Grāmatvežu un revidentu profesionālā ētika Latvijas kontekstā

1. Grāmatvežu un revidentu profesionālā ētika Latvijas kontekstā Kristīne Potapoviča Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas Ētikas komitejas priekšsēdētāja 2012.gada 7.decembrī

2. Ētika • Filozofijas virziens, kas pēta atšķirības starp pareizo (labo) un nepareizo (slikto)

3. Gramatvežu profesionālā ētika Pirmo reizi minēta “grāmatvedības tēva” Luca Pacioli 1494. gadā izdotajā grāmatā Summa de arithmetica, geometria, proportioni, et proportionalita

4. Nevērība pret ētikas principiem rada dažādas sekas, piemēram: • Biznesa izsīkšana • Reputācijas zaudēšana • Materiālas sekas – soda naudas utml. • Ekstrēmos gadījumos – pat kriminālatbildība

5. Ētikas normu vieta profesionālā praksē: • Likumi un citi saistoši normatīvi • Profesionālie standarti • Profesionālās ētikas normas

6. Ētikas saistība ar atbildību pret sabiedrību • Profesionālis (ārsts, advokāts , revidents utml.) tiek izglītos un eksaminēts, lai tiktu atzīts par speciālistu savā profesijā un attiecīgi pilnvarots • Sabiedrība uzticas profesionālim tāpēc, ka viņš/-a ir profesionālas organizācijas biedrs • Sabiedrībai nav jāzina, kā novērtēt profesionāļa ētiku • Profesionālis, iestājoties profesionālā organizācijā uzņemas saistības/atbildību pret sabiedrību

7. Ētika un personība • Personīgā vērtību sistēma ir cieši saistīta ar profesionālo ētiku • Vērtību sistēma savā ziņā unikāla katram • Ir iespējami dažādi stili/raksturojumi ētikas jomā - ne labāki un ne sliktāki, bet gan individuāli • Līdzsvars – attiecība starp “likumu” un “iejūtību”

8. Uz likumu un tiesībām vērsts ētikas stils • Pamatā - abstrakti principi, kā taisnīgums, vienlīdzība un likuma spēks • Parasti risina konfliktus bezkaislīgi, balstoties uz vispārīgiem principiem • Nepatika pret izņēmumiem un atkāpšanās precedentiem • Plusi – konsekvence, objektivitāte • Mīnusi – mehāniska, akla principu ievērošana, neievērojot apstākļu būtību/cilvēciskas vērtības

9. Uz atbildību un rūpību vērsts ētikas stils • Pamatā – atbildība par ciešanu un pāridarījuma nepieļaušanu un novēršanu • Parasti risina ētikas konfliktus risinot dilemmas starp dažādu personu un konkrēto apstākļu radītiem faktoriem • Nepatika pret formāliem, neelastīgiem noteikumiem • Plusi – elastība un spēja reaģēt uz konkrēto situāciju • Mīnusi – var pazaudēt orientierus un kopainu

10. Ētikas “stila tendences” Latvijā (1) • Normatīvu piemērošanas un interpretācijas jomā un ekonomiskos lēmumos - uz likumu un tiesībām balstītas pieejas dominēšana • Nepieciešama ļoti detalizēta izsmeļošu noteikumu bāze, kas tiek pastāvīgi un operatīvi mainīta līdz ar izmaiņām vidē

11. Ētikas stila “tendences” Latvijā (2) • Plašāka konteksta ievērošana lēmumu pieņemšanā prasa spēju un vēlmi tos apzināt un novērtēt, kā arī personīgu atbildību par lēmumu • Alternatīva – uz principiem balstīta pieeja, kas prasa lielāku indivīda atbildību • Sasaucas ar tendencēm pasaulē grāmatvedības standartu jomā – SFPS pret US GAAP

12. Ētikas stila “tendences” Latvijā (3) • Nodokļu jomā – bieži vairāk uz noteikumiem balstīta pieeja • Grāmatvedības jomā – tā kā nebija detalizētu noteikumu, vairāk uz principiem balstīta pieeja • Principu pareiza piemērošana prasa augstāku brieduma pakāpi profesionālā un ētikas ziņā

13. Ētikas stila “tendences” Latvijā (4) • Profesionālās ētikas jautājumi tieši saistīti un mijiedarbojas ar vidi, kurā profesija darbojas • Grāmatvežu un revidentu loma ētikas līmeņa celšanā • Pakāpeniska, lēna attīstība • Izaugsmes perspektīva

14. Jautājumi un atbildes

15. Paldies par uzmanību!