Vides aizsardzība

1. Vides aizsardzība

2. Programma Ievads. Vides aizsardzības jēdzieni. Galvenās globālās problēmas. Ilgtspējīgā attīstība. Iedzīvotāju skaita pieaugums. Urbanizācija. Dabas aizsardzības institūcijas, politika un pārvalde Lauksaimniecības resursi. Mežu resursi Latvijā un pasaulē, to izmantošana. Likumdošana. Saldūdeņi, gruntsūdens, spiedienūdeņi, ezeri un upes Jūras resursi. Dzeramais ūdens Enerģētikā izmantojamie resursi. Latvijas ģeoloģiskie resursi Piesārņojums Atkrituma saimniecība. Bioloģiskā daudzveidība. Dabas aizsardzība

3. Vērtēšana Divi kontroldarbi vai Eksāmens

4. Vides zinātne politika abiotiskie faktori cilvēks biotiskie faktori sociālās vajadzības

5. Ietekmes Galvenās vides aizsardzības problēmas

6. atsevišķi resursu saimniecības un aizsardzības plāni meži ūdens gaiss ieži LIZ dabas komplekss integrētā vides aizsardzība

7. komplekss pieeja regulē ūdens režīmu augsnes aizsardzība ietekmē klimatu mājvieta - biotopi Meži

8. Vides zinātne cilvēku ekoloģija resursu saimniecība dabas aizsardzības bioloģija piesārņojumu ekoloģija

9. Vēsture 1913 Bērnes starptautiskā dabas aizsardzības kongresā, dabas aizsardzība definēta kā dzīvnieku un augu valsts saglabāšana no iznīcības 20. gadsimtā strauji pieauga rūpniecība un lauksaimniecības ķīmizācija vides aizsardzība – saglabāt atmosfēras, augsnes un ūdens kvalitāti, un dzīvnieku un augu valsts

10. Tehnoloģiskie risinājumi atšķaidīt attīrīt otrreizējā lietošana minimizācija

11. Vides problēmas globālās intensitāte reģionālās lokālās gads

12. Vides problēmas kompleksitāte globālās reģionālās lokālās risinājumi

13. Rachel Carson (1907-1964) “Silent Spring” 1962 “pirmā” vides aktīviste

14. Masačūsetas Tehnologijas Institūtā izstrādāja modeli, kas prognozēja pasaules nākotni – pie nosacījuma, ka attīstības tempi paliek nemainīgi. 1972. gadā “Club of Rome” („Romas klubs”) atskaite „Limits to Growth” („Pieauguma robežas”) Tika prognozēts: „ja pašreizējā sistēmā nebūs būtisku pārmaiņu, populācijas un rūpniecības pieaugums apstāsies vēlākais nākošajā gadu simtenī”

15. Proti, zinātnieki nonāca pie secinājuma, ka nākamajos simts gados sāks pietrūkt resursu, un populācijas pieauguma tempu regulēs bads. Kaut gan pašreiz bieži šāda prognoze tiek uzskatīta par pārspīlētu, šī atskaite būtiski mainīja cilvēku attieksmi pret vidi

16. Gro Harlem Brundtland 1987. gada Pasaules Vides un Attīstības Komisijas ziņojums ANO arī saukts par Bruntlandes atskaiti vai Mūsu kopējā nākotne

17. Ilgtspējīgā attīstība ir: jebkura attīstība, kas kalpo esošajām vajadzībām, saglabājot nākamajām paaudzēm iespēju dzīvot saskaņā ar viņu vajadzībām.

18. Galvenās problēmas: • 1.Cilvēku populācijas straujais pieaugums • 2.Cilvēku nodrošinājums ar pārtiku • 3.Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās • 4.Enerģētikas ražošana un tās radītās problēmas (resursu noplicināšana un piesārņojums) • 5.Rūpniecība (resursu noplicināšanu un piesārņojums) • 6.Pilsētu vide (cilvēku labklājība, cilvēku tiesības dzīvot tīrā vidē)

19. Rekomendācijas: 1.ekonomiskās attīstības atdzīvināšana; 2. attīstības kvalitātes uzlabošana, vides un sociālo vajadzību, darba, pārtikas, enerģijas, ūdens un sanitāri higiēnisko prasību nodrošināšana; 3. dabas resursu saglabāšana un uzlabošana 4. populācijas pieauguma stabilizēšana; 5. tehnoloģijas attīstības virzienu maiņa (piemēram, bezatkritumu tehnoloģiju ieviešana) un vides risku novērtēšanas uzlabošana; 6. vides aizsardzības un ekonomiskās attīstības prasību integrācija valsts politikas un pārvaldes līmenī; 7. globālās ekonomiskās sadarbības stiprināšana; 8. starptautisko saišu stiprināšana.

20. ilgtspējīgā attīstība uzlabo nodrošina veselība vide uzlabo veicina attīstība

21. Apvienoto Nāciju Organizācijas 1992. gadu konference par vidi un attīstību Rezultāts – pieci dokumenti

22. 1. Riodežaneiro Deklarācija par Vidi un Attīstību “Katram cilvēkam ir tiesības dzīvot veselīgu un produktīvu dzīvi harmonijā ar dabu. Jānodrošina viss, kas esošām un turpmākām paaudzēm nepieciešams ekonomiskai attīstībai un videi,.”

23. 2. Visa veida mežu apsaimniekošana, aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības principi

24. 3. Konvencija par klimatu izmaiņām ozona slānis siltumnīcas efekts

25. 4. Konvencija par bioloģisko daudzveidību Noskaidrot tos bioloģiskās daudzveidības elementus, kuriem nepieciešama aizsardzība, un nodrošināt to monitoringu. Izveidot aizsargājamo teritoriju tīklu. Atjaunot degradētās ekosistēmas, un sekmēt apdraudēto sugu populāciju atveseļošanu. Saglabāt kultūrvēsturiskās zināšanas par bioloģisko daudzveidību, piemēram, augu sugu izmantošanu tautas medicīnā. Apkarot svešzemju sugu introdukciju un izplatīšanos. Kontrolēt ar biotehnoloģiskajiem procesiem veidoto sugu radīto risku dabiskajām sugām. Sekmēt sabiedrības līdzdalību vides ietekmes novērtēšanā, it sevišķi, ja projekts apdraud bioloģisko daudzveidību. Sekmēt sabiedrības izglītošanu. Sagatavot nacionālos ziņojumus.

26. Latvijas Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma un rīcības plāns

27. 5. Rīcības plāns „Agenda 21” četras nodaļas Sociālās un ekonomikas dimensijas Jāatrod veidi, kā samazināt dzīves līmeņa atšķirības bagātās un nabadzīgās valstīs. Tas nenozīme tikai dzīves standartu celšanu nabadzīgās valstīs; jāmeklē arī mehānismi, kā samazināt resursu izmantošanu bagātās valstīs, kur tie tiek patērēti vairāk nekā nepieciešams. Jārada ilgtspējīga pilsētvide.

28. Resursu saglabāšana un saimniecība • Nozīmīgākās ar resursu izmantošanu saistītas problēmas ir: • Atmosfēras aizsardzība • Zemes ilgtspējīga izmantošana • Mežu izciršana • Augsnes noplicināšana un ilgstošs sausums • Ilgtspējīga attīstība kalnos • Ilgtspējīga lauksaimniecība un lauku rajonu attīstība • Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība • Biotehnoloģija, un tās iespējas ilgtspējīgas attīstības veicināšanā nabadzīgās valstīs • Okeānu aizsardzība un apsaimniekošana • Saldūdeņu aizsardzība un apsaimniekošana • Droša toksisko ķīmikāliju izmantošana • Cieto atkritumu un notekūdeņu saimniecība • Radioaktīvie atkritumi

29. Atbildības piešķiršana dažādām cilvēku grupām • Lai sekmīgi risināto globālās problēmas, jābūt augstai sabiedrības informētībai un aktīvai līdzdarbībai. Šajā nodaļā raksturoti veidi, kā panākt lielāku interesi problēmu risināšanā šādās cilvēku grupās: • Sievietes • Bērni un jaunieši • Iezemieši (teritorijas vēsturiski raksturīgās tautas) • Nevalstiskās organizācijas • Pašvaldību struktūru ierēdņi • Strādnieki un arodbiedrības • Zinātnieki • Zemnieki

30. Rīcības mehānismi • Norādītas vairākas metodes, kā ieviest ilgtspējīgu attīstību globālā līmenī: • Bagātās valstis finansē nepieciešamos pasākumus ne tikai savās valstīs, bet arī trūcīgajās valstīs. • Attīstīt tehnoloģijas, kas sekmētu vides kvalitātes saglabāšanu, un veicināt šo tehnoloģiju ieviešanu trūcīgās valstīs. • Atbalstīt vides zinātni, ņemot vērā tās straujo attīstību. • Uzlabot izglītību un sabiedrības zināšanas par vidi un attīstību.

31. Novērtēt, vai sabiedrība un valsts pārvaldes organizācijas ir spējīgas izprast kompleksās vides un attīstības problēmas un atrast optimālākos risinājumus. „administratīvā kapacitāte” . • Apvienoto Nāciju Attīstības Programma palīdzēs organizēt ilgtspējīgu attīstību, bet konkrētas rīcības nepieciešamas katrā valstī, it sevišķi ar nevalstisko organizāciju līdzdalību. • Starptautiskai likumdošanai vairāk jāpievērš uzmanība vides jautājumiem. • Informācijai par ilgtspējīgu attīstību jākļūst pieejamākai.

32. 5. Rīcības plāns „Agenda 21” • uzsver starptautisko sadarbību • Baltijas jūras reģionu Agenda 21 • Ilgtspējīgās attīstības koncepcija Latvijā: no vīzijas līdz darbam 2000 ????? • Latvijas ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnes 2002 • Nacionālais vides aizsardzības politikas plāns (1995 un 2004) • Rīgas Agenda 21

33. Baltic Agenda 21 • 11 valstis • Sektori: • Izglītība • enerģētika • zivsaimniecība • meži • rūpniecība • tūrisms • transports • teritoriālā plānošana

34. Vispārīgie mērķi (Baltic agenda 21): • droša un veselīga vide • lokālā un reģionālā sadarbība • demokrātija un caurspīdīgums • saglabā un uzlabo bioloģisko daudzveidību un produktivitāti • piesārņojumu līmenis nepārsniedz vides ietilpību • atjaunojamie resursi izmantoti efektīgi un izmantotais daudzums nepārsniedz atjaunoto • neatjaunojamie resursi izmantoti efektīgi un otrreiz izmantoti • uzlabot vides izglītību