kada augstpra�a kovarna likstas, kad vin� pametis savus ciltsbralus, teikts: ,,Tapat notiek ar cilvekiem, kas pamet savu dzimteni un dodas uz sve�am zemem. Tur vinus necie�, bet dzimtene no viniem nover�as.� Ka jau tas fabulu �anram raksturigs, teliem nepiemit individualizetas iezimes, to uzdevums ir tikai apliecinat morale ietverto visparinajumu. Da�i teli piemineti bie�i, bet da�adas fabulas tiem var but pilnigi pretejas ipa�ibas. Daudzas sengrieku fabulas kluva pla�i pazistamas Eiropa velako laiku rakstnieku (Fedra, �ana de Lafontena, Ivana Krilova) parstradajuma. �ajos darbos ir saglabaju�ies teli, viena otra si�eta linija, tacu mainijusies fabulu ideja, ka ari forma.

34. Ezops un vina fabulas

35. Par Ezopa aspratibu

36. Kas gan pasaule vel labaks un skaistaks par meli? 51. Otra diena Ksants uzludza savus skolniekus, pie kuriem nesen bija ciemojies, un teica Ezopam: ,,Ezop, man �odien bus viesi. Pagatavo mums pusdienam to labako un skaistako, kas vien ir pasaule! ,,Gan es vinu izmaci�u,� nosprieda Ezops, ,,lai nedod tadus mulkigus rikojumus.� Vin� aizgaja uz miesnieka bodi, sapirka cuku meles un, parnacis majas, dalu no tam novarija, citas izcepa, vel citas sagatavoja auksta veida ar gar�saknem. Kad noliktaja laika ieradas uzlugtie ciemini, Ksants teica: ,,Ezop, atnes mums ko est!� Ezops katram atnesa varitu meli asa merce. ,,Rau, skolotaj,� teica skolnieki, ,,pat tava edienkarte netrukst filozofijas. Pules te gan nav taupitas! Jau pa�a mielasta sakuma mums pasniedza meles.� 52. Vini iedzera reizes divas vai tris, un Ksants atkal sacija: ,,Ezop, atnes mums ko est!� Ezops atkal visiem padeva meli, �oreiz ceptu, - stipri salitu un piparotu. ,,Kaut kas dievi�kigs, skolotaj!� iesaucas skolnieki. ,,Nudien, brini�ki! Tas tapec, ka mele cepta uguni, un vel jo labak, ka ta ir tik stipri salita un piparota. Pikanta gar�a atraisa meles, dara tas dzeligakas.� Vini iedzera vel, un Ksants saka jau tre�oreiz: ,,Ezop, atnes mums ko est!� Ezops visiem atnesa auksto meli ar gar�saknem. ,,Ai, Demokrit!� skolnieki sacukstas. ,,Man no visam �im melem jau pa�am mele sap.� Un kads no viniem saka: ,,Vai tie�am neka cita nebus? Protams, tur, kur savu roku pieliek Ezops, nekas labs nav gaidams.� Skolniekiem no aukstas meles metas nelabi. ,,Ezop,� Ksants pavel, ,,atnes katram pa �kivim viras!� Ezops pasniedza visiem melu novarijumu, bet neviens tam pat nepieskaras. ,,Ezops mus ar savam melem nobeidzis,� vini novaidas. ,,Ezop, vai mums neka cita nav?� Ksants jauta. ,,Ne,� Ezops atbild, ,,neka cita nav.� 53. ,,Tatad neka cita nav, nelieti?� Ksants saka. ,,Vai es tev neteicu: ,,Noperc to labako un skaistako, kas vien ir pasaule�?� ,,Kada laime,� Ezops atbild, ,,ka tu mani raj �o macito viru klatbutne! Patie�am, tu man saciji: ,,Noperc to labako un skaistako, kas vien ir pasaule!�, bet kas gan pasaule vel labaks un skaistaks par meli? Mele ir pamata jebkurai filozofijai, jebkurai izglitibai. Bez meles nekas nenotiek; bez tas mes ne ko dodam, ne ko nemam, ne ko perkam. Bez meles valsti nav domajama kartiba, nav iespejami likumi un rikojumi. Bet, ja visas dzives pamata ir mele, tad par to nekas labaks nevar but.� ,,Lai muzas liecinieces: to vin� lieliski pateica!� skolnieki sacija. ,,Tev, skolotaj, nav taisniba!� Vini aizgaja projam un visu nakti mocijas ar caureju. 54. Otra rita vini �elojas Ksantam. Tas viniem sacija: ,,Ta, macitie draugi, nav mana, bet Ezopa, nelietiga verga, vaina. Tacu �odien pat es jus paciena�u ar kartigam pusdienam un, ka tas pagatavot, vinam noradi�u jusu klatbutne.� Vin� atsauca Ezopu un teica: ,,Ta ka tu itin visu, ko tev saka, apgriez otradi, tad ieklausies labi: aizej uz tirgu un noperc visu to riebigako un drankigako, kas vien ir pasaule!� Ezops, to dzirdedams, ne aci nepamirk�kinaja. Vin� atkal aizgaja uz miesnieka bodi, nopirka visu nokauto cuku meles un, parnacis majas, no tam pagatavoja pusdienas. Tikmer atnaca Ksants ar saviem skolniekiem un atgulas pie galda. Kad vini bija iedzeru�i pa kausam, Ksants teica: ,,Ezop, atnes mums ko est!� Ezops pasniedza visiem pa salitai melei etiki. ,,Kas tad tas?� skolnieki brinas. ,,Atkal meles?� Ksants nobal, bet skolnieki sava starpa sprie�: ,,Varbut �is doma mus ar etiki izarstet no vakardienas caurejas?� Vini iedzera vel paris kausu, un Ksants velreiz saka: ,,Atnes mums ko est!� Ezops visiem padeva ceptu meli. ,,Ak vai!� skolnieki sukstas. ,,Vai tie�am �is stulbenis mus ar savam melem atkal bendes nost tapat ka vakar?� 55. ,,Kas te atkal notiek, nekrietneli!� Ksants jauta. ,,Vai es tev neteicu: ,,Aizej uz tirgu un noperc visu to riebigako un drankigako, kas vien ir pasaule�?� Ezops atbild: ,,Bet kas gan vel riebigaks par meli? Meles del rodas naids, dzimst intrigas, domstarpibas, nenovidiba, kildas, kari. Vai tad pasaule var vel kas sliktaks un riebigaks but par meli?� 51. Otra diena Ksants uzludza savus skolniekus, pie kuriem nesen bija ciemojies, un teica Ezopam: ,,Ezop, man �odien bus viesi. Pagatavo mums pusdienam to labako un skaistako, kas vien ir pasaule! ,,Gan es vinu izmaci�u,� nosprieda Ezops, ,,lai nedod tadus mulkigus rikojumus.� Vin� aizgaja uz miesnieka bodi, sapirka cuku meles un, parnacis majas, dalu no tam novarija, citas izcepa, vel citas sagatavoja auksta veida ar gar�saknem. Kad noliktaja laika ieradas uzlugtie ciemini, Ksants teica: ,,Ezop, atnes mums ko est!� Ezops katram atnesa varitu meli asa merce. ,,Rau, skolotaj,� teica skolnieki, ,,pat tava edienkarte netrukst filozofijas. Pules te gan nav taupitas! Jau pa�a mielasta sakuma mums pasniedza meles.� 52. Vini iedzera reizes divas vai tris, un Ksants atkal sacija: ,,Ezop, atnes mums ko est!� Ezops atkal visiem padeva meli, �oreiz ceptu, - stipri salitu un piparotu. ,,Kaut kas dievi�kigs, skolotaj!� iesaucas skolnieki. ,,Nudien, brini�ki! Tas tapec, ka mele cepta uguni, un vel jo labak, ka ta ir tik stipri salita un piparota. Pikanta gar�a atraisa meles, dara tas dzeligakas.� Vini iedzera vel, un Ksants saka jau tre�oreiz: ,,Ezop, atnes mums ko est!� Ezops visiem atnesa auksto meli ar gar�saknem. ,,Ai, Demokrit!� skolnieki sacukstas. ,,Man no visam �im melem jau pa�am mele sap.� Un kads no viniem saka: ,,Vai tie�am neka cita nebus? Protams, tur, kur savu roku pieliek Ezops, nekas labs nav gaidams.� Skolniekiem no aukstas meles metas nelabi. ,,Ezop,� Ksants pavel, ,,atnes katram pa �kivim viras!� Ezops pasniedza visiem melu novarijumu, bet neviens tam pat nepieskaras. ,,Ezops mus ar savam melem nobeidzis,� vini novaidas. ,,Ezop, vai mums neka cita nav?� Ksants jauta. ,,Ne,� Ezops atbild, ,,neka cita nav.� 53. ,,Tatad neka cita nav, nelieti?� Ksants saka. ,,Vai es tev neteicu: ,,Noperc to labako un skaistako, kas vien ir pasaule�?� ,,Kada laime,� Ezops atbild, ,,ka tu mani raj �o macito viru klatbutne! Patie�am, tu man saciji: ,,Noperc to labako un skaistako, kas vien ir pasaule!�, bet kas gan pasaule vel labaks un skaistaks par meli? Mele ir pamata jebkurai filozofijai, jebkurai izglitibai. Bez meles nekas nenotiek; bez tas mes ne ko dodam, ne ko nemam, ne ko perkam. Bez meles valsti nav domajama kartiba, nav iespejami likumi un rikojumi. Bet, ja visas dzives pamata ir mele, tad par to nekas labaks nevar but.� ,,Lai muzas liecinieces: to vin� lieliski pateica!� skolnieki sacija. ,,Tev, skolotaj, nav taisniba!� Vini aizgaja projam un visu nakti mocijas ar caureju. 54. Otra rita vini �elojas Ksantam. Tas viniem sacija: ,,Ta, macitie draugi, nav mana, bet Ezopa, nelietiga verga, vaina. Tacu �odien pat es jus paciena�u ar kartigam pusdienam un, ka tas pagatavot, vinam noradi�u jusu klatbutne.� Vin� atsauca Ezopu un teica: ,,Ta ka tu itin visu, ko tev saka, apgriez otradi, tad ieklausies labi: aizej uz tirgu un noperc visu to riebigako un drankigako, kas vien ir pasaule!� Ezops, to dzirdedams, ne aci nepamirk�kinaja. Vin� atkal aizgaja uz miesnieka bodi, nopirka visu nokauto cuku meles un, parnacis majas, no tam pagatavoja pusdienas. Tikmer atnaca Ksants ar saviem skolniekiem un atgulas pie galda. Kad vini bija iedzeru�i pa kausam, Ksants teica: ,,Ezop, atnes mums ko est!� Ezops pasniedza visiem pa salitai melei etiki. ,,Kas tad tas?� skolnieki brinas. ,,Atkal meles?� Ksants nobal, bet skolnieki sava starpa sprie�: ,,Varbut �is doma mus ar etiki izarstet no vakardienas caurejas?� Vini iedzera vel paris kausu, un Ksants velreiz saka: ,,Atnes mums ko est!� Ezops visiem padeva ceptu meli. ,,Ak vai!� skolnieki sukstas. ,,Vai tie�am �is stulbenis mus ar savam melem atkal bendes nost tapat ka vakar?� 55. ,,Kas te atkal notiek, nekrietneli!� Ksants jauta. ,,Vai es tev neteicu: ,,Aizej uz tirgu un noperc visu to riebigako un drankigako, kas vien ir pasaule�?� Ezops atbild: ,,Bet kas gan vel riebigaks par meli? Meles del rodas naids, dzimst intrigas, domstarpibas, nenovidiba, kildas, kari. Vai tad pasaule var vel kas sliktaks un riebigaks but par meli?�

37. Ezops. Lauva un pele

38. Ezops. Lapsa un vinogas

39. Lirika

40. Tragedija

41. Eshils �Saistitais Prometejs�

42. Sofokls �Valdnieks Edips�

43. Sofokls �Antigone�

44. Eiripids �Medeja�

45. Aristofans �Jatnieki�

46. IV. Sengrieku teatris

47. Teatris

48. Par sengrieku teatri

49. Par teatri

50. Par teatri

51. Komedijas un tragedijas